Pērļu rotas

[..] The presence of small U.S. military contingents in the Baltic states to serve as a tripwire is often proffered as a solution to the credibility issues that many of these approaches could face. According to this argument, Russian leaders would recognize that killing even a handful of American troops in the course of an invasion would commit the United States to fight until it achieved victory. Thus, stationing brigades in the Baltic states would offer little additional value over having, say, rotational deployments of token companies there. This does not appear to be the only way that Russian strategists might look at the problem, however. Small units might instead appear to be useful hostages for the invaders to use as a tool for undermining Washington’s determination to keep fighting.[..]

RAND Corporation analītiķu grupa,

…tā pati, kas februārī veica Baltijas valstu aizstāvēšanas variantu kaujas izspēli

avots

vara bungas: Izmēram dažreiz ir nozīme, it īpaši, ja runa ir par  karaspēku.  Faktiski RAND analītiķu rakstā (atbilde uz kritiku) tā ir galvenā tēze. NATO spēkiem Baltijā jāspēj atturēt, ne tikai demonstrēt NATO apņēmību veikt pretuzbrukumu, kura cena tad būtu pārāk ļoti augsta.   Grūti nepiekrist. Bet tik pat grūti pieņemt, ka vismaz pagaidām par RAND analītīku ieteiktajām 7 NATO viesbrigādēm Baltijā nav ko sapņot gan ekonomisko, gan politisko apsvērumu dēļ.

Te būtu vietā neliela atkāpe, lai paskaidrotu civilajiem, kas ir wargaming, ko veica RAND Corporation analītiķi. Tā ir kaujas norises izspēle – iespējamo darbības scenāriju simulācija izmantojot reālus datus par saviem un pretinieka spēkiem un vidi, kurā notiks kaujas darbība. Kaujas izpēle ir vispārpieņemta militārās  plānošanas procedūra, kuras laikā neiesaistot karaspēku, štābi veic savu un pretinieka iespējamo darbības variantu salīdzināšanu vadoties no apvidus, vides, resursu u.c. parametriem, kas reāli pastāv  vai pastavēs operācijas veikšanas laikā.  Vienmēr tiek izskatīti (izspēlēti) vairāki varianti gan pretinieka, gan savai darbībai. Detalizācijas pakāpe var būt dažāda, bet ,ja laika rezerve to ļauj, situācija, kas reālajā darbībā attistās vairākas diennaktis, tiek modelēta pa minūtēm, kas  nodrošina pētījumam augstu ticamību un kvalitāti. Izspēles apkopotie rezultāti (ne mazāk kā trīs varianti) un secinājumi tiek prezentēti lēmējiem (komandieriem), kuri ar skubu vērtē katru iespējamo savas darbības variantu un izvēlas labāko tālākai operācijas plānošanai, uzņemoties par to arī atbildību. Padotajiem, kuri nepiekrīt  komandiera izvēlei tad  ir laiks un iespēja pamatoti oponēt. Militāras plānošanas ģēniji napoleoni, pattoni un čapajevi dzimst reti un kā likums ne tajā frontes pusē, tādēļ tur kur trūkst ģenialitātes lietā tiek likts lēmuma izstrādes algoritms – procedūra. Vienvārdsakot wargaming tā nav spēle, spēlīte vai ākstīšanās, bet nopietns, realistisks (no-bullshit) militārs pētījums, kuram  ir liela nozīme resursu plānošanā un efektīvā izmantošanā. Atkāpes beigas.

Šobrīd baumu līmenī ir zināms, ka LV tiks dislocēta US armijas vai jūras kājnieku bataljona kaujas grupa (500-1000 cilv. ar tehniku) . Nav teikts, ka viss bataljons uzturēsies LV visu laiku. Ļoti iespējams, ka personāla dienests tiks organizēts kā bataljona  apakšvienību rotācijas un tad bataljons katru brīdi LV tiks pārstāvēts ar rotu vai divām (200-400 cilv.). Tas ir tieši tas, ko RAND analītiķi sauc par “token companies” vai simboliskās rotas. Interesanta vārdu spēle sanāk, ne?

