gatavnieku RU versija

[..] «Большой Песец», известный также под кодовыми именами «Северный Лис» или «Пушной Зверь», — основополагающее понятие культуры выживальщиков. Иногда они выражаются еще прямее, а чаще используют аббревиатуру БП. БП — тот самый конец света, к которому готовятся представители сообщества и с которым планируют помериться силами. БП они представляют по-разному: от извержения супервулкана и последующей экологической катастрофы до ядерной войны. [..]

avots

vara bungas: kā redzams arī RU izpratne pieaug un līdzīgi kā visur pasaulē cilvēki gatavojas pārdzīvot SHTF. Atšķirībā no LV, kur ir prādījies savs termins “gatavnieki”, RU joprojām tos sauc par “izdzīvotājiem”, kas nav gluži parezi.

Galvenais:

  • “gatavniecība” nav sekta vai kustība, tas ir INDIVIDUĀLS pasākums ģimenes ietvaros. Apvienošanās iespējama pēc ģeogrāfiskā principa (kaimiņš ar kaimiņu) ar skaidriem nosacījumiem – klana izdzīvošanai.
  • konservu krājumu veidošana nav viss, galvenais -DOMAŠANAS VEIDS UN ZINĀŠANAS. Pievērsiet uzmanību, rakstā ir par to kā sagalabāt GRĀMATAS.
  • sabiedrības atteiksme visur pamatā  noraidoša, “trakie”, “slimie”, “paranoiķi” utt, tādēļ pareizie gatavnieki izvairās no jebkādas publicitātes, klusībā lolojot domu, ka kādreiz viņi atgādinās par to nekamnegatavniekiem. Interesanti, ka tādas deviācijas kā piemēram furry fandom vai  cosplay   sabiedrības uztver daudz labvēlīgāk.

«Государство хочет, чтобы только их спецназовцы умели выживать, а чем беспомощней человек, тем лучше государству. Когда люди научаются выживать сами, оно волнуется — чувствует конкуренцию»

…pārspīlējums protams, bet US prepperi domā līdzīgās kategorijās. LV gadījumā grūti izprast, ko un vai valsts īstenībā no mums grib. Manuprāt  pašlaik viens otru liek mierā.  Ne vīni var palīdzēt, ne mēs uz ko ceram.

Kopumā par gatavnieku var saukties tas kurš;

10. gatavo atkāpšanās mugursomu un atkāpšanās vietu.

9. investē pārtikas krājumos.

8. atjaunina pārtikas krājumus, seko līdzi citu krājumu derīguma termiņam.

7.  investē alternatīvos siltuma avotos (malkas krāsnis).

6. veido trīs ārkārtas situācijas komplektus, kas glabājas  mājās,darbā un mašīnā

5. lasa gatavnieku literatūru. Google, lai palīdz meklējot “survival”, “prepping”.

4. investē savā veselībā (sākumam salabo zobus).

3. praktizējas pārgājienos ar ģimeni.

2. stājas ZS vai medniekos.

1.  gatavojas pa mazai kripatiņai, bet katru dienu, kas atlikusi līdz SHTF vai pat TEOTWAWKI 🙂

Advertisements

59 responses to “gatavnieku RU versija

  1. Īsti neizprotu līdz galam kādam pasaules haosam gatavojas? Ja reiz pastāvēs tie paši cilvēki, kas šodien, ar tiem pašiem dabas resursiem, kas šodien, ar tām pašām zināšanām, kas šodien un tātad ar tām pašām tehnoloģijām kas šodien – kas tieši baida? Kas pēkšņi tiks atņemts uz neatgriešanos un kā? Varat tā vienkārši paskaidrot?

    Paldies!

