veiksmes stāsts-2

Kā vērtēt NATO valstu vadītāju lēmumus? Ko tie nozīmē Latvijas aizsardzības spējām? LR1 raidījumā  Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadītājs Jānis Bērziņš, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, atvaļināts brigādes ģenerālis Jānis Kažociņš un Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks

ieraksts

vara bungas: Pirmais runātājs, “nejauši studijā ienācis” žurnālists Uģis Lībietis pastāstīja par interesantām niansēm, kas it kā pavadīja lēmumu par  kanādiešu “iedalīšanu” LV (ieraksta 03:25).  Viņa teikto vērts paturēt prātā, jo, ja tā ir taisnība, tad izskatās, ka “kāds” vēl nav līdz galam izlēmis kā būs ar LV. Atgādināšu, ka baumas, kas cirkulēja  pirms samita pilnībā  apstiprinājās izņemot LV, kur sākotnēji bija paredzēta  US BnTG, nevis CA.

Brīdī, kad notika šī saruna Tramps vēl nebija izteicies.

Mazliet nenopietni,  tas , kas aizķērās atmiņā no dzirdētā:

Kažociņš:  “viss kārtībā !”

Karlsbergs:  ” Smags darbs un infrastruktūra !”

Pabriks:  “Diplomātiskā uzvara !”

Bērziņš: ” Arī Trampam jārēķinās ar Kongresu “

Kažociņš: ” Nato ne to vien ir pieredzējusi”

Pabriks: “Piekrītu Kažociņam”

… reklāma

Bērziņš: “Ir pietiekoši”

Kažociņš: ” Atturēšanai ar sodīšanu”

Karlsbergs: “VJTF ir veiksmes stāsts”

Bērziņš: “Tērēs naudu šeit”

Pabriks:  “Dialogs nav pašmērķis”

Bērziņš: “Rietumu fronte”

Kažocinš: ” Lidos ar ieslēgtiem transponderiem”

Tomsons  nepajautāja, attiecīgi neviens arī nekomentēja   NATO Varšavas samita noslēguma paziņojuma 72.pantu

The primary responsibility to respond to hybrid threats or attacks rests with the targeted nation.

Tāds nieciņš.

«Ignorēt un izsmiet ekspertus, kā cilvēki to šobrīd dara «Brexit» un Trampa kampaņas sakarā, ir tas pats, kā ignorēt ārstu, kurš saka, ka tev ir jāatmet smēķēšana, bet pēc tam atskārst, ka esi iedzīvojies neārstējamā vēzī. Viens it kā šķietams sīkums var novest pie iznīcības, ko varētu novērst, ja vien mēs ieklausītos un nedaudz padomātu. Taču cilvēki smēķē un mirst no smēķēšanas. Tas ir cilvēku dabā.»

avots

Advertisements

61 responses to “veiksmes stāsts-2

  1. Kārtējais par šo tēmu:
    https://nationalinterest.org/blog/the-skeptics/natos-baltic-tripwire-forces-wont-stop-russia-17074?page=2&platform=hootsuite#main

    “The United States should either make an extremely costly deployment to the Baltics to deter a Russian invasion and prepare for a defense after deterrence fails or admit that it lacks the interest and motivation to do so and stay home. At best, the tripwire will have the same effect as doing nothing, and at worst, it may get Americans killed for no purpose and inflame Russian feelings of insecurity. Do or do not—halfway measures are worse than taking no action at all.

    Dianne Pfundstein Chamberlain, PhD, is an associate research fellow with the Saltzman Institute of War and Peace Studies at Columbia University. She was formerly an Assistant Professor in the Department of Political Science at the University of Massachusetts, Amherst, and a Postdoctoral Research Fellow in the International Security Program at the Belfer Center for International Affairs, Harvard Kennedy School. She is the author of Cheap Threats: Why the United States Struggles to Coerce Weak States (Georgetown University Press, 2016).”

  2. “Ignorēt un izsmiet ekspertus,..” – aha, tur arī bija par to, ka ir pienācis laiks šiem procesiem un varam tikai noskatīties kā Roma deg. tā teikt procesu izpratne neatbrīvo mūs no piedalīšanās tajos :-D.

