Arktiskā sliede

 

[..] Ожесточенная полемика вокруг Arctic Rail между “прогрессистами” и экологами еще три года назад заставляла общественное мнение склоняться к болезненной альтернативе – проекту новой железной дороги на российский порт Мурманск. Однако после нападения РФ на Украину политическая конъюнктура круто изменилась. О выходе Финляндии к океану через Россию уже никто всерьез не говорит. Зато снова оживились переговоры вокруг Arctic Rail. Наряду со сторонниками горнопромышленного прогресса Лапландии у проекта появилась неожиданная поддержка еще с одной стороны – от военных ведомств Финляндии и Швеции. Нынешние реалии укрепляют уверенность в дальнейшем росте российских провокаций и давлении на регион Баренцева моря. Для достижения паритета со “съехавшим с катушек” Кремлем военные предлагают усилить железнодорожную инфраструктуру Лапландии, чтобы минимизировать угрозу российской интервенции и арктического терроризма. [..]

avots

vara bungas:  Šādi plāni tieši aizskar RU intereses reģionā, un tādēļ sagaidāms, ka RU darīs  visu iespējamo, lai izjauktu abus dzelzceļa (via baltica un arctic rail) projektus. Ņemot vērā, ka citu sviru nu vairs nav, tad visticamāk rīcība būs saskaņā ar t.s. “Gerasimova plānu“. LV šajā transporta ķedē ir vājākais posms visās jomās, tādel arī uzmanība  LV  tiks veltīta īpaša. Piedāvājumi būs no visam pusēm, spēj tik atkauties. Svarīgi, ka RU un CN šajā cīņā pret EU  būs sabiedrotie.

Advertisements

38 responses to “Arktiskā sliede

  1. arī zemessargs

    Kāpēc Ķīnai varētu būt liela interese?

  2. arī zemessargs

    Izteikšos precīzāk. Kāds Ķīnai varētu būt kaitējums no via baltica un arctic rail attīstības? Viņiem tieši izdevīgāk būtu pa ziemeļu ceļu vest savas preces un ātri nogādāt patērētājiem.

        • arī zemessargs

          Ka Krievija pret, tas ir saprotams, bet joprojām īsti nesaskatu kur Ķīnai no tā būs sliktāk.

          • jā ķina ieguldīs “zīda ceļā” un “arctic rail”, tad ok, bet, ja balkomurā, tad investīcijas jāsargā. zīda ceļš pagaidām nepārliecina
            http://newsradio.com.ua/rus/2016_01_15/Novij-SHelkovij-put-Ukraina-stanovitsja-gruzovim-habom-Evropi-Omeljan-4753/

            • arī zemessargs

              Vai Balkomurs ir pretrunā ar zīda ceļu un arktisko ceļu? Manuprāt, tie varētu attīstīties paralēli un būt papildinoši.

              • ja mērķis ir eiropa pietiek ar kko vienu, turklāt tas nav lēts prieks

                • arī zemessargs

                  Ja mērķis ir Eiropa, tad 10x drošāk ir attīstīt arktisko ceļu, jo Eiropa pilda norunas, bet Krieviju nekad neko nevar zināt. Pie tam arktiskā ceļā Ķīnai iespējams neko neinvestēt, Eiropa pati investēs. Ķīna varēs izmantot.

                  • komunists komunistu labāk sapratīs, viņi ne vienmēr dara to, kas ir racionāls, bet, lai tik ieriebtu buržujiem. CN lielais bizness ir tikpat “brīvs” kā RU.

                    • Šeit gan nepiekritīšu. Ķīnieši ir šerpi un prātīgi biznesmeņi. Autoritāri, jā, bet ne stulbi. Iesaku šo rakstu (Pivot to Nowhere: The Realities of Russia’s Asia Policy) http://carnegie.ru/commentary/2016/04/22/pivot-to-nowhere-realities-of-russia-s-asia-policy/ixfw

                      “It turns out that even the Big Four Chinese banks have been complying with Western sanctions, although Beijing officially condemns the sanctions. Given the choice between the opportunity to increase their presence in Russia’s high-risk market (previously small and now even more shriveled with GDP in constant decline) and the potential to strengthen their positions in the huge and stable markets of the United States and the EU, Chinese banks are opting for the latter. A “strategic partnership” does not rule out financial judiciousness. Rare cases when Chinese credit is available for Russian companies are mostly syndicated loans involving Big Four banks on board with other international players. This money is offered only to prime borrowers like Novolipetsk Steel, which are not under sanctions and don’t have problems tapping Western credit.
                      The only Chinese financial institutions that have been aggressively signing agreements with Russian partners are China’s two “political” development banks—China Development Bank (CDB) and the Export-Import (ExIm) Bank of China—and the Silk Road Fund (SRF), established in 2014. All three are less connected to the international financial system and thus can take greater risks. In private conversations, Russians have described the terms on offer from CDB and ExIm Bank as “highway robbery” and said that it is often easier to evade sanctions and get money in the EU.”

