90-to hīts (papildināts)

vara bungas: Es pats laikam vēl ilgi  muļļātos pirms ko tamlīdzīgu izliktu apspriešanai… te RU notiek mācības, te UA kaujas, te šis, te tas 🙂  Paldies “Gvardes Leitnantam”, kurš aktualizēja tēmu, kas 90-to gadu zemessargiem likās pašsaprotama, tika plaši apspriesta, atbalstīta un attīstīta, tā laika iespēju un saprašanas ietvaros.

Runa būs par ” dziļi konspirētām partizānu vienībām…”

vispirms “Gvardes Leitnanta” vēstījums, kuram sekos mani komentāri.

Gvardes Leitnants:

“Ir nācies ar šo tēmu saskarties- sākumā tīri vēstures izzināšanas kontekstā (Latvijas saistībā pētot pieejamos materiālus gan par “sarkanajiem partizāniem” 2PK laikā ( V.Samsons, O. Oškalns), gan par nacionālajiem partizāniem 2PK beigās-Mežabrāļu kustība), gan vēlāk apgūstot attiecīgas pamatiemaņas (vairāk gan tieši pret- partizānu taktikā) un sākot par šo tēmu interesēties mazliet virs amatiera līmeņa- jau bērnu dienām šajā sakarā ir bijusi “neveselīga” interese par tēmu: ” Kā Mazākums var izdr- t Vairākumu”. Praksē šo to sākām sekmīgi atstrādāt ZS pirmssākumos, bet tie bija citi laiki…

Par šo tēmu ir pieejama dažnedažāda organizatoriskā un metodiskā literatūra gan angliski, gan krieviski- iz reālās dzīves, tā teikt. Latviski gan ir nācies saskarties tikai ar vienu ( man personiski) mācību literatūras izdevumu- ” Partizānu Komandiera Rokasgrāmata”, ko izdeva ZS paspārnē 90-to gadu pirmajā pusē.

Un tagad mans ļoti konspektīvais viedoklis par partizānu kustību un tās potenciālu Dievzemītē:

1. Vai tāda būtu vajadzīga?

Atbilde: viennozīmīgi JĀ.
Kā aizsardzības koncepcijas ORGANISKA sastāvdaļa tajā konflikta fāzē, kad pretinieks kontrolē teritoriju, infrastruktūru, komunikācijas un kā sekas- arī iedzīvotājus ( diemžēl).

2. Vai efektīva (ilgstoši preroties spējīga) partizānu kustība ir iespējama šeit un tagad?

Atbilde: pēc manām domām, uz doto brīdi- NĒ.

Sekojošu iemeslu dēļ (mans ļoti subjektīvais viedoklis)- uzskaitīšu tkai dažus, bet nozīmīgākos:
1. IEDZĪVOTĀJI.
Skaitliskais daudzums ( cik mums te ir emigrējušo- tuvu pusmiljonam? Un vai tiešām nospiedošais vairākums no viņiem.ir neveiksminieki un “deklasētie elementi”?); sastāvs (reāla divkopienu valsts, kurā nebūt ne visi krieviski runājošie alkst pēc dalības “zaļi- pieklājīgo vai pieklājīgi-zaļo cilvēciņu” atrakcijās; tāpat kā ne visi latviski runājošie ir gatavi ziedot savu veselību un kur nu vēl dzīvību pseido- patriotisku uzsaukumu mudināti, kas izskan no liekulīgu aicinātāju mutēm); lojalitātes jautājums (ne tik daudz varas pašreizējiem lietotājiem, cik valstij pēc būtības).

Lai PK ( partizānu kustība) būtu efektīva, iedzīvotāju faktora būtiskākais elements ir ne tik daudz iedzīvotāju skaits ( betcatī, protams), cik to SALIEDĒTĪBA , kopības gars/ apziņa. Bez saliedētības nebūs vitāli svarīgais iedzīvotāju atbalsts partizāniem. Un bez pienācīga skaita arī nē. Ne jau velti pēc 2PK PSRS 1949. gada martā īstenoja operāciju “Krasta Banga” – visupirmāmkārtām tās iedzīvotāju daļas skaitliskajai samazināšnai, kas atbalstīja ( vai varēja teorētiski atbalstīt) partizānu kustību. Ja nekļūdos- deportācijās izsūtīja pāri par 140 000 cilvēku ( iepretīm gandrīz pusmiljonam ” brīvprātīgi” emigrējušo uz doto brīdi).

Vai esam saliedēti? Tiešām – esam?!…

Saliedētība- patriotiskā un militārā audzināšana. Kā Izraēlā. Vai tā mums ir? IR!!!! …izravēta. Jaunsargu kustība – ir labi ( labāk, nekā nekas), bet neskaitās, jo tā neaptver liekāko daļu solas vecuma cilvēkbērnu. Jaunsargu kustība var dot labus nākotnes kadrus komandējošam sastāvam, bet nevar sagatavot skaitliski vērā ņemamu potenciālo karavīru rezervi.

Saliedētība ir atkarīga arī no tāda prerīga, bet diemžēl neizbēgama faktora kā NODEVĪBA. Un arī tā ir daudzšķautnaina: pirmkārt, nodevība no augstāk stāvošo ” Viedo Stratēģu un Vadoņu” puses. Kas ir ne tikai vadība, bet arī aizmugure. Ja nesi drošs par aizmuguri, kā vari pilnvērtīgi cīnīties “frontē”? Bet partizāniem fronte ir visur un visapkārt. Un arī iekšā sevī (psiholoģiskais spiediens ir daudzreiz lielāks situācijās, kad nekur un nekad nevari justies drošs).