    • Skatoties kā Roma deg derētu vismaz šļūtenes atritināt

    • “..procesu izpratne neatbrīvo mūs no piedalīšanās tajos”
      No konkrētiem “procesiem” var atbrīvot laicīga, konkrēta rīcība, bet kā parasti tādā masveida eiforijā – who cares?

      • arī zemessargs

        +100
        Roma krita tāpēc, ka pārliecinošam vairākumam bija pie kājas tās sargāšana. Pat tad, kad bija skaidrs, ka lielāko daļu no viņiem apkaus.

  3. Es jau veiksmi liktu pēdiņās, lai vadoņiem būtu skaidrāks un nepārprotamāks.

    Izbrīna šī mazspēja, lēnīgums vai nevēlēšanās padarīt bruņotos spēkus spēcīgākus, ātros (Lietuva rāda piemēru, ka tas ir iespējams) tempos stiprinot sfēras kur vieni paši esam tuvu nulles līmenim…

    Tā vietā ieguldījums infrastruktūrā, ātri un ir līdzvērtīgs budžeta pieaugumam… (tā vien liekas, ka būs tāds pats grābeklis, kā izglītības un veselības jomas – atjaunoja skolas un slimnīcas, kas vēlāk nevienam nevajag).

    Man pēc būtības vadoņiem ir tikai viens teorētisks jautājums, ja tomēr kaut kas notiek, ja sabiedrotie neiesaistās un mēs nespējam nosargāt Latvijas veselumu, vai tad vēsturē viņi būs ierakstīti kā varoņi vai …?

    • arī zemessargs

      “Izbrīna šī mazspēja, lēnīgums vai nevēlēšanās padarīt bruņotos spēkus spēcīgākus”
      Mani gan neizbrīna. Vēlēšanās nav, jo nav ticības, ka mēs vispār kaut ko varam. Kā savulaik teica Šķēle “mums tikai jāizliekas, ka mēs gribam iestāties NATO un ES. Mēs neesam nekas un nekur netiksim. Mūs likvidēs kad gribēs, līdz ar to ar visiem pa labam un taisām naudu kamēr var.”
      “Man pēc būtības vadoņiem ir tikai viens teorētisks jautājums, ja tomēr kaut kas notiek, ja sabiedrotie neiesaistās un mēs nespējam nosargāt Latvijas veselumu, vai tad vēsturē viņi būs ierakstīti kā varoņi vai …?”
      Viņiem ir dziļi pie pakaļas kā viņi ieies vēsturē. Viņiem interesē personiskā labklājība, labākajā gadījumā arī tuvinieku labklājība. Pat grupējuma vai partijas labklājība ir svarīga tikai tiktāl, cik tas izdevīgi viņiem pašiem.

      • Ierakumu_žurka

        Eh mūsu diženie Vadoņi dziedātu citu dziesmiņu, ja viņi sajēgtu, kas notiks ar viņu un viņu tuvinieku “labklājību”, kad sūdi ies vaļā. Un ne obligāti pretinieku izpildījumā 😉

        • arī zemessargs

          Diemžēl nesajēdz. Viņu pieredze, brūkot PSRS, liecina, ka visam var pielāgoties un ar visiem sarunāt. Sliktākajā gadījumā pagūs aizmukt.

    • Tālavas Taurētājs

      Ja Latvija kritīs, tad gan jau būs kāds vai kādi, kas aizies pakaļ šiem kangaru vadoņiem. Ulmaņlaiku mīksmiesība vairs netiks piedota un kangari tiks izsvēpēti. Pašreizējās lēnās un negribīgās darbības valsts aizsardzības jomā liecina, ka kurmju mūsu valstī ir atliku likām. Kad tikām uzņemti NATO, bija nosacījums, ka sasniegsim 2%, bet šīm starptautiskajām sasitībām tika slaidi užšpļauts.