Apkopojot daudzus pēdējā laika pētījumus par Baltijas aizstavēšanu var secināt, ka tos caurvij viena doma – RU atturēšana vai citiem vārdiem miers un attīstība Baltijā, prasa vērā ņemamus izdevumus (ne tikai naudas, arī politiskos), ko neviens nav gatavs maksāt. Mēs šajā nevēlēšanas jomā esam pirmrindnieki.  LV cer uz US, US cer uz to ka viss būs labi, rietumvalstis cer, ka gan jau līdz viņiem sheiße neaizies. Es viņus saprotu un nenosodu. Daudz savādākas jūtas pārņem dzirdot vietējo politiķu retoriku, puspatiesibas un žonglēšanu ar faktiem runājot par pašaizsardzības spējām un NBS ilgtermiņa perspektīvām. Saprotama ir vēlme “netracināt tautu”, bet arī to ir jāprot darīt skaisti un profesionāli. Ja ziņo, piemēram, par to pašu vieskaravīru izvietošanu un paziņo par “kaujas grupām” aizmirstot piebilst vai runa ir par brigādes, bataljona vai rotas kaujas grupām, paliek skumji, jo mūs tur par idiotiem.  Tas ir tas pats, kas paziņot alkoholiķim, ka šņabis turpmāk maksās lētāk , bet nepteikt vai par 2 kapeikām lētāk, vai par veselu  rubli.

Nobeigumā vēl viens citās no tā paša raksta, kas burtiski mudina NBS steidzami audzēt pašu kaujasspējīgās vienības ar lielu mobilizācijas rezervi.

[..] What these games make clear is that the forces currently postured to defend the Baltic states are insufficient to prevent an invading army[..] from overrunning large portions of two or three alliance member states in short order. The problem is not that the Russian army is huge (it is now a small fraction of the size of the Soviet army during the Cold War) but that it arrives quickly on an expansive and mostly empty battlefield. Together, the Baltic states are about the size of the Federal Republic of Germany prior to unification, but have only 10 percent as large a population. NATO can bring a lot of airpower to the fight rapidly. But with only light infantry units and a scattering of light armor to stand in the way of the Russian advance, there is little opportunity for air attacks to inflict much cumulative damage on the invaders before they reach the Baltic capitals or other objectives. Further, Russia’s extensive surface-to-air defenses both complicate and limit NATO’s ability to bring its airpower to bear on the invading force.[..]

Es redzu tikai vienu formulu, kā kardināli mainītu esošo situāciju ar pašaizsardzības spējām. A) PD kaujasspējīgo daļu un ZS aktīvo daļu burtiski jāapvieno vienā SzS brigādē. B) jāmeklē iespējas aizņemties vecus (XX gs vidus) bet mazlietotus vieglos atbalsta ieročus, bruņutehniku un artilēriju (ātri un daudz) + apmācīt to apkalpes uz ZS bataljonu bāzes kā mobilizācijas rezervi no visu veidu brīvprātīgajiem un rez.karavīriem neievērojot pakāpes (ja pietrūks personāla daļēji atjaunojot arī  OMD), tā panākot spēju vajadzības gadījumā nokomplektēt vēl 2-3 teritoriālās aizsardzības spēku brigādes.  Kamēr LT štancēs no OMD 4000 rez.karavīru gadā, mēs ar saviem plāniem sasniegt 8000 ZS un 3000 rez.karavīru izskatāmies, maigi izsakoties, nenopietni.

PS Politologi par šo pašu tēmu var palasīt arī  šo te rakstu, kas ir sarakstīts viņiem saprotamākā valodā.

Advertisements

32 responses to “Pērļu rotas

  1. Mūsu kretīni nevis palielina bet samazina aizsardzības budžetu…

    • Būsim objektīvi – mūsu kretīni vispirms palielina, atskaitās, tad samazina. Pieaugums vienalga kaut kāds ir vērojams. Galvenais jautājums vai tas ir pietiekams? Mēs te uzskatām ka nav, viņi ka ir pietiekams. Šobrīd vienīgā iespēja pārbaudīt kam ir taisnība, ir kļūt par vienu no viņiem. Vai sagaidīt sekas.

  2. A punkts, kā noprotu, reāli arī tiktu īstenots kara gadījumā. B punkts jebkurā gadījumā ilgs. Daudz bruņutehnikas un artilērijas nozīmētu to, ka būtu jābūvē liela infrastruktūra, kur to visu turēt (vairāki gadi) un daudz laika jāiegulda apmācībā (vēl vairāki gadi), ak, jā, vēl arī visa līgumu slēgšana, tehnikas kapitālie remonti utt. To visu jau var redzēt ar CVRT epopeju. Man šķiet, ka varētu būt divi šortkati. Pirmais – amerikāņi ļauj mums izmantot to bruņojumu, kurš šei ir novietots. Apmācīt ar to rīkoties arī ZS (apmācību intensitāte ZS ir zema, tā ka bruņojumu nevajadzētu ļoti daudz). Kara gadījumā amerikāņiem vajadzētu tikai atsūtīt dažus simtus papildu konteineru uz LV, kas būtu daudz ātrāk nekā, piemēram, smagās brigādes pārvietošana. Otrais – varbūt jāiet super-duper vieglo kājnieku attīstības virzienā, piesātinot apakšvienības ar termo redzamību, modernākajiem kājnieku ieročiem, bezpilota un robotu tehniku+ieguldīt līdzekļus modernā apmācību procesā (ar uzsvaru uz kaujām pilsētās)? Jo, ja pat mums būtu kaudze ar 20.gs. vidus smago bruņojumu, NBS nespētu noturēt Krievijas ofensīvu līdz mūsu lielajām pilsētām (piemēram, Daugavpilij), bet bruņutehnika un artilērija pilsētās nav tās efektīvākās ieroču sistēmas. Krievi iestiga Groznijā, arī amerikāņi mocījās un mokās Irākas pilsētās, bet tas ir cīnoties pret 20.gs. vidus vieglajiem kājniekiem (AK+RPG). Kas būtu, ja nāktos cīnīties pret supermodernu, pilsētu cīņām apmācītu vieglo kājnieku armiju? Tādu radīt būtu ātrāk un, iespējams, lētāk.

