Dienas grauds

politico.eu:

[..] Therein lies the problem for proponents of a tougher line on Russia. Though the [ German]  Social Democrats are plumbing historic depths in the polls, Steinmeier is far and away Germany’s most popular politician with an approval rating of about 75 percent. A clear majority of Germans, roughly two-thirds, supports his stance on Russia, according to a recent YouGov poll. Only 9 percent of those polled approved of Berlin’s decision to reinforce NATO forces in the Baltics.[..]

avots

vara bungas: +- 9% vāciešu  mūs atbalsta pie nosacījuma, ka  neveidojam viņiem pārāk lielas problēmas. Mūsu gatavība solidarizēties  ar DE bēgļu jautājumā domājams ir vēl mazāka. Viņi laikam to nojauš. Rupji vienkāršojot problēmu -ja mēģinās uzspiest mums bēgļu kvotas – mēs (valdība kā tautas  gribas īstenotājs) pasūtīsim visus *irst, bet, ja bošiem  būs jākāpj panzeros un jābrauc sargāt mūsu blokposteņus, viņi (valdība kā tautas  gribas īstenotājs) var pasūtīt mūs tajā pašā virzienā. Tomēr ir svarīgi kurš pirmais nonāks šīs dilemmas priekšā.

NY Times:

[..] Sure, it was only a drill. But when Poland called on its NATO allies last month to help fight off hypothetical invaders who poured into the country from the east, Germany was, well, annoyed. The exercise, called Anakonda — with 25,000 troops from more than 20 countries, the biggest since the end of the Cold War — was intended as a message to Moscow, a show of force ahead of the alliance’s summit this week in Warsaw. Berlin sent a message of its own to Poland, contributing a total of 400 soldiers, none of them combat troops.[..]

[..]What used to be rock-solid foreign policy principles are now bargaining chips in election campaigns, of both left and right.[..]

avots

Advertisements

40 responses to “Dienas grauds

  1. Nu uz vāciešiem jau vispār var necerēt tie tagad ir sūrākie pacifisti kuri ārpus savas valsts robežām negrib degunu izvilkt. Bet nu par tiem bēgļiem paši vainīgi savelk pilnu māju un tagad netiek galā, mēs tomēr savus kaimiņus ne izvēlējāmies un tā problēma mums nav no brīvas gribas.

  2. Es nemaz nebrīnos, šī vācu bezzobainība, mīkstčaulība nesākās tikai ar RU iebrukumu UA, bet gan daudz agrāk. 2006. gads Afganistāna bija iespēja strādāt tieši vācu kontingenta sastāvā štābā, tur es pirmo reizi pārliecinājos par viņu jēlumu- 2006.gadā RC S (Helmandas province) notika lielas kaujas, kuru smagumu iznesa UK, DK, EE un citas nācijas, nebūt ne vienmēr tās lielākās vai spēcīgākās. Tika prasīta palīdzība no citiem RC, lai lielās nācijas dod more troops on the ground vai kaujas lidmašīnas Taleban apkarošanai. Ko atbildēja DE? Sorry, mūsu national caveats neļauj sūtīt jums palīgā combat troops, varam pieškirt tikai pāris lidmašīnas izlūkošanai, ne kaujas operācijām. Kas svarīgi, ka DE uz to brīdi, ja nemaldos, bija 3 vai 4 lielākais karavīru kontingents Afganistānā. Kopš tā laika nekas nav mainījies. Nožēlojami. Pēc savas pieredzes strādājot kopā ar daudziem kontingentiem varu droši apgalvot, ka grūtā brīdī noteikti palīdzētu US, UK, DK, NO, PL. Viss. No dienvidu žurkām palīdzību gaidīt nereāli.

    • Mīkstčaulība attiecība uz vāciešiem nebūs īstais vārds. Drīzāk auksts pragmātisms. Turklāt DE elites labi saprot ka apvienojot DE know how ar RU resursu bāzi viņi var izgriezt pogas pat US un CN. Eiropa pie kājām. IV ekonomiskais reihs.

