F.Karbera lekcija

vara bungas: Mūsu AM padomnieks, ja kas. Karbers vāca  informāciju UA pats, nepasatarpināti 12 braucienos -piegājienos. Neko labāku pēdējā laikā neesmu ne redzējis, ne dzirdējis. Arsenālā 1.34.apakšpunktā ir šīs lekcijas pdf prezentācija.

Lekciju caurvij tēze, ka 2014.gadā konflikta sākumā uz Kijevu no Rietumiem tika izdarīts spiediens, lai UA BS  nedarītu vispār neko vai vismaz neko tādu, kas varētu “izprovocēt” RU. Turklāt  veiksmīgākās Rietumu sankcijas faktiski tika pielietotas pret agresijas upuri – UA, Rietumiem atsakoties pārdot tai PT ieročus un dalīties ar izlūkinformāciju. Nevajag aizmirst, ka laikam ritot un ciešot zaudējumus UA nepaliek stiprāka (militāri tehnisko resursu jomā) un padomju krājumi nav bezgalīgi. Šādai Rietumu taktikai iespējams bija jēga, ja UA sabiedrība izrādītu vājuma pazīmes un prognozes par padošanos okupantiem tiktu balstīti uz pamatīgiem pētījumiem. Tāpat var iedomāties ka Merkelei un Olandam būtu daudz grūtāk runāt ar Putinu, ja UA fonā gūtu militārus panākumus par  “traktoristiem un ogļračiem”. Tomēr koku pazīst no viņa  augļiem. Ja viss, ko panāca DE un FR ir Krimas aneksijas leģitimizācija un uz mūžu iesaldēts konflikts Donbasā, tad šādu sasniegumu vērtība ir apšaubāma, ja pieņemam, ka ukraiņi bija gatavi nopietni cīnīties par savu valsti, tad šāda starpniecība drīzāk veicināja RU panākumus ceļā uz tās mērķi – UA pārskatāmā nākotnē nebūs NATO valsts. Ja, tomēr uzskatām, ka vairums ukraiņu ir remdenie pofigisti, tad FR un DE  par centieniem panākt vismaz neizšķirtu jāsaka liels paldies. To visu rakstu, lai  katrs priekš sevis  izdarītu secinājumu, kas mēs pārsvarā esam – “remdenie” vai “lāčplēši”? Ja pirmie, tad “delikāta pieeja, neprovocēšana” utt ir tas, kas mūs gaida nākotnē, ja otrie, tad attieksmei pret pašu NBS būtu jābūt citādai, vismaz kā igauņiem un to ir jāpieprasa, lai nemaksātu vēlāk ar zaudējumiem par šodienas neizdarībām. Te gan nav runas par  VB lasošo un rakstošo publiku, bet kopumā par sabiedrību.

Paldies “Tālavas taurētājam” par norādi.

Advertisements

15 responses to “F.Karbera lekcija

  1. Runājot par remdenajiem un Lāčplēšiem diez kāda labā aina nepaveras.. Protams nav reprezentatīvi, bet pēdējā brīvdienu “piknikā” bija savākusies dažāda publika. Runas, protams, iegrozījās arī par aizrobežu tēmām. Sausais atlikums, 1. gab zemītis no pirmajām dienām / mežsargs / mednieks = skaļi nerunāja, bet pilnīgi skaidrs, ka čaļi ir noignorējuši Kalniņveidīgo pavēles un puikām ir norakts arsenāls, kurš ilgi var radīt problēmas jaunās varas karognesējiem. Pārējie iekrita skaļā diskusijā no sērijas, kurā raineirā pariezi jākāpj iekšā un cik kg somas drīkst ņemt……..
    Par “pieprasīšanu politiķiem”… rīta radio intervija ar Bergmani. = lielākais izaicinājums ir radīt infrastruktūru kanādiešu izvietošanai. Vecīt, ja tavs izaicinājums ir uzmočīt “maxima” stila konservu, kur samest iekšā gatavu vienību, ….ļa, kad diez pārslēgsies uz izaicinājumu šo vienību uztiasīt pats??

