Intermarium Or Russia Getting What It Deserves

To Inform is to Influence

dhlhokiikkojllkkAll credit for the following belongs to “anonymous”, who does not want to be named.  I found this too good not to share.

Interesting that the Russians produce these effects then howl about conspiracies against them. Causality is absent in the “Russian World”, all is permitted for Russia as it is special and damn everybody else.

Russia, of course, is rabid about the proposed Intermarium concept, which is not at all new.

The concept of these countries blocking Russia is what they deserve. Expect the Russian propaganda and active measures machine to start cranking out mostly and wholly fabricated anti-Intermarium articles.  Russia has only two choices it seems. A deluge of words or war.

The thought that most of these countries used to be Soviet states can be smeared onto Russia’s face.  If ever presented that anything that ever touched Russia now hates it is a helluva qualifier.

…and Russia…

Skatīt ziņu 1  405 more words

Advertisements

60 responses to “Intermarium Or Russia Getting What It Deserves

  1. Būtu jau skaisti – bet kaut kā liekas, ka par to (ar vāji maskētu izmisumu ) sapņo UA – poļi paši nez kāpēc nepauž sajūsmu. Par mūsu pusi nerunājot.

    Protams, būtu jauki ja poļi šo (atšķirībā no iepriekšējās – vai Lielās Baltijas antantes) neizgāztu dēļ “WilnoNasze!” vai citām blakus nodarbēm.

    • Kā plāns B, ja Tramps un brexit.

      • Tramps spīd īstermiņā, no UA arī vidējā termiņā nekāds dižens atbalsts nav sagaidāms, paredzams vai cerams. Kad (būšu optimists) piecelsies kājās – var domāt, bet tas nav šī gada novembris.

      • Tramps un brexit ir pilnīgi reālas iespējas, abos gadījumos tie procenti ir par labu ne-braxitam un ne-trampam, bet kautkur ap 50% jau grozās un var gadīties, ka visi šokā, gan brexit bīdītāji, kas neticēja, ka sanāks, gan Tramps.

        Kas attiecas uz Trampu, tad es neķeru kreņķi, ar politikas jaunpinācējiem ir allaž tā, ka pirms vēlēšanām runā skaisti vienu, tad mēnesi iepazīstas ar dokumentiem, ko atnes visādas drūmas iestādes un jaunais uzvarētājs ar stulbu smaidu sejā atzīst, ka vispār jau pagiadām nesanāks. Tas pats Obama lika galvu ķīlā ka guantanamo – kaput. Pēc tam, kas iepazinās ar top secret, ģīmis palika ar stulbu smaidu un čuš vien sanāca. Es domāju Tramps netaisas draudzēties ar krieviju, jo draudzējas viņš tikai ar sevi un ASV, bet pēc top secret papīru palapošanas nekādas kardinālas izmaiņas ASV attiekmē pret vatņikiem neveiks.

        Brexit gadījumā būs kā būs, es domāju tur iekš UK neviens nopietni tādu iespēju neņem pierē, arī tie paši brexit autori. Tieši tāpēc var sanākt pavisam “jautri” abās lamanša pusēs. UK tauta balsos kā protestu pret visu, kas tiem sāp, par dārgu alu, sūdīgu futeni un nez ko vēl. Visi ies no nobalsos par brexit un tad beigās sanāks viens liels WTF.

      • Nevajag pārspīlēt prezidenta pilnvaras ASV. Tomēr kongresam arī ir liela vara. Pat neskatoties uz to, ka gan pārstāvju palātā, gan senātā vairākums ir republikāņi, Trampam nebūs viegli strauji mainīt ārpolitiku, jo ļoti daudzi republikāņi paši ir pret Trampu. Pie tam armijai ir ļoti liela ietekme gan gan republikāņos gan demokrātos. Diezvai viņi piekritīs ka viņu ietekme NATO tiek mazināta. Arī ieroču ražotāji, kuriem ir liels lobijs, nebūs sajūsmā, ja citas NATO valstis arvien mazāk pirks ASV ieročus. Un tā noteikti būs, ja mazināsies ASV ietekme NATO.

        • Var pārspīlēt vai nepārspīlēt – bet salīdzinot ar Bušu ir skaidri redzams Obamas ļenganums un vienaldzība pret Krievijas robežvalstīm.

          Nē, nafig nevajag Patriotus Višegradas blokā.
          Aiziet pere(za)gruzka ar Lavrovu!
          Irāna savāca mūsu jūrniekus? Paldies, ka atdevāt! 🙂
          Vispār, lielākais drauds ir globālā sasilšana!

