Diena pēc rītdienas

vara bungas: Ja  nebūsi gatavnieks, pirms Putins okončateļno izglābs Asadu un parādīs pindosiem Kuzjas māti, nāksies visu sākt no paša sākuma. 🙂  Nereāli kruts džeks, iesaku arī citus viņa video, pie reizes noskaidro, kur atrodas tuvākā   māla ieguves vieta .

 

Advertisements

39 responses to “Diena pēc rītdienas

  1. tas puika izskatās pēc vasarnieka! 😀
    ne par velti mūsu senči dzīvoja zemnīcās! no zemes vienmēr cauru gadu nāk +7 grādi pēc celsija. tāpēc primāri māja jāceļ zem zemes. tas nodrošina no zemām temperatūrām un arī pret stulbeņiem, kuri kara gadījumā šaudās ar atombumbām.
    vienkāršākais izrakt bedri, ielikt jūras konteineru (lietots ~720-1500 eiro) un aprakt: http://www.underground-homes.com/shipping-container-underground-homes.htm
    bet ir vēl miljons ideju kā to izveidot: https://uk.pinterest.com/search/pins/?q=underground%20houses&rs=remove&0=underground|typed&1=houses|typed&remove_refine=container|typed
    lai būtu mazliet vairāk komforta, var ierīkot šo: http://www.buildart.lv/pastaisiti-saules-kolektori/
    ar ūdeni, domāju, ka Latvijā problēmu nebūtu. to pat nevajadzētu destilēt, bet var tikai uzvārīt kaut no upes pasmeltu.
    vēl tik jāpadomā par ēdienu, bet to jau latvieši kā zemnieku tauta visu pati māk.

  2. “vienkāršākais izrakt bedri, ielikt jūras konteineru (lietots ~720-1500 eiro) un aprakt: http://www.underground-homes.com/shipping-container-underground-homes.htm
    Igauņi jau sāk ražot lieluma ziņā līdzīgus bunkurus, kas spēj izturēt daļēju artilērijas triecienu un vēl visādām vīčam. Nevaru atrast ātrumā linku, bet atceros te pat VB par šo tika runāts.

  3. Omīte stāstīja kā kara laikā rakuši milzīgu bedri netālu no mājam, kur tad pārlaiduši kad gāja pāri laukam sarkanā armija. Nebiju domājis, ka man šis būtu aktuāls kādreiz… fuck….

  4. arī zemessargs

    Кoнгpec США пpинялa зaкoнoпpoeкт, oбязывaющий paзвeдopгaны пpeдcтaвить eму инфopмaцию o финaнcиpoвaнии cпeцcлужбaми РФ пoлитичecких пapтий и нeпpaвитeльcтвeнных opгaнизaций в бывших coвeтcких pecпубликaх http://www.news-cloud.net/news/ukraine/politics/14232-ssha-gotovyat-prenepriyatneyshiy-syurpriz-putinskim-agentam-v-ukraine.html Interesanti vai tā ir taisnība un vai publicēs.

  5. bet dzīvošana pazemē ir viens no drošākajiem veidiem izdzīvot.
    http://spoki.tvnet.lv/vesture/Vjetnamas-katakombas/647857 vjetkongiešu alu labirinti- diezgan mežonīgi, bet efektīvi.
    http://turismagids.delfi.lv/jaunumi/grandioza-nacistu-pazemes-tunelu-sistema-polija.d?id=45616026 vāciešiem, protams, visu patika taisīt ar vērienu. es poļiem ieteiktu pat mūsdienās šīs te inženiertehniskās būves iespēju robežās izmantot.
    psrs arī neatpalika līdzīgu bunkuru veidošanā:
    http://spoki.tvnet.lv/vesture/Slepena-Padomju-zemudens-baze/538322 balaklavas zemūdeņbāze, kura var izturēt 100mt atomsprādzienu.
    http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Slepenais-PSRS-objekts/101382 un šādi līdzīgi objekti ir pilna Latvija! nezinu gan vai tiem ir stratēģiska nozīme, bet no artilērijas lādiņiem gan jau paglābtu!

    • gruntsūdeņi diemžēl lielākā dalā LV bōjās betona konstrukcijas un spiedīs arā plastmasas mucas, ko piedāvā igauņi, ja nav noenkurotas. Bet, ja augstienēs un ne parāk dziļi rokoties var sanākt.

      https://varabungas.wordpress.com/2015/11/04/10593/

      https://varabungas.wordpress.com/2015/08/30/ideala-kombinacija-gatavniekiem/

      • noenkurošana nav tas sarežģītākais- katrā pusē mucai noliec balstu (bloks, baļķis) un no viena pār mucu uz otru pārmet trosi vai ķēdi un visu to aprok. ja liek baļķi, paliek nostāk no mucas, lai labāk ierokas zemē un spēj noturēt.