  4. Trakums ar šo visu. Nezinu pat, ko teikt …

  5. Par vēl vienu “veiksmes stāstu” no preses: “123 bruņutransportieru iegādei un aprīkošanai vajadzīgi 250 miljoni” – TVNET.lv
    *http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/618568-123_brunutransportieru_iegadei_un_aprikosanai_vajadzigi_250_miljoni

    Apsveicu 🙂 ceru žurnālisti kļūdījās ciparos..
    “123 bruņutransportieru iegādei, kapitālajam remontam, modernizācijai un aprīkošanai nepieciešami 249,5 miljoni eiro. Tiek norādīts, ka vienas bruņutehnikas vienības aptuvenās izmaksas ir 871 000 eiro.”
    123 x 871,000 = 107,133,000 – tas ir, vismaz, uz pusi vairāk nekā reklamēja (naivi meloja, ticēja) sākot “darījumu” .
    Dienas jautājums: Cik maksā lietots Marder, kurus griež lūžņos, vai jauna Patria (nu vai Rosomak)?

    • es arī noskurinājos, bet tad atcerējos ka tieši to mēs jau rēķinājām 2014.
      https://varabungas.wordpress.com/2014/08/30/efektivie-menedzeri/

      48 miljonus (123 spēkrati bāzes komplektācijā) jāatņem no 249 paliek 201 miljons modernizācijai un aprīkošanai. Daudz vai maz?

      Daudz ja uz katras(!) cvrt mašīnas nebūs virsu pa spike iekārtai, kas jau maksā ap miljonu + raķetes ok vēl 1,5 miljons uz mašīnu…

      Igauņi iztērēja 138 miljonus eiro par 44 CV90 KKM un sešiem “Leopard” tankiem, labi skaitīsim abus tipus vienā KKM cenā = vidēji 2 760 000 par vienību, bet tās ir pilnvērtīgs kājnieku kaujas atbalsts. LV noteikti visi cvrt netiks aprīkoti ar spike. Jūtama konceptuāla atšķirība EE būvē pilnvērtīgu kaujas atbalstu kājnieku brigādes struktūrai, LV pērk un attīsta hit and run PT slazdu tehniku.

      • Daudz, ja nebūs attiecīgi apgreidots tornis un 30mm ierocis (optika, automātika, stabilizācija)..papildu bruņas opcija (pasīvā, aktīvā u.t.m.l.).. visi nebūs ar torni, tātad pārējiem īsti likt virsū nav ko, izņemot PT raķetes un bruņas. Daudz.

        Ar CV90 un Leo, manuprāt, igauņi audzē brutālo spēku (bruņas + uguns jauda)..ar ko spiest nost, ja vajadzēs..sist un bēgt tie var arī ar to pašu apvidnieku vai BTR ar PT virsū..
        Cenas par vienību ir salīdzināmas, bet rezultāts – pilnvērtīga, labākā KKM CV90!! vai “apgreidots” CVRT (skaitās tikai ar torni, pārējie tikai apgādei un taksim).

        • NBS nav skaidrojis savu konceptu, tādēļ paši vainīgi, ka tagad norausies no visām pusēm. RU ņirgs par cenu, EE par LV kreativitāti, tauta par cenu un kreativitāti kopā.

          • Vai vispār ir tāds koncepts..pa tādu naudu.. Viņiem tak jābūt cilvēciņam, kurš ar to nodarbojas, domā par komunikāciju, PR, vai vismaz iesaka, ka jāskaidro..21. gs.
            Norausies pelnīti.. RU tikai izdevīgi..laba bilde sanāks.. tauta apēdīs..
            Visā AM un NBS nav normāla veča, kas ne tikai kaut ko saprot, bet var pateikt, ka tā neies..”eksperti” ar gudrām sejām diskusijās piedalās, kaut ko nes..mēģina pierādīt..

