cita versija

vara bungas: vēl viens, kārtējais Baltijas invāzijas scenārijs no Svena Ortmana blogera, kurš lasa tos pašus  avotus ko VB 🙂 , tur savu e-pastu uz vācu servera, bet vairums viņa lasītāju nāk no ASV. Dažas pazīmes liecina, ka autors ir bijušais vācu vai amerikāņu karavīrs, bet tas nepadara viņa politisko analīzi mazāk vērtīgu. Viņš ir iekļāvis iespējamā scenārijā visus tos elementus, kas, kā arī mēs uzskatām, raksturos nākotnes karu :

  1. psiholoģiskās operācijas, propaganda, informācijas karš
  2. augstas precizitātes ieroči,  spārnotās raķetes (ne-kodola)
  3.  A2/AD , cīņa par šaurumiem un startēģiski svarīgām salām
  4. Somijas un  Zviedrijas neitralitāte, Baltkrievijas neiesaistīšana
  5. konflikta  de-eskalācija draudot vai pielietojot taktiskos kodolieročus
  6. kiberkarš, tuvējā kosmosa militarizācija
  7.  Rietumu valdību neizlēmību un šķelšanos
  8. Kara diplomātiskā sagatavošana un pavadīšana
  9. Pārsteiguma moments,  (uzbrukuma gadalaiks, nedēļas diena, sākotnēji iesaistitie spēki) uzsvars uz OPSEC (pretizlūkošana, maldināšana)
  10. Priekšrocību iegūšana, kas kalpo kā samaksa par kompromisu (bargaining chips)
  11. Civilās un militārās infrastruktūras ievainojamība, bēgļu plūsmas veicināšana

[..] The entire invasion scenario rests on surprise and the few Russian land forces (that were either in the region or deployable by air) being able to outweigh what forces NATO has in the region and can deploy in time. The window of Russian conventional superiority was measured in days in the air and at most weeks on the ground. Reconquest could only be prevented by means of nuclear munitions and ‘diplomacy’.[..]

 avots

Advertisements

16 responses to “cita versija

  1. Pazudusi saite uz avotu: https://defense-and-freedom.blogspot.com/2016/07/how-to-invade-baltic-countries-and-get.html

    Es atšķirībā no autora domāju, ka Baltijas valstis vispirms visādi izmēģinātos paņemt, neaiztiekot citas NATO valstis vai to infrastruktūru. Tas radītu pārāk lielus un nevajadzīgus riskus “dabūt pretī”.

    • Autors apziņāti ņem worst case scenārio, ko daudzi mūsu ģenerāļi un politiķi uzskata par “tuvu nullei” variantu. Tas protams ir dziļi maldi. Putins ir sevi pierādījis kā izdevību izmantotājs un spēlmanis pie “vienroča”, kurš ienvestējot nelielus resursus (sīrija, visi iesaldētie konflikti utt) cer sagaidīt brīdi, kad lodziņos sakritīs visas trīs “zemenītes” (sociķi vācijā, labējie francijā, tramps ASV). Ik pa brīdim viņš var palielināt likmes-investīcijas līdz pat iešanai uz visu banku, ja vienrocis sen neko nav “devis ārā”. Spēles startēģija, ne vairāk ne mazāk.

      • varabungas: (sociķi vācijā, labējie francijā, tramps ASV)
        ___________________________
        Kādēļ Francijā labējie? Vai arī tas bija domāts republikāņi ar Sarkozī? Francijā krievmīļi ir pilnībā visi, un ja ņem pēc krievmīlības pakāpes, tad vislielākie krievmīļi ir republikāņi ar Sarkozī priekšgalā. No republikāņiem regulāri kāds joprpojām braukā uz Krieviju, arī uz Krimu, un daudz biežāk kā Lepēna.

