kurgandec

Vienīgo RU kajnieku kaujas mašīnu ražotāju grib pasludināt par maksātnespējīgu.

vara bungas: nevajadzetu pārvērtēt so paziņojumu, jo maksātnespējas procesu pagaidām ierosina tikai kreditors, nevis pati grūtībās nonākusi ražotne.  Rūpnīcai, kas gatavojās sākt ražot perspektīvo KKM  Курганец-25, ir lielas sistēmiskas problēmas, bet par to zemāk. Bonusā diezgan atklāts RU MRK raksturojums.

[..] В феврале 2014 года в газете «Красная Звезда» я прочитал интервью одного из высоких военных начальников – представителя Министерства обороны страны о поступлении новой техники в армию. Он сообщил, что «Курганец-25» прошел испытания на всех полигонах. Хотя опытный образец машины еще только проходил сборку. Кому была нужна эта ложь?[..]

diskusija par augstākminēto rakstu

diskusijas turpinājums

vēl

Advertisements

91 responses to “kurgandec

  1. kurganec, armata utt.. ir nākotnes ieroči. šobrīd alfa izstrādes stadijā. viņu jēga šodien – perspektīvo tehnoloģiju izstrāde un testēšana kā arī morālais aspekts – “Участие образцов, разрабатываемых в ОКР (опытно-конструкторские работы — ред.) «Курганец-25», в параде 9 мая 2014 года принято высшим руководством страны и в сложившейся геополитической обстановке будет носить важнейшее значение для подтверждения высокого уровня развития военно-промышленного комплекса и повышения авторитета страны.”

    tiesa, krīzes apstākļos racionālāk ir masveidā ražot vecos paraugus, ko krievi iespēju robežš arī dara. var jau papriecāties par viņu grūtībām, bet šai gadījumā – mums būtu viņu problēmas..

    • Neviens jau nepriecājas par viņu problēmām, vienkārši TV propoganda “vatņikam parastajam” ir iedvesusi domu, ka kurgaņeci un armatas pēc 2 gadiem aizvietos vecos T-xx un transportierus. Sašaušot visu un aizbraukšot līdz lamanšam. Daži mūsu bāleliņi krīt histērijā, ka armatas visu norullēs pa tīro un viss ir slikti. Nekas nav slikti, pa TV stāsta pasakas. Tie ir prototipi, bet no visiem prototipiem lielākā daļa nemaz nenonāk līdz ierakumiem.

      • bet nav jākrīt arī otrā galējībā, ja ar kurgandeciem viss ir slikti, tādēļ uzvara ir mūsu. Lai uztrauktos par XXI gs tehnikas ienākšanu RU armijā mums pašiem jābūt vismaz XX gs beigu bruņojuma līmenī. Ja esam uguns jaudas un kvalitātes ziņā XIX gs līmenī, tad mums būtu jāuztraucas vai RU ir viss kārtībā ar bruņojumu ko par modernu uzskatīja XX gs, bet ar to tur pilnīgi droši viss ir OK. Par NATO lielvalstīm te nav runas.

        • mums viss ir slikti. pat, ja krievi izvelk no plačiem un saeļļo savas t62 aramādas..

        • Par XIX gs. nāk prātā komandieru noteiktais uzbrukuma veids Lielajā Zobenā – trieciens skaistā Napoleona cienīgā ķēdē.

          • Man no rudens atkal atmiņā palicis tas, ka visiem(zs noteikti) bija jāatgriežas sākuma pozīcijās, jo kungs bijis neapmierināts ar to, ka dāņu CV90 un M113 izgāja cauri mūsu “aizsardzības līnijām” kā cauri sviestu un šis nu gribēja, lai mūsējie to kļūdu labo un uzvar pretinieku, tamdēļ dzina visus sākuma pozīcijās. Nez, vai dāņus arī sarunāja, ka šie atgriežas sākumpozīcijās 😀 ?!
            Īsta anekdote, bet ko var gribēt, ja ar švakām rācijām un veciem lūžniem(BV2062 ar PVPJ1110 virsū) sūtīja zemiķus pret modernākajiem CV90 un modernizētiem M113!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
            Tā ka, NBS augšās sēž truli idioti, kuri sper zemes gaisā tad, kad mācību uzdevumi netiek veikti pēc viņu NO PIRKSTA IZZĪSTAJIEM scenārijiem un nebeidzas tā, kā kungi nosapņojuši, AR SPOŽU UZVARU plikām pakaļām pret modernākajām kaujas mašīnām…