    • XXI gs cilvēks ir tik vājš un atkarīgs no energoresursu piegādes, ka nav nepieciešams pat īsts haoss, lai nostādītu ofisa planktonu uz izdzīvošanas robežas. Tu kā valstiski domājošs cilveks uzreiz redzi problēmu cilvēces mērogā. Neuztraucies par cilvēci ,tā somehow izdzīvos, bet tu paštuko savas ģimenes mērogā, kas notiks nedēļu pēc tam kad jūs izdzersiet visu ūdeni no bačoka un apēdīsiet pēdējo cīsiņu no ledusskapjā, kurš turklāt nedarbosies, jo partizāņi uzspēra gaisā vietējo trafu. Pārtikas piegāžu koridoru uz PL noslēguši RU robežsargi, bet LT ir okupēta. paiku spekulanti piegāda no BY, bet maina tikai pret zeltu vai sudrabu, jo papīra naudas nevienam nav jo bankomāti un bankas nedarbojas. Pamēģini neēst piecas dienas un nedzert trīs dienas un tu vairs nedomasi par golobālām problēmām tava pasaule sašaurināsies līdz domām kā noķert to žurku pagrīdē, ko tu nesen esi saodis pamestajā blakus mājā . Tu sāksi labak redzēt tumsā,dizrdēt 500 m attālumā un jebkuru dzīvu būtni sev blakus vērtesi kā potenciālu proteīnu avotu. Bet nomirsi tu no dehidrācijas ko izraisīs caureja, jo dzert gribot tu būsi paņēmis ūdeni no vietējā dīķa. Lai tā nenotiktu daži cilvēki nesteidzīgi, bet pamatīgi gatavojas jebkam – ekonomiskai, ekoloģiskai, militārai vai jebkādai citai krīzei, kas civilajam cilvēkam nozīmē vienu un to pašu – atkarību no varas labvēlības vai spējam un trūkumu visās dzīvei svarīgās jomās. Tā nav idzīvošanas māksla “uz plikas klints ar vienu sērkociņu”, tā ir civilā aizsardzība pašu rokām un pašpatēriņam. VB uzklikšķini uz mapi “IZdzīve” un lasi no paša sākuma.

      • Piekrītu, atbalstu.
        “Dievs sargā tos, kas paši sargājas”.

      • arī zemessargs

        Ar pārtiku tik traki nav. Imports ir aptuveni tikpat liels cik eksports. Skat. 3. lapu https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/tirgus/areja_tirdznieciba_2014.pdf Dažu produktu trūks, citi būs ar pārpalikumu. Cita lieta, ka tirgotāji uzskrūvēs cenas, būs problēmas ar gaļas un citu bojājušo produktu glabāšanu.

        • degviela = piegādes. nav degvielas, nav piegādes.

          • Ja nerunājam par visas valsts mērogu,bet atsevišku gimeni-kopienu,tad tās izdzīvošanai praktiski nekas nav vajadzīgs:
            Ja tā apmetusies laukos.
            Spēj sagadāt sev malku siltumam.
            Spēj izaudzet partiku dārzā un lopus.
            Spēj savākt un māk pielietot dabas dotos ārstniecības augus.
            Spēj aizsargāt sevi un medīt,vakt dabas veltes.
            Praktiski jebkurš ilglaicīgs ( ne ienācējs) lauku iedzīvotājs to spēj.
            Ja ir cirvis,zāgis-malku sagādās,sanesīs kaut uz muguras.
            Ja ir lāpsta,kaplis,sēklas spēs iekopt dārzu un audzēt.
            Ja ir lops,spēs tos pavairot un audzet gaļu.
            Nav vajadzīga ne degviela,ne elektrība,nekas no tā,pat nav vajadzīgs transports tā burtiskā nozīmē.
            Grūti ļoti,bet ja gribēsies izdzīvot ,laika būs gana gan darbam ,gan citam kam.
            Problēmas ir pilsētai un cilvēkiem bez laukiem vai iemaņām,sajēgas par pašpietiekamu dzīvi.
            Tie kam būs zirgi,zirgu instrumenti-darbarīki,degviela,energija vispār būs zirgā.
            Tie ja spēs sargāt sevi,netikai izdzīvos,bet arī vairos materiālo un sociālo stavokli…
            Tātad tiem kam nav līdzeķlū vai velmes vācot gatavnieku lietas-ir jāvac vismaz šīs zināšanas un prasmēs…pārējo varēs risināt + piemērots laukiem apgērbs un elementārs darbarīku komplēkts būtu vēlams.
            Ārstēties var veiksmīgi ar dabas veltēm-no smagām slimībām būs augsta mirstība…bet ar laiku cilvēki iemācas visu…

            • + ir resursi izvilkt līdz ražai. 🙂

              • Vista ,govs,aita,cūka baro uzreiz ,ja vien jau sākumā ta ir:)
                Vasara,meži,plavas ogas,augi,gandrīz katrā gravī aug vilkvāļu,kalvu dzinumi-ļoti barojoši un garšīgi (bernībā pats ēdu),principā ja ir zināšanas tad var izvilkt līdz ražai (vistas dēšanas sākumam,govs atnešanās un tt,kartupeļu izaugšanai).
                Sliktāk ir ziemā-kad dabā apkārt ar edienu ir bēdīgāk-paliek medības,var bez ieroča,bet vajag zināšanas…principā visur vajag zināšanas-tāpēc saku pamatu ,pamats ir zināšanas,ja tās ir tad parējo var risināt,ja to nav,tad ir ļoti sūdīgi…

