Sakarīgi

vara bungas: paldies “jobtehnology” par norādi uz ļoti labu lekciju par taktisko sakaru tīkla organizāciju kaujas apstākļos pēc UA brīvprātīgo pieredzes. Stāsta brīvprātīgais COMBAT-UA

tēžu veidā:

1. Motorolla “выиграла” тендер на поставку радиосредств в ВСУ и другие военизированные подразделения.
2. На начало войны, Motorolla – единственная компания способная была дать минимально необходимое количество радиосредств.
3. ГУЗИС, вместо того, что бы полностью закрыть вопрос радиосвязи в самых боеспособных подразделениях, раздали эти несколько тысяч радиостанций во все ВСУ и таким образов на роту приходилось до 10 радеек…
4. Motorolla посадила военных на “наркотик”: так как Motorolla в цифровом (шифрованном) режиме не сопрягается почти ни с одной радиостанцией другого производителя, военные постоянно просят радейки 4800 и 4801, стоимость которых от 1200$. Это очень дорого для волонтеров и мы начали искать более дешевые варианты.
5. Мы начали таскать Kenwood (от 750$), Hytera (450$) и Baofeng (70$). Сравнивать их не корректно. Если брать все что есть по связи в АТО – то подавляющее большинство это оборудование станрта DMR (Hytera, Motorola). Поэтому для взаимодействия нужно смотреть на оборудование этого стандарта (DMR). Motorola и Hytera совместимы по шифрованию. Для этого в Hytera надо добавить лицензию шифрования и настроить Motorola соответствующим образом. Покупать оборудование NXDN (Kenwood) и Baofeng в этих условиях – мягко говоря просто неумно, недальновидно и бесперспективно.
6. При полномасштабном наступлении, у России есть очень мощные системы РЭБ и РЭР, которые положат все средства связи и “выстроенную структуру связи ГШ и МО” в течении нескольких минут, что мы испытали во всех котлах: от Илловайска до Дебальцево.
7. Выход. Единственно правильное решение – это строить систему связи на ВОЕННЫХ средствах связи, которые будут обладать: – шумоподавлением; – ППРЧ; – ALE; – пыле/влаго/ударо-стойкостью по стандарту MIL-STD-810; – РЭЗ – радио-электронной защитой; – мощным шифрованием; – передачей данных; – военным диапазоном частот; – сверхнизкими мощностями; – тощо.
8. В данный момент такие средства собирают в Киеве. Директор ныкается, т.к. его просто пристрелят: комплект (станция, гарнитура, запасная батарея) стоят 1000$, а это как минимум на 200$ дешевле чем гражданская Motorolla!
9. Мы прикладываем все усилия, что бы победить коррупцию и дать правильные средства связи для нашей Армии! Эта работа ведется, но очень тяжело и опасно.
10. Мы победим! Быть добру!

izvērstāks skaidrojums iesaku skatīties:

no pretējās puses :

šeit un šeit

 

Advertisements

66 responses to “Sakarīgi

    • RU REC ir spēcīga, bet arī par harisiem neka labāka nav, arī UA slavē, kas reāli sastopas ar radioelektronisko cīņu. Patika doma par raidītāja jaudas regulēšanu uz leju, līdz pašam minimumam. Kā arī tas ka civilā tehnika ir miera laikam, karā ar pretinieku kuram ir REC spējas tas ir bleķis.

    • Raksts par neko, sākumā biedē, ka krievi visus nopeilēs un noglušīs, beigās pasaka, ka nē, mums iepirktas labākās rācijas un nekas mums nedraud.
      Ar sakariem lielākā problēma ir cilvēciskais faktors, ja sakarnieks labi apmācīts un ir pieredzējis, tad par sakaru drošību nebūtu jāuztraucās.
      Neba jau nu tikai krievi peilēs un slāpēs NATO sakarus, arī NATO peilēs, slāpēs un veidos viltus “punktus” vazājot krievus aiz deguna.
      Īsāks sakot, rastaman, sāc likt ne tikai plikus linkus, bet nedaudz arī mēģini veidot diskusiju piemetot savas domas, jo pliks links no jauna komentētāja neko daudz neliecina par Taviem mērķiem un viedokli ne cik, tik rada domas, ka te viens trollēt mēģina 😀 !

    • arī zemessargs

      Pastāv tāda lieta kā pretdarbība. Uztaisi daudz viltus raidītāju – visus nenoslāpēsi, slāpē viņu sakarus, dzen muļķības ēterā… izmanto HARM 🙂

    • Nu tas ir tipisks hibrīdkara trollis – uzraksta bezjēdzīgu panikošanas linku ar apšaubāmu saturu, no sērijas – viena tante teica.

  1. Nu jā, uz mums var neattiecināt, jo ne mums valsts izmēri, ne vienību skaits ir tik liels, lai te sāktos problēmas ar sakariem, kur viens lietos viena ražotāja rāciju, otrs otru, trešais trešo.
    Ja plānotais Harris rāciju iepirkums un Radmor akumulatoru iepirkums būs paveikts godprātīgi, tad, domājams, ar sakariem mums problēmu nevajadzētu būtu un Ukrainas pieredze būs tāds briesmu stāsts vakarā pie ugunskura, ko stāstīt jauniņajiem.
    Viena problēma gan ir, piekūni ar poļiem neiet kopā, ja mēģina to pa kluso.

    • mums pietiek problēmu ar pašu radmoru un harisu savstarpējo savietojamību. cerams, ka ar iepirkumu vismaz harisi spēs bez problēmām visās niansēs būt savietojami savā starpā. un radmori savā.

      • Manuprāt Radmorus kā sugu vajadzētu vai nu nomainīt lai visi esošie ir vienādi(tas gan saziņu ar H nemainīs) vai arī vēl labāk, tomēr iepirkt jaunas rācijas arī nodaļām, lai var būt saziņa ar H vienādā šifrēšanas līmenī.

    • kāpēc, lai ar sakariem sāktos problēmas? 😉 ukraiņu sakaru problēmas sākās “manevru karos” kur atļaušos uzskatīt, ka ukraiņi visas uzbrukuma operācijas pakāsa, tiklīdz saskārās ar nopietnu pretinieku (Krievijas armijas daļām). Kamēr gāja seperātistu dzenāšana ukraiņiem ”viss izdevās”.