            • Tas ģēnijs, kas gribēja atkārtot pašnāvnieku misiju pret CV90, cik atceros, uzvārds ar Li sākās.
              BET, vēl viens novērojums, tajās mācībās tika izmantota MILES sistēma un nez kāpēc šāvienu pa dāņu bruņu tehniku nemaz neskatīja(viņiem, ja nemaldos, MILES virsū nebija), bet atlika CV90 būt kaut kur tuvumā, kā zemiķus ieskaitīja KIA/WIA un kauja beigusies!

              • Tas ari izskaidro iznakumu,ka neskaitiija,jo tik vnk jau kajinieka duelis ar kkm nav…seviski ja pirmais ir sagatavotas pozicijas un var izsaut…

            • Nu vispār ja manevrs nebija veiksmīgs tad ir pat vēlams uz fikso pārspēlēt kariņu. bet ar nosacījumu ka tiek mainīta arī izpilde. jo pie loģiska negatīva iznākuma un loģiski, ka pie identiskas izpildes arī otrais mēģinājums būs neveiksmīgs 😉

              Pilnus uzvārdus ir pat vēlams saukt, lai pēc tam kaunās skatīties zemīšiem acīs 😉 un aiz kauna izdomātu jaunu efektīvu uzbrukumu.

              Par to ka no kaujas ”neizslēdzāt” cv 90 arī loģiski un pat PAREIZS novērtējums. cik varēja redzēt cg apkalpes lai uzšautu, līda ārā no ierakuma- attiecīgi viņi neizdzīvotu lai paspētu izšaut. Redzēju baltbat mācības viņi ar cg šāva no ierakuma un lai bekblastu novadītu aizmugurē bija sienu norakuši 45 % leņķī.

            • arī zemessargs

              NBS augšās nav truli idioti. Viņi atlasīti un pilda politisko pasūtījumu – ar minimālo finansējumu parādīt, ka mums viss ir labi un “viedi”.

          • Napoleona uzbrukumi bija bataljona kolonā šķiet kādi 16 vīri platumā 2-4 reiv vairāk dziļumā 😉 ķēdes bija ww1 taktika- kad bataljona kolona vairs nevarēja izdzīvot pretinieka ugunī. vajadzēja viņus izretināt- bet te atkal atrada pretlīdzekli- sākot ww1 piemēram britu bataljoniem bija 2 ložmetēji uz visu bataljonu- 18. gadā jau bija 32.

            Lielo zobenu vadīja sauzszemes spēku komandieris? tāds neliels jautājums- tad kad šāds uzbrukums izplēstu vismaz 30% zaudējumu robu no rotas- tā vēlreiz klausītu šādai pavēlei? zinot, ka par nepaklausību sods ir minimāls? Droši vien uguns atbalstu arī aizmirsa “nodrošināt”. te ir viens no iemesliem, kāpēc skeptiski skatos uz labiem sakariem 😉 saņemt pavēli dienas laikā bez artilērijas atbalsta kaut kam uzbrukt varētu būt pietiekami tipiski mums.