    • Kāds būtu Daugavpilī krievu atbalsts NATO un Krievijas armijai? Ko darītu ja miksētu kopā daugavpiliešu krievu protestētājus ar Krievijas armiju?

    • UA joprojām pastāv un cīnās daļēji tādēļ, ka tai bija PSRS armijas krājumi, kas mūnicijas ziņā jau iet uz beigām. Ja kāds pārliecināts, ka laika ir diezgan, tad var vispirms būvēt infrastruktūru un tad bruņoties. Ja pieņemam ka laika maz ( tie jebkurā gadījumā ir gadi), tad vispirms jābruņojas un tad jābūvē infrastruktūru. Kas mums vada valsti? pareizi – būvnieki, tādēļ vispirms būvēsim, lai gan paši ticam ka laika nav. Artilēriju nevajag par zemu novērtēt, pilsētu vārda pilnā nozīmē mums ir maz, apdzīvotības blīvums zems, tehniskie speciālisti atrastos, ģeotelpiskās informācijas nodrošinājums labs. Varētu sanākt ar ko pakavēt pretiniekam laiku tam virzoties no pilsētas uz pilsētu.

      • Kur glabās munīciju? Zem klajas debess? Vagonos? Bruņutehnika zem klajas debess arī rūsē. Tā ka infrastruktūra jebkurā gadījumā būs jābūvē, lai nesanāktu valsts mantas izsaimniekošana.
        Artilērija, protams, laba lieta, bet pašreiz tā ir faktiski nulles līmenī, būs vajadzīgi gadi, lai sagatavotu personālu, tāpat kā bruņutehnikai. Varbūt lietderīgāk attīstīt tās spējas, kas mums jau ir? Ja galvenais ir laika faktors.

        • PSRS munīcija daudzās exPSRS valstīs tsk RU un UA jau 25 gadus glabājas tsk zem klajas debess vai nojumēs, jo taras izturība ir ieplānota, jo kara laikā izvēles tāpat nav. Nav labākais variants bet kādu laiku pieciešams.

        • Šobrīd publiskā telpā ir radies iespaids, ka armija ir pārvērtusies par eiroremontu. Infrasturktūra ir noremontēta pēc pēdējās modes.. Protams nevajag patronkastes glabāt stirpās, kā kartupeļus, bet šobrīd ir otra galējība. naudu tērē celtniecībā, bet visu veidu šaujamo un šāvēju daudz par maz.

          • ar šaujamo var kādam aci izbakstīt, dievs pasarg. bet būvniecība kā jau būvniecība baro ne tikai būvniekus. ieroču iepirkumiem pasvisam cita līmeņa kontrole un lobija LV nav, jo tirgus pārāk mazs. par pārējo parunā ar savu tuvāko draugu paziņu loku, cik no viņiem bez lielīšanās atzīs ka necentīsies paraut fraku un ja paliks, tad cik lielā mērā un kā viņi būs noderīgi NBS? pieļauju, ka tev visapkārt ir zs, tad viss ir ok.

        • mtz traktori zem klajas debess normāli stāv gadus 20 un normāli strādā. tikpat labi strādā un turpat bieži arī stāv rietumu traktori – tas ka kāds dublbleķis ierūsējis- liela bēda nav.

          Munīcijai ierēķini kādu 5 gadu ciklu. nobetonēta grīda, šīferis un ar nomeļiem apsisti sāni. Tev malka šķūnī pūst? visticamāk ka nē. kāpēc lai munīcija bojātos? vai Tev liekas ka neapkurinātajās noliktavās ir sausāks gaiss? 😉

          • Nedomāju ka nato munīcijas kastes stipri atšķiras no PSRS munīcijas kastēm, kas ļāva sakraut tās terikonos uzmontēt jumtu un lieta darīta. Iekšā viss sauss un ieeļļots.