      Pieļauju, ka mums uzbrukuma operācijas diez cik aktuālas nebūs un atļaušos uzskatīt, ka mēs neesam gatavi uzbrukt pretinieka ”rotas kaujas grupai” (120 kājnieki, ap 10 bmp, mīnmetēju vads + kāda prettanku raķešu sistēma) zinot pretinieka spēka struktūru būs jābrīnās, ja kaut, kur sastapsim atsevišķu pretinieka vadu. Tātad sakarus mums uzbrukumam nevajag, jo nebūs pašu uzbrukumu.

      Nākošā nianse reljefs- ja radio slāpēšanas efektivitāte ir Ukrainas līdzenumos tad mums tādi nav “stāvēju dziedāju augstājā kalnā”. Ja sakari pazūd- tad uzreiz zinām, ka artilērijai (ja vien tāda būtu) ir jāšauj pa tuvāko kalnu pretinieka pusē.
      protams savām rācijām mēs varētu uzlikt antenu, kas raida noteiktā sektorā, nevis vienādā rādiusā ap sevi.

      Aizsardzības kaujā- ja aizsardzība turas- tad visam ir jānotiek pēc sopa. ja aizsardzības sistēma neturās/brūk tad bardaks ir tāds, ka neviens nekam nespēs izsekot.

      Ja ”kontroli” gribās nodrošināt caur radio sakariem- šāda taktika ir morāli novecojusi. visu, kas notiek kaujas laikā, bataljona/ brigādes komandieriem būtu ”jāredz” ar bezpilota aprātiem, turklāt daudz plašāk, nekā to redzētu vada/rotas komandieris no savas atrašanās vietas.

      uzdošu jautājumu, cik reižu kādam ir noderējis “aifons” ballītes kautiņa laikā ;)?

      es protams esmu par sakariem, katrā mašīnā būtu jābūt raidstacijai ar virziena anteni. sakrariem vajadzētu būt līdzeklim ar kuru efektivizēt labi apgādātas un apmācītas vienības.

      • jā, pie mums mīl visu ko pieprasīt ziņot sīkāko kaujas informāciju uz augšu, tas kā minimums kaitina. Aifona īpašnieks ballītes kautiņa laikā parasti filmē (labākā bildes kvalitāte), jo žurnalistu puses neaiztiek.

        • Vai nu filmē vai izsauc policiju vai ātros, līdz ar to piemērs īsti nesanāca Aniņam 😀 !
          Par BPLA – Aniņ, bet Tu taču pats saproti, ka arī BPLA tiks slāpēti, pārtverti un nīdēti ārā, tie šajā ziņā no sakariem pat atpaliek savā ievainojamībā, līdz ar to BPLA pliks nederēs, vienam otru jāpapildina.

      • Ua nemaz tik slikti negāja,lai arī var piekrist ka kopējā stratēgijā Ua zaudēja,taču zaudējuma katastrofiskie apmēri ir lielā mērā Ru propogandas efekts (kurš kā redzam ir daļēji nostrādājis),gan Ua mēdiju dzīšanās pēc reitingiem(demokrātija+bizness-mūsu ahilesa papēdis-Ru trumpis pret mums)…
        Pētu konkrēti Ilovaisku un Debaļcevu-gan ar laiku būšu spējīgs uzrakstīt ko aptverošāku par to-taču uzreiz varu teikt ka -gan Ilovaiska,gan Denaļceva Seperiem-Ru izmaksāja daudz,daudz dārgāk un asinaināk nekā tas tiek pasniegts…
        Es pat teiktu ka Debaļceva nav Ua komandvadības klūda ( no tā varēja izvairities-taču iespējas ierobežotas-jo visoptimālāk būtu atdot D-bet vai kāds saprastu to?),tas ir vnk zaudējums ( lai piedot man visi-nevarēju atrast vārdus,kā vēl labāk to pateikt,lai arī šie vārdi nav istie),kur lielā mērā nostrādāja pretinieka spējas un varēšana un un Ua vajās vietas(kas protams ir Ua armijas vadības un AM vaina jebšu noziegums 20gadu garumā pret BS)…
        Ua nespēja uzzināt kur būs trieciens-Separi Debalcevu uzsāka jau ap 18 decembri (gandrīz mēnesi tika slēpti vilkti spēki),tanī pašā laikā tika izdarīts spiedisn visā frontē ieskaitot Debaļcevu-un Marianpoli-spēku Ua bija tik cik bija-uzdevums bija zināt kur sitīs-D vai M-Separu spēki visā frontē uzauga x reizes-lai gan logika liek teikt ka neesoši spēki nevar vairoties nedēļas laikā-tie savairojās ļoti atri-visā frontē bija spiediens-te arī sākas iemesli kadēļ stratēgiski UA zaudēja…!
        Uzksatu ka D nevarēja atdot bez cīņas,jo tā ir stratēgiska vieta priekš separiem,savukārt riskēt ar M ir tikpat noziedzīgi-ja nu būtu jaizškiras tad protams M ir priekš Ua vertība-D tikai seperiem…bet gribeja abas paturēt…
        Īsumā Ua iedeva biete seperiem uh kur labi,bet separi arī nepalika parādā-D Ua bija daudz veiksmīgāka operācija nekā I,kur tomēr Separi dominēja!
        Separi gan vienā,gan otrā nospieda ar masu Ua-tradicionāla Ru taktika vēl no pagājušā gadsimta sākot ar PSRS-SOMU karu…
        Šodien Ru reglamentā stāv rakstīts,ka komandieris drīkst atkāpties ja uzbrukumā ir vismaz 30% dzīvā spēka un tehnikas zaudējums-aizsardzībā ja ir vismaz 50% dzīvā spēka un tehnikas zaudējums…tie ir kritēriji pec kuriem komadierim nedraud atbildība par neizpildīto uzdevumu-tas protams neizslēdz manevrus un visu citu-taču tas ir rādītājs-kurš jaatceras mums-ka kamēr uzbrūkošajai Ru BKG nebūs mīnus 30% ,visdrīzāk tā uzbrukumu turpinās..
        Vispār Ru komandvadībā un ir daudz intresantu lietu,un tradīcijas Ru spēlē par labu mums-pie noteikuma ka mūsu komadieri drīkst kaujas laukā rīkoties pēc saviem ieskatiem un kaujas situācijas,nevis kā Ru-drīkst tikia pēc pavēles…

        • Par Debaļcevi varu piekrist- tikai ar nosacījumu, ja atkāpšanās būtu organizēta (cīnāmies cik varam un tad ar mierīgu sirdsapziņu atkāpjamies) un pēdējā atkāptos tanku rota, kas segtu kolonu.

          tur vairāk izskatījās pēc haotiskas bēgšanas.

          un beidzot sākam saprast, ka lai kaut kur mēs apstādinātu pretinieku mums faktiski vajadzēs noguldīt 30% (1000-1500 cilvēkus) no pretinieka brigādes. un tas mums visticamāk izdosies pie diezgan līdzvērtīgiem zaudējumiem. Tā teikt ”mini Verdena”.