        • Patiesībā mums ir pamatīgs vēsturiskais mantojums tādu situāciju pārdzīvošanai – 1905. gads (ģenerālstreiki, kad nekas nedarbojas, haoss laukos), 1. pasaules karš, revolūcijas, Brīvības cīņas, okupācija, 2. pasaules karš, padomju laiki. Varētu šo pieredzi apkopot, sistematizēt, radīt kādu (atraktīvu) mācību materiālu ar spilgtiem piemēriem. Piemēram, vienās atmiņās lasīju, kā 1917. gadā tantuki pilsētās ķēra kaķus un gatavoja, ka ar rupmaizi kurināja mājas. Cik esmu lasījis par šo tēmu tieši LV gadījumā, kritiski svarīgākie ir sāls un spirta krājumi. Tiem obligāti jābūt. Pirmkārt, nebojājas. Otrkārt, ideāla valūta. Sevišķi sāls. Spirtu/alkoholu vēl kaut kā var iegūt ar dažādām metodēm, bet sāls ir kritiski svarīgs. Pret to laukos varēs (vismaz tā bija 1918.-1920. gadā) iemainīt jebkādus produktus, jo zemniekiem tā ļoti trūks.

          • nu tās ir universālas patiesības, nedomāju, ka LV ir kādas īpašas receptes, viss atkarīgs no sabiedrības dzīves līmeņa.

            • Nav teikts, varbūt ir kādas īpašas suņu vai kaķu receptes 😉 Ir taču gan laikapstākļu specifika, ģeogrāfija, resursi, kas šeit ir pieejami, saimniekošanas īpatnības utt kas būtu jāņem vērā.

              • tad jau labāk ķīniešu recptes papētīt, ko tik viņi neēd. bet vispar tadēļ jau pusgadam konservus, miltus putraimus jātur, lai nenāktos krančus dzenāt. ja tā notiek slikti esi plānojis…

              • labāk pamācies kā nomedīt dzivniekus.
                Pec pieredzes varu teikt ka gan stirnas,gan zaķi ir nokerami bez ieročiem,ar slazdiem,izmantojot to dabisko rīcību grīzes gadijumos-gan stirnas,gan zaķi,kā likums briesmu brīdī mūk un cilpojot atgriežas briesmu sakumpunktā…lai gan škiet ka aizmūk prom-tā nav…

      • Paskatījos tās mājas lapas zem tiem atslēgas vārdiem ko norādīji – kā piemēram TEOTWAWKI un tur tas konteksts ir citādāks. Ka visiem visur ir PZDC. Tāpēc jautāju – kā jūs to iztēlojaties? Un es tā arī nesapratu kādā scenārijā pēkšņi mēs Latvijā kļūsim pilnīgi izolēti no visām tehnologijām un ārējas pasaules.

        “Pārtikas piegāžu koridoru uz PL noslēguši RU robežsargi, bet LT ir okupēta.”

        Kāpēc lai NATO nerīkotos?

      • faktiski jebkurš zemnieks ir gatavnieks. paika šķūnī pār pārēm. mājas laukos tik daudz pamestas, ka nebūs jāuztraucas kur dzīvos. par malku pie pamestajām mājām ir daudz koku- ziemu mierīgi nokurinās ar aizaugušo dārzu.

        var izdzīvot arī bez malkas. ēka arī bez apkures pietiekami labi ”tur siltumu”. Gatavnieki man vairāk atgādina pilsētnieku māžošanos 😉 viskaut ko sapirku un ”esmu gatavs”, bet normāls lauķis vienkārši ir tam gatavs. standartā malka šķūnītī 2 gadiem, darba drēbes un apavi pietiek teju vai 3 gadiem, kartupeļi pagrabā gaida.

        • paga vecīt kad maksimas paika beigsies mēs pie tevis atnāksim bariņā un tu mums pirtiņu iekursi, tad varbūt ļausim tev gulēt pie bijušajiem taviem lopiņiem nevis siena gubā.

