nav mirstama kaite

“pzmaus” raksta:

[..] Informācija nav tieši “Vara bungu” formātā, bet var būt būs interesanta sarunai par Indicators & Warnings, kuru neatņemama sadaļa ir ekonomika (mans studiju lauciņš). Ja materiāls būs interesants atļaušos šad tad papildināt VB ar ekonomiskā rakstura materiāliem, bet diemžēl neregulāri, jo pašlaik man ir ļoti saspringts darba režīms, kā arī jāpieliek “punkts” studijām. Ceru, ka būs interesanti. [..]

vara bungas: Paldies “pzmaus”, ļoti ceru ka šāds sadarbības formāts patiks  un tavs piemērs iedrošinās citus. Tavs raksts ir labs piemērs, kā militārās izlūkošanas analītiskais  instruments (viens no) I&W ir izmantojams civilajā dzīvē.  Vai varbūt otradi un  I&W izstrādājuši ekonomisti…?

“pzmaus”:

[..]Nesen izlasīju grāmatu „The Death of Money”, Autors: James Rickards.

Iesaku palasīt: pdf formātā grāmata ir pieejama šeit: (http://www.riosmauricio.com/wp-content/uploads/2014/11/Rickards_The-Death-of-Money.pdf).

Šajā grāmatā ir minēta valsts primārā deficīta ilgtspējas formula (Primary deficit sustainability-PDS), kura izteikta vienādojuma formā:

  ja (R+I)-B>|T-S|, tad valsts deficīts ir ilgtspējīgs

  savukārt, ja (R+I)-B<|T-S|, tad valsts deficīts nav ilgtspējīgs

  kur,

R – IKP izmaiņas procentos (ekonomiskas izaugsmes rādītājs);

I – Inflācija, kas ir izteikta % no IKP;

B – Aizdevuma izmaksas (valsts parāda procenti);

|T – S| – budžeta deficīts (nodokļu ieņēmumi mīnus budžeta izdevumi)

  Šo formulu varētu netieši attiecināt arī uz aizsardzības izdevumiem, kopējās ekonomiskās situācijas kontekstā.

Izdomāju parēķināt Latvijas PDS, kas nosaka ekonomikas stabilitāti. Atkarībā no datu avotiem rezultāti sanāca dažādi:

 

Aprēķini Latvijai (2014. gada statistika):

 Aprēķinu datu avoti:

1) Inflācija (I):

a) 0,7% (Avots: eurostat / Harmonized index of consumer prices (HICP) annual data and rate of change): http://ec.europa.eu/eurostat/data/database )

b) 1,2% saskaņā ar 2014.gada Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu. (Avots: https://www.imf.org/external/pubs/ft/scr/2014/cr14115.pdf)

2) IKP pieaugums (R):

a) 2,4% (Avots: Pasaules Banka: http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG)

b) 2,4% saskaņā ar 2014.gada Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu: (https://www.imf.org/external/pubs/ft/scr/2014/cr14115.pdf)

  3) Budžeta deficits (T-S):

a) 1,6% (Avots: CSB) 2014: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__valdfin/VF0010_euro.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

b) 1,4% saskaņā ar 2014.gada Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu: (https://www.imf.org/external/pubs/ft/scr/2014/cr14115.pdf)

  4) Aizdevuma procenti (B):

a) 1,32% (Avots Lietuvas Centrālā banka: https://www.lb.lt/the_difference_in_the_debt_prices_of_lithuania_and_latvia_reflect_the_benefits_of_euro_adoption_for_our_neighbours_1 )

b) 2% saskaņā ar Latvijas Republikas Valsts kasi

(http://www.kase.gov.lv/l/kas-ir-valsts-parads/7382#valsts_parads_14 parāda procenti)

c) 4,3% saskaņā ar 2014.gada Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu: (https://www.imf.org/external/pubs/ft/scr/2014/cr14115.pdf)

 

Sadalīju aprēķinus trijās daļās atkarībā no izmantotiem avotiem:

 

1) Eurostat inflācija un parāda izmaksas (procenti) saskaņā ar Lietuvas Centrālo banku

(2,4+0,7)-1,32 < 1,6

1,78 > 1,6 /

Pozitīvā starpība ir 0,18%

Secinājums: Latvijas deficīts 2014. gadā bija ilgtspējīgs (sustainable), bet starpība ir neliela.

