bez starpniekiem

[..] Since 2009, Russian land purchases in Finland have raised security concerns. Russian individuals have purchased land near military bases, installations, and communication chokepoints. Land has also been bought near all Air Force bases and major maritime routes. The ownership of these plots is difficult to trace, with some registered to Russian companies with no business activity in Finland. According to Martin Hurt, a researcher at the Tallinn-based ICDS, these locations could be used for espionnage purposes, as some have storage facilities or other relevant infrastructure.[..]

avots

kadastrs

karte  šeit

[..] No zemes kopplatības – 6 448 241 hektāra – 2015. gada 1. janvārī fiziskām personām piederēja 3 075 189,7 hektāri jeb 56,5%, juridiskām personām – 1 005 660,2 hektāri jeb 18,4%, vietējām pašvaldībām – 94 268,9 hektāri jeb 1,7%, valstij – 1 260 023,6 hektāri jeb 21,3%. Savukārt jaukta statusa kopīpašumā bija 19 172 zemes gabali 17 839 hektāru kopplatībā jeb 0,3%.

Pārējo platību – 995 259,5 hektārus – veido fizisko un juridisko personu lietojumā nodotā zeme, valstij vai pašvaldībām piekrītošā, zemes reformas pabeigšanai un rezerves zemes fondam paredzētā, kā arī zeme zem publiskajiem ūdeņiem.

Pēc VZD apkopotajiem svaigākajiem datiem, smeltiem no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra, 2013. gada 31. decembrī ārzemniekiem esot piederējuši 17169 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 10112 hektāri mežu. 2013. gadā lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kas pieder ārvalstu fiziskajām personām, ir Skrundas novadā (996 ha), Saldus novadā (742 ha) un Jelgavas novadā (672 ha). Te jāpiebilst, ka šīs ziņas ir tikai par ārvalstu fiziskajām personām piederošajām zemēm. Cik daudz zemes patiesībā pieder ārzemniekiem, tas pilnīgi precīzi nevienā valsts iestādē nav zināms. [..]

avots

vara bungas: Pārspīlēt un krist panikā nevajadzētu, vajadzētu valsts mērogā tikt skaidrībā, kas, kam un kādēļ pieder.

Advertisements

25 responses to “bez starpniekiem

  1. Pārspīlēt un krist panikā nevajadzētu, vajadzētu valsts mērogā tikt skaidrībā, kas, kam un kādēļ pieder.
    Tieši tā!

  2. Tas, ka zeme pieder àrzemniekiem, nav nekàds drošības apdraudējums, jo kara gadījumà neviens neaizliegs tur izvērst pozīcijas vai nodeklarēt, ka tā nepieder Latvijas valstij.
    Zeme ir tikai ràdītàjs, kurš maksā nodokļus. Un labàk, lai tà pieder vàcietim, kurš to apsaimnieko nekà vietējam, kurš to aizaudzē ar krūmiem. Un tikai nevajag sàkt gausties, ka mums visiem ir grūti un valsts mūs apzog!..
    Priecīgas Lieldienas!

    • -Zeme ap stratēģiskiem objektiem vienmēr ir izlukdienetu interese, tai ir vairaki miltārie pielietojumi.
      Masveida zemes pārdošana ārzemniekiem ļāva izveidot tādu valsti kā Izraēla.
      – zemi izpērk tas,kam ir nauda, nauda ir agrofirmām, agrofirmas nodarbojas ar savu interešu lobēšanu (baltu un melnu), saimniecisko darbību veic rūpnieciskām metodēm, kur tik var apvienojot, izcērtot un līdzinot z/g, līdz ar to zaudētājos ir vide (agroķīmija), ainava (milzīgas tukšas platības), viensētu dzīvesveids, kas raksturīgs LV. Latviešiem vnk nav naudas, lai pirktu lauksaimniecības zemi konkurējot ar ārzemju sia un tehniku, lai to apstrādātu. šajā gadijumā valsts nevis apzog, bet neaizsargā. Kas mūsu valstij ir ļoti raksturīga deformācija, tas pats ar armiju un iedzīvotāju veselību.
      – ar zemi kā ar sievu, ja tu viņu neapstrādā, tas vēl nenozīmē, ka “labāk vācietis”.