          Pāķi “sapirkušies” kartupeļus un malku, domā ka ir “mājiņā” un skatīsies kā proletārieši un intelihence badā mokās. Lai tā darītu nāksies jums viensētnieku domāšanu atmest un kooperēties, bet tā jau ir augstāka nervu darbība, ne katrs to spēj.
          Ļoti nepareizs uzskats par “visa kā sapirkšanu”, var nepirkt neko, ja tev viss ir, bet tad ir jāsāk domāt kā to visu pasargāt vai palielinat komforta līmeni. ja tev nav nekā no tā kas nepieciešams tad var arī nākties arī “sapirkties”.

          • tā kā AA ir zemessargs, tad pirms iešanas ciemos, mums būs jāpajautā, kura kalibra šaujamo viņam valsts atļāva turēt mājās?! 😀
            es ar domāju, ka ar apkuri un paiku cilvēki tiks kkā galā, ūdenim aku izraks, drīzāk jautājums- vai viņi paši nepārvērtīsies par dārzeņiem?! info nav- kam gatavoties?, kur doties?, cik ilgi tā turpināsies?..

            • tak tādēl tevi arī rosina domāt, ja kas, kurp dosies, kā dzīvosi. 99% pat ja arī domās par to, neko praktisku nedarīs labi, ja 1% sagatavosies, bet tie nenožēlos. gatavniecība ir domāšanas veids un situatīvā modrība.
              interesanti būtu uzklausīt tavas domas par pārtikas iegūšanas veidiem izbomzītā pilsētā, akas rakšanas un uzturēšanas sanitārā kārtībā niansēm.

              kaut vai mīnmetējs lai AA ir mājās, ja viņš ir viens nekur neliksies.

              • teorētiski, man nekur nav jādodas- zeme ir, māja ir, meža zvēri paši nāk mājās!
                bet doma, ka vajadzētu pārvākties uz Kurzemi- tālāk no frontes, jo ienaidnieks nav nekāds humānists.
                visdrīzāk, katram latvietim ir radi laukos, kas varētu nodrošināt samērā lielu badā nenomiršanu un nenosalšanu. arī radu sabraukšana no pilsētām, drošību radu komūnai tikai vairotu. laukos arī marodierisms tā īsti cauri neietu, jo laucinieki ir vienkārši ļaudis- ja zog, jāšauj nost! laiki tādi!.. un gan jau no 2.pk laikiem vectēva noslēptie šaujamie atrastos, vecāmāte izvilktu no kāda pakša…
                lielās problēmas varētu rasties pilsētās, kur varētu sākties marodierisms un noziedzība, bet to tad jārisina ar komendantstundām un nošaušanu nozieguma vietā.
                manā skatījumā, gatavniekam jāspēj daudzmaz kvalitatīvi izdzīvot dažus mēnešus. vēlāk šoks būs pāri un valsts ieviesīs kkādu sistēmu. bet krājumi pāris mēnešiem pagrabos un pieliekamajos lauku mājās toč ir!
                lab, padomāšu un vēlāk sastādīšu sarakstu, ko vajag!

                • Laukos ir arī nerakstītā kontroles sistēma,kā likums cilvēki visu redz un pamana-sveši laudis-auto jau tagad ir uzreiz aizdomu lokā…kā parādās laukos…
                  Līdz arto kontrole vieglāka un kādu bisīti jau gandrīz katrā mājā var atrast…mantojumā iet…tiktāl cik atliek kopērēties ar kaimniem vienotā safety sistēmā…

                  Ielikšu linku-principā var pielikt pie Arsenāla.
                  Raksta autors gan to nedomā par gatavniekiem,bet viss uzrakstītais var tikt pielietots gan gatavniekiem,gan gatavniekiem partizaniem,idejas nav sliktas …un visu var sagatavot miera laikā,principā gan gatavnieks,gan partizāns gatavojas miera laikā-jo tā ir visērtāk un drošāk,efektīvāk…jo citadi var nepaspēt,jebšu paspēs paši apkērīgākie vai citādi veiksminieki…pēdēja mirkli ko sapirkt-iegūt…

                  http://a-vektors.blogspot.com/2016/04/praktiska-speciala.html

                  • aha Ausmas tante ziņo: pie pagasta kapiem manīti svešinieki 100 vai 200 droši nepateiks, bet ļoti izbadējušies 🙂

                    • jobtehnology

                      :D…apmēram tā,bet ar pareizām instruktāžām un rīcībshēmu,tas ir risināms jautājums,galvenais lai tie 200 nav ar automātiskajiem ieročiem..:))
                      Maju ,saimniecību var sagatavot jau laicīgi aizsardzībai,viss tas risināms.