            • Bet iedomājies 123 CVRT aprīkoti ar Spaikiem 🙂 Kā gribētos sagaidīt 2020.gadu…

              • 🙂 Aga, ja lielākā daļa no 123 būtu ar torņiem, ok.. bet latvju tanku dūres uz ķēdēm 😀 labi, ja nevajadzēs skriet ārā ar kompleksu un tad vēl mēģināt šaut 😀
                Kaut kā negribas sagaidīt 🙂

              • Tajā tvnet linkā pirmo reizi parādījies, ka jau ir 10 Scimitar un 10 Spartan klāt un vē 4 kuru katru dienu. Vismaz es nekur tā oficiāli nebiju redzējis. Katrā ziņā brigadieri klusē kā kāmji. PR ir vienkārši izcils. Tajā paša Sargā ir ziņa, ka leiši tūlīt tūlīt līgumus parakstīs par Boxeriem, aber mēs savos viršu laukos niekojamies ar CVRT nosaukumu latviskošanu… Pi..ģec kaut kāds!

              • kaut kādi jau būs, ko ta citu sekretārs Izraēlā darīja

          • Agris Purviņš

            Pie šī iepirkuma strādāja praktiski tikai divi latvieši NBS štābā viens no Austrālijas majors un otrs no Zviedrijas pulkvežleitnants ( tagad jau pulkvedis). Priekšniecība laikam ar viņu darbu bija acīmredzot ļoti apmierināta vismaz ar Zviedrijas latvieti. Žēl, ka viņiem nepietiek dūšas mums argumentēt savu ideju.

      • nevis ”“Leopard” tanki” bet gan inženieru mašīnas kas ir bāzētas uz Leoparda šasijas…..

        • ja vēl precīzāk
          two Biber (Beaver) armored vehicle launched bridges, two armored recovery vehicles, and two armored engineering vehicles, all based on the Leopard 1 main battle tank

          pareizi tie bija somi kas pirka leopardus

          http://www.army-technology.com/news/newsfinland-to-buy-leopard-2a6-tanks-from-netherlands-4161095

          bet igauņi muļļā ideju par MBT as well

          • nu ja viņi pirks tankus, viņi nepirks tikai 6 gabalus….tas būtu diezgan stulbi, jo tankiem vajag vesalu convoju ar supply mašīnām un tā tālāk. Ja pērc tad uzreiz kādus 25+ tankus kā Ulmaņa laika armija, savādāk nebūtu jēgas. Pat salīdzinoši vieglai ķēžu tehnikai vajag visādas papildus lietas, piemēram tie paši CV90 ko Igauņi pēŗk, viņi tos Leopard inženierus pērk tieši priekš CV90 lai varētu palīdzēt tikt pāri upēm, un izvilkt ārā no purva ja gadījumā iesprūst.

            No mūsu CVRT jau arī kāda 1/4 daļa būs inženieru versijas, kuru uzdevums nebūs karot un šaudīties bet gan uzturēt un pieskatīt pārējos. Ja pirktu Marder nevis CVRT, gan jau mums arī vajadzētu pirkt kaut ko līdziīgu tiem Leopardiem jo Marder ir kudiš smagāks un ar Scaniju tādu no purva neizvilksi.

            • tankus pērk komplektos – rotas, bataljona. Tur tad ir viss ir iekļauts, bet piegādes ja arī būtu mazo valstu gadījumos būtu izstieptas pa gadiem, tāpat kā cvrt.

      • Spike LR rupji rēķinot maksā ap 1000000 eiro par palaišanas iekārtu un 10 raķetēm, jeb ap 400000 par palaišanas iekārtu un ap 60000 par raķeti.

        • Ja zini kur šāds sadalījums izteikts iedod linku noderēs. Jebkurā gadījumā 1,5 miljons uz 1 spaiku iekārtu + raķetes + montāža uz cvrt nebūs pārspīlējums.

      • Ierakumu_žurka

        Hehe, Sargs.lv šodien tieši nopublicēja rakstu, kur klāt pievienota infografika par CVRT izmaksām:
        http://www.sargs.lv/~/media/Sargs_LV/Dienests/Dienesta_gaita/2016/07/cvrt/Infografika_cvrt_izmaksas.ashx
        Pāris secinājumi:
        1) Par Spaikiem uz CVRT pa lielam varam aizmirst, varbūt dažiem būs, bet noteikti ne vairumā;
        2) Nesapratu, ko viņi plāno no elektronikas/optikas/sakariem tur stūķēt iekšā, kas maksā tikpat cik pati “kaste”. Vai tad kastei “pamatmodeļa komplektācijā” nevajadzētu vismaz kaut kādai jēdzīgai elektronikai/optikai/sakariem būt? Un ar ko viņi taisās “satriekt” šos precīzi noteiktos mērķus?