        • Konteineram būtu nepieciešama laba hidroizolācija, jo lai gan tas metāls rūsēšanas procesā nekorodē tik strauji kā parastais bleķis, tomēr arī tā spēja iekonservēt rūsu nav paredzēta 24/7 atrasties pazemes ūdeņu ieskautam.

          • Atrašanās pilnībā ūdenī (ja vien ūdens nav agresīvs pret tēraudu) nav tā bīstamākā lieta. Daudz ātrāk tērauds sarūsē vietās, kur ir mitrs un kur ir skābeklis, tātad (ja vien gūntsūdens nestaigā augšā/ lejā 5x dienā) tajā konteinera daļā, kas būs virs gruntsūdens un apbērta ar zemi.
            Cits jautājums, vai konteinerī nebūs ūdens, kas satek pa šķirbām? 100% būs. Mūsu (LV) situācijā, ja vien kaste netiek ierakta smilšaina kalna galā, noteikti vajadzēs hidroizolāciju + izolētu nokāpšanas šahtu. Esat mēģinājuši jūras konteineri izolēt darba aptākļiem zem zemes?
            Igauņu variants, pareizi noenkurots, noteikti būs labāks.

            • protams, ka igauņu ražojums ir labāks, bet tas māksātu ~5000-10000 eiro.
              ja rok konteineru, nav jārok dziļi zemē, bet var ierakt tikai kādu 1-1,5 metru un pārējo (1-1,5m) augšu apber ar zemi! šāds konteiners toč izturētu 20-30 gadus. iekšu nosiltina, bet vēdināšana jebkurā gadījumā vajadzīga.
              alternatīva ir vecas riepas, smilšu maisi vai sienu nostiprināšana ar kokiem.
              bet pats vienkāršākais, kā senos laikos, ir atrast dabīgu alu ar avotiņu. tik Latvijā tādu nav ļoti daudz un visiem nepietiktu! 🙂

              • Dzert no avotiņiem ir loterijas biļete, neviens nezin no kurienes tas ūdens ir atceļojis. Var iegāzt tuvējā grāvī spaini ar pārtikas krāsvielu un paskatīties, vai nesāks tecēt no tīrā avotiņa. Tīrs ūdens ir tikai no dziļurbumiem, kur vari garantēt, ka nav piemēslojumi un nebūs.

                • +1000

                  zaib*šsa vārīdams 🙂

                  • snobiskie pilsētnieki! 😀
                    šo nu gan man vecam tūristam neiestāstīsiet! paskatieties kādas rindas stāv pie pierīgas avotu vietām- tad jau viņi visi būtu iegūlušies slimnīcās ar vēdergraizēm! bet nekā!- tādi dzīvelīgi un priecīgi!.. 😀
                    bet ūdens ieguve toč Latvijā nebūtu problēmu- izroc aku, nosmel pirmo ūdeni un dzer cik lien (ar atrunu, ja aka nav rakta īpaši piemēslotā vietā, teiksim, psrs kara daļas degvielas bāzē).

                    • Tu par Imantu? Tur nav avots tur ir ūdensvads no urbuma.

                    • par Imantu nezinu, bet biju domājis Sauriešu un Ķekavas avotus!
                      bet ja par piemērotu dzīvošanai, tad visvairāk domāju par šo: http://www.alas.lv/ala.php?ala=193 tas gan ir privātīpašums, bet ļoti piemērota ala.
                      protams, viskrutākā ir šī: http://www.alas.lv/ala.php?ala=130&offset=0 tas ir no sērijas ‘must see’. šeit jau varētu iekārtoties pāris rotas!
                      bet ja rokas neaug no pakaļas, tad var izrakt paši kā Riežupes alu labirintu. tur gan nav avota, tātad jāskrien pēc ūdens lejā uz upi! 🙂

                    • never ever

                      Nu loģika tajā tāda pati kā – visi smēķē – nekas – veseli un dzīvi, dzīvelīgi. Cilvēki masveidā ir visādas stulbības darījuši, kas tagad liekas smieklīgas. 99% cilvēku negatavojas nopietnai krīzei, bet tas nenozīmē to, ka tie dara pareizi.

                      Vēdergraizes izraisa infekcijas, bet bioloģiskais piesārņojums ir mazākā bēda. Kakas ūdenī var sagaršot. Mani vairāk satrauc smagie metāli. Efekti no smago metālu uzkrāšanās parādas lēnām un vēlāk. Piemēram, tas pats svins. LPSR laikos gāza un raka visādus draņķus krūmos kur pagadās. Es neapgalvoju, ka visi avoti ir slikti, bet bez regulāras un pienācības laboratoriskās analīzes procesa tas ir laimes spēle. Var mierīgi dzert ūdentiņu, kas pilns ar labiem kancerogēniem vitamīniem. Jā, zeme labi filtrē, bet lielā dziļumā, un ne viss, kas iztek no kalna nogāzes ir nācis no dzīlēm.