                  • mjā “Kandidāta energo-etalons no 76 kg līdz 82kg. Izskaidrojas ar ”mājas apsildei” patērēto resursu optimālo apjomu.”

                    linki tur gan daži ir labi.

                    • jobtehnology

                      Manuprāt labas idejas,seviški slinkiem vai turīgiem gatavniekiem,nu un partizaniem arī risinajumi neslikti.
                      Citādi es vienmēr skatos vertīgo,ko var paņemt no informacijas…

        • lauķi badā nemirst.
          pret marodieriem zāles ir vienkāršas.

          Ja gatavniekiem ir jārēķinās, ka “kaimiņš” viņam tāpat visu atņems, tad kļūst bezjēdzīgi kaut kam gatavoties jo 5% gatavnieku tāpat nespēs sagādāt visu nepieciešamo pārējiem 95% attiecībā uz pilsētām.

          Pilsētas vairāk ir pakļautas visādām ķibelēm. tātad pirmais uzdevums apzināt vietu, kur notīties no pilsētas. Laukos reti, kad nomirst badā. Pilsētā trūkums bieži pat ir ikdienā.

          tad ko katram gatavniekam vajag? lāpstu – dārziņa uzrakšanai. cirvi malkas sagādāšanai ar visu pārējo laukos parasti kaimiņš/rads izlīdz.

          kad palasa bēgļu stāstus vienā mājā bieži dzīvoja ap 15- 20 cilvēkiem.
          nākošais visi bēgošie cer kaut kur aizbēgt – bet pārsvarā vai nu viņus pēc tam atgriež atpakaļ vai paši vēlas- tātad jāsaprot, ka bēgt no vieniem laukiem Latgalē uz Kurzemi, vai otrādi ir bezjēdzīgi.

          vislabākā slēptuve vienmēr ir bijis vietējais mežs un savā apkārtnē (ja vien tā nav pilsēta) izdzīvot ir visvieglāk.

          tā ka ar gatavniecību māžojas pilsētnieki, lauķim tas ir normāls dabisks stāvoklis, kuram pat nav jāgatavojas. ja nu jānopērk kāda aita, priekš vilnas vai zirgs 😉 traktoru tagad daudz un vieta kur sasēt rapsi, lai iegūtu biodīzeli minimālā līmeņa uzturēšanai vienmēr atradīsies.

          bet 0,1- 0,3 ha var uzrakt arī normāls vecis ar rokām, ja vien ir lāpsta 😉 ko iesēt noteikti atradīsies.

          • tātad tiesības izdzīvot “līdz ražai” tu atvēli tikai lauķiem, kas ir bijuši gudraki, jo nav mācījušies par juristiem uc bezjēdzīgām profesijām un nedzīvo pilsētās. Vai arī pilsētniekiem jālien uz vēdera lauķu virzienā, lai atdotos verdzībā.

        • un balandu vai gārsas “biezzupa” vienmēr ir bijusi jebkura īstena gatavnieka ēdienkartē 😉

          • Un balandu zupa ir garšīga ja kas:))To nezāļu pietiek,un pavairot arī easy:)
            Lielos vilcienos piekrītu Aņiņam,tieši lauku jautājumā,kā jau rakstīju augstāk-laukos ir vienkaršāk,pilsētniekiem ir jāsāk ar dārziņ kulta atgriezšanu,vēlams ar ūdens spici tur-vismaz…ar būdiņu,apvienojoties kolektīvos,varēs arī domāt par ko līdzīgu kā laukos.
            Bez zemes un zemes darbiem,lopiem būs grūti jebkuram-jo sagatavot pārtiku ntajiem gadiem ir grūti un ļoti dārgi parastajam mirstīgajiem-tas valsts darbs…
            Gatavnieks sākas ar zināšanām,mācamies ko dot mūsu daba,kā aug burkāni un kā tie izskatās dažādās stadijās un tt.

            • kāds no jums abiem pastāstīs pilsētniekiem kā izdzīvot bez krājumiem līdz ražai? pie kā noved burkānu dieta un kā burkānus saglabāt līdz nākamai ražai.