          Prezidents uzliek uzsvarus ārpolitikai – mums pēc Obamas kā ēst vajadzētu kādu kam tie ir pareizi.

          Es vienīgais atceros kā iepriekšējās vēlēšanās Obama Romniju nosauca par arhaisku muļļu, jo šis Krieviju bija norādījis kā primāro draudu?

  2. Es jau ar abām kājām un abām rokām par. Iekš ES/NATO pieslieties savam interešu pulciņam, kas visi kopā bīdīs savas intereses, noslēgt savstarpējus līgumus militārai un ekonomiskai sadarbībai ciktāl tas ir pieļaujams no ES/NATO līgumiem, kā arī gatavot 2. līnijas ierakumus, ja NATO/ES izjūk.

    Rietumeiropas un 2 ātrumu eiropas idejas pozitīvā puse ir tas, ka tā rāda piemēru efektīvi saimniekot un attīstīt investīcijām piemērotu vidi, uzdod mums labu tempu, sēžot starp tādiem pašiem pudeles brāļiem kā paši, attīstība jau nav nekāda(piemēram, krievija, ar pilnīgi nekonkurēspējīgu ekonomiku pasaulē), paši slavē, paši plāno, paši uzdod tempu un paši sēž peļķē, paši salīdzina sevi ar tādiem pašiem lūzeriem un tā uz riņķi, piesprauž paši sev ordeņus par labu 5gades plāna izstrādi, tad izpildi un pēcāk arī pārpildi.

    No otras puses blakus esošie mūs labāk saprot, kopējas problēmas, kopēja vēsture, sāpes un tā pati Polija – kapā tā, ka ekonomika rūkdama iet uz priekšu. Es nedomāju, ka sprančiem īpaši rausta mūsu problēmas, viņi tur arvien imagināri gremdējas romantizētā krievijas uztverē, kur franču un krievu aristokrāti ar suņiem medī lapsas un viens ar otru pārspriež franciski tēmas no augstajiem plauktiem. Arī francija bija impērija un visādus papuasus(tādus kā baltu ciltis) kapāja kā skābenes, tāpēc lielu un filosofisku ļaunumu krievijas agresijā tā nesaskata, paši vien tādi bija un uz visu skatās tā nosacīti un no mākoņiem.

    Domāju, ka pēc 25 gadu bikstīšanas un sēdēšanas internātskolā, varam pārcelties uz tādu mērenāku režīmu, kur tempu uzdos poļi, esam arī paši(salīdzinot ar to, kas bija 90tajos) izauguši un kļuvuši pastāvīgāki. Ir jau patīkami būt grupā, kur tu neesi pēdējais, varēsim tagad pamācīt arī citus, piemēram, ukraiņus, kam viss vēl priekšā.

    Militāri un ekonomiski es domāju šim starpjūru veidojumam ir perspektīva, smaguma centrs būtu Polija, kas ar darbiem ir pierādījusi savu varēšanu.

    Tiem, kas pie katra raksta raud par Graubi, politiķiem un ierēdņiem, kas it kā ir vainīgi pie esošas situācijas – ieteiktu atcerēties, ka ierēdņi, Graubes, Loņas un Šleseri ir mūsu pašu sabiedrības spogulis. Ciktāl sadirsta ir sabiedrība, tiktāl ir sadirsti tās priekštāvji un ierēdņi. Visi kopā mainamies uz augšu. Tādas štelles kā 3A varēja vel 10 gadus atpakaļ izkruķīt, tagad vairs nevar, un tas jau ir labi. Otrkārt, budžets cik ir tik ir. Visiem ir kritiski, visiem vajag, visiem deg un visiem nav. Protams, ir gaiši tēli, kā misters varabungas, kas zina kā un ko, bet tādu ir maz. Lēnām paliek vairāk, lēnām paliek arī labāk, kā valstī, tā AM, NBS un Saeimā. Un tas ir iemesls neraudāt.