          • Es drīzāk teiktu ka pārlasīt un izskatīt 2pk mācību materiālus par prettanku darbību,un “rukopaškas” cīņu un taktiku,būtu vairāk kā svetīgi-jo diezgan reāli ir tas ka mehu vai tanku iebrukums būs jalikvidē ierakumos,nevis pirms tiem….un pārāk neaizrauties ar prātuļošanu par viedo aizsardzību…jo dubļos ir vajadzīgs cits viedums,kas mums trūst BS spējās lai varētu runāt par viedo aizsardzību un pretinieka iznīciņāšanu no attāluma…reku kautvai tas pats UA “ZENIT” Piemērs,bija migla,pretinieku redzēt nevarēja-šāva uz aklo-un beidzās ar rukapašku ierakumos pret tankiem-īsts 2pk…
            Mums tāpat kā UA nav termokameru-līdzarto miglā esam akli,naktī esam akli un tt….īsumā pietiek ieskatam…pie tam bla arī miglā bez termokameras būs akls…

        • Starp citu, kā izpaužas darboties tikai pēc pavēles ? ko dara ar tiem kuri veic atkāpes no pavēles? 😉 ja veiksmīgi tad saņem uzslavu, ja neveiksmīgi- sadod pa muti un atstādina?

          • galvenais kritērijs sasniegtais rezultāts vai neizpildes sekas, ja mērķi sasniegti vai kopumā ar neizpildi nav nodarīta liela skāde, viss būs ok.
            tadēļ ari saku ka nominālie komandieri, kas nedod rezultātu ātri tiks degradēti līdz kareivjiem, bet līderi, kurus jau tagad var un vajag saskatīt, ķlūs par lauka komandieriem, pat bez izglītībām un pakāpēm.

            • Daudz atkarīgs no operācijas dziļuma,augstuma pakāpes-ja vietējā vienības operacija-ok-bet ja nāk no augstākas vadības,tad kā saka kā kārtis kritīs….
              Virsnieki visos līmeņos cenšas neriskēt ar karjerām-jo aiz katru stāv kāds vel augstāks taču…un tas ir vajais posms tur…lai arī škietami škiet viss pareizi-tas tomēr ir mīnuss.
              piemeram Usai ir pilnīgi cita pieeja ,pilnīgi pretēja…
              kā ir mums katrs pats zin(kam sakars)
              JĀbūt ir kā Usa,ideālā kā Izrēlas armijā,tā ir visefektīvākā,protams ja neizmanto lauņprātīgi-bet tad jau pēc kaujas “razbor paļotov”…

              • ASV virsnieku karjerā pierādītas līdera dotības nav tukša skaņa, bet citās valstīs miera laikā to grūti parbaudīt. Atkal jāskatās uz UA, taktiska līmeņa komandieri tur reti veidoja klasisku karjeru. Arī mums katrā ZS bataljona ir līdz bridim nenovertēti līderi.