              • Mierīgi varu pastāstīt kā saglabāt līdz nākošajai ražai:))
                Ja nav citas izejas,tad jasamaisa ar sausu smilti un janovietā vietā kur temperatūra ir optimali +10,plus mīnus-visvienkāršākais-bet smiltij jābūt sausai un burkāniem arī-citādi pūs,ja būs pāraka augsts nosals,pārāk karsts sāks augt:))
                Nepārproti-es tikai saku ka galvenās pūles un rūpes jāvelta pilsētnieku izdzīvošanai,laukos būs/ir vieglāk…tātad ja nav risinājumu pilsētā-jameklē risinājumi laukos-darba par vedera tiesu pietiks laukos,pajumtes arī-ja ir ambīcijas -tad būs grūti-bet ja gribas izdzīvot-paēst-pabarot sievu,bērnus-tad izredzes laukos būs ļoti labas.
                Ārkārtas situācijā citas vērtības (darbs par vēdera tiesu-ir normali) ,jebkurš grāmatvedis,frizieris un modes dizainers spēs strādāt laukos vienkāršākos darbus.
                Savukārt palikt pilsētā-tam jābūt pamatoti apsvērtam lemumam…kas ir prioritāte…
                Ja pilsētā būs darbs un tt-tad noteikti būs arī pārtikas ieguves vietas,ja pilsētā būs xaoss-tad tur dāma ar iskapti būs dzīrēs stipri vairāk nekā lauku apvidū.

                • Es sevi varu saukt par gatavnieku.
                  Nāku no Latgales,prakstiski visu bērnību pavadīju laukos un ir praktiska zināšanu bagāža kas var palīdzēt wth situācijā:
                  Māku un zinu,kā izslaukt govi,nokaut cūku,pieņemt teļu,kā pavairot vistu ganāmpulku un tt,ka uzaudzēt kartupeļus,burkānus un tt,kā novākt un kā saglabāt tos,pavairot.
                  Kā uzvesties kad apkārt ir nikni suņi un tt,kā uzvedas viens vai otrs meža zvērs vai putns,kurš var apdraudēt kurš nē.
                  Zinu kuras ogas un augli,sēnes ēdami kā ievākt un saglabāt,kurus nevar saglabāt vai ēst,ar kādām dabas veltēm ārstēt vienu vai otru kaiti,kā ievākt un pagatavot.
                  Zinu kad starķu ligzdā (vai citu putnu) ir olas,kad putnēni,kad dzimst stirniņas,zaķi un kur tās meklēt un tt…kā pielavīties,neiztraucējot vienam vai otram dzīvniekam,putnam…
                  Varu izgatavot loku vai skēpu un nomedīt balodi sauvaļas,meigināt stirnu vai zaķi un tt..
                  Zinu kad zivis nārsto,kur dzīvo,kad un ar ko kert vienu vai otru sugu labāk,kā pagatavot…
                  Kā izveidot nometni mežā lai čūskas nelīstu un nebūtu citu pārsteigumu,kā parvietoties nemanot.
                  Savu apvidu pazīstu km20 radiusā,tā ka labāk par jebkuru gps vai citu karti zinu,kur kādā sezonā ir ūdens,dubļi,kur var iziet,kur nē,kur kas ir un nav un tt…kā aizmukt tā lai neatrod,kā nojaukt suņiem pēdas,kā izklausās tukšs mežs un kā 100% kautkas ir arpus meža dabiskajiem iemītniekiem un tt,maku orientēties,iekurināt uguni jebkurā sezonā,izveidot naktsmītni un tt..
                  Tas tā visrspusīgi runajot-zināšanas ir plašas un lielas-domāju wtf situācijā tās ļoti palīdzetu.Pieņemu ka Aņiņš noteikti arī ir ar līdzīgām zināšanām,laukos daudziem tā ir standarta norma,bagāža kurai ikdienā nepievērš vērību,jo tas ir backgraunda un ir norma…

                  Jau gadu desmitus dzīvoju pilsetā-arī pilsetu pazīstu ļoti labi,zinu kur var aiziet,kā ko apiet un tt,kur kas atrodas.
                  Bieži eju pārgājienos,vairāk gan pa kauju vietām-bet dienā var noet 60-80km nejūtot nekādas īpašas sekas pirmo dienu…pie tam ejot pa škēršlotu apvidu,kas ir mezi,purvi,ierakumi…
                  Sportista laiki sen garām un fiziskā forma nav tā labākā,bet pēdējo reiz aprīļa sākumā gāju Iecava-Baldone,Kegums posmu-neteiktu ka jebkā izjutu nogurumu vai sekas kautkādas apmēram virs 50km,meži,purvi..