 

2) Starptautiskā Valūtas fonda dati:

(2,4+1,2)-4,3 < 1,4

-0,7 < 1,4 /

Negatīvā starpība ir 2,1%, salīdzinājumam ASV deficit sustainability ir 2% pēc Rickards grāmatas: http://www.riosmauricio.com/wp-content/uploads/2014/11/Rickards_The-Death-of-Money.pdf)

Secinājums: Latvijas deficīts 2014. gadā nebija ilgtspējīgs (sustainable).

 

3) Eurostat inflācija un Valsts kases dati par aizdevuma procentiem:

(2,4+0,7)-2 < 1,6

1,1 < 1,6 /

Negatīvā starpība ir 0,5%

Secinājums: Latvijas deficīts 2014. gadā nebija ilgtspējīgs (sustainable).

 

Iespējami risinājumi PDS indeksa palielināšanai:

1) Ir nepieciešams palielināt ekonomisko izaugsmi, kas ir mērāma IKP ikgadēja pieauguma procentos.

2) Riskants risinājums: Palielināt inflāciju uz iekšēja patēriņa, nevis maksājumu celšanas (komunālie maksājumi, energoresursu cenas, n nodokļu palielināšana utml.) bāzes, lai sasniegtu Māstrihtas kritēriju minimumu (3%). Process ir jāuzrauga no ECB un Latvijas Centrālās bankas puses (Šis process ir aprakstīts Rickarda grāmatā kopā ar visiem saistītiem riskiem).

3) Samazināt budžeta deficītu.

 Neliels izvilkums no grāmatas:

Primary deficit sustainability (PDS) formula: The framework has been used for decades, but its use was crystallized in the current context by economist John Makin wrestled with the relationship of U.S. debt and deficits to GDP, using PDS framework as a guide.

The key factors in PDS are: borrowing costs (B) [pzmaus: borrowing percentage (as the percent of GDP) for the respective country], real output (R) [pzmaus: GDP growth in percents], inflation (I) [pzmaus: in percents], taxes (T), and spending (S); together, the BRITS. Real output plus inflation (R+I) is the total value of goods and services produced in the U.S. economy, also called nominal gross domestic product (NGDP). Taxes minus spending (T-S) are called the primary deficit [pzmaus: for calculation- the budget deficit in the percents of GDP]. The primary deficit is the excess of what a country spends over what it collects in taxes. In calculating the primary deficit, spending does not include interest on the national debt. This is not because interest expense does not matter; it matters a lot. In fact, the whole purpose of the PDS framework is to illuminate the extent to which country can afford the interest and ultimately the debt. Interest is excluded from the primary deficit calculation in order to see if the other factors combine in such a way that the interest is affordable. Interest on the debt is taken into account in the formula as B, or borrowing costs.

In plain English, country deficits are sustainable if economic output minus interest expense is greater than the primary deficit. This means the country’s economy is paying interest and producing a little “extra” to pay down debt. But if economic output minus interest expense is less than the primary deficit, then over time the deficits will overwhelm the economy, and the country will be headed for a debt crisis.

To a point what matters is not the debt and deficit level but the trend as a percentage of GDP. If the levels are trending down, the situation is manageable, and debt markets will provide time to remain on that path. Sustainability does not mean that deficits must go away; in fact, deficits can grow larger. What matters is that total debt as a percentage of GDP becomes smaller, because nominal GDP grows faster than deficits plus interest.

Expressed in the form of equation, sustainability looks like this:

If (R+I)-B>|T-S|,

then country’s deficits are sustainable. Conversely,

If (R+I)-B<|T-S|,

then country’s deficits are not sustainable.

Source: Rickards James, The Death of Money Penguin books Ltd, London, 2014, 356 pages (Sustainable debt on pages 177 (explanation); 178-179 (formula usage for US); 181 (calculations-sustainable debt) 182 (calculations- unsustainable debt), 183 (calculations-sustainable debt with the help of inflation).