          • Vispār jau domāju NBS virsniekiem nebūtu šīs lietas jāstāsta,jo to šiem jau būtu jāzina mācoties,bet citiem iesaku izpētīt,jo ir daudz intresanta un šīs zinašanas ļoti var palīdzēt un palīdzēs-jo palīdz saprast un prognozēt vienu vai otru darbību un taktiku,kā arī sekas un cēļoņus:)
            Pavēles nepildīšana tā arī jasaprot,kā tas skan.
            Īsi sakot pavēles nepildīšana,darbošanās ne pēc reglamenta,vai iniciatīvas izrādišana kaujas laukā,ja tā nenes augļus-risks ar karjeru ir mazākais kas gaida-līdz pat tribunālam kara…(kara tiesa)…tāpēc virsnieki cenšas vairumā darīt visu pēc tā kā teikts,pat ja tas ir redzami nepareizi vai klūdaini-plus vecakie komadieri greisirdīgi uztver jauno ne reglamenta vai pavēles panakumus-jo tas drayd bīdīt šo krēslus,tāpēc tādus virsniekus “čmorī”…tadas ir Ru tendences īsumā…
            Piemēram x vienības komandierim uzdot triecienā ieņemt Aniņa vienības sargātās pozīcijas-bez pienākušās izlūkošanas,vai tā ir neprecīza,nepilnīga.
            X vienības komandieris dodas šturmēt Aniņa pozīcijas,taču Aniņš laicīgi sagatavojies un jau pirmajā meiginājumā (vēl neatklajot ienaidniekam visas savas ugunspozīcijas un taktiku-sekretikus) ievaino 4% no uzbrūkošajiem,uz ko x vienības komandieris noļemj atkāpties lai labak sagatavotos un izlūkotu Aniņa pozīcijas…pavēle nav izpildīta-x vienības komadiera -komandieris grib panākumus nodot x vienības komandieri vadībai,kura pieņem lēmumu piemērot kādu sodu šim komandierim…vai nu uzreiz vietējais komadieris šo atstādina…(atstadināšana,tribunāls un tt…)…
            Bet ja x vienības uzdevums bija piemeram uzņemt Aņiņa vienības uzmanību pilnībā uz sevi,kamer y vienība iet tai garām un cenšas aplenkt-x vienības komadieris atkāpjoties atļauj Aniņam pieversties flankējošajai vai aplencošajai vienībai un to iznīcināt-tad x vienības komadieris ies uz tribunalu-ja paveiksies zaudēs pakāpi un visus dienesta labumus-apbalvojumi,pensija dzīvoklis…un tt…tiks izmest uz ielas…sliktakajā tam visam klat nāks vel kāds termiņs #…pie tam tikpat nopietns risks pabojat karjeru ir arī x vienības augstakstavošajiem komandieriem…-tāpēc uz x vienības komadieri būs spiediens kas tam liegs saudzēt dzīvības un tehniku,bet tanī pašā laikā pie lieliem zaudējumiem arī riskēs ar karjeru-ja nu vienīgi viss maksā dārgi-taču uzvara ir rokā-tad par neprofessionali un dārgi-nebūs nekas…bet nāks zvaigznītes un tt…
            Ru ir tendence,ka riskantus uzdevumus pavēles uzdot mutiski,bez rakstiskas paveles 9 tas nav pēc reglamenta-bet ta komadieri apdrošina sev pakāpes un karjeras),kas neveksmu gadijumā visu vainu noveļ tikai uz paveles izpildītāju-tā ir Ru komandvadības tendence…tā bija gan 1995-gan 2000 gadu,gan Gruzijas karā,tā ir arī Ua karā.
            Zināms separu aprindās un Ru aprindās gadijums,kurā kāds no Ru komandieriem ir pildot pavēli aizvedis jaukto separu un Ru vienību pret UA pozīcijām,tanī kaujā ši vienība praktiski iznīcināta-uz ko kāds no seperiem esot gribejis šo nošaut,bet iešāvis kāja-komadieris aizceļoja uz Ru arstēt kaujas ievainojumu un esot apbalvots ar ordeni par “muzestvo” lai gan visi seperi uzkskata ka par to šis butu janošauj..šis stāsts figure uzsveru separu pusē,ne Ua.
            Bet tādi piemēri ir arī no Čečenu-un Gruzijas kara,kad komandieri akli pildot pavēles ir savas vienības norakuši,bet par to ir sanēmuši ordeņus,jo kā likums ja pavēle oficiāla,tad visa virsnieku kēde to piesedz-jo ar pakapēm nevins negrib riskēt…te nu svarīgi cik sastrādāta vienība un kādas ir saustarpējās attiecības vadībai tajā-ja ir kāds kas grib apsēsties kolēga krēsla vai citādas antipātijas,kā likums viss beidzas slikti,bet virsnieku vidē mēdz būt kā saka “adin umneja drugovo”.
            Bet virsnieki kas izrāda savu iniciativu vai atļaujas nepildīt pavēli-kā likums karjeru ātri beidz-pie nosacijuma ka šī iniciatīva lai arī pareiza nav bijusi auglīga-ja auglīga tad ok..bet ja ne-tad darbība ārpus pavēles vai reglamenta=karjeras beigas.
            Ja palasīsi un papētīsi kā ir šodien Ru,tad kā likums izkristalizējas ka virsnieki cenšas darīt tikai to ko tam delagējuši un pēc reglamenta-nekādas iniciatīvas vai izdarīt vairāk un labāk nav-jo neveiksmes gadijumā ir karjeras risks…un tā ir objektīvā realitāte..
            Jaunākie virsnieki,pilnībā pakļaujas vecākajiem,pat ja tie kļūdas un tt…kas itkā ir standarts jebkurā armijā-taču iebilst kā likums Ru ir nevis kolēgu darbs,bet tiek uztverta kā lekšana acīs un karjera atkal ugunīs…
            Problēma esot ka vecie buki-esot ļoti spēcīgās domās un jauno iniacatīvu vai labaku risinājumu uztver greizsirdīgi un tādus ātri izravējot-protams ne visur un viss tā,bet tendence tāda-ja ne karjera ugunis,tad dienesta vieta var aizceļot uz ” nekomfortablu apgabalu”:)

        • Majors A.Purviņš

          Ja runa ir par Debaļcevas aizsargāšanu, tad no Ukrainas BS vadības tas bija totāls stratēģiski-operatīvais debīlisms. Mužeka izskatās ka savu ģenerāļa gudrību smeļas no Padomju filmām par II pasaules karu. Ieskatieties kartē – cik ilgi bezdarbībā var stāvēt šāds cauršaujams “loceklis”, kurā ir iespundēti vairāki tūkstoši karavīri.
          Iesaku tomēr iedziļināties tajā ko savā laikā ir rakstījis ģenerāli P.Radziņš:
          “Karā uzvaru dod ne lielāka vai mazāka zemes gabala iegūšana, bet tikai ienaidnieka armijas iznīcināšana. ” (Muižeka par “zemes gabalu” bija gatavs bezjēdzīgi atdot ievērojamu kaujas spējīgo armijas grupu. Noturēt Debaļcevu nebija ne mazākās iespējas. Hitlers dēļ stratēģiskās Staļingradas padirsa veselu armiju un līdz ar to iezīmēja savu sakāvi).
          Šeit vēl viens citāts no Radziņa grāmatas “Latvijas atbrīvošanās karš”:
          “„….mūsu centrs katru dienu regulāri virzījās uz priekšu, kamēr abi flangi palika pilnīgi uz vietas – labais Bulduros, pie Lielupes ietekas jūrā, un kreisais – pie cementfabrikas. Caur to mūsu stāvoklis palikās ar katru dienu arvienu vairāk ielenkts, un mūsu fronte iztiepās garumā. Zināms, pagarinājās arī ienaidnieka fronte; un, ja vienas puses ir ielenkts, tad tāda pašā stāvoklī atrodas arī otras puses daļas. Izšķirošas sekmes un galīgs cīņas iznākums šādos gadījumos atkarājas pilnīgi no tam, kura puse prot labaki manevrēt un kurai pusei ir pietiekoši daudz morāliska spēka- izvest savus nodomātos plānus līdz galam, neskatoties ne uz kādām nejaušībām. Nekad nav iespējams gūt uzvaru, ja prāto par to, ko darīs ienaidnieks, un kas mums ir pret to jādara; – tas noved pie defensīves, kura beidzas ar neveiksmēm. Kas grib uzvarēt, tam ir jādomā par to, ko viņš grib panākt un, kā ienaidnieks var reaģēt uz viņa darbību: ir jāuzspiež sava griba un vara ienaidniekam; viņš jāpiespiež aprobežoties ar aizsargāšanos, – aizsargāšanos, kura tā kā tā reiz beigsies ar pilnīgu neveiksmi.”
          Šajā arī izpaudās Radziņa kara ģēnijs, kā viņš pats vēlāk rakstīja: “Lielu kara vadoņu – ģēniju idejas ir vienkāršas, bet viņu piemērošana ārkārtīgi grūta. Tāpēc jo lielāks ir karavīra talants, jo tuvāk viņš pats stāv ģēnijam, jo vieglāki un labāki viņš piemēro lielu kara vadoņu idejas – kara mākslas idejas, kamēr vājāki talanti, nespēdami šīs idejas izlietot, aprobežojas tikai ar ārēju formu piemērošanu, t.i. viņi seko ne idejām, bet formām. Jo vairāk tiek piegriezta vērība formām, bet ne idejai – garam, jo vairāk kara māksla iet uz leju, jo katra forma novecojas. Agrāko formu stipra kopēšana priekš armijas kaujas spējām ir viena no visbīstamākām parādībām, pareizāki sakot, viena no kara lietu amatnieku visbīstmākām uzvedībām – tā noved pie smagas zaudēšanas.”