Vēl viens nodevības aspekts: cilvēciskais. Vai esmu pārliecināts, ka spēšu nenodot savējos, ja man “stingri” uzprasīs? Vai saņems par ķīlniekiem manus tuviniekus un ar viņiem apiesies skarbi ( ļoti maigi sakot)?…

Uz šo jautājumu praktiski nevar atbildēt, iekams iepriekš minētais nav noticis. Un šā jautājuma kontekstā atkal padomāsim par gatavību ” for guerilla warfare”…

2. TERITORIJA / APVIDUS.
Teritorija, tās ģeogrāfiskais izvietojums nav īpaši pateicīgs PK, it sevišķi atbalsta no ārienes trūkuma situācijā- austrumos ir PP ( potenciālais paši zinat kas:)), rietumos jūra, kurai pieeju PP var bloķēt arī izklaides pēc. Ar kaimiņiem ziemeļos un dienvidos varam kaut kādu “saspēli” bīdīt, bet arī tas būs diezgan īslaicīgs pasākums.

Apvidus- ir krietni pateicīgāks PK vešanai. Daugavas kreisā krasta mežus (Jaunjelgava- Zalve- Jēkabpils) un Kurzemes masīvus izmantoja sarkanie partizāni, un arī, protams, nacionālie partizāni ( plus Ziemeļvidzeme, Latgale, arī Zemgale). Tiktāl par mežiem.

Diemžēl apdzīvotās/ apbūvētās teritorijās darboties jau ir sarežģītāk, it sevišķi pretinieka pastāvīgās klātbūtnes un skatiliskā/kvalitatīvā pārākuma apstākļos. Sarežģītāk, bet pie atbilstošas organizācijas ļoti pat iespējami – ar ne mazu sekmju koeficientu.

3. ĀRĒJAIS ATBALSTS -DROŠA PATVĒRUMA TERITORIJA (“Safe Heaven”).

Nepieciešamība pēc šī ir acīmredzama: ir vajadzīga vieta, kur nedraud pretinieka uzbrukums, uz kurieni var savlaicīgi evakuēt ne- kombatantus “sievietes, sirmgalvjus un bērnus”, uz kurieni nogādāt ievainotos tālākai ārstēšanai, kur var veikt apmācību, pārgrupēšanos utt.

Ārējais atbalsts- sabiedrotie, kuri grib un var palīdzēt gan ar Drošo Patvērumu, gan ar materiāli- tehnisko nodrošinājumu, finanisiālo in politisko atbalstu.
Šādu sabiedroto meklēšana un ATRAŠANA ir miera laika uzdevums- mājas darbs (alás- ne tuvu vienīgais:( )!!!!

4. “PK” APMĀCĪBA.

Kadri izšķir visu. Pareizāk sakot- labi motivēti un apmācīti kadri. Kā arī- apgādāti un organizēti.

Un te nu vēsture daudz ko saliek pa plauktiem. Lai gan nacionālie partizāni turējās ilgi un godam, tieši partizānu karam nospiedošais vairākums apmācīti NEBIJA. Bija leģionāri ar frontes kara pieredzi, bija vācu Abvēra izlūku skolās apmācīti kurelieši un citi (ar galveno uzdevumu vākt infu par Padomju Armiju Vērmahta intersēs), bija CIP priekšteču skolās apmācīti izlūki- atkal jau ar galveno uzsvaru uz infas vākšanu Rietumvalstu interesēs, ber vēsture klusē par vērienīgām Rietumu valstu organizētu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, medikamentu gaisa piegādes operācijām, nemaz nerunājot par ievainoto nacionālo partizānu evakuēšanu no Baltijas valstīm tālākai ārstēšanai ” Safe Heaven” terotorijās/ valstīs.

Ko savukārt nevar apgalvot Par 2PK “sarkanajiem” partizāniem- tos “Lielā Zeme” iespēju robežās apgādāja ar vajadzīgo, ieskaitot apmācītus speciālistus. Un tas pie situācijas, ka vietējo iedzīvotāju atbalsts viņiem nemaz tik ļoti izplarīts nebija (nācās sēdēt Zalves mežos)

Par apmācību- kadru sagatavošanu.

Negribu ” to piss on anybody’s Parade”, bet pat ar PD apmācību programmas līmeni un “Lauka Kaujas Iemaņām” te būs KONKRĒTI PAR ĪSU- pat ja visi pārējie apstākļi PK veikšanai būtu nodrošināti tuvu ideālam (kas noteikti tā nav)!!! Par ZS sagatavotību šajā jomā- atļaujiet smalkjūtīgi paklusēt…

Un tas viss, ņemot vērā Potenciālā Paši Ziniet Kā pieredzi un resursus PK apkarošanā.

Bet arī Zemessargam taisnība- bez konspirācijas apgūšanas neiztikt. Un vēl šā tā apgūšanas😉

Šoreiz pietiks. Tas, tā- auglīgas diskusijas raisīšanai par tēmu. Ar mērķi meklēt un atrast risinājumus.

Ar cieņu,
GL”

vara bungas: Paldies Gvardes Leitnantam par viedokli, kaut kad pirms dažiem gadiem šo jau apsriedām, bet būs vērts vēlreiz pārdomāt tēzes.

