Dienas grauds

[..] Par to možo un spirgto garu, kas valda mūsu karaspēkā, starp citu, spilgtu liecību dod mūsu kareivju ārējais izskats. Ikviens novērotājs tiek noteikti pārliecināts, ka viņa priekšā vairs nav pelēkā masa, par kādu tika ātri pārvērsti krievu armijas iesaukumi, bet gan kā visa latvju karavīru saime jūtas jautri un dzīvi.[..]

ģenerālis P.Radziņš

Latvijas kareivis, Nr. 97 (1924, 30. aprīlis).

Mūsu tēvijas aizstāvju sagatavošana savam kareiviskam uzdevumam

Armijas komandieris ģen. P. Radziņš pieņēma mūsu redakcijas priekšstāvi un laipni sniedza sekojošo novērtējumu par karaspēka apmācības gaitām:

Ir pagājis jau zināms laiks no jaunkareivju ieskaitīšanas armijā un tādēļ ir jau iespējams sniegt novērtējumu par viņu apmācības sekmīgumu. Varu atzīmēt, ka jaunkareivju apmācību sekmīgumu vēl pavairo pašu apmācāmo centība. Un tādēļ ļoti neilgā laikā ir sasniegts daudz vairāk, nekā agrāk bija iespējams sasniegt Krievijas armijas laikos.

Man ir patīkami konstatēt, ka kareivji ne tikai stipri interesējas par apmācību gaitu, bet tie cenšas, lai mācīšanās turpinātos arī ārpus noteikto apmācības stundu rāmjiem. Un tādēļ reglamenti un grāmatas parasti tiek uzskatītas par patīkamiem sarunu biedriem arī brīvlaikā.

Pati mācību pasniegšana arī notiek daudz lietderīgāk, nekā tas bija agrāk. It īpaši virsnieku kursi ir parūpējušies par labu virsnieku apmācītāju kadra sagatavošanu. Bez tam apmācāmo prāti netiek piesārņoti ar nevajadzīgu balastu, jo viss, kas nav nepieciešamas kara apstākļos, tiek izmests no apmācību kursa. Pie kam apmācības tiek praktiski izvestas nevis caur stāstīšanu, bet gan caur rādīšanu. Tiek sekots, lai kareivji izieto kursu būtu piesavinājušies ar iespējami dziļu izpratni un nevis, lai tie būtu nepieciešamās zināšanas tikai iekaluši no galvas.

Par to možo un spirgto garu, kas valda mūsu karaspēkā, starp citu, spilgtu liecību dod mūsu kareivju ārējais izskats. Ikviens novērotājs tiek noteikti pārliecināts, ka viņa priekšā vairs nav pelēkā masa, par kādu tika ātri pārvērsti krievu armijas iesaukumi, bet gan kā visa latvju karavīru saime jūtas jautri un dzīvi.

Kareivju apmācības pēc iespējas tiek izvestas uz lauka. Mani novērojumi rāda, ka šinī ziņā visērtāk ir nostādīts Liepājas garnizons. Liepājā novietotajām karaspēka daļām ir pastāvīgi iespējams vest lauka apmācības izdevīgā un interesantā apkaimē. Citos garnizonos, turpretim, iziešana uz lauka apmācībām ir saistīta ar zināmām grūtībām. Vai nu apmācības laukumi ir tālu un tādēļ iziešana ir saistīta ar neproduktīvu laika patēriņu, vai arī tie ir pārāk dubļaini, vai arī dažreiz tiek pārklāti ar ūdeni, kas, protams, atstāj nelabvēlīgu un kavējošu iespaidu uz apmācību gaitu.

Pēc zināma laika ir jātiek atvaļinātiem tiem obligatoriskā dienesta kareivjiem, kas būs nokalpojuši karaklausības likumā paredzētos 18 mēnešus. Tomēr šogad dažādu iemeslu dēļ daļa kareivju tiks atvaļināti ātrāk par likumā paredzēto termiņu.

Liela vērība tiek piegriezta, lai arī virsnieki specializētos un papildinātu savas zināšanas. Tādēļ pulkos ir notikušas virsnieku apmācības, kuras ir savienotas ar dažādu taktisku uzdevumu atrisināšanu. Garnizonos ir tikušas izvestas kara spēles. Bez tam Rīgas un Liepājas garnizonos šopavasar pie karaspēka izvešanas tika pieaicinātas klāt visas šajos garnizonos atrodošās ieroču šķiras (Rīgā, piem., aviācija, bruņotie vilcieni un automobiļi un Liepājā – jūras virsnieki).

Pašlaik interesanta kara spēle notiek vecāko virsnieku kursos. Tā neapšaubāmi ir jāuzskata par vienu no vissaistošākajiem apmācības veidiem uz kartes. Pie kara spēles netiek safantazēti kādi nebūt mistiski dati par pretinieka spēkiem, bet gan ienaidnieka lomu spēlē dalībnieku otra partija. Tādēļ arī visas ziņas par ienaidnieku ir jāuzskata par faktiskām, un tās sakrīt ar pretinieka puses taktisko darbību. Tādā kārtā kara spēles laikā pretējo grupu starpā notiek intensīva sacenšanās, un visa apmācība norit ne vien dzīvi, bet nereti par aizraujoši interesanti.