      • arī zemessargs

        + zeme un cita veida īpašums ir kaut kas par ko cilvēks ir gatavs cīnīties. Ja nekā nav, tad vienai daļai cīņas spars mazāks.
        Li Kvans Jao Singapūrā uzsāka liela mēroga dzīvojamo platību būvniecību ar iespēju cilvēkiem savu dzīvokli izpirkt. Viens no galvenajiem dzinuļiem bija – iedot jauniešiem viņu “tēva mājas” par ko viņi būs gatavi cīnīties.

    • “Zeme ir tikai ràdītàjs, kurš maksā nodokļus.” Acīmredzot, domātas īpašumtiesības, kuras ir “tikai rādītājs”?
      Kam te viss pieder, un kurš te maksā nodokļus, tas arī pasūtīs mūziku. Agri vai vēlu. Ne jau kaut kādu latviešu, kuriem turklāt viss vienalga, vienam tādēļ, ka trūkst prasmes un enerģijas, citam iemācīts “ne par ko negausties” labā šī mūzika skan jau tagad un skanēs nākotnē. Vācietim būs svarīgi, lai turpinās bizness un jaunā krievu vara uztur viņa īpašumtiesības, nevis kaut kādi mežoņi visu saārda un piesārņo ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zviedram vajadzēs “mierīgu konflikta atrisinājumu”, dānis paraustīs plecus – ko lai dara, ja vara mainās, tā tas bijis laiku laikos.
      Arī dažs labs latvietis pateiks, ka par dāņu cūku fermām un zviedru zāģētavām jau karot neies. Labāk izmantos Eiropas pamatvērtību – brīvās darba spēka kustības tiesības un dosies pelnīt pensiju sev un britam.
      Labi, ka visi tādi nav. Bet, ja valsts, kuru it kā “paši” esam izveidojuši, dod pilnīgi visiem vienādas konkurences iespējas pilnīgi visās jomās, bet ES – iespēju dānim saņemt dāņu subsīdiju par Latvijas zemi, dāņu banka dos aizdevumu cūku fermas ierīkošanai, daudz variantu lielai daļai vietējo nav un nebūs. Jā, arī tāpēc, ka daudzi no dzīviem palikušajiem krievu okupācijas laikos ir vienkārši degradējušies. Tā sistēma bija labi izveidota šim mērķim.

      • tādā nozīmē arī “viensētas dzīvesveids” pats no sevis ir stratēģiskais (aizsargājamais) objekts. Ziemeļamērikas indiāņi tādēļ spiesti piekrita rezervācijām, bet mēs varetu noteikt “rezervācijas” agrofirmačiem ļaujot ne vienmēr, ne visu un ne visur.

      • arī zemessargs

        Piem. atnāks Krievijas vēstnieks pie zviedru bankām un valdības, un pateiks:
        tātad mīlīši, mēs esam psihie, mums uz visu pajāt, mūsu tauta viss kaut ko pārcietīs. Ja Latvijā sāksies karadarbība, tad jūs visus īpašumus un naudu pazaudēsiet. Jums bankas – būs ļoti lieli zaudējumi. Un jūs, cienītā zviedru valdība, vēlētāji bez sāls apēdīs par pazaudēto pensiju fondu naudu (jūs esat mīkstie, jo pie jums tautai ir teikšana). Savukārt ja viss notiks mierīgi, tad varēsiet paturēt gan īpašumu, gan naudu. Ja nu tomēr būs zaudējumi no vērtības krišanas un visādiem letiņu teroristiem-nacistiem, tad mēs esam gatavi to jums kompensēt ar lētāku gāzi. Kādu lēmumu pieņems bankas un valdība, tāds arī tiks novadīts viņu sponsorētām Latvijas partijām.
        Tā, protams, ir tikai viena ietekmes grupa. Ar būvniekiem būs līdzīga saruna. Ar tranzītniekiem vispār nav vērts runāt, tur visiem viss skaidrs.

      • dāņi par Latvijas zemi dāņu subsīdijas nekad nav saņēmuši! tas ir kkāds izdaudzināts mīts.