      • runājot par virzību no pilsētas uz pilsētu paskatieties karti 😉
        sākam ar:
        1 Ludzu. normāls apvadceļš un pilsēta maziņa.
        2. Rēzekne vispār var apbraukt pa ļoti labu apvadceļu
        3. nākošā Jēkabpils- ceļš arī pa pašu pilsētas nomali
        4. nākošie ir Ropaži un Rīga. Bļē gandrīz Pļaviņas izlaidu, bet tām par laimi arī var apkārt apbraukt.

        izsniedz katrā pilsētā 100- 1000 vecus kalašņikovus zekiem un entuziastiem un tādu sviestu redzēs. Daugavpilī uzreiz cietumā ”bataljonu” var noformēt. Vienīgais labums, ka tur pārsvarā ir krievi un varbūt viņiem pietiks prāta pierunāt neizlaist ”savējos”- bet kas viņus atkal baros? pēc nedēļas tāpat būs jālaiž ārā.

        Skrienot uz Rīgu vēl maksimāli krieviem flangi jāsargā, lai kādas niknas zemīšu rotas nesapistu visu operāciju 😉 un lai būtu droši no Rēzeknes zemīšiem 😉 drošāk būs nedēļas laikā ieņemt Rēzekni un tikai tad uz Rīgu skriet. Varbūt vatei būs kāds ģēnijs kurš izdomās nafig to Rēzekni un noliktavas ar bataljonu vienkārši noslaucīs ar artilēriju.

        • Neviens kaujas plāns neiztur ilgāk par pirmo šāvienu. Tālāk sāk darboties improvizācija un iestrādātie domāšanas/rīcības paterni-šabloni. Uz to arī jaķer. Ja īsākais ceļš ved caur pilsētu, bet apvedcelš vēl jāatrod, būs tādi, kas rīkosies kā vieglāk. Un protams vietējiem civilajiem patriotiem jāparūpējas, lai apkārtnē nepaliktu neviena ceļa norādes zīme, neviena ielas nosaukuma plāksne. Pagaidām tam vēl ir nozīmē, kas rada aizstāvjiem priekšrocību.

  3. http://tvplay.skaties.lv/parraides/900-sekundes/744315
    kopsavilkums. Valstī viss ir kārtībā. Kiberzemessargi + kiberjaunsargi + radari un ātrās brīdināšanas sistēmas + noliktavas = pamanu naidnieku, zvanu nato un mūku.

    • Ierastais saturs, apjoms un konsistence. No atbildes uz jautājumu par konvencionālo ieroču pielietošanu pret kiberapdraudējuma avotiem vispār izvairījies, jo nezina ko teikt (acīmredzot uzskata EW par kko nekonvencionālu). Pēdējās minūtēs “jo vairāk es uzzinu, jo vairāk es nezinu” tas gan nāk no sirds. Tādi esam.

  4. Nevar ļaut tirgot ieročus visiem Padomājiet kas Daugavpilī un Rīgā notiktos.

    • Zini cik LV ir mednieku? Vairāk kā zs un pd kopā. Un lieto kādu vienu niku, lai tu viens neizskatītos pēc pūļa.

      • arī zemessargs

        Latvijā ir aptuveni 30 tūkst. mednieku. 15 tūkst. ir pašaizsardzības ieroči, no tiem aptuveni 5 tūkst. ir apsardzes darbinieki. Kopumā tautai uz rokām ir aptuveni 50 tūkst. stroķu.

    • runa nav par visiem… : “Lithuania’s parliament (Seimas) has adopted amendments to allow members of the Lithuanian Riflemen’s Union and volunteer troops to purchase semi-automatic guns and cartridges and to keep them in their homes.” jeb Zemessargs paņem apliecību un nopērk šauteni = atvieglo Kalniņa budžetu.

    • arī zemessargs

      Bet vai tad šobrīd ir kādi sevišķi ierobežojumi ieroča iegādei?

  5. Vairak ka 70 000 ierocu atlauju ir izsniegts privatpersonam 🙂
    +- sanak katrs 20 LV ir brunots.
    Arprac ,arprac sausmas ,kas notiek Riga un Daugavpili 🙂

  6. Tieša protams nē. Bet nevar izslēgt sadzīves līmeņa nelaimes gadījumus uz “viegli” pieejamu ieroču bāzes. Tādēļ būs interesanti vērot kādus mehānismus LT ieviesīs problēmas ierobežošanai. Kopumā malači. Žēl, ka mums draudu nav… attiecīgi šādu politiku nevajag.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s