        • paskat te pat komentos mēs jau no vakardienas cepjamies.

        • Mērķus satrieks ar leišu zābakiem pehanizēts (c) vienreizējās lietošanas zemessargs ar vienreizējās lietošanas AT4, pēc CVR(T) sniegtajām norādēm.

        • nu to ka nebūs uz vairuma bija jāsaprot jau no sākuma……CVRT ir maziņa mašīnīte, nav tev nekāds ASV Bradlijs uz kura var uzlikt 25mm autocannon, + TOW raķeti, + vēl 6 karavīrus iespiest iekšā. CVRT ir jaizvēlas viens no 3, vai nu karavīru transports, vai 30mm autocannon, vai Spike. Visus 3 kopā tu nedabūsi. Pat 2 kopā nedabūsi, jo tam iekšā nebūs vietas.

          Un tā kā viņi ar 123 mašīnām grib sakomplektēt vesalu battaljonu, tu vari izrēķināt cik no tām mašīnām būs vienkārši personāla transports, un cik paliek pāri priekš citām lietām (30mm light tanks, Spike versija, Ambulance, Inženieru versija, komand mašīna). Nekas daudz nepaliek, jo es domāju kādas 85 būs plikas kastas ar ložmetēju transportam, 5 inženieriem, 5 komandieriem, 5 ambulances, 23 priekš Spikiem un 30mm. Kaut kā tā.