                      Tā kā nav gluži tā, ka “komunists komunistu labāk sapratīs” – varbūt sapratīs, bet tas nenozīmē, ka izmetīs naudu. Un domāt gan par krieviem, gan par ķīniešiem kā par komunistiem ir nedaudz novecojis – ne vieni ne otri nav komunisti jau diezgan ilgi.

                    • piekrītu ka CN bankieri ir komunisti kā redīsi, no ārpuses sarkani iekša balti. Bet mana doma bija, ka lai vai kā, bet CN un RU ir sabiedrotie daudzos jautājumos. Un RU ir gatava tirgoties ar viņiem pati aizejot mīnusos (sibīrijas gāzes dīls), līdz ar to svarīgi saprast kuru no projektiem CN izvēlēsies. RU var dempingot un piedāvāt tādas shēmas, kas EU i prātā neienāks. Cīņa par tranzīta preču plūsmu no/uz Ķīnu bez politikas nekādi neiztiks.

  3. Jaunajās (skaistajās) formās parādei gatavi !!!

    http://www.zs.mil.lv/Papildriki/Fotogalerija/2016/04/23042016_parades_meginajums.aspx#

    P.S. Arī mošķis ir drasējis pa šo laukumu savulaik (blakus 9.Rēzeknes kājnieku pulka vēsturiskās kazarmas).

  4. tas kas nespēj pats izdzīvot ir siltumnīcas auglis, kurš skarbajā vidē nobeigsies pats.

    ja dzelzceļa līnija ir plānots kā apgādes ceļš tad, kaut kas tāds var ienākt prātā tikai ”āzim”. Līdzīgs apgādes ceļš bija arī Kārlim 12, kuram Lēvenhaupts tiešā pierobežas tuvumā veda apgādi no Latvijas uz Ukrainu. šādu piefrontes ceļu protams uzreiz nobloķēja un zviedri Poltavā zaudēja. pietiek ar vienu rpg 7 lai dzelzceļu uz nedēļu nobloķētu.

    it sevišķi ja apgādi bez jebkādiem ierobežojumiem var veikt arī tagad.

    ww2 1945. psrs baltijas jūrā vāciešu prāmju satiksmi Baltijas jūrā Vācija-Kurzeme spēja ierobežot tikai par 2%. un tāpēc pavisam netraucēti Hitlers no Kurzemes vislaik izveda karaspēku Berlīnes aizstāvēšanai.

    Satiksme Baltijas jūrā ir gandrīz ar vismaz 10 iespējamiem galapunktiem. Tātad piegāde ļoti diversificēta. Turklāt prāmju satiksme pati spēj ”izdzīvot”.’

    Tagad mums cenšas iestāstīt, ka iztērēt priekš mums teju vai miljardu rail balticam (tikai Latvijā) ir ļoti gudri 😉 ekonomiski izdevīgi un stratēģiski tālredzīgi. tikai nav ne viens ne otrs.

    starp citu mums pat nebūtu vajadzīga nekāda pārapgāde un nenormāli tēriņi priekš sabiedrotajiem. Ja mums piemēram piegādātu 100 džavelinus un tikpat “vecos” Tow, dragoon2 utt. to visu var salādēt 10 jūras konteineros?

    bet mums cenšas ieskaidrot, ka Rail baltic par miljardu rullē 😉 tikpat labi par 50 miljoniem var atklāt gaisa satiksmi starp Rīgu un Rēzekni ar airbus lidmašīnām 😉

    • karš vispirms notiks ekonomiskais un sliede tajā ir svarīgs ierocis, tāds pats kā caurule. abu railu izbūve ir iespēja biznesam un tikai pēc tam ģenerālštābiem.

    • arī zemessargs

      Rail Baltica tomēr būs krietni ātrāks par prāmi, lētāks un zaļāks par auto pārvadājumiem. Pārvadājumi var tikt veikti ne tikai, kad karš jau sācies, bet ja rodas saspīlējums. Piem. diennakts laikā pārsviest tanku brigādi no Vācijas pa dzelzceļu ir krietni vieglāk nekā dzīt pa šoseju.
      Ekonomiski Rail Baltica un ziemeļu ceļš veidos labāku infrastruktūru Krievijas pierobežas valstīm un dos iespēju palētināt tirdzniecību ar Eiropu. Savienojums ar zīda ceļu dos iespēju apiet Krieviju piegāžu jautājumā. Tāpēc visi trīs projekti ir attīstāmi un jāraugās, lai Krievijā neizjauc kādu no posmiem. Ar energoresursu piegādēm tas pats.

      • par rail baltic visas Baltijas valstis samaksās 3 miljardus eiro- lai pārvestu kravas cik lielā vērtībā?

        Nākošais jautājums runājot par “zaļumu” cik daudz nezaļas lietas vajadzēs izdarīt , lai nopelnītu 3 miljardus eiro, lai ieguldītu “zaļā lietā”.