  3. juridiskām personām – 1 005 660,2 hektāri jeb 18,4%,-te varētu slēpties arzemnieku zemes-tātad apgalvojums viss pārdots un pieder (zviedriem,daņiem un tt)…toomēr ir hibrīdkara paveids ar ko demoralizēt mūs,tas protams nenozīmē ka jaizliekas ka viss ok-bet tas tikia pierāda ka valsts neko nedara pret to-pret ko ir viegli cīnīties-te arī varbūt var vilkt pararēles ar Savčenko jautājumu un citiem,arī BS….
    un tādu piemēru ir jūra,kurus mītu variantā uztur mūsu sabiedrībā,lai arī tiem nav reāla seguma…vismaz ne to uzturētajā apmērā-vel piemērs ir izāģētā Latvija….kas maigi sakot ir bulshit…
    Runājot par zemju atgriešanos LV rokās,kustība notiek…valsts varētu vairāk atbalstīt…
    Nekas no manis teiktā neatceļ tēmas paceltā jautājuma svarīgumu un stratēgisko nozīmi…

    • tā statistika ir par atklātām kompānijām, a cik tur vēl ar vietējo fizisko personu aizsegu neviens nav skaitijis. turklāt process turpinās un uzņem apgriezienus, pēc 25 gadiem – 18%, cik būs pēc 50? Par mežu izzāģēšanu es nemaz neuztrauktos, jo tas ir bizness, kas balstits uz atražošanu, saimnieks vai no kurienes viņš būtu par to rūpēsies.Cita lieta kas ir šis saimnieks un kā valsts rīkojas ar tās rīcībā esošiem instrumentiem, lai realizētu politiku TAUTAS nevis ārzemju kapitāla interesēs. Un te barjera ir tikai Saeimas deputātu godaprāts, jo uzmest vajadzīgu likumprojektu un izdabūt to cauri tehniski ir iespējams, ja ir atbilstošs finansējums lobēšanai.
      Kur tu redzi lauksaimniecības zemju “atgriešanos”? Notiek atgriešanas apritē, tas gan, bet latvieši uz tās zemes pārsvarā būs darba ņemēji, nevis devēji.

      • 18% juridiskās personas,katrs zemnieks Latvijā ir Juridiskā persona-ZS vai Sia,kas nu kam-tātad starp 18% lieļa daļa ir tepat mūsu baleļiņi:)
        Atgriešanos pie mums es saprotu ar to ka zemes atpērk no Arzemniekiem mūsu pašu bāleļiņi…
        Lauksamniecība aug,un ar vietējo īpatsvaru,ne arzemju…arzemnieki vainu nomā zemi,vai tura atmatā gaidot izdevīgu piedāvajumu-pareizāk sakot dara to kombinācijā-protams ir daļa kas to apstrādā…
        Jautajums ir aktuals un stratēgiski svarīgs,bet nu nav jādot ienaidniekam to rokās visās nozīmēs kā musu morales un valsts graušanas līdzekli,ševiški ka velns nav tik melns kā to mālē…

        • ne katra ZS ir jurpersona, jo zemnieka vai zvejnieka saimniecība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tiek reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
          par to atgriešanos, lai te zemnieki stāsta, bet tie latvieši kas šobrīd aktīvi uzpērk un izmanto lauksaimniecības zemi balstās uz ārzemju kapitālu – vai nu kredītu vai pamatkapitāla veidā, kāmēr neizpirks daļas vai neatdos kredītu tikmēr saimnieki viņi ir tīri nosacīti. Pa to laiku mazie/sīkie mūsu tā sakot tautas sāls, kredītus neņems/nedabūs, pārdos zemi vai bankrotes konkurējot ar biezajiem, jo viņiem nav traktoru uc tehnikas. Man kā pilsetniekam grūti spriest cik lielā mērā viensētas mūms ir svarīgas, bet jūtu ka ir. Tradicionālos sīkzemniekus valstij būtu īpaši jāatbalsta, lai visa valsts, kur nav meža nepārvērstos uzartā ukrainas stepē no horizonta līdz apvārsnim.

          • Tie kas nav juridiskas personas ir piemājas saimniecības un ir citā grupā.
            Visi kas ved nopietnu saimniecisko darbību ir juridiskie:)
            Problēma ir,bet tā nav tik liela kā to mālē.
            Mana Latgales apkaimē nav neviena ārzemnieka,visi ir vietējie un viss ir ok-kredīti gan,tie daudziem ir.Šinī jomā sasieti daudzi.
            Bet kredīts ir nūja ar diviem galiem-kamēr tu ievero tā slogu,tikmēr slogo-x stundā vai varas maiņa-kredīts jau uzskatāmi ir dzēsies automātiski,ja vien kredītdevejs nevienojas ar jauno varu.
            Bet nu ‘apkērīgie” jaunie zemnieki ātri notirgotu tehniku (vai to tiem noprivatizētu okupanti) kautkur Krievijas dziļumos-un neviens kredītdevējs tai galus nesadzītu-savukārt dokumentus kā vajag arī par atkatu noformētu,Krievijā tā nav problēma šodien,Lv okupācijas gadijumā domāju problemas nebūtu arī pie mums.
            Savukārt vai jaunā vara ietu pavadā ar kredītdevēju ir diskutabls jautājums-cik ir zviedru investīcijas te ?Plus mīnus 2-4 miljardi…Zviedrijai tas ir sīkums,lai arī protams jūtams.