                  Tāka gatavnieks,tā ir zināšanu bagāža vispirms-prasmes+sava apvidus zināšana=vairojas izredzes pat nesagatavotam tikt līdz kādam safety place…

                • Ja nav ticība vai smiltis ir pietiekami sausas, tad var samaisīt ar skaidām. Man tas jau ir standarts.
                  Protams, skaidām arī jābūt sausām.

                • +1000 jobtehnology par burkāniem! 😀
                  uz konkrētu jautājumu konkrēta atbilde, ko zin (zināja) katrs laucinieks no bērnu kājas 😀

              • VB var jau pastāstīt, ko pilsētniekam darīt pilsētā ja vairs nav elektrība, apkure un pārtika un ūdens. Gaidīt kad no debesīm kritīs manna ? 😉

                vai arī centrs sāks vērmaņdārzā zāgēt malku un putrā vārīs koku lapas un puķes? Pietiekami tipisks Ļeņingradas stāsts. Nevarēja pamest pilsētu un badā nomira vienkārši nenormāls daudzums. Laukos vēl cerība, ka rads, kaimiņš palīdzēs, jo viņam visticamāk būs. Pilsētā, kaimiņš nevarēs palīdzēt – jo arī kaimiņam nekā nebūs. Ja būs nobadējies slimības pilsētā ātri paņems.

                tāpēc risinājums vienmēr ir bijis identisks, no neapgādātas pilsētas vienmēr ir jātinās ārā 😉 laukos viegli nebūs, bet pārsvarā var izdzīvot bez problēmām.

                • par to nav šaubu, ka laukos būs drošāk un labāk, bet tas ka tu šobrīd pārpratuma pēc esi zemnieks nepadara tevi ne par gudraku ne tālredzīgāku, kas no savas kūts augstumiem skatās uz pilsētnieku “māžošanos”.

                  • Es nēesmu zemnieks,bet gimenei ir saimniecība un neskatos no augstumiem,vnk saku ka problēma vairāk attiecas uz pilsētu un risinajumi jarod tanī vidē-grūti būs visiem un problēmas,bet pilsētviedei automātiski būs daudz,daudz grūtāk-jo piemēram ūdens laukos ir-būs vienmēr-pilsētā ūdens būs problēma numur 1…
                    Protams ja mēs nerunājam par biologisko,kīmisko vai ātomkara pēcseku periodu-tad visiem būs viena problēmu liste…
                    Tātad valstij jāgādā par pilsētnieku kā numur 1-un kad tur viss ir ok-var vērsties uz laukiem-nu vismaz jārad a sistēma,modelis,vīzija,kā risināt wtf situācijas lai tauta izdzīvo…

                • Vairums arī tinās 2pk uz laikiem-ja palasa atmiņu stāstus-milzīgas masas kas strādaja par vederu,lai gan lv teritorijā tādas blokādes un bada nāves pilsēta tā isti nedraudēja visā 2 pk laikā-bija citi draudi un dzīve karadarbības rajonos bija grūta pilsētās.
                  Nav vajadzīgs rada gabals-agri vai vēlu,kāds paņems un dos pajumti-apmaiņa pret darbu,nevar gaidīt ka palīdzēs vnk tāpat-jo resursi viesiem būs tik cik būs.
                  Maz video no Slavanskas,cilvēki stāsta kas bija,lai gan pilsēta atradās blokādē,nosacītā ļoti īsu laiku un principā nebija jabūt problēmām ar pārtiku vismaz…

  2. sakarā ar to, ka mans dators off topicu nevelk, iemetīšu šeit par UA gatavniekiem- karavīriem, kuri pirmie ķērās pie ieročiem. bardaks bij baigais, kurš mijās ar nolaidību, noziedzīgām pavēlēm, nesaprotamo valsts tiesisko stāvokli un izdzīvošanas instinktiem. tagad valsts iestādes (vai arī atsevišķi tās darbinieki) to visu grib “salikt pa plauktiņiem” daudz neatceroties un neiedziļinoties bijušajā reālajā situācijā.
    http://www.informator.news/sudebnaya-holhofa-dlya-bojtsov-ato-za-chto-poluchayut-pryhovoryi-sotny-ofytserov/
    tiešām jautājums- un kā būtu (būs) LV?!