  3. Ideja laba, bet kā pareizi teica Varabungas, tai ir jābūt rezerves variantam.
    Nav šaubu, ka Polijas militārais svars un nozīme ir nepārvērtējams mūsu reģionā. Vienlaikus, neaizmirsīsim, ka poļi (tāpat kā briti) nereti izspēlē savas spēlītes, kur mums jābūt piesardzīgiem. Jāatzīst, mošķis nekad nav atbalstījis domu veidot ES iekšienē “plikadīdu aliansi” pret Vāciju. Ja notiks Brexit, būsim smagas izvēles priekšā. Šādā gadījumā gandrīz droši GER vadībā veidosies ES kodols, kura pamatā būs ne tikai EURO, bet arī drošības jautājumi. Diemžēl Polija tur nebūs gandrīz droši (Tuska – Sikorska vadībā gan Polija tur noteikti būtu). Un tad mums būs jādomā, kurp doties. Izvēle nebūs viegla, kā daudziem liekas. Cita starpā, par 90% esmu pārliecināts, ka mūsu kaimiņi EE izvēlēsies beigās būt par Vācijas nevis Polijas “vasali”, jo EE mērķtiecīgi sevi pozicionē kā valsti, kas pieder ES kodolam, kuri tādas valstis kā GER, NED, FIN nevis Austrumeiropas valsti. Turklāt, redzēsim vai poļu nacionālisti ar jaunu sparu neuzpūtīs konfliktu ar leišiem.

    • Kurp doties šķiet iezīmē pēkšņās iniciatīvas uzdāvināt daļai nepilsoņu pilsoņu pases. Tas arī ir vaiants B1.

    • Objekts, kurš “nespelē savas spēlītes”, nav saucams par valsti. Visas valstis pēlē savas spēlītes, jo karam savs kažoks ir tuvāks. Ja kāds nespēlē, tad faktiski tā vairs nav valsts. Saukt Poliju par plikadīdu ir pagalam aplami. Polijai ir uzlecoša loma eiropas nākotnē, tur analītiķi ir vienasprātis, to apzinās arī DE un citi smagsvari. Cits jautājums ir par tiem poļu – leišu nacionālistiem, visādi var sanākt ar krievu dievpalīgu. EE ir problēma kā vistālākajam NATO priekšpostenim, draudzība ar rietumeiropu, kas atrodas patālu, ir acīmredzami aplama, ja viss juks un bruks, to ta viņi arī saprot. Mīlēt no attāluma ir jauki uz papīra.

      • Par Polijas lomas lielumu šaubu nav. Bet ir liels jautājums, kāda būs tā loma. Iepriekšējā valdība virzīja t.s. “Veimāras modeli”, kur Polija blakus Vācijai un Francijai būtu kā 3. ES kodola lielvalsts. Pašreizējā valdība, škiet, vairāk lūkojas uz sevi kā reģionālu lielvaru (Višegrada plus). Nesaku, ka tas ir nepareizi, bet jāatzīst, ka Moškim kā LV pilsonim baigi negribētos, ka tiekam asociēti ar “Višegrada plus”, kas šobrīd nozīmē atrašanos starp samērā autoritārām, eiroskeptiskām valstīm.

        Turklāt, man liekas, ka ir pārāk rožains uzskats, ka USA noteikti atbalstīs A-Eiropu, neskatoties, kas tur būs pie varas. Lūk pirmā brīdinājuma zalve jau ir izskanējusi.
        https://www.washingtonpost.com/world/europe/polish-pm-wants-bill-clintons-apology-for-political-comment/2016/05/18/36ea3c82-1ce4-11e6-82c2-a7dcb313287d_story.html

        ASV (it īpaši, demokrātu administrācijai) galvenais sabiedrotais šobrīd Eiropā ir un vidējā termiņā būs GER (iespējams drīz “jaunais ES kodols GER vadībā) nevis britu eiroskeptiki un pilnīgi noteikti ne poļu nacionālistu – Viktora Orbana ass.

        • Šādi mošķi mums patīk.

        • Savukārt es sliecos piekrist Stratfor Frīdmenam – visticamāk, rietumu puses “kodols” netiks galā ar savām problēmām, liberāldemokrātiskās partijas pamazām nomainīsies ar nacionālistiskām, kuru skatījumā Krievijai ir “ietekmes sfēras”, mūsu intereses mums nāksies aizstāvēt kopā ar sabiedrotajiem, kurus atradīsim šī te paša iespējamā Intermariuma (apdraudējuma zonas) valstu vidū, jo sevišķi Polijā, kā arī Ziemeļvalstīs un ASV neatkarīgi no Trampa vai Hilarijas. Glumais sistēmopozicionārs Venediktovs, starp citu, uzskata, ka Hilarija Maskavai derētu labāk:
          http://echo.msk.ru/blog/pressa_echo/1768848-echo/

          • Un ES fondus pēc 2020.gada arī mums maksās Polija?