          • Ak mīļā vēsture…..
            Klasiskais Romas Republikas norieta periods un impērijas dzimšanas laiks.
            Tik žēl, ka Latvija nepārvalda pus pasauli.

          • Tradicionālos sīkzemniekus īpaši varam atbalstīt, bet tad tikai negaužamies, ka, berot naudu caurā mucā, mums nepietiek nauda zinātnei, ceļiem un aizsardzībai. šādi mēs varam tik uzturēt bezjēdzīgo agrārās valsts statusu…

        • Zemnieku saimniecības ir atsevišķi – skat. piem. http://www.vzd.gov.lv/files/ni_tirgus_parskats_4_cet.pdf sevišķi sākot no “7.Pircēju struktūras analīze” 12. lpp.
          Negribu “gaudot”, bet “nav svarīgi, kam kas pieder, ka tik maksā nodokļus”, ir tuvredzīga muļķība. Var palasīt, kā Jānis Kinna pirka viesnīcu Austrijā:
          http://www.la.lv/kapec-kinna-parcelies-uz-alpiem-2/

          “– Kā latvietis ar politisko pieredzi jūtas svešā vidē? Austrieši ir tādi lustīgi, draudzīgi, pūš taurē, jodelē, zina, ka pie viņiem apmeties bijušais ministrs?

          – Forarlbergieši ir atvērtāki, viesmīlīgāki par tiroliešiem un, tā kā atrodas pasaules krustcelēs, tad nacionāli jauktāki – vāciešu, austriešu, itāļu, retoromāņu un citu tautību pēcteči. Ar ciematiņa birģermeistaru esam iepazinušies, savukārt viņš un vietējās bankas bija “izvilkušas” no interneta mūsu biogrāfijas, un tur ir arī priekšstats, kur un kas ir Latvija. Lai nopirktu īpašumu, pašvaldībai jādod piekrišana, lai gan noraidījumam jābūt argumentētam. Apkārtnē citu latviešu nav, visā federālajā zemē dzīvo varbūt kāds ducis tautiešu. Ieleja ir ļoti stipra ne vien ar tūrismu, jo ienākums no katra pārnakšņojušā ceļinieka ir 1,10 eiro, ko nodoklī pārskaita pašvaldībai, bet arī ar kalnu upēs, ezeros saražoto elektroenerģiju, ko pārdod arī Vācijai.

          Pašvaldības ļoti koordinēti strādā tūristu pievilināšanai un informēšanai. Kalnu ciematiņos ir trīs četri tūkstoši iedzīvotāju, taču pēc svarīguma šī pašvaldība ir līdzvērtīga lielajai Insbrukas pilsētai, un man nav zināms, ka Austrijā plānotu “mazos” apvienot.

          Ir gan līdzīgas problēmas Latvijai tajā ziņā, ka jaunie dodas uz pilsētām, un tamdēļ, ka mūsu nopirktās mājas veco saimnieku bērni negribēja šo biznesu, īpašnieki to pārdeva un sev nopirka ģimenes mājiņu.”

          Tālākais sevišķi atbilst mūsu pārrunātām tēmām. Dažus austriešu brīvprātīgos ugunsdzēsējus pazīstu personiski, tas ir liels gods, un aprīkojums viņiem ir izcils:

          Starp citu, Austrijā nesen bija referendums, kur tauta ar lielu vairākumu noraidīja pāreju uz algotu profesionālu armiju. Pateica, ka jāturpina obligātais dienests. Un karavīri ir ļoti “redzami”. Stalti, kārtīgi tērpti puiši trenējas slēpošanā un izturībā kalnos. Tikpat pamanāmi ir ugunsdzēsēji. Tie ir brīvprātīgie. Visos pasākumos viņi ir klāt, turklāt gandrīz katrā ciemā ir pūtēju orķestris pilnā sastāvā. Bieži vien ugunsdzēsējiem ir “monopols” karstvīna tirgošanai āra saiešanās, ar to viņi labi nopelna, vēl atsūta laipnu papīru, ka, lūdzu, ziedojiet glābējiem no uguns, un visi viņiem ziedo.”