          • Piekrītu Radziņam un uzskatu ka ir mūsu lepnums un piemers-taču Debalceva jaskatās netikai no militārā viedokļa,vel jau ir politiskais-kurš saprastu un piedotu Debaļcevas atstāšanu?
            Tur politikāņi un BS vadība domāja arī par siltajam vietām-bet kad neveiksme nāca kopa ar politikaņiem-tad jau bij vienā laivā un “uzvara” atkapjoties tika pasniegta kā uzvara tiešā veidā…
            Isumā Ua labi sēdēja tur un izlūkinfa liecināja ka separu spēki,nav tik lieli lai izsistu UA un papildinaties arī nav no kurienes,bet tie būtu tur noasinojuši-bet kā zinām seperiem bija x reizinātāji hibrīdvienības no kaimiņa-kas arī mainīja svaru kausu…tālāk noslāpēja sakarus,ielenca….un rezultāts iznāca tāds kā iznāca…
            Separiem morāles nekādas nebija-ja tagad lasam separu un to komandieru atmiņas-tad dezertēšāna,pavelu nepildīšana,bailes bija klasika separu pusē Debaļcevas spēlē-Ua iespējams morāle bija labāka,bet arī ne tuvu tam kam būtu jābūt…
            Bet viens mērkis tika sasniegts-separi tika noasinoti ļoti stipri…tāpēc ofensīva izsīka-Debaļceva bija plānota kā zibensakcija 3-max 5 dienu garumā-bet izvertās separiem par mēnesi ilgām sīvām kaujām+plus 1 gatavošanos tam…
            Es nekādi neazstāvu UA generālštābu-tikai norādu ka viss notikušais nav tik viennozīmigs zaudējums…bet nu kādās prizmās to vertē protams…galarezultāts zināms,gan stratēgiski,gan fiziski…un to sauc zaudējums.
            Debalceva-politikas un pašpropogandas un baiļu no reitingu zaudējumiem rezultāts…ja skatamies šodien-tad domāju tapat neviens nepateiks-no politiku puses ka varēja rikoties savādāk-uz cenas vara un reitingi-kas nav pareizi-jo jabūt valstiskuma atbildība un atbildība pret tautu un armiju…bet arī mums pašiem piemērs labs-reitingi dieva vietā…
            Ko Radziņš saka par politiku un armiju-kā tas iet kopā-kurš kuram kā saka varbūt ” Ukazs ” un kā pareizi…?

            • Majors A.Purviņš

              Radziņš saka to pašu, ko Kārlis fon Klauzevic pirms viņa 🙂
              “Karš ir diplomātijas darba turpinājums. Ko valsts vai tauta nevar panākt ar diplomātijas sarunām un rakstiem, to viņa cenšas panākt ar spēku.
              Ko nespēj diplomātija izdarīt ar vārdiem un rakstiem – to dara armija ar spēku, un, kad armijai trūkst spēka, tad atkal diplomātija nāk tai palīgā.”

            • Majors A.Purviņš

              Šeit detalizēts piemērs no mūsu pašu kara vēstures.