  1. Ir jāvienojas par definīcijām. Diemžēl runājot par PK visiem stāv prātā vai nu nacionālie partizāni, vai  sarkanie baltkrievu partizāni, vi čečenu modžahedi un visa tālākā analīze izriet no viņu   modus operandi. XXI gs to ir jāaizmirst, tas traucē.  Vispirms nodalīsim plašu pretošanās kustību (kas darbosies tsk. ar nevardarbīgas pretošanās metodēm, arī poltiski, ja būs iespēja), tā radīsies stihiski un tai būs tikai jāpalīdz metodiski un finansiāli.  Atsevišķi jānodala bruņotu pagrīdi, kas ir vistuvāk 2.PK PK modelim, bet tagad tā būtu sagatavota valstiska projekta  līmenī, ar valsts resursiem, samērā mazskaitlīga, bet ļoti labi sagatavota un apgādāta (pastāvīgu dzīvošanu mežā tas neparedz). Nākamais ir, trimdas valdības kontrolētie spēki, kas bāzējas ārvalstīs un tiek rekrutēti no brīvprātīgiem LV pilsoņiem.
  2. Visoptimālāk valdībai šobrīd būtu pašai attīstīt bruņotas pagrīdes projektu, jo tam ir jānostrādā jebkurā gadījumā (būs iedzīvotāju atbalsts vai nebūs, būs trimdas valdība vai nebūs). Un nekādas līdzības ar post 2.PK partizāniem te nevajadzētu būt, nekādas pastāvīgas dzīvošanas  mežā, nekādu ziemas bunkuru. Paskataties uz Daesh struktūrām Eiropā un sapratīsiet, kas ir vajadzīgs. Pieseguma dokumenti un iespējas tos izgatavot, daudz naudas un ieroču slēpņos, speciāla apmācība, indoktrinācija. Vai  kas notiek šajā jomā, nezinu, zinātu – neteiktu 🙂 NA varētu sarosīties un pajautāt valdībai, kā tur ir ar to, kāmēr to nav izdarījis SC.  Atbilde ar visaugstāko slepenības pakāpi tikai “jā” vai “nē” ar to pietiek, lai a) zinātu no kā vēlāk prasīt atbildību  b) paspēt ko  mainīt lietas labā. Galu galā pat Rietumiem bija “Gladio” , bet vai mēs šobrīd esam lielākā  drošībā  kā Rietumberlīne? Ceru, ka arī šajā jomā mūsu MK saņems draudzīgas dunkas un pendeļus no attiecīgā mēroga partiju komitejām.
  3. Trimdas valdība savas spēka struktūras varēs veidot ideālos apstākļos, tādēļ panākumi garantēti. Darbības forma – reids ar infiltrāciju un eksfiltrāciju vai evakuāciju. Atkal, nekādu permanento bāžu okupētajā teritorijā, klasiskais reids vai patruļa, visam pamatā veiksme, bet nav nolemtības par drošu bojāeju. Ne PSRS laikā ne tagad RU nespēs vienādi labi kontrolēt savas robežas, ne jūras, ne zaļo, ne gaisa. Ar nelielu sabiedroto atbalstu trimdas valdības aktivitātes šajā jomā varēs notikt, galvenais lai ir griba, personāla motivācija  un finansējums. Trimdas valdības pienākums būs arī organizēt un koordinēt nepārtrauktu informācijas un  kiberkaru pret okupantiem.
  4.  Pretošanās kustību nav jagatavo priekšlaicīgi, citādi tā tiks  izgaismota. Kustība vai nu būs vai nu nebūs, to izlems tie, kuri svētkos sprauž sbs lentītes pie atloka. Tad arī redzēsim vai patriotiskai tarkšķēšanai 25+ gadu laikā bija arī kāda pievienotā vērtība. Piemēri, franču Résistance vai īru Sinn Fein.

Kopumā piekrītot GL nosauktajiem  ierobežojumiem PK, ja tā bāzētos okupētā teritorijā, gribu uzsvērt, ka manuprāt  meža brāļu modelis  vairs nav  iespējams principā, jo ar mūsdienu tehnoloģijām aprīkots pretinieks vienkārši neļaus tam nostiprināties.  Mūsu ceļš ir profesionāla pagrīde un brīvprātīgo darbība no safe haven. Līdz kamikadzēm laikam vēl neesam attīstījušies.

 UPD1  “Gvardes leitnants”

“[..]

Paldies VB par tēmas aktualizēšanu un definīciju precizēšanu. Kā jau rakstīju- nolūks ir veicināt auglīgu diskusiju.

Sava sākotnējā viedokļa izklāstā vairāk atspoguļoju LV pieredzi pretošanās kustības (PrK) militāro dimensiju (partizānu kustību) pēc 2 PK. Bet tas nebūt nebija galvenais mērķis.

Jo – arī tā laika PrK bija citas dimesijas- urbānā pagrīdes kustība (legalizēšanās/ piesegdokumentu izgatavotāji, savējie okupācijas pārvaldes un pat IeTK (NKVD) struktūrās, med. pal. organizētāji, informatori utt.). Tāpat bija arī sav politiskā pārstāvniecība ārvalstīs (SE)- tā teikt “tvaldība izdzinumā”. Saucās LCP- Latvijas Centrālā Padome. Tā uzturēja sakarus ar pagrīdi/ partizāniem LV teritorijā, pozicionējot sevi kā politisko pārstāvniecību ārvalstīs. Pārsvarā nodarbojās ar infas vākšanu ( pagrīdnieku rokām) par politisko/ ekonomisko situāciju “LPSR”. Cik no pieejamiem avotiem zināms, aktivitātes bija diezgan daudz, bet jēga no tām uz vietas LV- tā sev… Vairāk no sērijas: “Запад нам поможет-Европа снами!”. No otras puses- darīja , ko varēja, bet padomju pretizlūkošanas dienests bija pārāk efektīvs (varbūt kãds atceras par britu izlūkošanas darbinieka Kima Filbija lomu šajā saistībā). No trešās puses, pašā LCP neiztika bez latviešu tradicionālās slimības- katram gribas būt par kaut vai mazu, bet ķeizariņu…un tur tak bija organizējušies bijušie politiķi. Tā ka rezultāts neizbrīna.

Tā ka visi PrK elementi iekš LV bija- laikam un izpratnei atbilstošajā kvalitātē. To īstenošanas sekmīgumu noteica vairāki faktori, arī trīs augstāk pieminētie.

Piekrītu- mežā iešanai mūsdienās būtu jēga tuvu nullei, bet- ir viens bet. Pretinieka okupācijas apstākļos, kad tas kontrolē komunikācijas un lielāko daļu apdzīvoto vietu , tīri psihiloģiski, ļaudis, kas nepiekrīt notiekošajam, ir skaitliskā un tehniski kvalitatīvā mazākumā, instinktīvi ( kaut vai primitīvas izdzīvošanas nolūkā) meklēs vietu, vismazāk piesārņotu ar pretinieka klātbūtni- vismaz sākuma stadijā- lauku radi, meži utt.