            • Mums vienkārši ir dažāda izpratne par prioritāriem apdraudējumiem. Man šķiet, ka Krievijas ietekmes pieaugums Latvijā ir eksistenciāls drauds latviešiem kā patstāvīgai tautai, bet militārs iebrukums – vēl papildus iepriekšminētajam – dzīvības briesmas man tuviem un mīļiem cilvēkiem, posts darbiem, kas padarīti un iesākti, visdrīzāk – bēgļu gaitas vieniem, bojāeja citiem. Polijai ir acīmredzami līdzīga izpratne par apdraudējumiem, jaunā valdība un prezidents to skaidri atkārtojuši.
              Tev šķiet, ka prioritārs apdraudējums būtu ES fondu apsīkums pēc 2020. gada, ja izvēlēsimies “politiski neuzticamus” sabiedrotos vai nepietiekami aktīvi ieviesīsim jaunākās sociālo zinātņu atziņas savā likumdošanā.
              Atliek padzīvot dažus gadus, lai redzētu, kam taisnība. Neizslēdzu, ka mierīgās pārņemšanas gadījumā varēsim saglabāt gan fondus, gan īpašumus, pāris paaudžu laikā zaudējot pēdējās suverenitātes atliekas.

              • Par labu ne-militārām receptēm attiecībā uz Baltijas valstīm runā tas, ka RU jau zaudēja pārsteiguma momentu, kurš gadus desmit neatkārtosies (tas gan nav iemesls mums saglabāt konvencionālās aizsardzības vakuumu). Līdz ar to varbūtība par dažādām hibrīdām ārpolitiskā kursa korekcijas kombinācijām zem 5.panta reakcijas sliekšņa ir lielāka. Te svarīgs ir viss, naftas cenas, asv vēlēšanas, migrantu izraisītās problēmas, terorisms, savstarpējās nesaskaņas, 5.kolonna… kombinācijas iz bezgalīgas un daudzološas. Sava armija šādos apstākļos ir Satversmes garants, kas traucē kombinātoriem, jo vieskaravīri 100% iekšējš lietās nejauksies.

                • arī zemessargs

                  Man pietiekami reāla šķiet kombinācija ar iekšējo traci, teroristiem Rīgā un separiem pierobežā, kas gan var tikt ātri apspiesti, toties var izraisīt masveida iedzīvotāju bēgšanu, masveida biznesa slēgšanu un ekonomisko krahu. Tālāk atnāks bagāts onka no austrumiem ar naudas lādi…
                  Mēģināsim modelēt, ka notiek lielas demonstrācijas ar grautiņiem, tālāk seko terorakti un bandas pierobežā. Tā turpinās vairākas dienas/nedēļas. Pieņemsim kā teroristi aizbēg, bandas izķer. Toties: no Latvijas aizmūk 10-20% iedzīvotāju, no Latgales – 30%. Lielās kompānijas slēdz ciet filiāles, jo riski pa lielu, pat vietējais bizness meklē iespēju pārcelt ražošanu uz Igauniju vai Poliju. Tie, kuri paliek, nevēlās investēt, jo nezina kas būs rīt. Riski lieli, kredītu dabūt nereāli, cenas uz visu ko augstas, algas zemas – turpinās imigrācija. Valsts budžeta ieņēmumi krītas pamatīgi, uz vietas paliek tie, kuri nekur nespēj aizbēgt un nav kur bēgt.

            • arī zemessargs

              ES fondu pēc 2020. gada var arī nebūt, vismaz tādā apmērā kā tas bija līdz šim.

              • Apmēri ar katru periodu samazinās, bet būs vai nebūs vispār vēl agri teikt.

              • Jādomā, kā attīstīt tausaimniecību bez šiem te mākslīgajiem fondiem un līdzmaksājumiem, tas ir tas pats, kas Krievijas grābeklis, par spīti visām ekonomiskajām likstām, kas Krievijā bijušas, tai skaitā 90.gadu beigu krīzi, cilvēki, tai skaitā zemkopji, pat nedomājot orientējās uz to tirgu, nu OK, ražotāji bīdīja produkciju uz turieni, tāpat kā zivjrūpnieki, bet nu pašiem taču arī jāsāk domāt, kā dažādot savu produkciju un caur to meklēt arī citus tirgus.

                • arī zemessargs

                  Jābūt nacionālam investīciju plānam.

                  • Kur tādu raut, ka visi domā tikai 4 gades plānos un tikai tajā plāksnē, cik var pats sazagt vai ielīst siltākā amatā.