      • njā, ar DE (līdzīgi kā japāņiem) ir līdzība kā džinu izlaist no pudeles- var izpildīt trīs vēlēšanās vai pārvērst visus par ēzeļiem. līdz ar UK izstāšanos no ES, DE ietekme tikai palielināsies un ej nu tagad saproti, kas viņiem labpatiks- aizstāvēt Eiropu vai draudzēties ar ru…

        • A tu ko darītu būdams bundeskanclers? Visticamāk DE kurss izkristalizēsies tāds: faktiski veicināt biznesa kontaktus ar RU, bet publiski (ārpolitiski) deklarēt uzticību Rietumu blokam. Rezultātā iegūs ekonomiskas priekšrocības par tām valstīm kuras rīkojas tā kā deklarē. Mūsdienās pie principiem pieturas tikai lohi un briti, kas ir viens un tas pats.

          • hmmm, grūti tagad kko pateikt, jo ja vācieši, uzņemoties vadošo lomu Lietuvā, sajutīs asins garšu mutē, tad iespējams, ka ru sāks baidīties, lai no 100km LT-PL koridora nepārvēršas par 500 km platu… DE ekonomiskās saites ar ru nav nekas ārkārtīgs, kaut krievijai var sanākt rēķināties, ka tās pierobežā nav Baltija un Polija, bet gan LIELA VĀCIJA!

            • Vāciju jātur grožos citādi ik pēc 30-50 gadiem tā kļūst pārāk lecīga. Kurš EU varētu līdzsvarot DE+RU aliansi?

              • arī zemessargs

                Principā tikai Baltijas-Melnās jūras savienība. Skandināvi turēsies malā, D-Eiropai tas neinteresē.

                • Izskatās, ka ES tā arī sadalīsies vēl kādu laiku pēc breksita, DE un FR ar kompāniju draudzēsies ar RU..dienvidu daļas valstis grims dziļāk savā tizlajā saimniekošanā un nekā nedarīšanā, mūsu ignorēšanā..kas paliks pāri? Balkāni un Ziemeļ-, Austrum-Eiropa.. Vai arī kungi tur izdomās, ko darīt un kā paturēt UK.

                  • arī zemessargs

                    Manas domas par ES nākotni: arī sliktākajā gadījumā absolūtais vairākums no brīvas preču, darbaspēka un pakalpojumu kustības neatteiksies, pārāk izdevīgi visiem. Lūk kopējās institūcijas var pazust un notikt reģionalizācija pa apmēram šādām robežām: REiropa (Francija, Vācija, Beniluksa, Īrija, ja Skotija atdalīsies, tad arī varētu pievienoties), AEiropa (no Igaunijas līdz Ukrainai un Gruzijai, viss bij. Varšavas bloks, daļēji Balkāni), ZEiropa (Dānija-Somija, Igaunija arī gribēs tikt), DEiropa savā starpā diez vai integrēsies un turpinās grimt, izņēmums varētu būt Spānijas (potenciāli arī Katalonijas un Basku republikas) un Portugāles ciešāka integrācija, L-brit būs maliņā.

              • tieši par to ir runa! ja Tramps uzliek lielu “mīksto”, tad bija cerības uz UK. tagad UK izlēma kļūt par provinci… Atdoties arī mums viegli un bez sāpēm?! Polija jau ekonomiski kļuvusi par DE (+NL) piedēkli, kaut daudzi oponēs un stāstīs, ka poļi ir lepna un liela nācija!.. Iesaku LV riskus sadalīt starp DE, skandināviem un pārējiem anglosakšiem.

                • arī zemessargs

                  Es uzskatu, ka šobrīd prioritārs virziens ir anglosakši, ilgtermiņā – Starpjūru savienība. Uz skandināviem un DE es pārāk nepaļaujos.

                  • tuvāk pie zemes! US, UK, CA ir fār, fār away, tāpēc 2miljonu nācijai ir utopiski censties izveidot Starpjūru savienību. ja nu vienīgi kļūt par 52.štatu!

