Garisons vs Ādamsons

LR1 studijā “Krustpunktā par Baltijas drošības jautājumiem atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons

vara bungas:  Būtiskas izmaiņas AM  retorikā (beidzot), agrākā  ikona “sabieroto spējas” tiek nomainīta ar jaunu  “cik mēs paši būsim stipri, tik mēs būsim neievainojami”. Tas ir apmēram tas, ar ko VB sākās. Klikšķim AM zobratos un izmaiņām tikai retorikā bija nepieciešami trīs gadi, ministra un valsts sekretāra nomaiņa! Bail iedomāties, kas būtu, ja Pabriks un Sārts netiktu savlaicīgi paaugstināti. Tāpat attiecībā uz Zemessardzi tiek atzīts, ka tā jau 10  gadus (es un Ādamsons sakām, ka  15) pārtiek tikai no dalībnieku entuziasma. Tieši tā arī ir vēl šobrīd, bet atsauksim atmiņā ikgadējo svētku tarkšķēšanu par arvien briestošo ZS spēku un varēšanu t.s. “stiprināšanu”. Manuprāt pēc tik ilgas un kvalitatīvas “braukāšanas pa ausīm” kādam būtu jāatvainojas sabiedrībai iepriekšējo oficiālo runātāju vārdā, jo pretējā gadījumā zūd ticamība (par to runā Daukšts)  arī jebkādiem pašreizējās vadības apgalvojumiem.

 

Advertisements

17 responses to “Garisons vs Ādamsons

  1. Ja nebuutu bijis Ukrainas kriizes, tad ZS visdriizaak arii buutu palikusi taads pats hobija klubinjsh (un PD armija – aarzemju `miera uztureeshanas misiju` armija), kaada taa bija liidz 2013. gada beigaam.

    • Vēl jau nekas nav praktiski noticis, kas liktu domāt par kardināliem uzlabojumiem. Izdaudzinātā “paaudžu maiņa” nozīmē tikai to to ka dienestā ienāk zs, kas nekad nekur nav dienējuši un visu jāsāk no absolūtas 0. Turpretī 90-to gadu ZS 2/3 bija OMD izgājušie. Tagad situāciju cenšas labot ar bootcamp nometnēm, kas varbūt izlīdzina situāciju, tomēr par progresu vēl pāragri runāt. Izmaiņām NBS bija jānotiek jau 2008.gadā, tomēr tas nenotika par to “paldies” jāsaka tā laika AM un NBS vadībai, kas lielā mērā ir tā pati, kas šodien.

      • Nu vismaz koncepcija ir mainīta, par prioritāti patiešām pasludinot valsts aizsardzību (nevis ārzemju misijas Išaktrahtrahistānās) un arī advancējot Zemessardzi. Ok, nepretendēju uz eksperta viedokli, ibo esmu cilvēks no malas, bet tīri virspusēji ir palicis iespaids, ka pēdējo 3 gadu laikā Zemessardzē zināms progress ir noticis un kaujasspējas, salīdzinājumā ar 2013., ir augušas.

        • Tavi iespaidi ir AM PR uzvara. Turpretī reāla kaujas gatavības novērtēšana ir sistemātisks, ilgstošs, garlaicīgs, zinātnisks un darbietilpīgs process, kuru skaidrot man ir slinkums vnk iemet aci šeit un šeit. Nav svarīgi vai tā ir US, RU vai LV armija, pieejas visur vienādas un tās nav balstītas us subjektīviem vērtējumiem.

          Readiness is like a three-legged stool. The personnel, equipment, and training “legs” need to be balanced and in sync to support the load. The most modern equipment is useless without highly trained personnel to operate and employ it. Conversely, outmoded or unreliable equipment can hamper the effectiveness of the most highly motivated and skilled personnel. To fight effectively, personnel must train with their combat equipment, practicing their combat missions under realistic, demanding conditions. Quality personnel, equipment, and training are the essential dimensions of combat readiness.

          avots

          • Es jau nesaku, ka viss ir čikiniekā, es saku, ka no malas izskatās, ka progress, kaut neliels, bet ir novērojams, ja ne savādāk, tad vismaz konceptuāli.
            `To fight effectively, personnel must train with their combat equipment, practicing their combat missions under realistic, demanding conditions` – tas ir pareizi, bet mēs jau īsti nevaram zināt, kāds tad potenciālais konflikts varētu reāli izskatīties, un Donbasa scenārijs un full-scale invāzija ir 2 visai atšķirīgas lietas, un manuprāt, mēs neesam īsti gatavi ne vienai, ne otrai.