        Vislielākā bīstamība ir sociķi Vācijā un sociķi Francijā, jo abi ir krievmīļi, un abiem vieglāk sadziedāties, jo ideoloģijas līdzīgas. Francijā krieviem šobrīd, pēc brexita, kad nav vairs pretsvars Eiropā franču/vācu krievmīlībai (anglosakši izstājušies), Lepēna pat ir vissliktākais variants, jo ja Lepēna būs prezidente, viņu ES uzņems vēsi, un viņas idejām uzreiz būs automātiska pretstāvēšana. Ja Lepēna izpaudīsies par krievmīlību, tad pārējie gribot negribot distancēsies no idejas. Toties ja Vācijā nāks sociķi pie varas, un Francijā būs vienalga – sociķi vai republikāņi – tad ES ietvaros, vēl ar itāļu atbalstu, krievmīlība aizies uz urrā.

        Šis arī ir lielākais brexita mīnuss Baltijai – pretkrievijas noskaņojuma samazināšanās UK aiziešanas dēļ. Nevis kaut kādas ekonomiskas vai sadzīviskas lietas, bet tieši milzīga krievmīlības palielināšanās iespēja ES.

        • piekrītu, tas nav principiāli svarīgi kurš tieši politiskais spēks visskalāk brēks par partnerību ar RU. Gala beigās jāsaprot, ka arī Europā politiķus kustina lielais bizness.

  2. “9. Pārsteiguma moments.” Par šo es iedomājos Līgo vakarā. PD ir visi ierindā, vai daļa palaisti mājās? Bet pārējie, ieskaitot zemīšus ir pālī.

    • Te atkal tas regulārā karaspēka (PD, OMD) labums, jo ir zelta likums, ka dienestā katru brīdi atrodas ne mazāk par 2/3 no personāla. Ar ZS šāds joks neizdosies, bet kas izdosies to viegli pārbaudīt veicot “pēkšņas KG pārbaudes” – tomēr tas labi izdodas tikai asiņainiem autoritāriem režīmēm, demokrātijās sākotnēja vēlme baudīt KG noplok ļoti ātri.

    • Te der atcerēties 1973. Yom Kipur ēbreju lielākie svētki, kad arābi sāka uzbrukumu. Ja svētki, gan jau tur arī lielākā daļa zem grādiem 😉 un tas bija viens no veiksmes momentiem (ka visi kopā) jo apziņošana bija ātra. Tad noteikti neviens neiespringa par braukšanu šmigā uz bataljonu.

      Nevajag iespringt uz 2/3. Tas protams ir pagrūti Rīgā ja visi izklīst katrs uz savu Latvijas galu. Tomēr, ja bataljoni tiek bāzēti ne tikai pierīgā tad 20% (50-100) uz vietas atrodošie joprojām ir ļoti augsts skaitlis, kur pārējie (tā kā vietējie) pārsvarā var pievilkties 0,5- 1 stundas laikā.

      • PSRS armijā tieši uz svētkiem darbojās t.s. “usiļeņije” – “pastiprināšana”, ko praktizēja arī ZS 90-s gados. Regulārajā karaspēkā nav nekādas problēmas plānot svētkos pastiprinājumu, bet kā tu to organizēsi ZS? Ko ZS nozīmē “būt uz vietas” – 100 km rādiusā ap štābu, bet skaidrā?

        • arī zemessargs

          Ir jāizstrādā DEFCON līmeņi, gan PD, gan ZS. Viens no līmeņiem ZS varētu būt: atrodies komandierim zināmā vietā 100 km attālumā no bāzes, skaidrā, ar transportu, ekipējums un ierocis līdzi, mobilais ieslēgts un uzlādēts.

          • Ekipējuma nav un pat ja būtu, ķiveri(kuru nav), uzkabi, bruņu vesti(kuru nav) neviens uz mājām tāpat nedotu, kur nu vēl par ieročiem runājot.
            Jāpanāk no sākuma to, ka ieročus var brīvi turēt mājās vai vismaz, būdams zemessargs, vari bez ierobežojumiem iegādāties vītņstobra ieročus un pistoles bez papildus ņemšanās ar atļauju iegūšanu.