Ar cieņu,
pzmaus [..]

vara bungas: neesmu sastapis lielu kritiku par James Rickards minēto formulu, tomer vēršu uzmanību, ka tā ir parocīga tad, ja mēs ņemam kādu ilgāku periodu (10 gadus?) un sekojam trendam. Tas, ka ekonomika vienu gadu var slimot, bet citu atlabt mēs esam piedzīvojuši.  Savukārt secunājumu par to, ka LV ekonomika balansē uz ilgtspējas  robežas es izdaru no cita indikatora – ES fondu ieguldījuma īpatsvara LV ekonomikā. Ja fondu pienesumu  izņem āra no makroekonomiskiem aprēķiniem, LV bilde būs daudz bedīgāka. Tālāklasīšanai iesaku Forbes rakstu par grāmatas autoru.

Advertisements

37 responses to “nav mirstama kaite

  1. tāpēc es arī esmu skeptisks par strauju AM budžeta celšanu uz parāda rēķina. jo ja tagad uz parāda uztaisīsim kaut cik kaujasspējīgu armiju, tad pēc 10 gadiem to atkal vajadzēs likvidēt, jo nebūs nauda par ko to darīt. ja nespējam nopelnīt un iekasēt vairāk vai pārdalīt prioritātes, tad neko… neko vairāk mūsu sabiedrība nav pelnījusi… un atkal nevajag tikai pliki lamāt lēmēj un izpildvaru. kā visi te saka- paskatieties uz igauņiem- igauņiem ir likums, ka valdība uz parlamentu nedrīkst nākt ar budžeta projektu ar deficītu, tas nozīmētu valdības krišanu!

    • VID ir izpildvara? Ja gads, kas pavadīts attiecīgajās VID struktūrās ļauj nestrādāt vairs nekad un dzīvot nodrošinātu dzīvi, tad tā ir tieša varas neizdarība vai pareizāk sakot tās izveidota sistēma, lai atkalnokļūtu pie varas, lai atkalstutētu pašu radīto sistēmu.
      Mesidžs sabiedrībai par Panamas failiem no it kā neatkarīgiem žurnālistiem ir kāds? Ka nekā konkrēta par LV, viss normas robežās, lai gan
      ir arī citi viedokļi.

      https://www.reportingproject.net/proxy/ru/russian-laundering-machine

      https://www.reportingproject.net/proxy/ru/latvian-bank-woes

      Kādam vēl ir ilūzijas? Skaidrojumu nodrošina trīs varianti – a)nekompetence b) līdzzināšana c) abi kopā.

    • Viedokli par deficīta izmantošanu aizsardzības tēriņiem nosaka:
      a) priekšstats par miera laika sprīdi kas ir mūsu rīcībā. Tu uztraucies par to kas būs ar LV budžetu pēc 10 gadiem, savukārt es par to, ka pēc 10 gadiem var nebūt LV budžeta. Kā jau teicu, ekstrēmām situācijām nepieciešami ekstrēmi risinājumi. Kopš 2013.gada dzīvojām vienos brīdinājumos, kas nāk no visām pusēm, bet rīkojamies it kā priekšā ir mūžība laika. Vai nu valdošie zina ko tādu, ko mēs nezinām, vai nu… katrs var spriest atkarībā no personīgās paranojas līmeņa.
      b) zemapziņas līmenī gatavība/vēlme pretoties. Kamēr nav ieroča (u) tas ir spēcīgs attaisnojums viktīmai uzvedībai. Parādīsies ieroči nāksies likt lietā. Tas ir grūti, vieglāk būt vājam “ak glābiet mani, jēl..” tādēļ iesaku visiem, kas alkst tikt pie ieroča uzdot sev jautājumu vai vispār pietiks dūšas izšaut cilvēka virzienā.

      • Re kur spilgts piemērs kā var rindkopas sākumā atzīt kļūdu, bet rindkopas beigās atkratīties no atbildības.
        «Ja notiks dinamiska attīstība, tad arī sabiedrība spēs noticēt politikai. Tas jādara kaut vai fundamentālu iemeslu dēļ – šobrīd nav noslēpums, ka Krievija īsteno hibrīdkaru pret Latviju – viņi cenšas iesēt šaubas iedzīvotājos, sakot «Jūs esat neizdevusies valsts», «Jūs neko nevarat» un mēģina producēt negācijas. Tādos brīžos zūd iedvesma kā pilsonim, un rodas šaubas, varbūt pat vēlme aizbraukt prom. Tā ir psiholoģiska metode kā viņi sagrauj ticību, ka šī ir tava zeme, ka neatkarība ir izcīnīta. Bet ir!»
        Īsāk sakot “stradājiet labāk un turiet muti, RU imperiālisms neguļ “. Tas 1:1 ko mums teica zampoļits OMD laikā par tranšejas rakšanu ar nepiemērotiem instrumentiem, tikai RU vietā bija ASV.
        Sen gaidu zvanu no DP, jo VB taču ir viena liela negācija. 🙂 Šim gadījumam VB ir mape “Pozitīvi” 🙂