    • Iesaku pievērst uzmanību VB pirms pāris dienām reklamētam LIIA pētījumam, kas tapa pēc AM pasūtījuma. Neviens gala versijas vārds pētījuma nevar būt tāds, ko neakceptētu AM. Līdz ar to tas zināmā mērā ir AM uzskatu deklarācija. Pētījuma atslēgas frāze – “delikāta pieeja” visam, kas saistās ar RU un NATO attiecībām. Kā tas notiek praksē skat. Karbera lekcijas beigu daļu.

      Kas attiecas uz lāčplēšiem un remdenajiem, jāskatās vai sievas ir klāt, kad tiek deklarēts kaut kas kas potenciāli var apdraudēt ģimenes pastāvēšanu labklājību. Pieļauju, ka reālā situācijā daļa no lačplēšiem kļūs par remdenajiem un otrādi. UA un EE piemērs iedvesmo, neesam taču TIK atšķirīgi.

    • Cilvēku bars nevienmēr kopā verbāli murminot nodarbojas ar diskusiju tās tipiskajā izpratnē – loģiski spriedumi un patiesas domas, disputs un retorika.

      Pēc savas pieredzes varu teikt, ka diskusijas par maslova piramīdas apakšu – ēdiens, drošība, slimības utt, ir faktiski kolektīva pašsuģestijas terapija, nevis diskusija, kur tiek izteiktas racionālas domas. Cilvēks negrib domāt par to, kas būs, ja būs pasaules gals, bet grib uzburt kaut kādu paralēlu realitāti, kaut gan vislielākais pacifists saprot, ka RYANAIR lidmašīnas nav no gumijas un nekur neaizlidos, bet tomēr tas atkārto mantru ka būs jau labi, aizlidosim, satiksimies Berlīnē vai Vīnē utt. Tā tāda plika lirika iekšējās pasaules terapijai.

      Patiesībā jau cilvēki reti kad vispār runā to, ko domā. Grupās cilvēki katrs runā to, kas tam nepieciešams savu mērķu sasniegšanai, pārsvarā zemapziņas līmenī.

      Diskurēt ar patiesiem vārdiem, parasts cilvēks var tikai par tēmām, kas to neskar, tāpēc labākie ārsti paši sevi neārtē, bet labākie juristi paši sevi tiesās neaizstāv, tāpēc, ka rīkosies aplami, jo ir emociijas.

      Kad ies vaļā, tad katrs kaut ko domās, pāris dienas bez twittera un kara apstākļos ieriktēs smadzenes ātri, bet kopumā viss kā agrāk 100 gadus atpakaļ, cits ar vezumu brauks bēgļos, cits karos, cits paliks un taps nokauts, cits kolaborēsies un nopelnīs, cits kolaborēsies un jaunie saimieki to kā suni nožmiegs. Pietiekami liela daļa ies un karos, jo nacionālisms ir ļoti spēcīgs impulss, kas paceļ. Viss lielā rosolā, noteiks iznākumu proporcijas, kuras uzzīmēt tagad neviens nevar, bet es nedomāju, ka proporcijas ir par labu ienaidniekam šobrīd.

  2. UA, kura nonestu RU, NATO nav vajadzīga.

    • arī zemessargs

      Jautājums. Kas būtu tik briesmīgs, ja ukraiņi izviestu krievus no AUkrainas un Krimas?
      Eiropai varētu būt bailes no liela mēroga kara, jo tad ir bēgļu un ieroču plūsmas. Labāk lai Krievija Ukrainu savāc nekā liels karš. Vai ir vēl argumenti?