        • Tā nav infografika, bet it kā skaista fotogrāfija ar fancy uzrakstiņiem. Un uzrakstiņi pilnībā demonstrē AM problēmu – no vienas puses ir sapratne, ka vajag reklāmu, bet no otras puses viss ir pārspīlēti slimīgi “slepens”, lai gan to tur slepenot, ja CVR(T) uzbūve un specifikācijas ir zināmas līdz gramam un milimetram, tāpat kā Lielbritānijas BS recce vienību uzdevumi, struktūra un izmantošanas iespējas. Visa līdzšinējā publiskā informācija un arī “jaunā inforgrafika” liecina, ka riteni no jauna neizgudros, izmantos to ko briti 30 gados ir izmēģinājuši dažādos variantos. Bet, ja reiz noteikumos rakstīts, ka “spējas ir slepenas”, tad nākas mocīties. Tajā plakātā ir ir vesels vezums pozitīvas info 1) 871 000 ir vienas tehnikas VIDĒJĀ cena, kas ir tikpat maldinoša kā vidējā t slimnīcā. Skaidrs, ka Scimitar bāzes variantā bez sakariem utt maksās savādāk kā Spartan. Un skaidrs, kapēc “nevar” cenas nosaukt katram, jo tad varētu izdomāt kāds tieši termālais tēmeklis ir “iešūts” ESPIRE kastītē. Domāju tieši šī iemesla dēļ vēl nav nevienas Scimitar torņa bildes no iekšpuses. Visiem modeļiem ir, šitam nav. 2) Līdz ar to visas pārējās summas arī VIDĒJĀS. Prettanku ieroču 87 000 reāli ir apm. 11 000 000, kurus sadalīs uz x skaitu Spartan. Ja sekos britu teorijai un praksei, tad katrā rotā uz apm. 12 – 16 Scimitar 4 prettanku Spartan, 12 uz bataljonu, apm. 1 000 000 uz Spartan. Ja Javelin sistēma var kalpot par aptuvenu orentieri tad 1 tēmēšanas ierīce un 6+ raķetes katram. Vai ar to bataljonam pietiks? Britiem pietiek, bet vai mums HVZ 3) Vislielākais rēbuss (šī vārda vistiešākajā nozīmē) ir 337 000 sakariem un ugunsvadībai. Skaidrs, ka britu savus Bowman sakaru dzelžus un softus NEVIENAM nepārdos, līdz ar to sakaru ierīces jāpērk no nulles. Starp citu, tā būtu ar pilnīgi visiem tehnikas variantiem Marder vai CV90 – sakari jāpērk atseviški. Un šajā gadījumā labi, ka tā, jo ir iespēja iegādāties daudz modernāku un efektīvāku. Nav labākais variants iepirkt 95 gada Motorolu, ja iPhonus met pakaļ pa to pašu cenu. Dīzels būs dīzels arī pēc 20 gadiem, bet elektronika attīstās nereāli strauji. Un atkal Sultan C2 variantos sakari maksās 3-4 vairāk kā Spartan utt. Rēbus ir izcili debīlā latviešu valodā sacerētā mīkla par mistiskajām ierīcēm un vēl mistiskākais simbols, kas izskatās kā sūds uz kociņa. KAS ar to domāts? Sakaru simboli +- saprotami. Mans pozitīvais minējums – runa ir par RWS (Kongsberg Protector par piemēru) kurus teorētiski un briti jau praktiski var pieskrūvēt uz Spartan jumta un kuru cena ir 100 000+ gabalā (runājot, kur tas piķis aiziet…) Nav nekādu citu variantu, ko tur varētu stabilizēt. Scimitar 30 mm Rarden nav stabilizējams principā un lāzera tālmērs ir jau ESPIRE standarta komplektācijā, Spartan ložmetēja tēmēšana ar nav uzlabojama vairāk par standartu. No otras puses tā milzīgā summa var liecināt, ka tomēr gribēs ielikt C2 sistēmu ar smukiem touchscreeniem, kas ar nebūtu slikti 4) Tajā pašā rakstā ir links uz flickr, kur redzami arī reāli atjaunoto (to par 300 štukām) kastīšu iekšas. Nu par piemēru https://www.flickr.com/photos/latvijas_armija/28301471210/in/photostream/ ir redzams, ka nomainīts ir reāli VISS, sākot ar skrūvēm, beidzot ar vadiem, gāzes pedāļiem un nakts redzamības ierīcēm (morāli novecojušām, bet jaunām) un pat kannu jaunu piesējuši :). No kā ir nākamais secinājums, ka pirms gada pirmos atsūtīja NEATJAUNOTUS, kuri arī izskatās kā no pakaļas izvilkti, bet tā kā tiek izmantoti apmācībai, tad ir ok, jo tā pat nokaus…Izskatās, ka atjaunotajiem līmē birkas ar numuriem uz kreisās kastes un tā, kā redzams ir LV 15, tad vismaz 15 ir saņemti, kas protams no ” slimīgās slepenības” viedokļa ir rēcams gabals – viss tik slepens, bet numuriņus tekošā secībā jālīmē kārtības labad 🙂 5) Un galvenais ko no “infografikas” var daļēji redzēt – kastītes cena ir visa pasākuma ABSOLŪTI mazākā izdevumu daļa. Un tas ir LIKUMS ar ko saskarās visa pasaule no Krievijas līdz Izraēlai. Cena ir jāreizina ar 3 vai 4 un tikai tad būs rezultāts un, ja igauņi saka, ka 44 CV90 maksā 135 miljoni, tad droši var reizināt kā minimums ar 3, lai gan reāli tur var būt 4 – 5, jo tikai munīcijas cena ir fantastiska (pat dāņi kož pirkstos un šauj simulatoros), ja CVR(T) oldschools analogā dīzeļa mehāniķa apmācības ir x stundas, tad CV90 būs x reiz 5 un Boxer x reiz 10 utt, utp.

          • paldies. Bez šaubīgām cenām problēmu sagādā arī izmantošanas koncepts. CVRT nav KKM un izstiepies vai saraujies nekad nebūs. Attaisnojama būtu CVRT izmantošana galvenokārt kā platformas PT un PGA ieroču sistēmām un 120 mm mīnmetējnieku transportēšanai, bet ja par visiem šiem miljoniem mēs dabūsim lērumu ar pundurbruņuzapiņiem, kas nosacīti derīgi MOOTWA ar tikai 12 spaiku nesējiem uz bataljonu…kādam būtu jāskaidro. Par to ka plānota klasiskā izmantošana liecina daudzas pazīmes, bet NBS nav britu recce pulks, savukārt britu mehanizētajās vienībās cvrt ir tikai daži un tiek izmantoti atbilstoši specializācijai. Ko NBS grib izspiest no šī pasākuma? Iesmērēt KIM par KKM? Izveidot kavalēriju uz ponijiem? Vai tomēr būs kāds viedais risinājums uz ko tomēr gribās cerēt.