      • arī zemessargs

        Jautājums vai tiešām DE ir izdevīgāk sadarboties ar krieviem nevis amerikāņiem, japāņiem un vāciešiem.

        • amerikāņi ir diezgan pašpietiekami gan ar tehnoloģijām, gan resursiem. vāciešiem un japāņiem ir tehnoloģijas, bet trūkst resursu. ru ir lielas raktuves. viss izdevīgums pāris vārdos.

        • Nav tādas dilemmas. DE viegli var iet abos virzienos. PSRS un DE 1939.gadā neizdevās izveidot pastāvīgu koalīcijau un ja nu izdotos?

  3. + vēl piemirsu CAN. Priecājos, ka tieši viņi veidos pie mums lielāko daļu kontingenta. Kam tika mīkstie vācieši? Ā, laikam LT.. izsaku līdzjūtību braliukas.

  4. Agris Purviņš

    Ģenerāļa P.Radziņa rakstu krājums. VI nodaļa. “Krievijas rietumu nomale”
    “Rietumkrievijas nomaļu valstu nozīme priekš Eiropas ir pārejoša: šodien tās var būt noderīgas, bet rīt kaitīgas – atkarībā no tā, kā pārveidojas politiskās draudzības un naidi, ar ko draudzējas vai naidojas Krievija. Un tomēr šo Baltijas valstu jautājums nekad nevar būt priekš Eiropas svarīgs, jo šīs valstis nav nekādi lieli militāra spēka faktori. Šo valstu eksistences jautājums ir svarīgs tikai priekš
    Krievijas un pa daļai (Lietuva) priekš Vācijas. Kad Krievija agrāk pleta savas robežas uz rietumiem, tad nekad tas nebija pasaules politikas jautājums, bet vienīgi tikai jautājums starp Krieviju un to valsti, no kuras zemes nācās atņemt.”
    554.lpp.

    “Krievija ar Vāciju ir dabiski sabiedrotie: Krievija – lauksaimniecības zeme, Vācija – rūpniecības; uz agrākās krievu–vācu robežas nebija strīdīgu apgabalu – ne Krievijai bija vajadzīga Vācijas teritorija, ne Vācijai Krievijas. Krievija ar Vāciju ir karojusi tikai divas reizes: Septiņgadu karā un nesenajā karā; abos gadījumos Krievija iesāka karu zem citu valstu iespaida, bet ne aiz Krievijas politikas un Krievijas labad. Lielo karu Krievijas iesāka citu valstu labā, bet no šī kara Krievija iznāca ļoti stipri apgraizīta, kamēr viņas sabiedrotie beidza karu ar milzīgiem ieguvumiem. Vācija sakauta un Krievija sakauta un ir stipri dabīgi, ka abi cietušie saprotas. Šī pārliecība jau no 1919. g. sāk izplatīties visās krievu aprindās – no pašiem labējiem līdz galējiem kreisajiem. Tāpēc ir jāsagaida, ka nākamībā Krievija visādā ziņā ies ar Vāciju kopīgu ceļu, jāsagaida krievu–vācu savienība, jo jau tagad visa krievu tauta, kā komunisti, tā monarhisti, raugās tikai uz Vāciju un, no otras puses, vācieši – no spartakistiem līdz monarhistiem, vismīļāk izturas pret krieviem. Kā Krievijai, tā Vācijai tagad nav ne kara, nedz tirdzniecības flotes (un to nav iespējams iegūt īsā laikā); tādēļ Krievijas–Vācijas savienība nevar dibināties uz satiksmi pār jūru. Krievijai jādabū sauszemes robeža ar Vāciju. Šo sauszemes robežu ir atgriezusi Lietava, tādēļ Lietava jādabū nost no ceļa starp Vāciju un Krieviju. Priekš tam, lai kā Krievija, tā Vācija varētu izvest savus valstiskos plānus, viņām vispirms šādā vai tādā ceļā – politiskā vai militārā – jādabū tiešs sakars. Tikai tad var notikt pilnīga Vācijas un Krievijas kopdarbība, kad tās būs tiešā sakarā, tikai tad kā viena, tā otra no viņām varēs domāt par savu spēku pavairošanu un par to, kā izvest dzīvē tālākos plānus: Krievija – kā iegūt Baltijas jūras piekrasti, Vācija – kā iegūt Vislas tiltu. Tādēļ man liekas, ka Lietava atrodas uz visnepieciešamākā Krievijas ceļa un tādēļ Krievija vispirms Lietavu lūkos dabūt nost no ceļa un tikai pēc tam virzīsies uz Baltijas jūras piekrasti. Visizdevīgākais priekš Krievijas ceļš uz Baltijas jūras piekrasti ved caur Lietavu.”
    555.lpp.