            • čikiniekā ir PRščiku darbs. Arī tas ir svarīgi, bet ne pietiekami.
              Kā tā nezinām? Viss ir zināms, izpīpēts un izpētīts jau kopš 1992.gada. Ņem bīstamāko scenāriju un nekļudīsies. Separi un viņu padomnieki pamatā karo pēc PSRS kājnieku taktiskajiem reglamentiem ar nelielām modifikācijām. Par NBS gatavību vislabāk runā mācības PASTĀVĪGO VIENĪBU sastāvā. Cik bieži redzam bataljona līmeņa mācības? Brigādes?

              • Hmm, padomju laikā kājnieku nodaļa dalījās ogņevajā grupā un maņevrennajā? Krieviem tagad dalās.
                Par mācībām taisnība, nevaru teikt, ka baigi sekoju līdzi, kādā līmenī viņas notiek, bet ir aizdomas, ka dominē rotas līmenis, bataljons ir reti/ļoti reti un brigādes praktiski nekad? 😀

  2. Mani indikatori ir, kas norādītu uz to, vai tā nav plika .iršana, būtu kkāda kustība vidējās pga virzienā un reāla rezerves karavīru nokomplektēšana kaut vismaz 3000 apmērā. Par nasamiem, ko gaidīju šā gada rudenī, jo radari būs iegādāti, pat baumas nav dzirdētas. Arī nav dzirdēts par mīnmetēju vai citu rīku iegādi. Lielākie sasniegumi ir 37 cvrt platformu un formu iegāde. Ir, protams, pozitīvi, ka tiek konkrēti domāts par poligonu izveidošnu un munīcijas noliktavu celšanu, bet gribētos redzēt kardinālu varēšanu realizēt kaut to 3000 rezerves sagatavošanu! A ta toč tāda- mēs centīsimies, mēs stiprināsim…

    • Cik izprotu jaunās tendences tad rez. karavīri aizlāpīs personāla robus ZS bataljonos un īpaši specializētās (PGA) apakšvienībās. Nav sliktākais risinājums. Lai atsvaidzīnātu 3000 rez.karavīrus pie pašreizējiem tempiem būs nepieciešami 10-15 gadi.

  3. Nostiprināts ZS nekas diži nav, daži jauni ieroči, baltās formas, kuras neder pavasaris-vasara-rudens periodā, salūtmunīcija kā bija sūds, tā palika, uzkabes jaunās nepareizas, ķiveru nav, triecienšautenes vecas un nojātas, bruņu transporta nav bijis, nav un nebūs.
    Par tiem, kas sasnieguši 55-60 gadu vecumu un dodas tagad prom no ZS – nu nav viņi nekādi rembo, pirmkārt ne jau visi dienēja kā riflemeņi, otrkārt, arī viņi pēc dembeļa pa šiem gadiem ir aizmirsuši lielāko daļu OMD iemācītā, protams, var cerēt uz 90.-2000.gadu OMD izgājušos, bet cik tādu ir palicis? Es teiktu, ka baigais retums ir daudz maz “svaigs” OMD vai kur nu vēl no PD atnācis ZS.

  4. Agris Purviņš

    Varam mēs atkal ieslīgt dažādās detaļās, kas ZS nav kā vajag, bet galvenais ZS kaujas spēju veidošanā (jā tā to var nosaukt!!!) kopš tā ir kļuvusi par NBS sastāvdaļu, nav NEKAD bijusi sistemātiska pieeja, kurai būtu jābalstās uz šiem trim vaļiem PERSONĀLS, EKIPĒJUMS un APMĀCĪBA. Ik pa brīdim notiek kaut kāda viena pabakstīšana (ekipējuma, ja kāds kādu humpalu atsūta) un tas arī viss. Galvenā prioritāte ir PR un skaļ patriotisku lozungu skaļa deldēšana, kā arī lai papīri ir kārtībā.
    Kas attiecas uz ZS progresu, tad ir nedaudz piestrādāts pie ZS vizuālā tēla. Izskatās labāk, kaut arī tuksneša formas ZS vienkārši nogalina (bet bezobrazna, no glavnoje odnobrazno!!!). Pārējais vienkārši nav nopietni.
    Piem. Leonīds plātās ar 9000. Tas nozīmē, ka ir pienākušas šogad pilnīgi neapmācītas 12 -15 rotām (rotā 100 cilv.). Aizgājušas kādas 8 – 10 rotas. Tas sākam skaitīt, cik ir vajadzīgi rotas komandieri, vada komandieri, vada seržanti, nodaļas komandieri, sakarnieki, ložmetejnieki utt. utt. un visbeidzot kājnieku sagatavošana. Kur ir kaut kāda sistēma viņu apmācībā, kur ir šīs štata vienību kolektīvā sagatavošana. Nav tādas un ne NBS un ne ZS štābā ticiet nav pat idejas un arī velmes to darīt. Visi turpina maukt pēc V.Artava dzejolīša “Vardes” motīviem “lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs kas mūs ārā vilks”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s