          • Loti labpraat dzirdeetu Juusu versijas,un situaacijas aprakstu,ka bija jarganizee uzbrukums,kaa jauzbruuk,un kaa tas buutu muusdieniigi?Gan hmm,gan Albrehtu,ja kaads cits veelas ko teikt arii.Es neaizstaavu L…,vnk keedes uzbrukums ir norm taktika,ru armijaa standarts,sur tur der,daudzkur ne,vnk veelos dzirdeet redzeejumu,kaa ar situaacijas aprakstu…luudzu

            • frontāli (frontal assault) pret sagatavotām pozīcijām mūsdienas neuzbrūk, jo taupa personālu, lai gan noteiktos apstākļos tas ir attaisnojams, ja ar to spēj nodrošināt rezultātu par spīti zaudējumiem (piem. augstākas un daudz svarīgākas operācijas nodrošināšana). Normāla standarta taktika ir envelopment.

              • Pilniibaa piekriitu,vnk veeleejos-veelos dzirdeet citu versijas kaa…

                • fizikas un taktikas likumi iedarbojas uz visiem vienādi 🙂

                  • Problēma tajā, ka “stāvēt klajā laukā” ar vecu BV, uz kura uzkrauts PVPJ1110 un gaidīts parādāmies CV90 ir idiotisms, bet augšas nez kāpēc izvēlas to ignorēt? Var jau būt ka es te no pirksta visu izzīdu un bijām nodrošināti ar Javeliniem, Spikiem, Strixiem un vēl sazin kādiem modernākajiem ieročiem un visi zemiķi sēdēja Patriās un Rosomakos, kuru mums pilnas garāžas, bet man kaut kā likās, ka tas viss pasākums bija pašnāvība masveidā.

                  • jāsāk mācībās dumpoties 😉 piemēram notīt makšķeri nepieklājīgi ātri pēc kaujas sākuma, vai jāatkāpjas līdz labākām pozīcijām pēc saviem ieskatiem. Vai vienkārši kā priekšnoteikums uzbrukumam jāizvirza artilērijas sagatavošanas uguns, vai jāizved no pacietības 2 stundas rācijā pieprasot medevaku visiem, kuriem nopīkstējis miles.

                    • Tam jau tās mācības domātas, lai atklātu trūkumus, bet izpausties labāk atskaites ziņojumos pēc mācībām, ja tos kāds pierprasa un raksta. Ja nepieprasa, neraksta un neanalizē, tad var paanalizēt publiski.

                    • Krist uz nerviem jau var, bet tas nebūs tas labākais veids, labākais veids ir būt labās attiecībās ar komandieriem un instruktoriem un “gramotno” visu izklāstīt pēc mācībām, nevis tikai savā, ārrindieku starpā pavārīties savā sulā, kas bijis nepareizi, bet arī sapulču laikā visai rotai paust savu viedokli un nostāju. Vien jācer, ka rotnieks būs gana godprātīgs un drosmīgs, lai vīru un sievu teikto izklāstītu patiesi arī batkomam, nevis pateikt, ka viss kārtībā, zemessargi svētlaimē par mācību norisi.

                    • kaut kā štābs un ģenerāļi taču arī jāmāca? 😉 un pie reizes arī savējie- piekoriģēt pozīcijas.

            • nevajag mūsdienīgi vajag maksimāli droši 😉

              1. mūsu armija pagaidām nav diez ko piemērota/apgādāta uzbrukuma operācijām.

              2. Nav arī iebildumi pret ķēdi- ja ir spēku samērs 3:1, lai gan arī ar šādu apmēru uzbrukums frontāli 1:1 un pārējās 2/3 lavās klāt pa kluso no sāniem. mīnmetēju atbalsts ir ļoti noderīgs, cg ar šķembu lādiņiem. cik mums uzbrukumos snaiperi nāk līdz? to pašu spaiku var iešaut loga ailē. bet kurš gan ies ”tērēt” 100 tk dārgu raķeti pret vienu pretinieka ložmetēju, lai tikai mūsējie zaudētu par 3 večiem mazāk. kaut gan amerikāņi rēķinās, ka viens dzīvs amerikānis valstij savas dzīves laikā ienes pusmiljonu. gan jau latvietis izrādītos arī 100- 200 tk vērts, lai pa jebkuru krievu bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem šautu ar spaiku. un trāpījums granātniekam vai ložmetējniekam būtu “cienījams” trāpījums par kuru uz spaik stobra ievilktu strīpiņu.