  5. Drusku atļaušos oponēt.attiecība uz GER.
    Nevar neņemt vērā GER vēsturisko pieredzi. Tās dēļ GER mentalitāte ilgu laiku principā nepieņēma un joprojām līdz galam nepieņem domu par karošanu. Nemaz jau nerunājot par to, ka vēsturiskās pieredzes dēļ GER nekad nevicinās retorikas līmenī kara cirvi pret RUS. Tā ka pašreizējais GER (Merkeles) stingrais atbalsts sankcijām un bataljona nosūtīšana uz LT jau ir patiesi liels solis uz priekšu.

    Mošķis arī netic, ka GER vēlas hegemoniju pār Eiropu (lai arī savas pragmatiskās intereses viņi aizstāvēs). Drīzāk viņiem pašiem ir bail no tĀdas situācijas, kur viņi ir hegemona lomā. Neaizmirsīsim, ka GER vadība visvairāk nevēlējās UK aiziešanu no EU. Cita starpā, pēdējā Der Spiegel numurā bija raksts, ka Vācija meģinās restartēt aliansi ar Poliju, lai līdzsvarotu FRA-ITA asi un GER mēgina izdomāt kādu speciālu “asociēto” statusu UK iekš ES. Tostarp, GER, esot gatava daļēji nofinansēt no savas kabatas iztrūkumu EU budžetā pēc BREXIT. Neaizmirsīsim tomēr, ka ES iziršana būtu GER 70 gadu ilgās pēckara ārpolitikas pilnīga sagrāve.

    Un nobeigšu ar labam ziņām – Pēc Brexit pretēji prognozētajam gandrīz visās EU “vecajās” dalībvalstīs strauji pieaug atbalsts dalībai ES un mazinās apetīte pēc līdzīgiem referendumiem.

    https://www.theguardian.com/world/2016/jul/08/brexit-causes-resurgence-in-pro-eu-leanings-across-continent?CMP=share_btn_tw

    Žēl, ka tieši UK (nevis, piemēram Kiprai) būs jāaiziet, lai sabiedrība saprastu, ka balsojums “leave” tiešām nozīmē “leave”.

    • arī zemessargs

      GER ir ļoti eksportējoša valsts. Tai L-brit un pārējā ES ir ļoti vajadzīga kā noieta tirgus savām precēm. Viņi no brīvas tirdzniecības ir ieguvēji.

      • Arī taisnība. Un neaizmirsīsim, ka tirdzniecībaS apjoms ar USA GER daudz daudz kārt pārsniedz tirdzniecības apjomu ar RUS.

  6. arī zemessargs

    1. Esmu pārliecināts, ka no bēgļu uzņemšanas Vācijas pozīcija nemainīto.
    2. Vācijā vāciešu ir ap 90%, tie ir ap 70 milj. Latvijā latvieši ir tikai 60% (tai skaitā Vācijas dēļ). Kad latviešu būs % tikpat cik vāciešu Vācijā, tad atgriezīsimies pie sarunas par bēgļiem.

    • Nu re, ko es teicu. 🙂 Savukārt kāds genosse Hohenzollerns tev uz pirkstiem pierādīs, ka Baltija ir RU likumīgais lebensraum.