        • kritika ir apsveicama un domāju, ka gan jau kāds no NBS aizgūtnēm arī lasa VB, lai smeltos idejas un motivētu sevi attīstīties. bet politiķim ir profesija būt skaistākam, jaukākam, smukākā iepakojumā, lai tik iepatiktos! kāds pieprasījums- tāds piedāvājums!
          bet arī man nepatīk plika .iršana- “man viņa vienkārši nepatīk”, “nepatīk matu krāsa” vai “viņi tur visi grib iedzīvoties un zog” stilā!.. tā var no.irst visus- bet negribētu gan ar tādiem .irsējtipāžiem pēc tam kopā sēdēt ierakumos, kur viņu .iršana izrādītos lielāka par varēšanu.
          tāpēc loģiski ir kritizēt politiķus par viņu kūtro attieksmi pret aizsardzību, bet tad arī nevairamies skatīties, kāpēc tiek atteikts demogrāfijai vai medicīnai, jo viss ir saistīts! reizēm šeit diskusija starp mani un arī zemessargs un Pēteri sanāk- viņi ir tādi un šitādi-nē, pats .impis! neproduktīvi!..
          p.s. un jauki, ka kāds piezvana, atcerās!.. 😀

      • es uztraucos nevis par to vai politiķi spēj, bet gan vai sabiedrība atkal nav ieslīgusi letarģiskajā miegā par to, ka mums pofig, jo ja kas, emigrēsim ar ryanair, neapzinoties, ka O’Līrijs būs pirmais, kas saudzēs savas lidmašīnas un nepakļaus tās riskam. tas atspoguļojas aptaujā, ka 60% LV iedzīvotāju ir pret OMD. tautas balss ir dieva balss?!
        latviešiem gan ir laba īpašība, ka lielos sūdos mēdz ļoti samobilizēties liela mērķa labā, bet atkal, kad lielā krīze garām, pirmajā vietā tiek liktas patērētājsabiedrības locekļa vajadzības.
        patreizējā situācijā ugunsgrēka situāciju dzēš LV (“augšu”) nostāja, ka ielienam dziļi, dziļi US pakaļā (kas sargā mūsu neatkarību) uz dažiem gadiem, nostabilizējam +-armiju un ekonomiku un tad lēnām lienam laukā. alternatīva ir aizņemamies un tad jau pofig, kas notiek kkad nākotnē jeb aiz mums kaut ūdens plūdi!
        piekrītu tādam viedoklim, ka politiķiem ir jāuzņemas iniciatīva un “jāvelk” sabiedrība uz attīstību, jo kā jau daudzas reizes esmu teicis- “vidējā” sabiedrība ir stulba patērētājsabiedrība…

        • arī zemessargs

          Attiecībā uz ES fondiem piekrītu. Mēs pārāk maz ieguldām attīstībā un aizsardzībā, pārāk daudz pieļaujam ēnu ekonomiku un pārāk daudz tērējam sociāliem pabalstiem.

          • un es nezinu nevienu, kurš viens vai kaut trijatā spētu uzreiz visu ekonomiku no ēnas izvilkt saulītē. un ticat man- ēnu ekonomikai nav politiskās piederības! tā ir visas sabiedrības problēma.
            rīt notiks med-darbinieku mītiņš, kurš būs spējīgs pateikt, ka medicīnai nākamgad nāksies pagaidīt, jo ir citas prioritātes? vai arī ir ierosinājumi finansējuma alternatīvām? es nepretnostatu medicīnu un aizsardzību, gribētu tik zināt finansējuma avotus. un neticu, ka tagad uzreiz likvidēs 20% ēnu ekonomikas. vienkārši neticu, jo tas ir utopiski!

            • arī zemessargs

              Nedaudz politiskās piederības ir gan. SC elektorāts par sponsoru godprātību neinteresējas, ZZS – maz interesējās, toties V vai NA vēlētājs interesējas. NA nav ekonomisko grupējumu aizmugures, līdz ar to, nav naudas ietekmes no pelēkās ekonomikas, un nav naudas ko samaksāt medijiem.