                      Ja vienīgais pamatojums avota X ūdenim ir atsauces uz mākslas kino par dabas ūdens dziedinošo spēku un visādu citu metafiziku, tad es to ūdeni nedzeršu, lai cik labi garšo.

                      Bet Latvijā tiešām ūdens netrūkst, krīzes gadījumā izroc lāmu, smel un vāri. Ja kodolkarš, tad palīdzēs laikam tikai dziļurbums, kas maksā kosmiski.

                    • “smel un vāri” … “smel, gādā kurināmo, vāri”

                    • smago metālu vai pesticīdu gadījumā vārīšana nepalīdzēs, ja nu tikai destilācija 😀
                      liela daļa viensētu laukos iztiek ar akām un dzīvo ilgi un laimīgi! 🙂 tas arī varētu būt rādītājs visā Latvijā par dzeramā ūdens pieejamību. piesārņotās vietas taču aptuveni ir zināmas- kur bija ddt noliktavas, kara daļas, gudrona dīķi utt.
                      tikai mums pārsvarā jaunajiem pierīgas iedzīvotājiem vairāk cieņā ir dziļurbumi (nejaukt ar spicēm). protams, apsveicama lieta un visiem iesaku!
                      bet ja jau gatavojās atomkaram, tad tā gatavošanās jāsāk savlaicīgi ar kārtīgu konservētas pārtikas krājumu sagatavošanu. ar vienu kartupeļražu varētu nepietikt! 😀

                    • pieradums, rūdījums, neiesaku dzert nevārītu ūdeni no svešas akas vasarā, kurai nav vāka un blakus stallis. Ir filtri, ir tabletes, ir balinātājs, ir zilie grudiņi, ir destilācija. Urbumi saki? Lai ierīkotu jāmaksā ap 40 euro par metru bez aprīkošanas vidēji pierīgā 80-120 m, un galvenais, tiem vajag elektrību. Ja elektrības nav iesi ar kanniņu uz kapiem, kur ir rokas pumpis un spice.

                    • lai izurbtu dziļurbumu ar ūdeni, kurzemē vajag ~120-200m, Mārupē arī vajag ~200m, jo tur ūdens seklākos dziļumos ir nelietojams. bet vidzemes pusē pietiek ap 20-40m, tā ka optimistiskajā gadījumā ~1k var iekļauties 😉
                      un dinamiskais līmenis (manā gadījumā) viļņojas ~6m no virszemes. bet urbuma ūdeni neietekmē ne piesārņojums, ne sausums.
                      esmu dzēris ūdeni arī no Ādažu poligona aizauguša varžu dīķa (kkur pusceļā uz Puskas kurgānu, pusaizaudzis ar aļģēm), jo rakt ierakumus visu dienu +25 grādu karstumā ar vienu blašķi ūdens bija necilvēcīgi. tajā brīdī likās no dizentērijas nomirt būtu vieglāk nekā no slāpēm. bet.. neviens pats no vada neiegūlāmies lazaretē, kaut uz vakaru visi jau lakām kā govis no siles 😀
                      bet šādā stāvoklī, ja nav nekādu citu iespēju (nav attīrīsanas vai dezinfekcijas līdzekļi), ieteiktu izmantot drenāžas akas (stāv lauku vidū), jo salīdzinot ar tiem pesticīdiem, ko ikdienā apēdam, iespējamie drenāžas ūdeņi nebūtu nekāda mirstamā kaite! tie ir lietus ūdeņi, kuri izfiltrējušies caur 1.5-2m zemes slāni, paņemdami līdz mazliet lauku mēslojuma.

            • Klau jūras konteineriem nav antikorozijas ?
              Tie ceļo pa jūrām un okeāniem,kur tos apskalos šālais uūdens.
              Esat redzējuši,ka jūra peldot jura mazgā konteinerus?

              • Runa bija par lietotiem konteineriem…..
                Jauns, protams, turēs ūdeni, kamēr neatvērs durvis, tāpēc arī vajag nokāpšanas šahtu.
                Reku ražošanas process: https://www.youtube.com/watch?v=z7l6AQN1KV0

              • Nu to konteineru var kārtīgi ar smilšu strūklu notīrīt, nopindzelēt ar bitumenu/darvu, vismaz gadus 20 turēs. Smāķi visādi jiftīgi ir daudz. Es redzu problēmu ventilācijā, kas novadīs piesvīdušo un izlietoto gaisu, cilvēka gaisa patēriņš nav mazs. Tātad vajag filtrus ieplūdei. Ogļu filtri ir labs starts(var nopirkt priekš nosūcējiem gatavus), vajag putekļu filtrus, kas aizturēs radioaktīvos putekļus. Šahta – kā savienosies ar konteineru. Kā savienosies komunikācijas, lai ūdens nelien iekšā. Vairāk mezglu, vairāk iespēja korodēt un tecēt.