Un galvenais- lai tie būtu reidi, uz vietas bāzētas vai iesūtītas grupas (urbānas, meža, pagrīdes- nelegālās) – ja tās nav apgādātas un apmācītas pēc ” jaunā kā modes kliedziena” zinātnes un tehnikas progresa jomā, tad cerības uz sekmēm līdzinās nullei. Bet arī te ir smalka līnija- paskatamies uz Talibu darbību beidzamos gadu desmitus: hi tech viņiem ir parādījies tikai beidzamajos dažos gados, atņemot / iepērkot no tiem, kam tas “mazāk vajadzīgs”. Un ir atyiecīgs rezultāts- uz doto brīdi viņi kontrolē 35-49% no Aghanistānas teritorijas- klāt pieljekot koalīcijas spēku samazināšanu valstī. Ir vajadzīgs līdzsvars starp “know-how” un “hi-tech” atbilstoši situācijai.
Pilnībā piekrītu, ka par šādu plānu eksistenci nevajag bazūnēt.

BET!!!

Par to varētu nesatraukties, ja eksistētu 2 piepildīti nosacījumi:
1. Varētu uzticēties lēmumu pieņēmējiem ( nu, tiem, kas savā laikā vecos Landroverus un no slovākiem AKMus un RPK ar izlietotu stobru resursu iegādājās, un nesenā pagātnē mūs ir aplaimojuši ar “sarkano” salūtmunīciju- “to name the few”).
2. Pie izpildīta 1. nosacījuma- lēmumu pieņēmēji man kā parastajam pilsonim ( ne ZS-am, ne karavīram) skaidri un gaiši pateiktu: “Jā, tādi plāni ir, tie tiek pildīti caur resursu sagatavošanu un attiecīgā organizatoriskā un apmācību procesa īstenošanu, kurš ir sācies un turpinās ” as we speak”!”.

Tad man vairāk jautājumu nebūtu. Jo detaļas ir darāmas zināmas stingrā saskaņā ar slepenības režīma ievērošanu- “on need- to- know basis strictly!”. Punkts.

Bet vismaz mani uz šo dienu kā LR pilsoni parasto neviens no atbildīgajiem nav uzskatījis par nepieciešamu informēt- VUGD brošūras plūdu un neidenificētu ārkārtas situāciju gadījumā neskaitās ( man šī brošūra ir).

Vienīgais, ko esmu netā lasījis, bija ļoti deklararīvs apgalvojums, ka konflikta/ iebrukuma gadījumā nav nepieciešams gaidīt pavēli no augšas- preroties tipa var sākt “fakultatīvi”. Bet -KĀ?! Kur ierasties?! Kur saņemt aprīkojumu?! Kas jādara?

Un te nu mēs nonākam pie konceptuāli svarīga jautājuma: kad tad sākt gatavoties pretoties?

Pirms vēl sūdi ir izvesti no kūts vai tad, kad kāds tos jau ir pietuvinājis bīstami tuvu rotējošam ventilatoram? A varbūt pagaidīt, kad apkārtni jau ir piepildījis “neaizmirstamais aromāts” un klātesošajiem aktuālākā rūpe ir pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no notašķītā apģērba?

Mans viedoklis- par vēlu dzert “Boržomi” pēc nieru mazspējas konstatēšanas fakta!

Ja jau regulārajām karadarbībām jāgatavojas miera laikā, tad pretošanās kustībai- VĒL JO VAIRĀK!!! Jo- nebūs tam ne laika, ne resursu, ne manevra brīvības. Viss pārējais būs skolas mākslinieciskās pašdarbības pulciņa līmenī.

Piemērs. PSRS pagājušā gadsimta 20. gadu beigās- līdz 30. gadu vidum ĻOTI NOPIETNI gatavoja bāzi pretošanās kustības izvēršanai potenciāli okupētajos rietumu rajonos (Ukraina, Balrkrievija). Tas pat bija ļoti efektīvs analogs un priekštecis NATO “Gladio”.

Tur tika ielikti milzu līdzekļi gan personāla apmācībai ( vadošo kadru- partizānu un pagrīdes vienību organizatoriskā kodola) un uzraudzībai (apmācība notika NKVD paspārnē), gan maferiāli- tehnisko resursu sagatavošanai/ izvietošanai/ uzkrāšanai paredzamās okupācijas teritorijās.

Par visu šo pasākumu plāna īstenošanas slepenības režīma nodrošināšanu ir atsevišķs, tiešām veiksmes stāsts- konspirācijas apgūšana un praktizēšana bija augstā līmenī- ņemot vērā to, ka kadri bija arī tīri civilisti- ar “struktūrām” pilnīgi nesaistīti cilvēki.

Bet 30-to gadu otrajā pusē mainījās militārā doktrīna: “Быстрая война- будем бить врага малой кровью, на его территории!”. Un visa PrK infrastruktūra tika apzināti iznīcināta, ieskaitot sagatavotos un pieredzējušos vadošos kadrus. Tāpēc viņiem nebija viegli, praktiski no jauna un no nulles radīt PrK okupētajos rajonos 1941-1942 gados. Un tas pie nosacījuma, ka pirms gadiem 10 tur jau viss tas bija gatavs in izmēģināts “uz vietām”!

Ņemot vērā augstāk izklāstīto- uzņemšos nekaunību apgalvot, ka arī visptverošai pretošanās kustībai LV nav gatava.

Līdz sakariem. [..]”

vara bungas: Manuprāt civīlajam cilvēkam, kurš nav rezerves karavīrs un kādu iemeslu dēļ nav zemessargs, tātad netiks pakļauts nekādai mobilizācijai ir jāsāk ar sevi un savu ģimeni – jākļūst par gatavnieku, jānodrošina safe house ģimenei, jāiestājas medniekos, jāaekipē sevi un jāpievienojas kādai patriotiskai airsoft grupai (vismaz pāris gadus aktīvi jāpaskraida). Nākamais solis ir iesaistīt šajā plānā vēl 2-3 vistuvākos draugus (ne no mednieku kolektīva vai airsoft grupas, kurā trenējās). Tad varēs teikt, kā Leonīds (ne mūsējais, bet Spartas): “Molon labe”.

Advertisements

37 responses to “90-to hīts (papildināts)

  1. Varbūt, ja ir pieejama, to Partizānu komandieŗa rokasgrāmatu varētu ieskenēt un…

  2. Gvardes Leitnants

    Ieskanēt varētu, jo kaut kur krājumos irsaglsbājies. Neesmu gan netu pētījis attiecībā uz literatūru latviešu valodā, bet angliski un krieviski ir daudz.

