Understanding hybrid threats

European Parliamentary Research Service Blog

Written by Patryk Pawlak

‘Hybrid threats’ are often invoked in reference to the ongoing conflict in Ukraine and the ISIL/Da’esh campaign in Iraq. As policy-makers struggle to grasp what hybrid threats mean for national security, it is pertinent to recall the origins, the meaning, and legal challenges associated with this concept.

Evolving security environment

Understanding hybrid threats © Jérôme Rommé / Fotolia

Concerns about hybrid threats were first reflected in NATO’s new Strategic Concept of 2010 and incorporated in the NATO Capstone Concept, which defined hybrid threats as ‘those posed by adversaries, with the ability to simultaneously employ conventional and non-conventional means adaptively in pursuit of their objectives’. Recently, the concept of hybrid threat has been revived in relation to Russia‘s actions in Ukraine and the ISIL/Da’esh campaign in Iraq. At an informal meeting in Riga, in February 2015, EU Defence Ministers called for more unity and concrete action at EU…

Skatīt ziņu 1  172 more words

Advertisements

6 responses to “Understanding hybrid threats

  1. pārpublicēju šo rakstu, jo ņemot vērā publikācijas vietni to var uzskatīt par ES pusoficiālu definīciju. Ņemot vērā kur es mācījos un kad mācījos, es palieku uzticams 4GW jēdzienam, lai gan mīļa miera labad piekrītu lietot “hibrīd…” viskaut ko. Tomēr atgādinu ka hibrīdkara un draudu tēmas VB ir paslēptas zem birkas “4GW” un mapē “4GW”, kur glabājas pirmo gadu ieraksti vēl bez birkas.

  2. Vācijas valdība iekļāvusi RU varaskāri valsts drošības risku sarakstā: “Das sind die größten Risiken für Deutschlands Sicherheit Die Bundesregierung aktualisiert ihre Gefahrenanalyse: Russlands Machtstreben, der Terrorismus und Virenangriffe zählen dazu – auch die eigene Migrationspolitik. Sogar die AfD spielt eine Rolle.”
    Pilns saraksts šeit: http://www.welt.de/politik/deutschland/article155952158/Das-sind-die-groessten-Risiken-fuer-Deutschlands-Sicherheit.html

    • “Russlands Machtstreben” – RU tiekšanās pēc varas. Līdz aukstā kara beigām populārā reālisma skola (starptautisko attiecību teorija) teiktu, ka kāpšana citam uz galvas ir normāla valstu uzvedība, kas ir “ģenētiski” noteikta jebkurai dzīvotspējīgai valstij. LV ārpolitika pēdējos 25 gadus ir attīstījusies starptautisko attiecību liberālisma teorijas uzplaukuma laikā, kas apgalvo ka “visu var sarunāt”, ka jebkuras valsts ārpolitiku vada saprāts, labā griba, pragmātisms un loģika. Tagad (apmēram pēc RU-GE kara) SA teorijā iezīmējas reālisma renesanse un īpaši neoklasiskā reālisma novirziena attīstība. Ir vērts papētīt šo realisma atzaru.

      PS interesanti ko par “Russlands Machtstreben” kā draudu DE saka vācu “Russland verstehers” ? ja pamanīsi kko atsūti linku pls

  3. Tātad, tulkojumā:

    hibrīdais apdraudējums ir parādība, kas veidojas tuvinoties un mijiedarbojoties dažādiem draudu elementiem,kas kopa veido komplicētu un daudzdimensionālu apdraudējumu. Hibrīdais konflikts un hibrīdais karš ir īpaši veidi ar kuru palīdzību, piemērojot hibrīdo taktiku, valsts cenšas sasniegt savus stratēģiskos mērķus.

    Hibrīdais konflikts ir stāvoklis kurā konflikta dalībnieki atturas no atklātas bruņoto spēku pielietošanas, tā vietā savu mērķu sasniegšanai izmantojot militāro iebiedēšanu (gatavībvas uzbrukumam kāpināšanu līdz augstākai pakāpei), pretinieka ekonomisko un politisko vārīgumu, kā arī diplomātiskos un tehnoloģiskos paņēmienus un līdzekļus. (VB – es teiktu vienkāršāk: nemilitāro paņēmienu izmantošana militāro mērķu sasniegšanai).
    Hibrīdais karš ir stāvoklis kurā valsts atklāti lieto bruņotos spēkus pret citu valsti vai nevalstisko aktoru kā papildinājumu citu – nemilitāru paņēmienu klāstam (tas ir ekonomiskiem, politiskiem, diplomātiskiem paņēmieniem).

    Sekojot šādai ES akceptētai definīcijai tas kas notiek RU un UA starpā ir hibrīdkarš, tas kas notiek starp RU un NATO = hibrīdkonflikts.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s