              “No šī mūsu pretinieka slēdziena ir redzams, ka mūsu armijas darbība ir novērtēta diezgan augsti un visādā ziņā augstāk par Padomju Krievijas karaspēka darbību. Lūkosim apsvērt šīs karadarbības izvešanu no mūsu redzes stāvokļa. Karš ir politikas turpinājums, tikai ar citādiem līdzekļiem, un turpinājums tādā laikmetā, kad ar politiku vairs nekas nav sasniedzams. Ja karš ir politikas turpinājums, tad starp politiku un stratēģiju ir jābūt visciešākajiem sakariem. Kad karš tiek vests, tad gan politika vairs pastāvīgi nedarbojas ar to valsti, ar kuru tiek karš vests, bet ar citām valstīm tomēr darbojas pastāvīgi. Politikai ir jāpabalsta stratēģija ar visiem līdzekļiem. Pabalsts sastāv stratēģijas stāvokļa uzlabošanā: iegūstot sabiedrotos vai vismaz nodrošinot citas frontes (ārējā politika) un dodot stratēģijai visus kara vešanas līdzekļus (iekšējā politika). Latvijas politika nepabalstīja stratēģiju.
              1) Kas attiecas uz sabiedroto iegūšanu, tad politika negribēja vai nemācēja šinī lietā itin neko darīt, lai gan apstākļi bija ļoti labvēlīgi: Polija piesolīja pabalstu. Stratēģijai nācās pašai meklēt sev palīdzību – sabiedroto – un tas tika darīts; pie tam politika neteica ne „jā”, ne „nē”, – tas ir, negribēja uzņemties atbildību, nomazgāja rokas: ja stratēģijai ar Polijas palīdzību izies labi, tad labi, ja labi neies, tad vainīgs būs tas, kurš iesācis kopdarbību ar Poliju. Man nav zināms, kādas sarunas veda ar Igauniju, bet man liekas, ka ir bijis iespējams pie labas gribas un enerģijas atturēt Igauniju no miera slēgšanas ar Padomju Krieviju taisni tanī brīdī, kad mēs uzsākām uzbrukumu, ja būtu nodibinātas labas attiecības ar Igauniju.
              2) Mūsu politika arī neko nedarīja pārējo robežu nodrošināšanai. Ja ar Vāciju tiktu tūliņ noslēgts miers, tad nebūtu jātur Vidzemes divīzija Liepājas rajonā un šo divīziju varētu vēl janvāra mēnesī pārvest uz Latgales fronti, ar ko būtu iegūts noteikts spēku pārsvars. Arī pa uzbrukuma laiku politika negribēja nodibināt tik pietiekošas attiecības ar citiem kaimiņiem, ka lai būtu pilnīga drošība, bet gan otrādi – politika pat gribēja, lai stratēģija noņem kaut ko no Padomju Krievijas frontes un tura pret citu kaimiņu robežām. Mūsu ārējā politika nebija devusi šinīs jautājumos stratēģijai visu iespējamo ne tādēļ, ka politikā būtu bijuši citi ieskati vai politika nebūtu gribējusi darboties, bet tādēļ, ka mūsu politika (neatzīta valsts) bija grūtā stāvoklī un mūsu diplomāti bija ļoti jauni, bez piedzīvojumiem un attiecīgas sagatavošanas.
              Iekšējā politika darbojās ļoti saskaņoti ar stratēģiju un pabalstīja to, cik vien bija iespējams, izņemot vienu – apgādības jautājumu, kurā daudz ko varēja izdarīt daudz labāk un izdevīgāk.
              Arī pamiera un miera slēgšanas jautājumā mūsu ārējā politika neizmantoja to, ko bija devusi stratēģija, un pa pamiera un miera slēgšanas laiku prasīja no stratēģijas drošību uz frontes, bet centās saistīt stratēģijai rokas: kā jau aizrādīju, tad pamiera slēgšana notika steidzīgi, agri. Pa pamiera laiku karaspēkam pārmeta tā aktīvo izturēšanos uz frontes. Šinīs jautājumos gan oficiālā politika – Ārlietu ministrija pilnīgi pabalstīja stratēģiju un bija pilnīgi vienos ieskatos ar stratēģiju, bet še darbojās politiskās partijas.
              Padomju Krievijas diplomātija un stratēģija darbojās priekšzīmīgi saskaņoti. Diplomātija ar ārkārtīgu spēku pabalstīja stratēģiju: Krievija paspēja noslēgt ar Igauniju pamieru, iekams Latvija varēja uzsākt uzbrukumu, – politika nodrošināja stratēģijai Igaunijas fronti. Politika atrada līdzekļus noslēgt ar Latviju pamieru taisni tanī brīdī, kad armija atradās gandrīz katastrofiskā stāvoklī. Pa pamiera laiku, tikko armijai sāk iet grūtāk – mūsu izlūku gājieni nedod tai mieru, un pret tiem Padomju armijai nav līdzekļu – politika tūliņ nāk armijai palīgā – sūta protestus un sūdzības un izsauc Latvijas politiskajās partijās līdzjūtību.”
              Pētera Voldemāra Radziņa rakstu krājums. PDF. 273.-274.lpp. “Latvijas atbrīvošanās karš”. Latgales atbrīvošana.

              • Nez kāpēc šķiet, ka daudz kas no citētā arī mūsdienās notiktos no “mūsu” politiķu-shēmotāju-gļēvuļu-kolaboracionistu-putinososu puses, tādu netrūkst.

                • Nevis iespējams notiktos bet notiks. Un daudz kas jau notiek. Putinososi Saeimā nobremzēja atbalstu Savčenko…. LT,EE bija atbalsts,LV nē. Un galvenie,slepenie putinososi nav Saskaņa. Bet V

      • Majors A.Purviņš

        Ģenerālis P.Radziņš:

        “Jo mazāka armija grib aizsargāties no uzbrucēju lielās armijas, tad sekmīgi te var izdarīt tikai caur ātriem manevriem, lielu kustības spēju, straujiem uzbrukumiem, bet nekādā ziņā nav iespējams aizsargāties, sēžot uz vietas”.

        “Bet nepārtrauktas, bezgalīgi garas apcietinātās līnijas kara mākslas vēsturē nav nekas jauns, tās arvienu iezīmēja kara mākslas pagrimšanas laikmetus. Kad tauta kļūst pārāk izsmalcināta, mīkstčaulīga, kad tā sāk izvirst, kad tikumība un morāle iet uz leju, tad tautai trūkst apņemšanās aizstāvēt tēviju, viņa slēpjas aiz apcietinātām līnijām un meklē glābiņu pie tehniskiem līdzekļiem. Bet tikai garā stipra tauta var aizstāvēt tēviju – pozīcijas un tehnika nekad nav zemi glābušas.”

        Uzvarēt var tikai uzbrūkot. Šo likumu neviens nav atcēlis, ja mēs nespējam uzbrukt, tad nemaz vērts sākt. Tā uzskatīja P.Radziņš un tā uzskatu arī es.

        Un vēl no kara pamatlikumiem, ko ir paudis ģenerālis P.Radziņš: “Kauju zaudē kaujas laukā nevis tas, kuram ir lielāki zaudējumu un vai mazāks karaspēks, bet tas, kurš pirmais sāk šaubīties par uzvaru.”

        • spriežot pēc pēdēja citāta ģenerālis labi parzināja Suntzi

          • Majors A.Purviņš

            Pētera Voldemāra Radziņa rakstu krājums. PDF. 18.lpp.
            “Dr. hist. Ē. Jēkabsons atzīmē, ka P. Radziņš aktīvi izmanto pulka bibliotēkas dotās iespējas un pasūta sev avīzes un žurnālus par 150 rubļiem, ieskaitot vācu valodā iznākošo „Die Moderne Kunst”, un gatavojas pasūtīt vēl izdevumus par 250 rubļiem. Tas ir pie pulka bibliotēkas gada budžeta 450 rubļi.”

            Bez Sunzi esmu “pieķēris” ģenerāli, ka viņš citē Klauzevicu, Napaleonu, Suvorovu! Diemžēl tajā laikā atsauces lietot nebija pieņemts 🙂 , bet redz ko viņš pats saka par virsnieku vēstures zināšanām:

            “Katram izglītotam kara vadonim ir labi jāstudē kā kara, tā politiskā vēsturē, jo tas ietilpst viņā zināšanās, viņa specialitātē, tas ir viņa miera laika sagatavošanās darbs.”