  3. īsts gatavnieks:
    -māja ar pagrabu, krāsns apkuri, ar aku, vēlams Kurzemē,
    -zemnīca,
    -kartupeļi (10maisi) uz ģimeni (4-5 cilvēki)+citi lauku labumi, kas parasti pagrabā stāv priekš pāris gadiem (gurķi, sulas, kompoti, zaptes u.c.),
    -ģenerators, inventors (no 12v uz 220v), saules baterijas,
    -malka pāris gadiem,
    -tūrista apģērbs un inventārs (termoveļas, flīsis, vindstoperi, lietusjakas, pārgājiena apavi, mugursomas, lukturi ar lādējamiem akumulatoriem, telts, paklājiņš, siltais guļammaiss)- tas ja jātin pēkšņi makšķeres kājām, jo autoceļi bloķēti vai ir bīstami,
    -busiņš, kur var salādēt ģimeni, drēbes, gāzesplīti un arī darba instrumentus, jo jaunā vietā ēdiens būs jānopelna. vēl busā var dzīvot un gulēt- ziemā tik aukstāk,
    – degviela pārsimt litri (ģeneratoram, motorzāģim, transportam),
    -īsviļņu radio,
    -sērkociņi, šķiltavas pāris gadiem,
    -konservanti (sāls, cukurs, etiķis),
    -aptieciņa visām dzīves situācijām,
    -makšķere,
    -ierocis (bet tur var sākties arī daudz problēmu!),
    -skaidra nauda (dolāri, eiro, šveices franki), zelta gredzeni,
    -lāpsta, cirvis, nazis (ierakumu, zemnīcas taisīšanai),
    – LV un ES kartes (itkā daudz kas zināms, bet noderēs).
    vēl jau var arī nopirkt laivu ar jaudīgu dzinēju, bet tas lai paliek mīkstajiem! 😀

    • kopumā ok. ko papildināt vienmēr var atrast. piemēram ūdens filtri, ūdens attīrīšanas tabletes. kartupeļus vēl japrot saglabāt, tādēļ es izietu uz maiņas precēm vai dehidrētu, konservētu pārtiku. noteikti noderēs pāris labas gatavnieku grāmatas. kā arī ļoti laba lieta ir praktiskas iemaņas/prasmes, kādā noderīgā profesijā, amatniecība.

      • lauku vidē akas un avoti nav trūkuši, bet tāpat tie ūdens filtri un tabletes par ļaunu nenāks, jo iespējams var nonākt svešā vietā, kur tiešām tīru ūdeni sākumā (kaut kamēr aka nav izrakta) būtu grūti atrast.
        teorētiski arī vienveidīgu pārtiku var ēst pusgadu no vietas, pēc tam tikai sāks veidoties gremošanas traucējumi vai krist zobi ārā. tāpēc konservētā/dehidrētā pārtika ļautu paildzināt šīs pārtikas uzglabāšanu un arī dažādotu pārtikas karti.
        tāpēc ceru, ka liela daļa no VB auditorijas ir ne tikai pie datora klikšķinātāji, bet arī dodas pārgājienos dabā (arī uz vairākām dienām), paši mājās šmorē, knibina un veido visādus štruntus savās darbnīciņās, kas krīzes laikā dos visādas priekšrocības attiecībā pret skaudro izdzīvošanas skolu! 🙂

        • kā nu kurš, bet visi ir cilvēki un visiem nav pienākums vai iespēja baudīt dzīvi kurzemes laukos mājā ar pagrabu un darbnīcu. kādam jādzīvo pa pilsētu.
          turklāt sākumā uzsvēru, ka gatavniecība nav domāta zs, mašķerniekiem, medniekiem, viensētās dzīvojošiem, ekstremāliem tūristiem utt, tā ir domāta parastajiem pilsētas mietpilsoņiem, hipsteriem, manageriem un planktonam.

          • tas jau arī ir vēlējums, pilsētniekiem aizbraukt ik pa laikam apciemot (uzturēt labas attiecības) ar lauku (vēlams no Kurzemes) radiem. šajā brīdī var pieteikties nevis tikai pasēdēt pie tējas un cepumiņiem, bet arī kko palīdzēt paravēt dārzā, apkopt lopus vai palīdzēt sagādāt malku. un vismaz katras otrās brīvdienas jādodas dabā (pie ezera ar makšķeri, ar nazi pēc sēnēm, ar spaini pēc ogām vai vienkārši pāris dienās nokātot ap 60km, der arī kāds laivu brauciens)! aktīvākie, protams, piedalās ZS mācībās- tas arī noderēs!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s