              • es nesaku, ka visi NA locekļi ar to vien nodarbojas, bet varu apgalvot, ka pirmkārt maksātnespējas adminstratori asociējas ar NA un to nesaku tikai es. es nezinu cik tur ir dūmu un cik ir uguns… bet par šo jomu atbild tieši NA ministrs. tā ir ieinteresētība, nevarēšana, savtīgums?! nemētāšos ar savām aizdomām.
                http://www.la.lv/launpratiga-maksatnespejas-procesa-rezultata-zaudeti-jau-665-miljoni-eiro/ 665 miljoni sešu gadu laikā un nākamo 10gados vēl vairāk kā 800 miljoni! būtu ne tikai jāpiepūš vaigi, bet arī kkas jāsaved kārtībā!

                • arī zemessargs

                  Līdz šim administratori vairāk vai mazāk regulēja sevi paši, TM ietekmes mehānisma gandrīz nebija. Pēc pēdējiem grozījumiem TM regulēs krietni vairāk
                  https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/administratoru-parskatu-iesniegsana-e-vide-nodrosinas-efektivaku-maksatnespejas-procesu-uzraudzibu
                  http://www.infotop.lv/article/lv/visi-maksatnespejas-administratori-likuma-prieksa-nebus-vienlidzigi
                  Kā jau Latvijā izplatīts, atļauj pašiem vēlēt uzraugus un savēlēs lielākos blēžus.
                  Par dūmiem un uguni. Uguns ir tik tālu, ka problēmas eksistē, tāpat kā 100x citas problēmas Latvijā. Nelaimējās ar to, ka administratori šķērsoja ceļu bankām, NA šķērsoja ceļu bankām un būvniekiem esot pret termiņuzturēšanas atļaujām, Andis Sprūds bija ziedojis NA (kopš 2012. gada ziedo ZZS). Šķērsot ceļu diviem ietekmīgākajiem politikas sponsoriem Latvijā bez sekām nevar. Trešais sponsors (tranzīts) NA hroniski nemīl. Dabīgi uzpūta problēmu līdz mega zilonim un visu novēla uz NA. Piekrītu, ka NA varēja darīt vairāk un ātrāk procesa sakārtošanai, bet nav īsti mana tēma. Būtu mana teikšana es pieaicinātu somu ekspertus, viņu maksātnespējas process ir 3. labākais Pasaulē. Būtība viņiem ir tāda, ka administratori ir valsts apmaksātie (tātad no budžeta) un minimāli ieinteresēti kaut ko atgūt. Viņi tur vairāk ir ierēdņi, kas visu izdara pēc likuma burta līdzīgi mūsu notāriem. Mums administratori labi saņem par rezultātiem, līdz ar to daudziem rodas kārdinājums panākt rezultātu ne sevišķi godīgiem līdzekļiem.
                  Šis tas par Tavu simpātiju http://www.pietiek.com/raksti/aboltinas_vira_firma_izmantojusi_iecienitu_maksatnespejas_tiesu_shemu

                  • nedomā, ka es tagad metīšos aizstāvēt Āboltiņas vīru! ja vainīgs, lai ķer rokā un liek cietumā!
                    bet Tavas atrunas, ka NA ir kko šķērsojusi ir ne vairāk kā tikai Tavas iedomu atrunas. tāpat atrunājas arī pārējie politiķi no citām partijām. šie daudzie simtu miljoni ir liels arguments, kas cilvēkus padara vājus. tieši tāpēc neesmu drošs, ka neviens no šiem miljoniem neiebirst kādās politiķu kabatās. un tagad varētu paskaidrot, kāpēc lai tie neiebirtu NA privātajās (ne tikai partijas) kabatās, ja tieši NA par šo sfēru atbild?!

                    • arī zemessargs

                      Nedomāju, ka Āboltiņas vīra gadījumā vai absolūtā vairākuma maksātnespējas administratoru darbībā ir daudz likuma pārkāpumu. Likuma nepilnību izmantošana un blēdības likuma ietvaros jā, pārkāpšana – relatīvi maz.
                      Var būt kādam arī iebirst. Tev ir dati, kurš no NA politiķiem par varas laikiem būtu bagāts palicis? NA laikos, TB/LNNK laikus neskaitam.