    Paldies VB par tēmas aktualizēšanu un definīciju precizēšanu. Kā jau rakstīju- nolūks ir veicināt auglīgu diskusiju.

    Sava sākotnējā viedokļa izklāstā vairāk atspoguļoju LV pieredzi pretošanās kustības (PrK) militāro dimensiju (partizānu kustību) pēc 2 PK. Bet tas nebūt nebija galvenais mērķis.

    Jo – arī tā laika PrK bija citas dimesijas- urbānā pagrīdes kustība (legalizēšanās/ piesegdokumentu izgatavotāji, savējie okupācijas pārvaldes un pat IeTK (NKVD) struktūrās, med. pal. organizētāji, informatori utt.). Tāpat bija arī sav politiskā pārstāvniecība ārvalstīs (SE)- tā teikt “tvaldība izdzinumā”. Saucās LCP- Latvijas Centrālā Padome. Tā uzturēja sakarus ar pagrīdi/ partizāniem LV teritorijā, pozicionējot sevi kā politisko pārstāvniecību ārvalstīs. Pārsvarā nodarbojās ar infas vākšanu ( pagrīdnieku rokām) par politisko/ ekonomisko situāciju “LPSR”. Cik no pieejamiem avotiem zināms, aktivitātes bija diezgan daudz, bet jēga no tām uz vietas LV- tā sev… Vairāk no sērijas: “Запад нам поможет-Европа снами!”. No otras puses- darīja , ko varēja, bet padomju pretizlūkošanas dienests bija pārāk efektīvs (varbūt kãds atceras par britu izlūkošanas darbinieka Kima Filbija lomu šajā saistībā). No trešās puses, pašā LCP neiztika bez latviešu tradicionālās slimības- katram gribas būt par kaut vai mazu, bet ķeizariņu…un tur tak bija organizējušies bijušie politiķi. Tā ka rezultāts neizbrīna.

    Tā ka visi PrK elementi iekš LV bija- laikam un izpratnei atbilstošajā kvalitātē. To īstenošanas sekmīgumu noteica vairāki faktori, arī trīs augstāk pieminētie.

    Piekrītu- mežā iešanai mūsdienās būtu jēga tuvu nullei, bet- ir viens bet. Pretinieka okupācijas apstākļos, kad tas kontrolē komunikācijas un lielāko daļu apdzīvoto vietu , tīri psihiloģiski, ļaudis, kas nepiekrīt notiekošajam, ir skaitliskā un tehniski kvalitatīvā mazākumā, instinktīvi ( kaut vai primitīvas izdzīvošanas nolūkā) meklēs vietu, vismazāk piesārņotu ar pretinieka klātbūtni- vismaz sākuma stadijā- lauku radi, meži utt.

    Un galvenais- lai tie būtu reidi, uz vietas bāzētas vai iesūtītas grupas (urbānas, meža, pagrīdes- nelegālās) – ja tās nav apgādātas un apmācītas pēc ” jaunā kā modes kliedziena” zinātnes un tehnikas progresa jomā, tad cerības uz sekmēm līdzinās nullei. Bet arī te ir smalka līnija- paskatamies uz Talibu darbību beidzamos gadu desmitus: high – tec viņiem ir parādījies tikai beidzamajos dažos gados, atņemot / iepērkot no tiem, kam tas “mazāk vajadzīgs”. Un ir atyiecīgs rezultāts- uz doto brīdi viņi kontrolē 35-49% no Aghanistānas teritorijas- klāt pieljekot koalīcijas spēku samazināšanu valstī. Ir vajadzīgs līdzsvars starp “know-how” un “hig-tec” atbilstoši situācijai.
    Pilnībā piekrītu, ka par šādu plānu eksistenci nevajag bazūnēt.

    BET!!!

    Par to varētu nesatraukties, ja eksistētu 2 piepildīti nosacījumi:
    1. Varētu uzticēties lēmumu pieņēmējiem ( nu, tiem, kas savā laikā vecos Landroverus un no slovākiem AKMus un RPK ar izlietotu tobru resursu iegādājās, un nesenā pagātnē mūs ir aplaimojuši ar “sarkano” salūtmunīciju- “to name the few”).
    2. Pie izpildīta 1. nosacījuma- lēmumu pieņēmēji man kā parastajam pilsonim ( ne ZS-am, ne karavīram) skaidri un gaiši pateiktu: “Jā, tādi plāni ir, tie tiek pildīti caur resursu sagatavošanu un attiecīgā organizatoriskā un apmācību procesa īstenošanu, kurš ir sācies un turpinās ” as we speak”!”.

    Tad man vairāk jautājumu nebūtu. Jo detaļas ir darāmas zināmas stingrā saskaņā ar slepenības režīma ievērošanu- “on need- to- know basis strictly!”. Punkts.

    Bet vismaz mani uz šo dienu kā LR pilsoni parasto neviens no atbildīgajiem nav uzskatījis par nepieciešamu informēt- VUGD brošūras plūdu un neidenificētu ārkārtas situāciju gadījumā neskaitās ( man šī brošūra ir).

    Vienīgais, ko esmu netā lasījis, bija ļoti deklararīvs apgalvojums, ka konflikta/ iebrukuma gadījumā nav nepieciešams gaidīt pavēli no augšas- preroties tipa var sākt “fakultatīvi”. Bet -KĀ?! Tur ierasties?! Kur saņemt aprīkojumu?! Kas jādara?

    Un te nu mēs nonākam pie konceptuāli svarīga jautājuma: kad tad sākt gatavoties pretoties?

    Pirms vēl sūdi ir izvesti no kūts vai tad, kad kāds tos jau ir pietuvinājis bīstami tuvu rotējošam ventilatoram? A varbūt pagaidīt, kad apkārtni jau ir piepildījis “neaizmirstamais aromāts” un klātesošajiem aktuālākā rūpe ir pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no notašķītā apģērba?

    Mans viedoklis- par vēlu dzert “Boržomi” pēc nieru mazspējas konstatēšanas fakta!