    • Vāciešu varbūt ir 90% kopumā no iedzīvotāju skaita.
      But iedzīvotāju vecuma struktūra nav par labu vāciešiem. Nesen tika “piešpricēti” miljons lielākoties jaunu musulmaņu vīriešu vecumā ap 20 un 30 gadiem.
      Nākotnā “etnisko” Vāciešu skaits savā valstī turpinās samazināties, kas ir pretējs pašreizējiem procesiem Latvijā. 20 gadu laikā etniskie Vācieši būs labi ja 75% no Vācijas iedz. sk.

  7. 1VB jau ir bijis STRATFOR šefa atzinums,ka US stratēģiskais uzdevums Eiropā-nepieļaut DE un RU savienību.Daudzi vācieši US armijas daļas Vācijā uzskata par okupantiem.
    2 DE un RU īpašās attiecības vismaz kopš Katrīnas Lielās laikiem.Runā ka pēdējais DE kaizers un pēdējais RU cars bijuši brālēni.
    3 Par LV-vācieši nav aizmirsuši ne 1905.g. posta darbus,ne muižu īpašumu atsavināšanu pēc 1918.g.A.Niedra uzskatīja,ka LV nav dibināta uz privāttiesiskiem pamatiem-vecsaimnieki zemi izpirka par lielu naudu līdz 1.PK.,jaunsaimnieki muižām atsavināto zemi saņēma uz atvieglotiem noteikumiem.
    4 Vācieši nav aizmirsuši ka pēc 1991.g.bijušos vācbaltu īpašumus mūsu varneši pievāca kā bezsaimnieka mantu un pārdeva par lielu naudu.Rietumos cita izpratne par mantojuma tiesībām.

    • arī zemessargs

      3. Aizmirsuši gan. Vāciešiem ņēma nost tik daudzi un tik daudz, ka Latvijas paņemtais ir spļāviens jūrā. Un kādā sakarā man no okupanta jāatpērk pašam sava zeme?
      4. Par vācbaltu rapatriantu īpašumiem Latvijas valdība 1939. gadā samaksāja. Ja nu kāds bija palicis, tad nebija nekādu problēmu pieteikties uz mantojumu. Mēs bijām salīdzinoši devīga valsts un devām īpašumus visiem mantiniekiem neatkarībā no pilsonības (Pasaules praksē parasti atgrieza tikai attiecīgās valsts pilsoņiem kā piem. Lietuvā).

    • Tad, kad Vācijā, Krievijā pie ruļļiem bija monarhi, šie tur savā starpā tiešām bija rada, arī ar Anglijas karali, viss viena laimīga ģimenīte, kuri savā starpā plēsās par varu.

  8. Šeit mošķim jāpiekrīt Arī Zemessargs.

    1. 1922.gadā Latvijas pilsoniskā valdība starp citu gribēja samaksāt nelielu summu par konfiscētajām muižām, bet smieklīga pārpratuma dēļ šo pasākumu izgāza vāciešu frakcija saeimā.

    2.Tautu savienība oficiāli atzina, ka muižu ekspropriācija bija taisnīga.

    3. Visas vācbaltu īpašuma lietas 1939-1940.gadā nokārtoja UTAGS un tur nekādu pretenziju nevar būt.

    4. Vācija, ja kas, arī nav atvainojusies Latvijai ne par 1939.gada paktu, ne par LV iedzīvotāju prettiesīgu mobilizāciju, ne par tūkstošiem iedzīvotāju aizdzīšanu spaidu darbos, ne par vairāk par 100000 tās iedzīvotāju noslaktēšanu (neaizmirsīsim, ka LV ebreji bija nevis tikai ebreji, bet pirmkārt LV pilsoņi).

    Ja gribam atvainošanos no Ru, nebūtu slikti to (kopā ar kompensāciju…teiksim bruņojuma veidā) dabūt vispirms no Ger.