            “Īstā kara māksla ir jāmācās no kara vēstures, bet ne tikai no savas vien, jo tie kara apstākļi, kuri reiz bija, vairs otrreiz neatkārtosies: nākošo reiz nāks priekšā kaut kas pavisam citāds.”
            ——————————————————————————
            Diemžēl redzot cik neaktīva ir mūsu galvenā Radziņa rakstu krājuma grāmatas galvenā mērķa auditorija, neviļus nākas izdarīt kļūdainu (tā man gribētos cerēt!) pieņēmumu, ka šis ģenerāļa novēlējums ir aizgājis pretējā virzienā:

            “Ir vajadzīgs sagatavot virsniekus-karavadoņus kara vešanai un armijas sagatavošanai uz karu, bet ne štāba darbiniekus-grāmatvežus, kanceleju priekšmetus un t.t.”

  2. Ta ne jau šifrēšana nodrošina drošību…. bet hopings jeb lēkāšana. Diemžēl pašlaik to izmantot ir stingri aizliegts.

    • Tieši tā. Hoppings pret slāpēšanu un arī atrašanās vietas noteikšanu. Šifrēšana – drošība. Bez hoppinga ir beigta balle.

    • Man ir pamatotas aizdomas, ka hopingu pavisam drīz sāks ieviest arī ZS mācībās 😀 .

    • nu vispār es neesmu drošs, ka mans sakarnieks zin, kas ir hopings 😉

      pat radmoru (pus?)dupleks režīmā vēl neesmu redzējis, kur nu vēl “lēkājošo hari”. apgūstot sakaru tehnoloģijas uz nākošajām mācībām palūdzu, lai harim pielikt gps lasītāju. Tehnika ta gudra- tikai cik mēs no šīm iespējām protam izmantot.

  3. Sapnis / vīzija: sajūta kā pirms kara priekšvakara. Runā, ka iebrukums jau noticis. Pagalmā 3 zaļie cilvēciņi. Nav bruņoti, tikai ar mugursomām. Vienam foto kamera. Nerunā latviski, tikai krieviski. Pārstāvot “opozīciju esošai kārtībai”. Nepamet sajūta, ka tie gan zondē kas tos atbalstītu, gan iebiedē/”psiholoģiski pārliecina” sadarboties radot sajūtu, ka labāk nebūt starp tiem kas nesadarbojas. Visu dara runā likuma ietvaros. Vai uz robežas.

    Nāk prātā: katra kauja tiek uzvarēta pirms tā ir sākusies. – Sun Tzu

  4. Baofengs pats dzīvelīgākais.

    nākošais aspekts ukraiņi savu ”militāro prototipu” krāmē kopā par 1000 usd. atceroties mūsu sakaru iepirkumu 67 mij. eiro par šo summu laikam sanāktu 67 000 tūkstoši rāciju. Te arī pierādās ka militārā joma ir ilgtspējīga tikai ar saviem ražojumiem.

    • vienīgā atšķirība vai 67 miljoni paliek Tavā kabatā , vai drauga. tāpat kā seksā varen laba padarīšana, kamēr Tu ieņem pareizo lomu.

      nu mūsdienu taktikā konstruēt radio, kuru kājnieki varēs nest caur visur kur vajadzēs ir atpalicība. Mums ir pietiekami liels skaits Hariss- nopērkam jaunas baterijas un tās kalpo. Pārējo ieguldām kaujas tehnikā un ieliekam saprātīgas rācijas, kuras nav tik labas kā hariss.

      Sakaru iepirkums ir 67 milj. eiro. Bruņumašīnu iepirkums ir par 48 milj. pļāpāšana mums būs aktuālāka nekā bruņu aizsardzība. un neapgreidota tehnika maksā ap 20 000 mārciņas. Patīk mums rolsroisa cena, kamēr mierīgi varētu iztikt ar volksvāgenu.

      • Bez sakariem sākas gan Frendly fire,gan slazdi,gan uzbrukumi un zaudejumi-ieraudzīt ienaidnieku kad tas jau ir G-36 sāviņa attālumā jau ir 50% zaudēta kauja-protams bla vajag-bet bla-dzamojas-tapēc paļauties uz bla,tāpat kā uz 100% drošiem sakariem,nav pareizi,ir jābūt zināšanam kas ļauj darboties visa šī trukumā un neesamībā-tad arī ar bla un sakariem būs tikai vēl lielāka zirgā…
        2.pk kaujas vešanas lietas nevisn nav atcēlis,un daudzkur tās ir vel efektīvākas par modernajām taktikam un tehnologijām un otradi-katrai taktikai,metodēm sava vieta un laiks,tāpat kā kalibram un ierocim..

        • Tieši tā, visām sīm lietām, sakariem, BPLA, individuālajām kaujas iemaņām ir JĀPAPILDINA vienam otru, nevis jābūt katram par sevi kā svētajam grālam, kur vienam faktoram esot visi pārējie vairs nav svarīgi.
          Tikai ar to visu kopā prasmīgi rīkojoties var uzvarēt.

          Par Aniņa komentāru ka sakariem 67 miljoni, bet CVR(T) 48 miljoni – sakari ir prioritāte, jo mums kaut kā tomēr nāksies sazināties ar citiem NATO partneriem, jo īpaši ASV, līdz ar to, grozies, kā gribi, bet sakari ir vajadzīgi gan mums, gan viņiem.

    • Skaisti skan, bet es varu saderēt, ka neko viņi neuzbūvēs pa 1000 USD, sarakstījuši speceni ar super militārām prasībām, bet uztaisīt tiešām labu verķi ar visu to, ko grib ir ļoti grūti, īpaši testēšana. Harris tāpat bus lētāks. Es arī varu pa 1000 USD uztaisīt militāro rāciju, kas ielien mugursomā un ir lēkājoša, širējoša super truper, bet man vairs nav 16 gadi, un es apzinos, ka mana super truper rācija strādās uz mana galda un manā pļavā, bet kaujinieki viņu salauzīs un reālie apstākļi sačakarēs poligonā pirmajā pusstundā, kad izrādīsies 1000 faktori un gļuki, kas jānovērš, un kad es tos 1000 faktors novērsīšu, Harris būs lētāks un uzticamāks.

      Ir ļoti liela atšķirība starp prototipu kurš formāli izpilda prasības un reālu produktu, kas ir testets, salāgots utt.