            • Cenas nav šaubīgas, tā tie Projekti maksā visā pasaulē. Par konceptu – ja kaut kas izskatās kā pīle, pēkšķ kā pīle un peld pīle, tad tā ir pīle. 2020. gadā NBS mūs britu stila Formation Reconnaissance Regiment (tagad saucās Armoured Cavalry Regiment), tas ir Brigādes līmeņa izlūkošanas bataljons (neesmu drošs par aptuvenā tulkojuma pareizību). Uz to butaforisko “cavalry” un “regiment” nav ko skatīties, tieši tāpat NBS tradīcijas vārdā paliks “1. kājnieku bataljons”, nesauks jau par Jātnieku pulku taču 🙂 Šis vilciens ir aizgājis un tagad praktiski vajadzētu sākt diskusiju, nevis kā izmantot iepirkto un sērot par nenopirktajām KKM, bet gan kā tālāk plānot attīstību un iepirkumus, lai papildinātu un uzlabotu topošā bataljona potenciālu. Piemēram, Līča karā britiem bataljona līmeņa vienība darbojās kā viens liels priekšējais artilērijas novērotājs, kura rīcībā bija “kaudze” ar M270 MLRS – tiešā kaujā neiesaistijās, bet “zvanīja draugam”. Briti tieši šobrīd ir relatīvi līdzīgā situācijā ar Scout SV (aka Ajax) – Strike brigādēs būs nenormāli kruti izlūkošanas bataljoni, bet priekš kā izlūkošanu veiks, respektīvi ar ko un kā brauks kājnieki nav skaidrības.

    • Marder nenopirks vismaz pagaidām, jo tādi paredzēti tikai ir DE,.Ārējam tirgum neražo, lūžņus arī neredzēt.

      • KoLaža…
        vārdu “moderna” un “kaujas” nekorekta lietošana, bet galvenais 83 000 PT ieroču iegādei 🙂 ko par to var dabūt? Spike mulāžu?

        • Pirmais siluets izskatās pēc prettanku ksp58.

        • Attēlā ir Scimitar, pieļausim, ka tikai Scimitar dabūs uzmontētus PT ieročus, kā arī uguns vadības kompi ar tēmēšanu gan stacionāri, gan kustībā, tad, atkarībā no Scimitaru daudzuma, infografikā vienkārši parādītas PT ieroča izmaksas, ja paredzētu budžetu izdalītu uz visiem CVR(T), nevis tikai tam nezināmajam skaitam(Scimitar?), uz kuriem reāli montēs tos PT ieročus.
          Bet tad jautājums, vai tie 337k sakaru un vadības sistēmām arī ir vidējais aritmētiskais dalot uz visem CVR(T), bet reāli tiks likts uz mazāk, nekād 123 vienībām un līdz ar to maksās vēl dārgāk vienam Scimitar?

          • Vai manis rakstīto vispār var saprast 😀 ?

          • Kolēģis jau skaidroja ka katras cvrt vienība gala cena svārstīsies atkarībā no specializācijas un komplektācijas. Par to strīda nav. Kur bāzīs PT iekārtas? Domāju Scimitaros nebūs vietas un tam jau ir savs lielgabals “tanku medībām”, tātad Spartaniem (briti tā jau ir darījuši). Skaits? Neko nezinot var minēt ka ar Spike būtu jābūt aprīkotam vismaz bataljonam tātad 30-50 vienībām, pārējais tad apkalpojošais un komandējošais sastāvs.

  6. Nu ta bija paredzeta atbilde marcislv ,bet paldies par’pircējas valsts attālumam līdz RU robežai’ Labs prezicejums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s