  9. Bilde nav tikai melnbalta vieni -labie,otri-sliktie,viss ir sarežģītāk.
    1Painteresējos DE organizācijās par bijušajiem vācbaltu īpašumiem LV.Viņu atbilde -neviens īpašnieks vai mantinieks par saviem īpašumiem kompensāciju nav saņēmis.
    2 Vācbalti sevi uzskata par upuriem-cietuši Hitlera Staļina līguma dēļ.Pēc aizbraukšanas nacisti viņus piespiedu kārtā izvietoja PL rietumos ,kara beigās viņi bēga no pad. armijas ,daudzi gāja bojā.Izbraucot no LV neļāva ņemt līzi vērtīgus privātos mākslas priekšmetus.LV palikušajiem vācbaltiem bija jāreģistrējas valsts drošības iestādē,jādod paskaidrojums-kāpēc palikuši.
    3 No 2001.-2005.g DE izmaksāja kompensācijas 2.pk. laikā uz DE spaidu darbos aizvestajiem.LV tādas saņēma ap 12000 cilvēku.Lauksaimniecībā nodarbinātie saņēma 769 euro,rūpniecībā nodarbinātie vairāk ,koncentrācijas nometnēs ieslodzītie vēl vairāk,precīzas summas nepateikšu.Iesniegumu kompensācijas saņemšanai bija jāiesniedz LV sociāla iestādē,bet tālāka dok.kārtošana RU valsts organizācijā ,,Saprašanās un izlīgums,,viņi izlēma piešķitr vai nē-atteikumu LV saņēma ap 3000( piem . viens no atteikuma iemesliem ,tautība -vācietis).
    4 Īpašu kompensāciju saņēma BY,bez individuālām komensācijām cietušiem,DE palīdzēja BY ekonomikas pārveidošanā-Erharda reformu pieredze,starptautisks izglītības centrs,tehnoloģijas,kredīti,lielos uzņēmumos menedžeri no DE.(sk. intervija ar BY dr.oec,akadēmiķi P.Nikitenko.NRA 25.10. 2008).

  10. arī zemessargs

    1. No kā un kad nav saņēmis? Trešais reihs no LV saņēma, lielai daļai nav izmaksājis (oficiāli – rekvizēja kara vajadzībām). Lai tagad iet Merkelei prasa.
    2. Ar varu braukt nespieda. Reģistrēšanās un paskaidrojums ir baigais apgrūtinājums? Neaizmirsīsim, ka Latvijā tolaik darbojās vairākas filksdoiče organizācijas, kuras dedzīgi Adiju atbalstīja un vēlējās atgriezt savu varu šeit.
    3. Baltvāciešus sūtīja spaidu darbos uz Vāciju?

    • Ja ļoti nemaldos, visus baltvāciešus draudzīgi apciemoja policija un ieteica braukt prom. Tas izklausās ok? Latvijā, savukārt, dalību naču organizācijās (t.sk. Bewegung) par masveidīgu nosaukt pagrūti – labi ja 1000 biedru.

      Nerunājot par 600 gadu senas etniskās grupas “repatriāciju” kā absurdu pašu par sevi.

      Nav pie rokas Feldmaņa publikācija par tēmu – bet galīgi nevajadzētu to mālēt (kā Ulmaņa režīms kam tas nenoliedzami bija izdevīgi) kā naču aizbraukšanu načot Reihā.

  11. Starp citu..ja tā nedaudz ar humoru, tad Brexit ir 2.reize, kad letiņi ir būtiski ietekmējuši Eiropas vēsturi (pirmā bija boļseviku revolūcijas laikā). Faktiski mūsu migranti (kopā ar lietuviešiem un poļiem) ir izspieduši UK no Eiropas Savienības 🙂

    Kas dīdija Blēru 2004.gadā vērt tikt plaši vaļā vārtus migrācijai. Būtu UK kā GER atvērusi darba tirgu 2011.gadā, būtu mums LV 100000 iedzīvotāju vairāk, dzimtu LV papildus 3000 bērni gadā un UK visticamāk būtu ES.

    • Ar šābrīža neprasmīgo saimniekošanu un ierobežoto budžetu, šaubos, vai cilvēki šeit būtu palikuši un bērnus dzemdējuši, tāpat atrastu vietas, uz kurām aizlaisties labākas algas meklējumos.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s