                    • arī zemessargs

                      Es pasaku risinājumu, kā to iebarot vēlētājiem un sponsoriem es nezinu 🙂

                    • 🙂
                      Slikti gāja pelītēm, visi viņas abižoja, kaitināja un dauzīja.
                      Tā kādu dienu viņas nolēma aiziet pie gudrā ūpja, lai tas atrisina
                      problēmas:
                      – Gudrais ūpi, mūs visi abižo, ko mums darīt??
                      – Jūs pārvēršaties par ezīšiem, tad neviens jūs neabižos.
                      Pelītes priecīgas: “Paldies, gudrais ūpi par padomu”
                      Bet pa ceļam uz mājām viena iejautājas: “Pag, kā mēs par ezīšiem
                      pārvērtīsimies?”. Un skrien atpakaļ pie gudrā ūpja.
                      – Gudrais ūpi, bet kā mēs par ezīšiem pārvērtīsimies?
                      – Jūs mani te ar visādu fufeli neuzmācaties, es ar stratēģiju nodarbojos.

                    • Lāčplēši mēdz gulēt Daugavas dzelmē… 🙂

                      Un ar reizi nāks tas brīdis,
                      Kad viņš savu naidnieku,
                      Vienu pašu lejā grūdis,
                      Noslīcinās atvarā,-
                      Tad zels tautai jauni laiki,
                      Tad būs viņa svabada!
                      Pumpurs A., “Lāčplēsis”

                      Citiem vārdiem jagaida Atmodu.

                    • arī zemessargs

                      Atmoda ir nevis jāgaida, bet jāvirza!

                    • arī zemessargs

                      Par to kā palikt par ezīšiem. Jaunattīstības valstīs darīja tā:
                      1. Ieviesa obligāto uzkrājošo sociālo apdrošināšanu (līdzīgi mūsu 2. pensiju līmenim) un novirzīja šos līdzekļus prioritārās nozarēs.
                      2. Attīstīja krājaizdevu sabiedrības, lai padarītu kredītus pieejamus arī nomalēs.
                      3. Veidoja valstij un pašvaldībām piederošo kredītiestādi.
                      Mūsu gadījumā aktīvāk jāstrādā, lai piesaistītu bankas no ārpus ES zonas: ASV, DA Āzijas, arābu valstīm. Tas mazinās skandināvu banku monopolu.

                    • Nu, 3.punkts ir aktivizēts, pārdevām Citadeli par sviestmaizi amerikāņiem…

                    • arī zemessargs

                      Pārdot par sviestmaizi nav jēgas. Ja amerikāņi būtu gatavi šai bankā labi daudz ieguldīt, tad būtu jēga.

            • No muitas nodokļa kopējiem ieņēmumiem 75% tiek ieskaitīti Eiropas Savienības budžetā 🙂

        • Labi argumentēts. Nevar nepiekrist.

          Tomēr, ja notiek brexits, Tramps pasaka, ka varžēdāju jau izsenās špāses iekš NATO tam ir jau līdz brošai, bet muļļāšanās ar budžetiem ir slikta komedija, kas ASV ir apnikusi, visi beidzot saprot, ka esošie viedās munīcijas krājumi eiropas militārajām “lielvarām” pietiek tikai kariņam ar papuasiem, vienīgā cerība uz ASV, skoti ar visu UK zemūdeņu bāzi aiziet uz neatkarību, turki ar grieķiem izkarojas uz kādas salas, ES faktiski izjūk visādu mazāku iemeslu dēļ(bēgļi finanses, nacionālisms utt), bet NATO funciklierē tikai uz papīra, tad būt “Višegrada plus” nav tas sliktākais modelis.

          Viss atkarīgs cik lielam satricinājumam gatavojamies. Ja fatālam, tad “Višegrada plus”, ja ne, tad viss pa vecam. Zinātu atbildi, būtu miljardieris.

          • Būtu jāgatavojas fatālam, jebkas cits būs patīkams bonuss. Ja prevalēs “nevaram atļauties”, tad savlaicīgi jāpievienojas nepilsoņu vēlēšanu tiesību un RU valodas lietojuma paplašināšanas aizstāvju korim un jāsāk cīņa ar reakcionāro nacionālismu vienotas Latvijas tautas vārdā. Iespējams, ka vēl neapvienotā tauta jau tiktāl notrulinājusies, ka iepriekšminētās pārmaiņas vienkārši notiks. Tad tiešām, iespējams, nav vērts tērēt naudu aizsardzībai, jāpērk bungas un smukas huzāru uniformas, varbūt varēs piedalīties 9. maija parādē Maskavā.