                    • http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/594966-ar_turigo_finansu_policistu_saistits_nacionalas_apvienibas_biedrs_nolemis_izstaties_no_partijas pašam nevajag, galvenais, lai citiem pietiktu…
                      http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/522865-brokai_pielaide_atteikta_sakara_ar_lielu_paradu_interpola_mekletai_personai diez Broka jau ir atdevusi parādu? un nodokļus nomaksājusi, ja nekad to netaisās atdot. notikums sens, bet vai tad tas vairs neskaitās?!
                      http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/jaunie-sofera-deli-zel-un-plaukst-14067941 arī šeit gan NA , gan V jaukie cilvēki sēž un sēž, un nevienam netraucē…

                    • arī zemessargs

                      Dambis kādu brīdi bija ievēlēts par Saulkrastu nodaļas vadītāju, bet nekādu aktivitāti nav izrādījis, publiskos amatus nav ieņēmis, ziedojis partijai tikai 2011. gada 100 Eiro, bagāts nav palicis, partijai neko nav lūdzis vai piedāvājis. Vienīgais ko es par viņu zināju, ir ka viņš tāds ir. Visdrīzāk arī neko nav pārkāpis, jo vienīgais pārmetums viņam, ka tirgojis nekustamos īpašumus. Iespējams viņam bija aizdomas par to, ko tirgo, bet sīkāk nezinu, jo viņš ir aizgājis prom.
                      Broka amatā atrodas krietni agrāk nekā NA izveidota.
                      Ak Dievs! Nu kāda Jaškeviča “šofera dēls” ar 650 Eiro algu? 🙂 Pie tam viņa tika pieņemta tikai pagaidu darbā. Par Anniju Freimani un Ezeriņu īsti nesapratu par ko pārmetums. Par to, ka kaut kur strādājuši algotu darbu. Alga tur arī nav nekāda medusmaize. Ministra birojs vispār ir politisks amats, loģiski, ka ņem savējos. Vienīgais no tā raksta, kurš varētu klasificēties par “šofera dēlu” ir Reinis Freimanis.

                    • redz, Tev tās atrunas vēl sliktākas par citiem politiķiem! Grendes vīrs uz šaru ieguļās valsts apmaksātā viesnīcas numurā un tas ir ļoti labi, jo pārstāv valsti, Broka ir jau sen un tas jau vairs neskaitās, Dambis nekādu aktivitāti nav parādījis, tik palīdzējis Dirnēnam pie shēmas, un jaunieši bez īstās izglītības tikuši pie nieka 650 eiro mēnesī…
                      Zaķis arī formāli (pēc papīriem) nopirka mašīnu ārzemēs uz firmu par ko PVN nav jāmaksā. tā dara vismaz 70% uzņēmēju! Zaķis vismaz pratās- atvainojās un nomaksāja PVN, vismaz ar putām uz lūpām nedievojās, ka ir kristāldzidrs!
                      tā ka Tu un Tavas partijas darboņi reizēm ir pat sliktāki par līdzīgiem tipāžiem. protams, ja es būtu bandā, es arī dievotos un neatzītos, galvenais, lai pārējie notic, ka esmu kristāldzidrs. bet ja nenoticēs, tad aiziešu kā moceklis, kurš netaisni apliets ar dubļiem.
                      tā ka vari vien pārējos apsaukāt, zinot, ka Tu un Tavējie ir ļoti līdzīgi citiem sūdiem uz kociņa!.. kamēr nebūsi pierādījis pretējo!

                    • arī zemessargs

                      Es arī nesaku, ka Zaķis likumu pārkāpis, bet Dambis nav bijis Saeimas frakcijas priekšsēdētājs vai amatpersona un Dambis ir aizgājis, Zaķis joprojām Vienotības frakcijā un Saeimā sēž.
                      Tev ir aizdomas, ka Broka tika amatā LGA negodīgi?
                      Man nekādas atrunas un pārliecināšana nesanāk. Nav mans lauciņš.

                    • arī zemessargs

                      Attiecībā uz Grendes vīru piekrītu, ka vajadzēja samaksāt par viesnīcu no savas kabatas. Bet valstij šajā gadījumā nekādu papildus izdevumu nav bijis.
                      Es ne par ko nedievojos, es nevienā no šiem gadījumiem klāt ar sveci neesmu stāvējis, nekādus lēmumus neesmu pieņēmis un neko no tā neesmu ieguvis.

