US Army light infantry units are to be equipped with the Saab 84 mm Carl Gustaf M3 Multirole Anti-Armor Anti-Personnel Weapon System (MAAWS) as a standard issue tactical support weapon, following completion of a Conditional Materiel Release (CMR) authorisation by the army in late 2015. In parallel, the army continues planning and tasking efforts to achieve Full Material Release (FMR) to the service in late 2016.
vara bungas: Ļaunie troļļi jau asina nagus paziņojumiem , ka Jawelin sucks 🙂 . Domāju vienīgais par ko liecina CG pieņemšana US army bruņojumā ir tas, ka armijai “nez kādēļ” steidzami savajadzējās samērā daudz, samērā labu, samērā lētu plaša izmantošanas profila granātmetēju, lai arī tas nav XXI gs hi-tech. Kas ir šis “nez kādēļ” spridiet paši.
vara bungas 
Ja parok tā dziļāk, tad var redzēt, ka tas tika spriests un plānots jau pasen, katrā ziņā krietni pirms visādām Krimām. Un par iemeslu tam ir reindžeru gadiem ilgā, veiksmīgā pieredze ar šo aparātu, it īpaši Afganistānā, kur arī visādas 10;82. un 101. divīzijas kontingenti šamo aktīvi jūzāja. Tā kā pilnīgi visu IBCT apbruņošana ar šo atbalsta ieroci ir tikai loģisks solis. IMHO, te nevajag meklēt nekādus zemūdens akmeņus, ķipa “amerikāņi pēkšņi uzzināja, ka putinoīdi uzbruks 210500ZMAY18, tāpēc fiksi grābj ko var!”.
Laba versija, bet derētu kāds links uz rakstu kur tiek spriests ka “vajadzētu to veco zviedru US army bruņojumā”. Turklāt raksti par iepirkumiem USSOCOM neder, jo runa ir tieši par armiju.
Sākās Afganistānas sakarā, bet loģisks solis bija tālāk jau apbruņot visu armiju nākotnes konfliktiem, par ko amerikāņi tomēr cenšas domāt uz priekšu:
https://www.army.mil/article/72402/
nav šaubu ka ameriķaņu operātoriem patīk M3, tika un tiek pirktas lielas vai mazas CG partijas, bet kur i diskusija par pieņemšanu bruņojumā? Pieņemšana bruņojumā ir kā laulība, tie vairs nav pavasara joki – paspēlējos-izmetu. Kur i diskusija par testu reuzltātiem, kur ir AT4 kritika, kur ir alternatīvu salīdzinājums. Ieroču public procurement ASV ir diezgan caurspīdīga tēma, ja tai seko. Nu, salīdzinājumam atcerieties kaut vai cīņas iekš RU starp AK-12 un АЕК-971.
Gadiem ilgi lietots, pluss, ka velk tālāk un dažādāki lādiņi, kā AT4, pozitīvas atsauksmes no Afganistānas pieredzes.
Ne vienmēr amerikāņi taisa publisku diskusiju, dažkārt vienkārši pieņem lēmumu un iepērk.
pierādījumu, piemēru
Kaut kas ir šeit : http://www.armytimes.com/story/military/2016/06/01/each-platoon-get-carl-gustsaf/85246292/
Nu, te mēs vismaz esam amerikāņiem priekšā, jo neskaitot to, ka mūsējie M2 ir morāli novecojuši un stipri smagāki par M3, mums tie bruņojumā ir sen un tagad takš vēl tie 800 no norvēģiem iepirktie 😀 !
Es gan nebūšu ļaunais trollis, bet uz to pusi nedaudz gan – kamdēļ amerikāņi neņem jaunāko, vēl vieglāko versiju, M4 izmēģinājumā? Vai būs par dārgu salīdzinot ar M3 vai arī kārtējā birokrātija(kuras, starp citu, viņu bruņotajos spēkos NETRŪKST 😉 )?
bruņojumā vajadzīgas pārbaudītas vērtības un,iespējams, tempā.
Es ta neko – bet ar ko M2 ir morāli novecojis?
Muņa tak tā pati, optikas kronšteins arī- ko uzliec, tā ir. Ok, zajebal smags tas M2, no sērijas “es sāku just mugurkaulu”, un tuč tuč īsāks- bet tas viss.
Man ar to pietiek 😉 !