    Ja jau regulārajām karadarbībām jāgatavojas miera laikā, tad pretošanās kustībai- VĒL JO VAIRĀK!!! Jo- nebūs tam ne laika, ne resursu, ne manevra brīvības. Viss pārējais būs skolas mākslinieciskās pašdarbības pulciņa līmenī.

    Piemērs. PSRS pagājušā gadsimta 20. gadu beigās- līdz 30. gadu vidum ĻOTI NOPIETNI gatavoja bāzi pretošanās kustības izvēršanai potenciāli okupētajos rietumu rajonos (Ukraina, Balrkrievija). Tas pat bija ļoti efektīvs analogs un priekštecis NATO “Gladios”-am.

    Tur tika ielikti milzu līdzekļi gan
    personāla apmācībai ( vadošo kadru- partizānu un pagrīdes vienību organizatoriskā kodola) un uzraudzībai (apmācība notika NKVD paspārnē), gan maferiāli- tehnisko resursu sagatavošanai/ izvietošanai/ uzkrāšanai paredzamās okupācijas teritorijās.

    Par visu šo pasākumu plāna īstenošanas slepenības režīma nodrošināšanu ir atsevišķs, tiešām veiksmes stāsts- konspirācijas apgūšana un praktizēšana bija augstā līmenī- ņemot vērā to, ka kadri bija arī tīri civilisti- ar “struktūrām” pilnīgi nesaistīti cilvēki.

    Bet 30-to gadu otrajā pusē mainījās militārā doktrīna: “Быстрая война- будем бить врага малой кровью, на его территории!”. Un visa PrK infrastruktūra tika apzināti iznīcināta, ieskaitot sagatavotos un pieredzējušos vadošos kadrus. Tāpēc viņiem nebija viegli, praktiski no jauna un no nulles radīt PrK okupētajos rajonos 1941-1942 gados. Un tas pie nosacījuma, ka pirms gadiem 10 tur jau viss tas bija gatavs in izmēģināts “uz vietām”!

    Ņemot vērā augstāk izklāstīto- uzņemšos nekaunību a,pgalvot, ka arī visptverošai pretošanās kustībai LV nav gatava.

    Līdz sakariem.

    P.S. Pie iespējas nosūtīšu saites ar literatūru.

  3. Gvardes Leitnants

    Vispirms, drukas kļūdas labojums: Talibi uz doto brīdi ( saskaņā ar atklātajiem infoavotiem) kontrolē 35-40% Afganistānas teritorijas.

    Te daži linki par pretošanās/ partizānu kustības vēsturi, principiem utt. angliski:

    https://mountainguerrilla.wordpress.com/2013/02/25/formation-and-organization-of-resistance-movements/

    http://www.military-history.org/articles/fighting-phantoms-guerrilla-warfare-from-lawrence-to-the-taliban.htm

    https://www.ushmm.org/wlc/mobile/en/article.php?ModuleId=10005441

    Saites krieviski – sekosnpēc reklāmas pauzes:)

  4. Gvardes Leitnants

    Un te saites krieviski- par gatavošanos PrK pagājušā gadsimta 20-30 jos gados.

    Manuprāt, vērā ņemams materiāls, kueš aktualitāti nav zausējisoar spīti “I- neta laikmetam”. Mani māx aiDonas, ka ja “jautrības sāksies”, interneta laikmets būs stipri ierobežots un vietām pat beidzies…

    Bet, te nu būs linki ( politisko “ūdeni” var droši ignorēt):

    http://www.sb.by/obshchestvo/article/partizan-pervogo-chasa.html

    http://militera.lib.ru/research/nepravda_vs-2/04.html

    Un te par PrK organizāciju 2PK laikā:

    http://stat.encyclopedia.mil.ru/encyclopedia/history/more.htm?id=11203644@cmsArticle

    Tas pagaidām viss.

  5. Estipoisi pieņemuši lēmumu likvidēt kā šķiru izdienas pensijas (gan tikai tiem, kuri vēl sāks strādāt attiecīgajos dienestos). Izpētījuši, ka tas nav nopietns motivators dienēt NBS vai Iem struktūrās (pilnīgi pretēji šajā portālā līdz šim lasītajam).

    http://news.err.ee/v/news/b2d86a44-f70e-49a8-a502-d088658e88c4/government-to-abolish-special-pensions-by-2020

    • Tu kā vienmēr pavirši lasi “šo portālu”, VB ir pret izdienas pensiju atcelšanu kamēr netiek maksāts konkurētspējīgs atalgojums, esti to savējiem nodrošinās, šaubu nav. Tāpat VB ir pret spēles noteikumu maiņu spēles laikā, t.i. pret AM plāniem mainīt (pasliktināt) izdienas pensjas piešķiršanas noteikumus jau dienestā esošajiem.