        Par ātrumu un lētumu apskatāmies uz esošo apjomu, laiku un izmaksām un pēc tam apskatāmies uz ieguvumiem. Kvalitatīvu analīzi kontekstā ar esošo kravu apjomu neesmu redzējis.

        tāpēc runāt par zaļumu un ekonomiskumu ir bērnišķīgi, pēc tam paskatīsimies uz esošo kravu kritumu no Krievijas un pēc tam padomāsim ar ko “aizstāt” kravu iztrūkumu.

        Pagaidām ir uzstādījums mēs jums iedosim dzelzceļu, kurš visticamāk nekad neatmaksāsies un kuru konflikta laikā ir tik viegli bloķēt, ka nedaudz pat bail paliek.

        • Kravu kritums no raškas jau ir noticis un iet pilnā sparā, LDz peļņa sarukusi, tāpat kā nodokļu iemaksas valsts kasē.
          Bet tas neesot traģiski, jo jau ticis prognozēts, vienīgi, kā jau ierasts, mūsu valst vīri un sievas sāk aktīvas darbības tad, kad fakts jau ir noticis.

          http://financenet.tvnet.lv/nozares/605821-politiku_neizdariba_latvijas_dzelzcelam_strauji_klust_sliktak

        • Dzelzceļš ir pamatlīdzeklis, ilgtermiņa ieguldījums, stratēģiskā infrastruktūra ja ir priekšnoteikumi tas atmaksāsies agri vai vēlu, tā nav dziesmu un deju svētku arka par pāris miljoniem. Abi projekti papildina viens otru un izstaro optimismu, jo rail arctica jau ir ekonomiski pamatots projekts, rail baltica mazāk, bet abi kopā izskatās vidēji ok.

        • njā, AA argumenti ir no kādas ru rokasgrāmatas?!
          loģiski, ka Rail Baltic ir stratēģiska būve, kas ļauj Baltiju pieslēgt Eiropas loģistikai- gan preču, gan pasažieru.
          labs piemērs bija, kad Islandē vulkāns aizgāja pa gaisu- apstājās gaisa satiksme uz pāris mēnešiem, līdz ar ko savā ziņā atgriezdams Baltiju no pārējās Eiropas. ar personīgajām mašīnām vai autobusiem braukā tikai tūristi, bet ne jau darījuma cilvēki vai amatpersonas.
          tāpat jau var apgalvot, ka nafig vajag elektrības vai gāzes pieslēgumus ar Eiropu…

      • tātad ja pareizi saprotu ir vēlme attīstīt dzelzceļu no Norvēģijas caur Baltiju, lai palīdzētu/ gūtu paši labumu, ka Ķīnai ir iespējams apiet Krieviju un tās dzelzceļu.

        Nākošais jautājums cik ķīniešiem ir ledlaužu? No krieviem nomāt/ pirkt pakalpojumu varētu būt tik dārgi, ka šādā veidā Krievija atgūst visus dzelzceļa zaudējumus.

        Nākošais aspekts mēs redzam kā Krievija pietiekami veiksmīgi bloķē gāzes piegādes caur tuvajiem austrumiem. Kādi apsvērumi, ļauj sagaidīt, ka citu preču piegāžu ceļus Krievija tāpat nebloķēs? it sevišķi, ja šoreiz viss ceļš iet tiem tieši gar namdurvīm.

        No ekonomiskajiem apsvērumiem. Aizvest kravas ar kuģi uz Norvēģiju un pēc tam pārkraut par norvēģu darbspēka izmaksām uz dzelzceļu var pazust gandrīz jebkāda ekonomiskā izdevība.

        Piedāvāju nebūt naivi optimistiskiem 😉

    • 2PK īsti nebija radaru un raķešu sistēmu, kas spētu noklāt visu Baltijas jūras teritoriju, šodien tādas ir un apgāde pa jūru nebūs nekāda medus maize.

      • nebūs jau tā, ka vate varēs brīvi šaudīt tur un kad gribēs.
        Papriekšu būs pašiem jāizdzīvo šajās medībās, jo mednieks vienlaicīgi būs medījums un pēc tam vēl vajadzēs trāpīt.

        Turklāt savlaicīgi atvedot pāris konteinerus ar prettanku raķetēm – faktiski nekāda pārapgāde nav vajadzīga.

        • Tik drīz neviens neko nevedīs, ja paši nepirksim un izskatās, ka pagaidām neko vairāk par dažiem Spike publiski neviens nav solījis priekš CVR(T).

  5. secinājums krieviem ar visām 4 vajadzētu būt par rail baltic 😉

  6. Ja jau reiz par ziemeļiem runājam, tad mošķis piedāvā noskatīties labāko somu filmu par Ziemas karu.

    Filmas varoņos Mošķis redz ne vienu vien bungotāja prototipu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s