Nu es pa šito jau sen biju dzirdējis, ja godīgi. Afganistānā amīši sastapās ar problēmu, ka Talibani uz viņiem lidināja RPG-7 raķetes no lielām distancēm, kuras virs galvas detonējās tā kā paštaisīts šrapņeļa lādiņs no artilērijas……un viņi to darija no kaut kādiem 500+ metriem cik saprotu, tik tālu automāti un ložmetēji īsti nevelk, it īpaši ja pretinieks noslēpies aiz akmens vai kaut kā tamlīdzīga. Amīšiem pašiem arī ir viņu SMAW (https://en.wikipedia.org/wiki/Shoulder-launched_Multipurpose_Assault_Weapon) bet tas uz ko tādu spējīgs neesot. A CG gan ir, var lidināt šrapneli atpakaļ tādās pašās distancēs.
Kaut kur bija video par šito man liekas bet neatceros kā sauca…..
divi momenti: a) nav runas par to cik CG ir labs, bet par to ka tā pieņemšana armijas bruņojumā bez garas diskusijas ir indikators. b) SF, SOF pozitīvās atsauksmes par CG nav tas pats , kas valsts testi, kam obligāti jābūt pirms tik svarīga soļa kā pieņemšana bruņojumā.
Varabungas stūrgalvīgi negrib pieņemt infu, ka jau vairākus gadus Afganistānā MAAWS jūzāja gan 10th Mountain Division, gan 82nd airborn division, gan 101st air assault division atsevišķi juniti (par SF un Rangers nemaz nerunājot), kas tiešā mērā uzskatāma par ieroča testēšana kaujas apstākļos. Varabungas spītīgi grib palikt pie tā, ka amīši pakaļām degot bruņojas ar visu, kas pa rokai un kak papala, jo viņiem ir zināms kāds noslēpums
Un, jā, kāpēc gan piemēram 75th ranger regiment vairāku gadu CG M3 lietošana (arī kaujas apstākļos) netiek uzskatīts par normālu BS ieroču testu? Gribētu dzirdēt paskaidrojumu?
Te infa no Wiki.
In late 2012, the Army fielded 58 M3s and 1,500 rounds of ammunition to units deployed to Afghanistan to destroy enemy targets out to 1,000 meters. This was because RPG and machine gun teams could attack 900 meters away, while existing weaponry like the M141 Bunker Defeat Munition, M72 LAW, M136 AT-4 and MK153 SMAW had effective ranges of only 500 meters. The AT-4 is lighter and cheaper but is made of reinforced fiberglass, while the M3’s rifled metal/carbon fiber launch tube allows for reloading. Employing the 22 lb M3 is easier than the 50 lb FGM-148 Javelin with its launcher with missile and reusable command launch unit, is faster than waiting on mortars, and is cheaper than the Javelin and artillery shells for engaging targets in hard cover.[12] Although Special Operations forces had been using the M3 since the early 1990s, light infantry unit commanders in Afghanistan had to submit operational needs statements to get the weapon. The M3 became an official program of record in the conventional Army in 2014, and a conditional materiel release was authorized in late 2015 to equip all brigade combat teams with one M3 launcher per platoon.[14]
nē es tikai gribu linku uz ziņu par valsts izmēģinājumiem. stūrgalvības deva protams nenoliedzami ir.
izziņai
Click to access RL34026.pdf
Amerikāņi pēdējā laikā ir paši nonākuši pie secinājuma, ka iepirkumi ir pārāk politizēti un birokratizēti, tādēļ ir diskusijas par to, lai jau pārbaudītu, off-the-shelve produktu varētu iepirkt paši militāristi, bez saskaņošanām ar politiķu mafiju.
tik ātri no runām līdz darbiem nonāk tikai LV 🙂 to jau es gribu uzsvērt ka viss process noticis kkā pārāk nemanāmi vismaz ārējam novērotājam.
CG nav nekāds hitechs un tā kā tirgū nekā līdzvērtīga pa to cenu nav un amerikāņiem viņš pa 20+ gadiem labi sevi pierādījis, tad arī pieņemts bruņojumā bez liekas kņadas. Kaut kā tā.
Tracis ir par F35, kā arī armijas pistoļu programmām 😀 !
Ar Javellin te nav sakara. CG un Javellin ir dažādas klases ieroči. Amjiem tiešām ievajadzējās ātri un daudz tuvās darbības masu produktu. Lai izkurinātu ienaidnieku no kaimiņu istabas Javellinu nevajag.
Ieroču ražotāju milžu cīņas par tiesībām tikt pieņemtiem US armijas bruņojumā. Piemērs