                    • “tā dara vismaz 70% uzņēmēju!”
                      “protams, ja es būtu bandā, es arī dievotos un neatzītos, galvenais, lai pārējie notic, ka esmu kristāldzidrs”

                      Bez komentāriem, kā saka.

                      “tā ka vari vien pārējos apsaukāt, zinot, ka Tu un Tavējie ir ļoti līdzīgi citiem sūdiem uz kociņa!”

                      Vēlreiz bez komentāriem 🙂

                    • Zaķis būtu goda vīrs, ja klusējot būtu iegādājies sev auto kā īstam valtstsvīram pieklājas nevis muhļījies. Pozitīvais piemērs ir vispirms pašam jārāda un tikai tad var prasīt no citiem….
                      Bet viņš nav goda vīrs, ko apliecinājis ar savām turpmākajām darbībām. Un kā redzams, tad parteigenosi to arī akceptē.

            • “un neticu, ka tagad uzreiz likvidēs 20% ēnu ekonomikas. vienkārši neticu, jo tas ir utopiski!”
              Viss ir iespējams, tikai ir nepieciešama gribēšanu un stingra nostāja!

              Runājot par konkrētiem priekšlikumiem, varētu sekot Slovāku un Ķīniešu modelim padarot maksājumu čekus par loterijas biļetēm, kurus vēlāk varētu reģistrēt caur internetu. Visādiem “Gan Bei” un “Elkor” uzreiz pienāktu grūti laiki. (vairāk par ideju – http://www.news.com.au/finance/money/receipt-lottery-tackles-tax-cheats-in-slovakia/story-e6frfmd9-1226773816199 )

              Vēl varētu ieviest iespēju cilvēkiem ziņot par nodokļu nenomaksu/kukuļu došanu, dodot iespēju saņemt 50% no iekasētās soda naudas/kukuļa apmēra. (liels atdeves procents liktu biežāk cilvēkiem riskēt).

              Visbeidzot, valsts varētu arī aktīvāk piedzīt līdzekļus no zaudējumus radījušiem ierēdņiem. Piemēram, dažiem lāpstiņu pircējiem. 😉

              • par pēdējo priekšlikumu, redzēju sapnī, ka zs tika nolasīta audzinoša lekcija par enbees prestiža graušanas neētiskumu un ieteikts citreiz ar problemām griezties pie komandieriem. murgs kkāds.

                • aha. ierindā bez uzkabēm, jo tās redz raibu raibās un sūdzēties kameru priekšā nevajagot, jo tas apkaunos mātes un sievas :-D. par mums ļoņa domājot nepaguris.

                  jaunās uzkabes ar piešūtām kabatām ir papildus veiksmes stāsts tuksneša zābakiem.

                  • Tā viš i, nu nevar tiem zemessargiem mutes aiztaisīt ciet, tamdēļ vien Ļoņas teksti par to, ka zemessargi ir 100% tie paši PD kareivji, neatbilst patiesībai, jo PD klusēs kā ūdeni mutē ieņēmuši, savukārt zemessargi nepalaidīs nevienu izdevīgu brīdi garām kādam sejā iebāzt NBS šmuces 😉 !

                    • Tur jau ir tā atšķirība starp PD un ZS. Tas ko PD var vnk aizliegt, ar ZS neiet cauri. Bet tas nav tas ko no ZS vajadzētu pārcelt uz PD, jo PD pamatā ir citas attiecības un komandierim jābūt caram un dievam. Citādi mēs nonāksim pie “semenčenko sindroma”, kad bataljonu komandieri ar augstāko vadību komunicē ar purngrāmatas starpniecību. tā tam nav jābūt, bet tādēļ ir tik svarīga civilā kontrole par PD un NBS kopumā + ombuds, kurš ņe to ir ņe to nav.

                    • arī zemessargs

                      Tas arī bija galvenais iemesls OMD likvidācijai. OMD neturēs muti par visām nepilnībām un pa vidu paši šmuces taisīs (jo vecums tāds).