            • Es te tā bez pārspīlējuma iedomājos, ja tiešām piešķirtu visiem nepilsoņiem automātiski pilsonību vai arī vismaz vēlēšanu tiesības pašvaldībās, tad Latvijā varētu izcelties arī masu nekārtības un caur to pilsoņu karš, kuru, kāds pārsteigums! bikstītu un atbalstītu Krievija “tautiešu aizsardzības un humānās krīzes novēršanas vārdā” ar baltajiem Kamaziem…

              • Pietiks ar diskusiju vien…

                • Nu, diskusija=referendums un ar to atkal būs klusums, tāpat kā ar valodas jautājumiem, vienīgi balss tiesību jautājums daudzus gulošos latviešus var neuzrunāt, sak, kas tur traks, nu lai balso savā Rīgā par savu Ušakovu, bet bez Rīgas ir arī citas Latvijas vietas, kur netrūkst elektorāta SC un pat ja pilsētā SC elektorāta maz, pietiktu ar to, ka pašvaldībā ievēlētu vienu, divus deputātus, kas pastāvīgi jauktu gaisu un traucētu iestādei normāli darboties iedzīvotāju interesēs.
                  Valoda ir svēta lieta, bet, kā redzam, politikas norises latviešiem neiziet ārpus galda sarunām vakariņu laikā vai pārgudriem komentāriem internetā, līdz ar to arī referendums par balstiesību piešķiršanu nepilsoņiem varētu tikt padirsts mājās sēdētāju dēļ.

              • arī zemessargs

                Nekārtības var sarīkot arī bez vēlēšanu tiesībām. Vēlēšanu tiesības domātas, lai pārņemšana notiktu pēc iespējas mīkstāk. Janukoviči gatavībā.

                • Runa ir par tieši latviešu iziešanu ielās, nevis putinososu iziešanu ielās.

                  • arī zemessargs

                    Tu domā pēc “Janukoviča” tikšanas pie varas latviešu tautas aktīvā daļa izies uz “Maidanu”?

                    • Es par nulles variantu vai vēlēšanu tiesībām uz simtgadi, bez “Januka” pie stūres, bet ar pašiem vietējiem, kas tagad to ideju vokalizē.
                      Nav jau izkārtnei vai figūrām jāmainās.

            • arī zemessargs

              Pilnībā piekrītu, ka jāgatavojas sliktākam variantam.

          • arī zemessargs

            Šaubos, ka ES izjuks pilnībā. No brīvas preču un pakalpojumu kustības diez vai vairākums gribēs atteikties. Centrālo ES iestāžu loma gan var stipri samazināties. Var būt dažus lūzerus kā Grieķija izsviedīs. Eiropas tiesību akti būs maz un tie tiks pieņemti ilgās savstarpējās diskusijās. Eiropas fondi un dotācijas beigs pastāvēt. Var izveidoties kādas reģionālās savienības ar federāliem orgāniem, piem. Ziemeļvalstis, Višegrada, REiropa, DEiropa. Piedevām būs ciešāka integrācija ar ASV.

    • Par jaunās Eiropas kodlu gan domas dalās, nav obligāti izvēle starp Vāciju un Poliju. Iespējams formāts šķiet Ziemeļvalstu padome + Polija, tajā jau šādas tādas sarunas notiek. Pat tas pats AfD skaita pie normālajiem čaļiem Baltiju un Poliju.

      Loģiski, ka ekonomiskā savienībā ar UA neviens pagaidām neskries, pārāk lieli, nabagi un problemātiski, bet nekas jau netraucē ekonomiskai sadarbībai ziemeļu virzienā, bet militārai arī austrumu.

      • arī zemessargs

        Domāju, ka Vācijas vai Zimeeļvalstu vēlme dot pretsparu Krievijai Baltijā ir vēl mazāka kā Polijai, tāpēc Vidusjūras savienību uzskatu par ļoti nepieciešamu lietu.

        • Piekrītu, ka skandināvi jau nebūs tie, kas te kādam palīdzēs. Ja palasa pēdējās atklāsmes, tad tie šausmās ir apjēguši, ka knapi varēs aizstāvēt paši sevi un karalis ir pliks. Tagad jāspēlē uz abām pusēm. Labākajā gadījumā SE un FI spēs atrast beidzot kopēju militāru valodu. Kāda vēl militāra valoda ar baltiju, ja paši ziemeļnieki SE un FI savstarpēji plēš deķi katrs uz savu pusi.