  6. arī zemessargs

    Daži komentāri:
    Jaunsardzē sastapu laikus, kad ZS partizānu karam gatavojās un mūs iesaistīja. Konkrēti mācīja kā veidot partizānu šūnas, taisīt diversijas, spridzekļus utt. Manam dienesta biedram pat šķūnī zem malkas grēdas bija sprāgstvielas un mēs ar viņu bijām dzelzceļa tilta rezerves spridzinātāju komanda. Bija kaut kādas noliktavas un bunkuri mežā, konspiratīvie dzīvokļi. JS gan nestāstīja kur, tikai bija zināmas pulcēšanas vietas gadījumā, ja kas.
    Daži komentāri:
    1. IEDZĪVOTĀJI.
    Šobrīd ir vairāk nekā pēc 2. PK. Turklāt pēc 2. PK bija krietni mazāk vīriešu palicis.
    “Vai kas notiek šajā jomā, nezinu, zinātu – neteiktu🙂 NA varētu sarosīties un pajautāt valdībai, kā tur ir ar to, kamēr to nav izdarījis SC.”
    Pēc krīzes sākšanās Ukrainā uzdevu AM tādu jautājumu. Manā virzienā pagrozīja pirkstu pie deniņiem.
    Trimdas valdībai jau šobrīd ir jāsagatavo vismaz divas rezerves vietas no kurienes strādāt un jāizveido līdzekļu uzkrājumi darbībai. Piem. Igaunijai pat eksistē vesels projekts, man šķiet saucās eCountryBackup. Proti, visas valsts un pašvaldību datubāzes tiek regulāri kopētas uz ārzemēs esošajiem serveriem, okupantiem ienākot datubāze uz vietas tiek dzēsta, analogā formātā – iznīcināta.
    Partizāniem jābūt dažādiem konspirācijas līmeņiem. Dažiem jābūt ikdienas cilvēkam, kuri arī pēc okupācijas turpina darīt to pašu ko pirms, bet pa vidu nodarboties ar neģēlībām.
    Citi ir cilvēki, kuri aiziet pagrīdē un klejo pa mežiem un apdzīvotām vietām no slēptuves uz slēptuvi. Pa vidu dara neģēlības.
    Vēl citi līdz ar okupācijas varas atnākšanu uzreiz cenšas iefiltrēties okupācijas struktūrās. Te jāstrādā cieši ar DP un jau laicīgi jācenšas iefiltrēt savi cilvēki dažādās formālās un neformālās grupās, kuras var būt potenciāls agresora atbalsts.
    Jābūt atbalstītājiem: 1. tādiem, kuri tikai nodrošina – dod pajumti, materiālus 2. tādi, kuri ievāc informāciju 3. izplata aģitācijas materiālus.
    Par nodevību. Šūnas jāveido ļoti autonomas. Proti, piem. par novada šūnu slēptuvēm un sastāvu zina tikai garnizona atbildīgais cilvēks un viņa vietnieks, augšā info nav, datubāzes nav, apkopojuma nav.

    • Gvardes Leitnants

      Ļoti iespējams.

    • Gvardes Leitnants

      Papildus ieskatam par Tevis ( drīkst uz “Tu”?) rakstīto zemāk saite (Suvorova-Rezuna “aplikšanu” var ignorēt):

      http://militera.lib.ru/research/nepravda_vs-2/04.html

      Mainās laiki un tehnoloģiskā progresa diktētās metodes un takrikas, bet principi ir praktiski universāli.

      Ar autonomām šūnām un konspirāciju arī viss nav tik viennozīmīgi: mazās grupas bez sakariem savā starpā tā arī ” autonomi” apklapēs (kā rāda Mežabrāļu vēsture), un pie šādas situācijas ( sakaru trūkums starp grupām) pretinieks mēģinās dibināt viltus grupas/ šūnas, apvienošanāa ar kurām infas trūkuma apstākļos parasti ir letāla. No otras puses- lielas grupas var par sevi pastāvēt un veikt lielāka mēroga akcijas, bet te palielināa risks tikt atklātiem, plus apgādes problēmas. Jāmeklē trešais variants (sk. PrK oehanizēšanas īpatnības / atšķirības UA un BY p.gs. 30- to gadu sākumā).

      Ja grupu apgāde notiks centralizēti, tad augšas vismaz zinās, cik, kas un kam ir izsniegts noslēpšanai. Izeja ( manuprāt): augšās jābūt maksimāli minimālam.iesaistīto skaitam, turklāt rūpīgi atlasītiem kadriem. Otrs risinājums ( kā papildinājums pirmajam)- līdz ko apstākļi ļauj, tā ” uz vietām” papildus organizēt pašapgādi, augšu “cieto disku” ar šo infu īpaši neapgrūtinot . Un te atkal kadri un kontakti izšķir visu- labi S-4nieki. Nesen apmeklēju Lt. Rubeņa bataljona muzeju Ugālē- tā bija kaujasspējīgākā kureliešu vienība, kura, atšķirībā no pārējiem, nepadevās vāciešiem ber ar kaujām izlauzās no aplenkuma ( ne bez zaudējumiem). Bwz cita bruņojuma, viņiem bija 3 dažādu sistēmu šautenes ar atšķirīgiem kalibriem- Mosin-Nagant, Mauser un Arisaka. Skaidrs, ka jo vairāk atsķirīgu kalibru un sistēmu ieroči, jo grūtāka apgāde. Bet rubeniešiem bija viens nopietns sagādnieks- ar sakariem, kā reUltātā munīcijas šiem daž@dajiem stobriem netrūka, un arī ar pārtikas apgādi viss bija labi- un tass viss Kurzemē, 1944. gada rudens situācijā!

      Tas tā, pārdomām.

      • arī zemessargs

        Par konspirāciju jāatrod zelta vidusceļš, par to būs praksē jāpadomā.
        Grupu apgādei jānotiek daļēji centralizēti, nosacīti es iedalītu to trīs līmeņos:
        1. Apgāde centralizēti caur Nodrošinājuma pavēlniecību.
        2. Daļēji centralizēta, kad tiek iedalīta nauda, bet kā to izlietot izlemj šūnu komandieri.
        3. Pilnībā konspirēta, kad nauda iet caur ofšoriem un ieroči kā kontrabanda.
        Daļēja centralizācija nepieciešama konspirācijai un noturībai arī konflikta gadījumā. Proti, paliek ļoti grūti izsekot kam un cik ir iedalīts, kad un kam ir. 3. līmenis nodrošina darbību arī okupācijas apstākļos, pat ja trimdas valdība nav izveidota. Konti, akcijas, īpašumi ofšoros turpina nest ienākumus un nauda turpina ieplūst. Tikai caur trešo līmeni mēs varam nodrošināt savus cilvēkus kaimiņvalstu robežrajonos. Šiem cilvēkiem nedrīkst būt ieroči vai ekipējums, kas var liecināt par to saistību ar Latviju. Vienības ir jāveido gan draudzīgās kaimiņvalstīs, gan pie potenciālā ienaidnieka. Pie ienaidnieka skaidrs ko darīs. Pie iespējamajiem neitrāliem kaimiņiem, piem. Baltkrievijas mūsējie varēs sekot ienaidnieka valsts karaspēka pārvietošanai un ievākt izlūkinformāciju. Draudzīgās kaimiņvalstīs vienības ir vajadzīgas, lai
        1. ja par uzbrukuma upuriem pirmie paliekam mēs, tad kaimiņvalsts teritorijā tiek organizētas atbalsta vienības (skat. Zemitāna armiju), veikti reidi pret ienaidnieku, ierīkoti hospitāļi, atpūtas vietas utt.
        2. Ja draudzīga kaimiņvalsts pirmā krīt par upuri, tad mums jau ir priekšējie novērotāji un izlūki tur, kuri apgādā ar informāciju.