                    • Cik mēs esam jūtīgi pret šmucēm 🙂 Zeibots , Dombrovskis vairāk nekas prātā nenāk, lai gan letālas šmuces bija

                    • arī zemessargs

                      Lai iedotu pa reitingiem pietiek arī ar to, ka kareivis A, sakāvies ar kareivi B. Kareivis C saslimis ar sifilisu (pēc došanās brīvsolī) vai ēdiens brokastīs ir negaršīgs.

                    • OMD būtu laba kaltuve PD atlasei, jo, ja OMD būtu jēdzīgs, tad zināma daļa vēlētos palikt un turpināt dienestu PD.

                    • vervēšana ir māksla. RU piemēram OMD iesauktos īpaši apstrādā, lai šie OMD laikā paraksta kontraktu, tad dienestu turpina jau kā PD un nav “jāizmet no dzīves veselu gadu”. Puikas bez mammas – tēta piekrit un tad, kad atčohnās jau par vēlu 3-5 gadus esi tik laipns nodienēt.

                    • Tāda ir tā Krievija.

  2. Neesmu ekonomists, bet ieteiktu formulu pārbaudīt uz Japānas datiem, Japānas gadījums daudzas teorijas noved strupcēļā.

    • Lūdzu:
      Japāna (2014)

      Budžeta deficīts (T-S): 7,7 % (Avots: http://www.bloombergview.com/articles/2015-06-24/abe-s-deficit-plans-will-face-two-immovable-forces)
      Aizdevuma procenti (B): 1,48%
      (Avots: http://www.rba.gov.au/statistics/tables/pdf/f14.pdf)
      Inflācija (I): 2,7% (Avots: http://data.worldbank.org/indicator/FP.CPI.TOTL.ZG)
      IKP pieaugums (R): – 0,1% (Avots: http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG)

      (-0,1+2,7)- 1,48 < 7,7

      1,12<7,7

      Secinājums: Japānas deficīts 2014. gadā nebija ilgtspējīgs (sustainable). Starpība 6,58

      Cik es zinu tam visam piešķīra speciālo terminu „Abenomics”, no Japānas premjera Shinzo Abe uzvārda. Izskatās, ka viņš iet Keinsa pēdās ar nelielām modifikācijām. Pašreiz Japānas ekonomiku raksturo deflācija un ārējais parāds, kurš jau sen ir pārsniedzis valsts IKP. Šajā situācija (es stipri vienkāršoju) Bank of Japan jeb BOJ mēģina palielināt inflāciju, caur naudas drukāšanu. Līdzīgi, ka to dara ASV FED. Cik es sapratu, ātri apskatoties 2015.gada statistiku, palielināt inflāciju neizdodas un tā ir stipri mazāka par 2014. gadu (0,8% saskaņā ar Worldbank). Kāpēc Japāna nebankrotē? (iesaku palasīt: http://voxeu.org/article/why-japan-s-debt-hasn-t-wreaked-havoc-yet). Īsumā 1) iedzīvotāju un budžeta finanšu uzkrājumu un 2) ārvalstu investīciju dēļ.
      Kopsavilkumā: Japānai ir stipra ekonomika, kura balstās uz spēcīgu industriju un inovācijām.
      P.S. Ja mēs izmantojam formulas aprēķinu dinamiku, kā indikatoru, protams, ka jāņem vērā arī citi ekonomiskie faktori. Nav obligāti, ka valsts ar neilgtspējīgu deficītu „ies pa burbuļiem”, bet ilgtermiņā visādi var gadīties (piekritu Vara Bungu komentāra vērtējumam). Starp citu, aprēķinus Latvijai es veicu īsi pirms šīs Rimševiča kunga intervijas: https://www.youtube.com/watch?v=2OBEWAnJiLg

      • arī zemessargs

        Tikai jāņem vērā, ka ~90% Japānas parāda pieder vietējiem Japānas pensiju fondiem.
        Vispār atslēga ilgtspējīgumam ir stabila vērtību sistēma sabiedrībā, normāla demogrāfija un spēja ražot augsti konkurētspējīgu produkciju. Ja proti ražot pietiekamā skaitā kaut ko, ko pārējie nemāk, tad dzīvosi. Piem. Ķīna ražo viss kaut ko, bet to viss kaut ko var saražot arī citur, var būt nedaudz dārgāk, bet var. Savukārt Boingus, Airbasus, Intelus, Ifonus un pārējos Siemensus citur neuztaisīsi. Vismaz pagaidām.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s