      • ja UA būtu izsvieduši RU no A-UA un Krimas, tad rastos iespaids, ka RU ir nīkuļi un NATO nav vajadzīgs – katrs mērglis viņus var pasūtīt. kur nu vēl gigantiskā EU ar savu milzīgo ekonomisko potenciālu. šī brīža situācija parāda, ka ekonomiskais un militārais potenciāls ir dažādas lietas un EU bez ASV vadītā NATO ir bagātnieks ar papīrgriežamo nazi blakus agresīvam bomzim ar kūpošu bisi. un mēs atgriežamies pie post WW2 konstrukcijas – amīši sargā EU par tirdzniecības preferencēm un par vadošā statusa atzīšanu. ja RU nebūtu savākuši Krimu, mēs joprojām dzīvotu bezrūpīgā pasaulē kur civilizētā pasaule karo biržās ar fondu indeksiem.

      • 2014.gadā nevarēja izsviest krievus no AUkrainas un Krimas, un apšaubāmi tas būtu arī uz šo brīdi, ja ru ievestu atpakaļ visas savas vienības. tikai ar rietumu palīdzību ir izdevies frontē noturēt līdzsvaru! drīzāk rietumi krievus var mēģināt paņemt uz izturību, jautājums- vai pati UA spēs to izturēt?!
        un neticu, ka krievi tuvāko 20 gadu laikā dabūs UA atpakaļ, jo rietumu militārās dzirnavas maļ un iesūc lēnām, bet pamatīgi!

  3. Par to, kas īsti ir cilvēks, remdens vai plēsējs, viņš, visticamākais, nezina pats, to uzzināt varēs tikai brīdī, kad būs jānospiež gailis vai jārīkojas kā citādi. Profesijas, kur tik tiešām šis gailis ir jānospiež pa īstam ir maz, uzzināt to, kas viņš īstenībā ir var tikai retais. Gļēvulis, kas ir tāds vārdos, var būt lielāks plēsējs, kā dīvāna karotājs mutes brūķētājs, kas pabijis misijās, bet kontakta laikā slapsījies pa aizmuguri. Protams, katru dienu iztēlojoties sevi par plēsēju pastāv iespēja tiešām par tādu kļūt, jo zemapziņu mēs programmējam sev ikdienu ar domām.

  4. Problēma ir tajā, ka sabiedrība apzināti vai neapzināti ir turēt neziņā par armijas attīstību, spējām un mazspējīgumu un tād, diezgan sekmīgi, 25 gadu laikā sabiedrībā armijas temats kā tāds ir aizmirsts un viss, kas parādās publiskajā telpā ir oficiālais viedoklis no politiķiem un ģenerāļiem par to, cik viss ir labi.
    Bet ja ieskatītos tajā saimniecībā ikkatrs pilsonis un redzētu, ka nemaz nekāda kaujas spējīga armija un Zemessardze joprojām nav uzbūvēta, tad rastos gan jautājumi, gan galvas ripotu.
    Bet ko tur, lai jau guļ ļaudis mierīgi, ņem kredītus, bauda dzīvi un ne par ko nedomā, jo mazāk tautai rūp varas vīru atbildības sfērā esošās lietas, jo labāk ar valsts un tautas naudu šie varas vīri var rīkoties tik pat kā ar savu pašu naudu un palikt nesodīti un iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina!

    • arī zemessargs

      Pirmkārt, sabiedrība Latvijā nekad tā īsti kopš neatkarības atgūšanas nav pieprasījusi no politiķiem ko tādu, kas lielu tautas daļu tieši neskartu un kas pārējai sabiedrības daļai vismaz būtu saprotams. Piem. pensijas skar lielu daļu un pārējā sabiedrība zina kas ir pensijas.
      Otrkārt, ir arī apzināta neziņā turēšana, jo priekš kam tracināt tautu ar papildus problēmu aktualizēšanu, kad problēmu jau tāpat jūra, bet nauda ierobežota? Tā “tracinātajs” (alarmists) viegli var pats par vainīgu palikt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s