          • arī zemessargs

            Par ko SE un FI plēš deķi?

            • 6:56 a.m. EST March 4, 2016
              HELSINKI — Bilateral military collaboration between Finland and Sweden could potentially lead to the establishment of a treaty-based defense union between the two nonaligned Nordic states.

              The military-deepening talks are overshadowed by ever-closer cooperation between both Nordic states and NATO. This growing relationship with the alliance is largely driven by elevated security tensions and unpredictable Russian aggression in the region.

              Plēš tādā ziņā, ka kopēji militāri neko nevar vienoties savā starpā, tagad itkā-tākā-ne-ta NATO katrs atsevišķi, ne-ta-īsti-kopā, ne ta īsti kas. Faktiski abi baidās no krieviem, bet viens ar otru nerunā militāri, kats pa savam cīnīsies ar krieviem. Tikai peace time cooperation. Tagad kautko tikai sāk domāt.

          • Abās valstīs drīzumā notiks vēlēšanas (SE 2018., FI 2019.), skaidrs ka līdz tam laikam asas kustības neviena valdība bez ahūnas vajadzības neveiks. Pagaidām par viņiem var aizmirst, tālāk kā vienmēr – dzīvosim- redzēsim.

  4. vājais posms šai ķēdē ir BY ar prezidentu diktatoru un policejisku attieksmi pret dem. izpausmēm. plus milzīgais nebaltkrievu procents. otras vājākais (lai cik nepatīkami to atzīt) – LV

    • BY nav bezcerības (ir lieli riski), jo Luka nav mūžīgs, kremlis nav visspēcīgs, bet tauta vēl nav sevi parādījusi. Tā būs baltkrievu, iespējams, pēdējā iespēja.
      Ar LV viss ir sarežģītāk, savu lozi izvilkām, vinnējām, bet laimestu … nu kā kurš uzskata, vienam šķiet notrallinājām, otram šķiet vidēji ok.
      Strategiski ņemot milzīgi izrāvieni mums nespīd un butu labi iztik bez lieliem staricinājumiem. Ņigu ņagu, bet dzīvi un paēduši. Mūs varētu aizraut kopējais regiona uzplaukums, iespējams tas nāks caur Arktikas apgūšanu, kur mēs esam vieta infras izvietošanai.

  5. Sīka vienība 🙂 un arī lidz šim nav diez ko ietekmējuši

  6. Mošķis te pieminēja ES fondu pazaudēšanu. Neatceros no galvas, bet ar nākošo plānošanas posmu ar 2021. gadu – vai nebija tā, ka mēs jau ieejam donora stadijā – prom uz ES maksājam vairāk nekā saņemam?

    Es te rakstot vienā citā vietā komentāru un apdomājot Brexit-u nonācu pie apmēram šādām domām:

    Brexit gadījumā mani uztrauc nevis kaut kādas ekonomiskās sekas (kuras domāju nekādas būtiskas nebūs, ekonomika piemērosies, ES varbūt pat zaudēs vairāk kā briti), bet gan politiskās – Eiropas savienībā pazudīs pretsvars krievu draugiem vāciešiem un francūžiem (un tur krievu draugi politiski ir visi – sākot no kreisiem, līdz pat labējiem, ieskaitot centru).

    Un vēl dēļ histērijas cēlājiem, kas britu izstāšanās gadījumā sola gandrīz vai pasaules galu. Sekas, ja briti izstāsies, tiešām var būt daudz smagākas, nekā ja to visu apspriestu mierīgi, neuztvertu saasināti un par britu aiziešanu histēriju neceltu – jo ja briti izstāsies, nekas traks jau ekonomiski nenotiks, nekas nesabruks, Londona tāpat paliks par finanšu centru, briti Šengenā tāpat nav, viņiem joprojām ir sava valūta, ES izdevumi viņiem lielāki nekā saņemamās summas, utt. Briti, iespējams pat tiešām būs ieguvēji. Un tad, ja cilvēki redzēs, ka ES pie varas esošo liberāļu bļaušana kārtējo reizi bijuši meli un no britu izstāšanās pasaules gals nepienāk, ES izjukšana var uzņemt milzīgu paātrinājumu, un tad būs tiešām sūdi.