          • Spānijā cik zinu, ne par kādu naudu neko nekustamu nenopirksi, ja vietējiem tavs ziemeļnieka purns nepatiks un iepūt viņiem ar visu EK…

            • Alpos tūrisms ir mega industrija, kur nacionālisms-patriotisms tiek nonivilēts līdz naudiskam līmenim. tur daudzi bagātie vācieši ir iepirkuši īpašumus Austrijā, Itālijā… sarunas tiek raisītas gan angļu, gan vācu valodās, jo “sūda” itāļu vai franču valodas reti kurš zin (izņemot vietējos) 😀 pēdējā laikā apkalpojošā sfērā tiek pieņemti krievi, jo arī tādi ir maksātspējīgi. bet šveicē norēķināties ar eiro nekur man nav bijušas problēmas!
              ar šo es gribēju pateikt, ka mēs gribam būt nacionālisti līdz mielēm, kaut mūsu tautieši atšķaida citu valstu populāciju, vairojot svešu valstu IKP, bet pieņemt kaut to pašu dāņu, vāciešu vai holandiešu lauksaimniekus mums ir nāves grēks, jo viņi tak rūpējas tikai par svešu valstu interesēm, izzog Latviju utt, kaut daļa ir apņēmuši latvju zeltenes par sievām, viņu bērni iet latviešu skolās un nodarbina latvju populāciju Latvijas laukos!
              galvenas, lai tas viss nepārvērstos pašizolācijā (līdzīgi ru), kad daudz ko gribam paši, bet augstāk par savu pakaļu uzlēkt nespējam!

          • Es neparto ka apgriežamies un guļam mierīgi-es jau rakstīju-tas ir svarīgi un ir jaseko līdzi.
            Jātbalsta savējie-jāveicina zemju atgriešanos mums.
            Pārspīlēt un krist panikā nevajadzētu, vajadzētu valsts mērogā tikt skaidrībā, kas, kam un kādēļ pieder.-pilnībā piekrītu-atkārtojos velreiz-bet uzsveru tik traki un ļauni kā to pasniedz nav,Latvija vēl pieder mums,gan meži,gan zemes,bet arzemju īpatsvars aug-bet nakotnē varbūt arī kritisks!
            Kam pieder zemes ap stratēgiskiem objektiem-tas gan nav zināms,bet būtu jāzin,tapat ka stratēgiski īpašumi!

  4. Pirms pāris gadiem lielās platībās atkal sāka sēt Hruščeva kukurūzu.Saimniekiem vismodernākā tehnika,ikviens viņiem maksā īpašo rēķinu oik kogenerācija.

    • A kas vainas kukurūzai?Īsti nesapratu-ideāla zaļā barība un skābbarība?
      Ja reikina platība/produktivitāte-ļoti labi!

      • Kukurūzai nav ne vainas,bet lielākā daļa šīs kukurūzas tiek izmantota gāzes un tālāk elektrības ražošanai,par to visi maksājam oik koģen.,par to var pārliecināties elektri’bas rēķinā.Tādi saimnieki saņem 2-kāršas subsīdijas-ES hektārmaksājumi+oik.,bet ražotā enerģija nav nemaz tik zaļa,jaudīgajos traktoros lej visparastāko soļarku.

        • Manuprāt labak 2x pārmaksāt,nekā nedamaksāt un riskēt ka viena jaukā dienā elektrības nav,jo kaimiņam (Ru) tā ievajadzējās…te nu nūja ar diviem galiem…
          Man nepatīk šitā latviešu mode skaust un skaitīt kaimiņa naudu-kad vienreiz beigsim to darīt-jo labāk iet kaimiņam-jo labak mums visiem-te es protams nerunaju par krapniekiem-shemotājiem un korupcionariem-tas ir cits stātsts…
          bet daudzi pelna naudu daudz maz godīgā veidā…

        • vilciens aizbrauc

          Jā, nezaļi un nepareizi, BET:
          – nevar aizliegt zemniekam legāli taisīt biznesu. Nu kā var neņemt naudu, ja met pakaļ. Cita lieta, ko zemnieks darīs, kad valdība attapsies (vai kad zemnieku mafija beigs kukuļot, ko mēs varam zināt?)
          – zemnieki no šitā taisa biznesu un tādējādi 1) izdzīvo 2) var augt
          – un mazajiem zemes īpašniekiem ar to pašu ir alternatīvas, kam izīrēt zemi, ko paši citādāk neapstrādātu vai pārdotu (ne obligāti) ārzemniekiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s