                • Jo dziļāk mežā, jo …
                  Kodolkara apstākļos drošs bunkers? Privātpersonām un masveidā? Ilglaicīgai lietošanai? Nereāli.
                  Primāri ir patvertne no šķembām, artas, mīnām, utml. Tādiem nolūkiem der jebkas, kam pāri zemes kārta un jo biezāka, jo labāk (sk. augstāk pipara piedāvātos linkus).

    • Runājot par Balaklavas bāzi, tad tā izturēt varēja nevis 100 mt, bet gan 100 kt.
      Pats tur dienēju aukstā kara laikos (14. zemūdeņu divīzijas 155. brigāde)

      • Varētu būt, jo 100mt tā arī neviens neuztaisīja un neuzlaida gaisā, jau pēc Cara bumbas krieviem bija pilnas bikses, ka bišku par traku, cik lasīts 😀 !

  6. Manliekās no māla čalis uztaisja tikai podu, pārējo būvēja no mālainiem dubļiem, kas turpat bija.

  7. Par dziļurbumiem runājot, neatceros vai tas bija latos vai eiro, bet vienam kantorim, kad skatījos, cenrādī bija norādīts, ka minimālās darba izmaksas bija ap 900.
    Tad vēl jautājums, cik sapratu no lasītā par dziļurbumiem, viņiem ik pa pāris gadiem noklājas sūknis, kurš atrodas kā reiz urbumā iekšā, teju vai pašā apakšā, līdz ar to arī tur sanāk čakars izvilkt, nomainīt – gan darbs, gan laiks, gan daudz naudas aizejot.
    Tā ir?

    • urbēji ir mafija, kas treknajos gados no 25 ls/m momentā pacēla maksu līdz 60 ls/m. tagad atkal atkāpušies. sūkņi kā jau sūkņi, ja labu dārgu pirksi, labi ilgi kalpos, ja nē … jā, dziļurbumos sūknis ir lejā nevis augšā, bet vienalga tos diezgan naski zog, tādeļ tiem, kas būvējas neiesaku aprīkot urbumu pirms māja ir apdzīvota.
      Kopumā ja kāds domā ka dziļurbums (dziļāk par 20m) ir baigais atrisnājums ūdens kvalitātei ziņoju, jo dziļāks urbums, jo bioloģiski tīrāks ūdens, bet augstāka tā mineralizācija (ciets ūdens), jo seklaks urbums vai spice, jo mīkstāks ūdens, bet augstāks bioloģiskais piesārņojums. Izvēlaties vai ir vērts investēt urbumā vai filtros (tikai ne osmozes). Atdzelžotājs būs vajadzīgs abos gadījumos spice vai urbums.

    • agrāk bija pieejamas dzelzs un nerūsējošā tērauda (1,5-2* dārgākas), bet tagad ieteiktu plastmasa- nerūsē un lētākas. ar to urbju zagšanu- augšpusē apliec grodu, samontē, uzliec vāku, aproc un aizmirsti! ārpusē paliek tikai elektrības vads un caurules gals. līdz mājai ieroc 1,2m dziļumā, ko vēlāk pievieno hidroforam utt. nopērc kvalitatīvu sūkni (pirms 10 gadiem ~180 lati) un neiespringsti.
      bet visā Latvijā +- ir problēmas ar dzelzi un cietību, bet tas ir pofig organismam- grūtāk tik veļu mazgāt un santehnika krāsojas brūna, ko ik pa laikam vajag nomazgāt. bet tam jau filtri paredzēti…

      • Tieši tā. Ja apkārt karš, tad tīrs, bet ciets un dzelžains ūdens jau ir tas mazākais par ko uztraukties. Drīzāk jāpriecājas.

  8. Par lauku akām – nu, ja blakus cītīgi zemnieks apstrādā savu lauku ar miglotāju, tad akai jābūt vismaz 50m prom no lauka, jebšu zemnieks nedrīkst tuvāk par 50m smidzināt un būtībā arī mēslot(laikam saucās veikt saimniecisko darbību) tai laukā irin neko.
    Kā ir dzīvē, visi lieliski redzam ij braucot ar vilcienu, kur mājas 7-10 metru attālumā no sliedēm ar visu aku tur pat blakus, lielceļu malās, kur mājas ir 15-30 metru attālumā ar aku turpat.
    Nu neievēro, diemžēl, cilvēki to visu tik strikti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s