    Tā kā, ja Brexit realizējas, ir ātri jāsāk domāt par alternatīvām organizācijām. Ne dēļ ekonomikas, bet dēļ kopēja pietiekami liela pretkrievu bloka izveides prokrieviskās ES vietā. Kaut vai tā pati Višegrada plus, vai kas tamlīdzīgs. Protams, sākotnēji tur ne Baltkrievijai, ne Ukrainai īsti vietu neredzu. Sākumā Ukraina varētu būt kā kāds asociatīvais loceklis vai tml. Baltkrievija vispār zem jautājuma zīmes. Jebkurā gadījumā tā Austrumeiropas organizācija ir jāveido pakāpeniski. Tikko arī bija viens pasākums šajā virzienā – 16+1 tikšanās (Austrumeiropas valstis + Ķīna).

    Godīgi sakot, liekas, ka agri vai vēlu tik un tā būs jānonāk pie kaut kādas Austrumeiropas asociācijas. Par Centrāleiropu mūs nesaucu, jo ģeopolitiski mēs esam Austrumeiropa – Krievija ģeopolitiski un mentāli nav Eiropa, un paši viņi sevi arī nemaz par Eiropu neuztver.

    • ja Brexit realizējas, tad tiešām nekāda traģēdija nenotiek- briti maksā ES budžetā tāpat arī turpmāk kā to dara norvēģi un šveicieši. toties par šiem “labprātīgajiem” maksājumiem briti saņem lielāku iekšējo politisko brīvību, bet mazāku ārpolitisko.
      toties par vācieši un franči sadziedāšanās gadījumā var droši diktēt britiem jebko, līdz briti apvainojas līdz galam un droši savā nostūrī varēs pukstēt.
      arī Polijas loma ir par daudz pārspīlēta. protams, poļi ir ievērojams spēks ar saviem 40 miljoniem, bet viņi vistiešākā veidā ir atkarīgi no vācu (ES) naudas un ekonomikas.
      tā ka mūsu vēlamais scenārijs ir celt vāciešu pašapziņu un ļauties maigai Vācijas okupācijai! 😀

  7. Paga, paga. Tāpat briti EU budžetā neturpinās maksāt, un ārpolitika tiem būs sava, nevis ierobežota.

    Islande, Norvēģija un Lihtenšteina ir noslēgušas kopā ar EU valstīm līgumu par EEA (European Economic Area). Šveice šeit neietilpst. Ir vēl EFTA līgums (European Free Trade Association) starp minētajām trīs valstīm un Šveici, bet bez EU valstīm (līgums darbojas paralēli EU).

    Bet visas četras minētās valstis kopā ar EU valstīm darbojas tādā subjektā kā EU Single market, bet ne uz EFTA pamata. Islande, Norvēģija un Lihtenšteina iekš EU Single market darbojas uz EEA pamata, bet Šveice – uz divpusēju līgumu ar EU pamata. Gan jau ka šīm valstīm ir kādi maksājumi EU budžetā, bet diez vai tādi kā EU valstīm, un atkarīgi arī no piedalīšanās apmēra. Lielākie maksājumi ir lauksaimniecība. Nezinu, vai šīs valstis piedalās lauksaimniecības subsīdiju programmā.

    Bet jebkurā gadījumā, UK izstājoties, tā bez dokumentu parakstīšanas automātiski nenonāks EEA, līdz ar to nebūs iekš EU Single market, un neko EU nemaksās.

    Par ārpolitku un iekšpolitiku. Izstājoties no EU, UK būs absolūti sava iekšpolitika un ārpolitika. Līdz ar to neredzu pamatu apgalvojumam, ka ārpolitika būs apgrūtināta. Ja tas bija domāts par piedalīšanos EU ārpolitikā, tad pēc izstāšanās UK tajā nepiedalīsies vispār, UK būs sava ārpolitika, tāpat kā, piemēram, USAi. Ja UK, protams, nepieslēgsies EEA, vai līdzīgi kā Šveice, nenoslēgs kādus divpusējus līgumus ar EU.

    • Tàpat briti nemaksàs, bet maksās, lai piekļūtu ES tirgum, kà to dara gan Šveice, gan Norvēģija. Un summas nav simboliskas.
      Izstàšanās no ES ir tàds pats pašizolācijas cełš kā ru- lepni par sevi, ka var pukstēt savà nodabā, bet neviens viņos neklausās..

  8. Manuprāt, vienīgais variants, kā izvairīties no iznīkšanas zem vienas vai otras superlielvaras zābakiem. EU mūs ar migrantiem un toleranci bendē, krievi mūs ar šautenēm un tankiem. Vietēja militāra un politiska alianse dod iespēju abus pasūtīt taisni, ja vajag.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s