      Ja nu kādam vēl ienāk prātā doma mājās būvēt militārās rācijas, laipni lūgti palasīt kā briti izdomāja taisīt savu Harris analogu BOWMAN un kā viņiem gāja, ar ko tas beidzās un cik tas izmaksāja galu galā.

      https://web.archive.org/web/20080403162625/http://www.telegraph.co.uk:80/news/main.jhtml;sessionid=X1XC4TZXRMCUFQFIQMGSNAGAVCBQWJVC?xml=/news/2005/01/04/narmy04.xml&sSheet=/portal/2005/01/04/ixportal.html

      Spoileris – britiem tas izmaksāja £1.9 bn … bet UA kikeri taisīs pa 1000 USD gabalā 🙂 Storijs noslēdzās ar to ka iegāza vēl naudu un tagad knapi laikam izdevās uztaisīt kaut ko lietojamu ierakumos.

  5. Čalis runā prātīgas lietas, vienīgi par Harris kautkas nav pareizi, tās rācijas ir programmējamas vismaz uz 5W max, nevis 0.2W, protams, arī 0.2W var ieprogrammēt.

    Pret Harris jaunākajām rācijām, kuras izmanto pareizi(!!!) krievu radio cīņa ir bezjēdzīga, slāpēt lēkājošās frekvences gluži vienkārši nav iespējams, jo pārāk īsā laika posmā ir pārāk daudz informācijas jāapstrādā, lai zinātu ko slāpēt, jāvadā līdzi google datu centrs, kas spēs sagremot tos gigabitus ar datiem. Nu un ja vēl izmanto pēc iespējas mazāku jaudu raidīšanai, tad vispār ir labi.

    Sakari ir vienīgā lieta, kas mūs starp citiem NATO kolēģiem izvirza starp līderiem. Vismaz sakaros esam topā.

    Bet ja sakarnieks ir stulbuma dēļ mūjābelis un sabotieris, tad nekādi Harris nepalīdzēs.

    • Nē,nē viss ok,viņš vnk saka ka tie noklusējumā stāv uz 0,2 w jaudu,bet programēt var jebkādu,vnk 0,2 nodrošina maksimalu slepto lietošanu…
      Problēma gan mums,gan Ua ka daudzi sakarnieki ir vaji apmacīti-tamdēļ nemāk un nevar izmantot visas tās lietas ko Harris var dot un dot…tā pati šifrēšana un lēkāšana-diemžēl nemācamies vismaz Zs-tā ir problēma-izmantot dargu un labu verki,tādā pašā modē ka civilo-zud jēga gandrīzvai rācijai.
      Plus ar sakariem ir problēmas mums-ja jau mācībās aki netur un nevar uzlādēt-kas būs x stundā-un netikai šinī jomā-būsim atklāti-problēmas ir…

      • btw sakaru speciālisti varētu but tā nozare, ko gatavot omd/bmd no tehnisko fakultāšu studentiem, racīju mums ir daudz, bet kamēr ZS marconi apgūs brivdienas nepieciešamo stundu skaitu + angļu valodu, tikmēr viņš būs tadā vecumā ka labāk nē.

        • Atļaušos nepiekrist, mana pieredze rāda, ka ZS ir sagatavoti labi sakarnieki līdz gana austam komandvadības līmenim. Labu sakarnieku vismaz līdz rotas līmenim var apmācīt pāris dienās, ar nosacījumu, ka ir intensīvas apmācības, motivēts cilvēks un angļu valodas zināšanas(ZS pagaidām izmanto latviskās sakaru procedūras), pārējais jau ir dzīves pieredze mācībās ārpus klases.
          Dzelžu lietās ir cits stāsts, bet te jau neviens nerunā par Harris izjaukšanu un remontēšanu lauka apstākļos, to nekur pasaulē neviens nedara, tas būtu tāpat, kā jaunāko iPhonu jaukt ārā piknika laikā, jo lūk ekrāns sācis gļukot 😀 !
          Citiem vārdiem sakot, ja vien neesi dumjš, inženiertehnikās zināšanas sakaru arodā nebūt nav nepieciešamas, ja netaisies augstu kāpt.

          • sakari ir ne tikai dzelži, vai over-out, vēl ir procedūras, tīkla uzbūve, programēšana, OPSEC utt, angļu valoda ir vispār must. remonts ne remonts bet ar elementārām problēmām arī jāprot tikt galā. ja vieglo autiņu stūrēt mēnešiem jamācas, kadēļ sakaru speciālista sagatavošana būtu vienkāršāka.iespējams tas jēdiens ko tu un es saprotam kā sakaru speciālistu mazliet atšķiras.

            • Es ticu, ka ir starpība starp ZS sakarniekiem un PD sakarniekiem, tomēr nedomāju, ka ZS šai ziņā grēkotu.

              Labi, paliksim OPSEC ietvaros bez liekas bazūnēšanas 😀 !

      • Te vnk ir jāsaprot viena lieta ka “superierocis” nerisina nevienu kaujaslauka situāciju,ja nav apakšā tam -personāls kas ir tikpat profesionāls un spējīgs šo ieroci pielietot.
        Mums varbūt 2000 Spike iekārtas un 8000 raķetes,bet ja mums būs 10 apmācīti operatori kuri mācēs Spike izmantot maksimali efektīvi-mūsu kaujas spējas būs tik lielas-cik daudz var dot 10 Spike operatori-parejais būs vnk “metalaloms”-te ir jāsaprot tas,tiem kas neaizdomājas…tāpēc 67m Hariss iepirkums vēl negarantē-sakaros problēmu nav…problēmas varbūt tikpat lielas ,kā būtu ka šo 67m nebūtu vispār…
        tas attiecas uz visu…

        • Mums ir 12 Spike palaišanas ieskārtas. Nezināms skaits raķešu. EE 80 iekārtas,600 raķetes. LT līdzīgs skaits….

  6. Tur pirmajā linkā vatņiks žēlojas par ciparu sakariem un kaut kādiem skeneriem. Skeneri jau varbūt var nopirkt, bet atlauzt vaļā šifrētos sakarus nesanāks arī ar skaneri, kas maksā 100 000 000 USD 🙂 Matemātika ir matemātika, tur neko nepadarīsi. Ja izmanto AES, tad var būt drošs, jo USA ar to top secretu šifrē.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s