            • +100

            • arī zemessargs

              Būtu, bet eksāmens uz ieroci tāpat būtu jānokārto, jo jāzina taču arī kā pielietot ārpus dienesta. Par vītņstobru piekrītu, jo ne visi zemessargi ir mednieki. Kaut arī nav grūti šādu statusu nokārtot.

              • šīm paplašinātajām ieroču apmācībām un eksāmeniem ir jābūt ZS apmācību programmā. Rezultātā – esi aktīvs ZS, ar derīgu apliecību ej uz veikalu un pērc (kā LT tikko). Leonīds ietaupa un priecīgs. Papildus drošībai var vēl ieviest, teiksim, izziņu no batiņa, ka čalis ir adekvāts, apmācīts utjp. Protams var nokārtot mednieka apliecību, bet varbūt ir derīgākā pistole ne bise? Un cik reizi ieteiksi šļūkt uz medpārbaudēm, ZS, šoferim, ierocim, atsevišķi? Gadījumā ar pistoli, adbildīgais ments vēl ilgi triperēs priekš kam vajag nēsēšanas nevis glabāšanas atļauju.. Jebkurā gadījumā process izkustēsies, ja valdošie jutīs piedegumu, neviens negrib uzņemties atbildību + iespējams, kādam nevajag bruņotus patriotus.
                Atkāpei… vienu no jēkabpils spēļuzāles laupītājiem sašāva vietējais policists ar medību ieroci savā pusdienlaikā vai brivdienā (precīzi neatceros). Netālu dzīvoja, izdzirdēja kašķi, paņēma karabīni un izdarīja. Ok, viņš bija mednieks, bet cik tādu ir? Jēga no militarizētas organizācijas bez ieročiem ir 0. Kā panākt maksimālu drošbu ir komplekss un sarežģits BET CITS jautājums.

                • arī zemessargs

                  Par ieroča apmācības iekļaušanu ZS programmā piekrītu, par medicīnas pārbaužu savietojamību arī. Es policijā pateicu, ka esmu no ZS un vairāk nebija jautājumu par ieroča nēsāšanas nepieciešamību.

      • kāpēc vajag zemessargu skaidrā 😉 ? ir apmaksāta diena- zemessargs no A-Z to pavada bāzē – skaidrā. Nav apmaksāta diena, ka jebkura normāla diena, ko zemessargs dienestā nepavada- arī pret zemessarga nav nekādu prasību. Ja nu ieteikums spēt bāzē ienākt paša spēkiem 😉

        par kaut kādu pienākumu būt sazvanāmam- lielākā daļa tāpat tādi ir. Tāpat lielākā daļa atrodas 100 km ap bataljonu. un tā nelielā daļa, kura nav sazvanāma un kura neatrodas 100 km rādiusā- tā būs tā mazākā bēda- nekā vēl čakarēt rotas komandieri un seržantu liekot sazvanīt noklīdušās avis, kuras visticamāk nākošā vai vēlākais aiznākošā dienā atradīsies pašas 😉

        tātad nevajag neko sarežģīt. Gribam paaugstinātu gatavību- sameklējam brīvprātīgos un viņiem par pūlēm samaksājam. Viss pārējais ir fufelis 😉 kurš daļēji nostrādātu pat nepastāvot nekādai kārtībai. Nosūtot visiem sms “steidzīgi ierasties bataljonā. īsta kaujas trauksme “.

        tad kad sāks ierasties un izsniegt ekipējumu, kas reizēm ”ilgst pat pusdienu” cilvēku tāpat ir maz, visi skries pa galvu un kaklu un diez cik daudz laika zvanīties tāpat nesanāks. Tā ka nekāds bezmaksas DEFCON līmenis neatturēs normālu zemessargu nedēļas nogalē ietusēt.

  3. ZS tas arī diezgan vienkārši organizējas. Tiek iedots papildu finansējums un brīvprātīgie piesakās arī pa svētkiem. Cits vienkārši nopelnīt naudu, cits vienkārši arī tāpēc un lai savāktu savas 20 dienas. Cik novērots ir nauda- nav problēmu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s