  7. Gvardes Leitnants

    Un arī karavīram/ zemesargam par lieku nebūs sagatavoties pēc civilistu parauga- kā ieteica VB. Jo- privātais” starta kapitāls” kā reiz pieļauj ” Molon Labe” īstenošanu- tas ir katra paša īpašums, atsķirībā no kroņa mantas. Bet ar kroņa mantu ir tā: ja tā ir Tavā valdījumā konkrētā brīdī, tad vari rīkoties, kā uzskati par vajadzīgu. Ja to pārvalda ( izsniedz/ atņem citi), tad ir kā ir. Esmu piedzīvojis abus variantus. Otrajā nācās piedzīvot neaizmirstamus mirkļus, kas izmainīja pasaules uztveri un viedokli oar to uz visiem.laikiem. Bet pirmajā gadījumā ( kad kontrole/ valdījums bija pašu rokās) izdevās pārliecināties par sekojošā teiciena “Ar stiprajiem- sarunājas, bet vājākiem- uzspiež savu gribu” patiesīgumu.

    Jāpiekrīt VB- jāsāk ar sevi. Un tad jāatrod domubiedri. Neviens jau neliedz nokārtot ieroča eksāmenu ( kā civilistam), dabūt vajadzīgās atļaujas, iegādāties “instrumentu” un atrast atbilstošu darbu- piemēram…. Viss ir atkarīgs no motivācijas un pieejamiem resursiem ( starp vitu, potenciālā pretējā puse tā arī dara). Atkal jau jautājums par iemeslu vai iespēju meklēšanu un atrašanu.

  8. mans plus ir ka pazistu mezus liela apkartne no cesim- vecpiebalgai, auzas saktos latgale,mazpazistams apvidus,bez kartes neiztiktu.Mezizstrade stradajot iepazinos labi ar so apkartni vairaku gadu garuma.P.S -kur var dabut gramatinu?

  9. Draugi!

    Mosķis sirsnīgi sveic visus SZS 10.gadu jublejā. Re ku svētku video!

    Īpaši aicinu skatīt no 5;30. mūsu priekšnieka runu. Atbilde skeptiķiem. Pats galvenais – kanādieši iespējams tiks pakļauti SZS kājnieku brigādei!!!
    Ja tā notiks, tas palielinās mūsu brigādes sastāvu ļoti ievērojami. Kopā vēl ar mehanizācijas projektu, jaunajām haubicēm mūsu brigāde kļūs par ievērojamu spēku, ko turklāt pabalstīs 3 zs brigādes (vienā no tām iespējams, dienēs arī Mošķis).

    Lai priecīga svētdiena ar šo optimistisko ziņu!

    • Laikam kāsi pēc kāša velc…

      • Kāpēc? Es ticu. Turklāt brigādes priekšgalā ir goda vīrs – pieredzējis karavīrs no patriotiskas ģimenes…..tā ka viss notiks!

    • Ko nu tur “palielinās”… vieskaravīru bataljona (!) kaujas grupa dubultos brigādes personālu. Uzskatāmi parādot NBS kaujas mazspēju. Nezinu kā mošķiem, bet man no tā pasākuma ne visai omulīga sajūta, talciniekus var aicināt uz ražas novākšanu, bet mauriņu jāpļauj pašiem.

  10. Baigie palagi sarakstīti! VB jau uzrakstīja lietas būtību, mūsdienās partizāņi nebūs tādi, kā pēc 2.PK. Partizāņu (vai pretošanās kustības, sauc kā pašam labāk patīk) darbībai mūsdienu Eiropā ir vairāki piemēri, jau VB minētā Ziemeļīrija ar IRA un tās atšķeltajiem zariem (īstā IRA, Pagaidu IRA, Reālā IRA un vēl pāris) Sinn Fein un vēl dažādas mazākas neatkarīgas cīnītāju grupas, Basku zeme ar ETA u.c. grupām, Korsika ar Nacionālās atbrīvošanas frontes cīnītājiem. Visbeidzot Ukraina- Doņeckas apgabals ar partizāņu vienību Ēnas (“Тени”).
    Augstāk minētie cīnītāji nedzīvo mežā vai kalnu alās. IRA kaujinieki ikdienā strādā kā visi pārējie iedzīvotāji, bet uz diversiju akcijām uzvelk formas tērpus (lai iekrišanas gadījumā paziņotu, ka nav bandīti, bet ir karavīri) no slēptuvēm paņem ieročus un dodas uzdevumā.

  11. 1Arī 1 ir karotājs,reizēm.
    2Atkārtojot šeit jau rakstīto-kas gribēs, atradīs iespēju,kas negribēs-iemeslu.Par visām nebūšanām valstī klasiskā atbilde-nav politiskās gribas.
    3Nodevēji būs vienmēr,bet no nodevībām reizēm var izvairīties.Kaimiņiem eestiem un leišiem tas vienmēr izdevies labāk.
    4Sarkanais pavediens latviešu vēsturē jau no cilšu laikiem-uzvarēt ienaidniekus bieži ir spējuši,nosargāt neatkarību un brīvību -nē.

  12. Varu pievienot vēl tādu domu – čečenu pieredze rāda, ka lai uzvarētu karā ar Krieviju, ir jārīko diversijas (arī terora akti) pašā Krievijas teritorijā (ieteicams lielpilsētās). Pretestība Latvijā ir laba lieta, bet tā pati par sevi nepiespiedīs pārtraukt Latvijas okupāciju. Ar čečeniem sāka runāt tikai tad, kad karadarbība tika pārnesta uz Krievijas teritoriju, jo tas pamatīgi diskreditēja varu ar visām izrietošajām politiskajām konsekvencēm.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s