Tagad karaspēka daļās un virsnieku kursos teorētiskās apmācības izbeidzas un drīzā laikā sāksies praktiskās – lauku apmācības.

Kara resors sistemātiski rūpējas, lai mūsu armija uzturētu kontaktu arī ar ārzemju armiju dzīvi un jaunākajiem sasniegumiem. Cik vien mūsu apstākļi atļauj, tiek izdarīti virsnieku komandējumi uz ārzemēm, lai galvenā kārtā iepazītos ar kara mākslas nostādīšanu Francijā un Polijā. Francijas kara akadēmijā Parīzē pašlaik, kā zināms, atrodas pulkvežleitnanti Hartmanis un Jeike, bet Mecā – speciālu studiju nolūkos uzturas pulkv. Kalniņš. Man ļoti patīkami atzīmēt, ka Francijas un Polijas kara iestādes šinī ziņā ir ļoti pretimnākošas mūsu vajadzībām un labprāt uzņem mūsu virsniekus savās kara mācību iestādēs.

avots

Advertisements

16 responses to “Dienas grauds

  1. Draugi!

    Škiet, ka tuvojas brīnums. Skatieties atkārtojumā parādi, Bergmaņa uzrunu.. Varbūt viņs pārteicās, varbūt mošķis pārprata, bet tika nepārprotami pateikts, ka ar 6000 PD, 8000 ZS un 3000 rezerves karavīru ir par maz un vajag palielināt rezerves karavīru skaitu, izmantojot brivprātības potenciālu un ir uzdots sagatavot attiecīgus priekšlikumus.

    Mēģiniet atrast parādes ierakstu. Ja atradīšu, tad ielikšu!

  2. Re kur links uz Bergmaņa runu. Lasiet pēdejo rindkopu!

    http://www.mod.gov.lv/lv/Aktualitates/Aktuali/2016/03/Copy%20of%2014-02.aspx

    • cerams, ka kāds ir sapratis, ka par rezervēm ir steidzami jādomā! apmācīt uz ZS bāzes nav sliktākais variants, galvenais pamainīt likumu, kas šādiem brīvprātīgajiem dotu apmaksātu atvaļinājumu uz 3, 6 vai 9 mēnešiem, kura laikā iziet apmācību kazarmu režīmā. turpmākās nodarbības zināšanu atsvaidzināšanai kā vienmēr nedēļas nogalēs (par biežumu var diskutēt speciālisti). bet lai piesaistītu šos brīvprātīgos, toč varētu nodrošināt bezmaksas augstākās izglītības iegūšanu, veselības apdrošināšanu, varbūt pat kādām nodokļu atlaids, bet līdz ar ko šo militārās saistības padarīt jau par pusobligātu pasākumu, uz kuru neierašānos uz mācībām ar pliku atrunāšanos nepietiktu.

      • Zemessardzei tak nav kazarmu. Turklāt tādā gadījumā vajadzētu daudz kazarmu – katrā bataljonā 🙂 Ja tādu brīvprātīgo būtu līdz 1000 gadā (domāju, ka tas vēl ir nedaudz optimistisks skaits), vislietderīgāk pievienot kārtīgu bataljonu SZS. Man skiet, ka ZS funkcijās tomēr nav kazarmu režīmā apmācīt rekrūšus.

  3. Parāde Mošķim gāja pie sirds.

    Patika:

    1. 4000 apmeklētāju pierobežas pilsētiņā
    2. Jaunās formas.
    3. Arī policisti nu izrāda gumijas laivu.

    Nepatika: tikai 1 iznīcinātajs gaisā bija redzams.

  4. Links uz parādi:
    http://play24.lv/video/3898/4-maija-svetku-parade-kraslava
    Sākuma daļa no studijas.

  5. arī zemessargs

    Krievija, ‘radot pretspēku NATO’, veidos trīs jaunas divīzijas http://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-radot-pretspeku-nato-veidos-tris-jaunas-divizijas.d?id=47395675

    • tas ir jauki- izskatās, ka cilvēki krievijā mazāk ēdīs! 😀

    • Jaunas? Vai pārformēs esošās?

      • Tālavas Taurētājs

        Izskatās, ka reformēs esošās un pārveidos dažas BDE uz DIV.
        Skatos uz mūsu parādēm un viedo tekstiem, mani māc bailes par to vai ir vēlme sargāt mūsu mājas – Latviju. Tāpēc gatavnieks, SHTF situācijā varēs paust pilsonisko nostāju ar viņam pieejamiem līdzekļiem un vismaz paturēt tīru savu sirdsapziņu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s