              3. uzbrukums naktī- vienalga kādas nakts redzamības ierīces pretiniekam tās tomēr nodrošina sliktāku redzamību nekā dienā. Latviešu karadievs bija Mēnestiņš 😉 gandrīz visi lielie strēlnieku uzbrukumi ww1 tika sākti naktī- nevis tāpēc, ka baigi labi latvieši tumsā redzēja, bet tāpēc ka vācieši naktī varēja trāpīt daudz sliktāk un vairāk latviešu palika dzīvi. Krievi tumsā neuzbruka- viņi nebija disciplinēti un pie pirmā šāviena visi palika, tur kur apgūlās 😉 ”izgulējās” un tad uzbrukumu ”turpināja” pa dienu ciešot nenormālu zaudējumus un neko visbiežāk nesasniedzot.

              4. ja sapņojam par uzbrukumu ir jauki ja ir kāds tanciņš- tanciņš brauc klāt, mīnmetēji zvetē un kājnieki teciņus tek aiz tankiem (ja vien tas nav ābrams)

              visas nosauktās ir labas ww1 un ww2 taktikas ar to 21.gs piedevu kādu varam atļauties. spaiks par dārgu priekš katras ”vates” sagādājam dronus ar sprāgstvielu un naktī (grūtāk notriekt) uzspridzinām pie apkalpēm (ložmetēji. mīnmetēji utt).

              ja ir jāaizsargā stratēģiska pozīcija, tad to var mēģināt darīt par jebkādu cenu. Bet ja gribas skriet uzbrukumā tad ir jāpadomā- lai tas nepārvērstos par kautuvi savējiem.

              šeit neliels konspekts par kārtīga rotas/vada komandiera sagatavotu https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1078012518909743&set=gm.535750319920272&type=3 ugunsplānu.
              atmiņai krievu ķēde pret latviešu ierakumiem Morē zaudēja ap 10 000 pret mūsu 1000. kaut gan krieviem bija gan artilērija, gan tanki. nojaušam kādi var būt zaudējumi uzbrukumā, pret gudru pretinieku? lai izsistu pretinieka vadu var sanākt noguldīt pusbataljonu savējos.

              ja jau runājam par krievu taktiku un tās “kopēšanu”, tad ir jāatceras arī viņu zaudējumu normu 😉 ka 10 savējie uz 1 pretinieku pie sekmīga iznākuma vēl bija tīri ok.

              • Paldies,es nerunaju par kopeshanu, vnk veeleejos ,lai apraksta,kaa un ko,jo viens ir smuki nolikt,otrs zinaat ka izdariit labaak,es arii uzskatu ka keedes uzbrukums sinii situaacija ir neveiksmiiga taktika un mums ir jaataupa savi solderi,jo to ir maz.Bet ne par matu neiestajos par keede pret bmp vai citadi smagiem variantiem…taktikai jaabuut gudrai un efektiivai,viltiigai lai izdodas,komandieriem vajag kreativitaati un izdomu,izdariit var visu vienmeer jautajums uz kuri ir jatbild ir,kaa izdariit?

              • mūsu kreativitāte beidzas pie ww1 strēlnieku ķēdes uzbrukuma? bez uguns atbalsta?

                uguns atbalstu no konkrētām pozīcijām sāka nest iekšā pretinieka aizmugures dziļumā. standarts bija kājnieki seko 400 metri ai savas artilērijas uguns. bet vāciešiem bija labi ložmetēji, kas momentā nopļāva visu- tāpēc krievi izdomāja ka mazāki zaudējumi viņiem būs no savas artilērijas, nekā no pretinieka ložmetējiem un mīnmetējiem tāpēc savai sagatavošanas ugunij viņi sekoja jau no 200 metriem. Tas protams bija jau pie izciliem krievu komandieriem.

                kā vācietis darīja tur kur varēja tur uzbruka ar tankiem (Staļingradā iedzina pat vesalu tanku armiju). Ja nebija tanku vāciešiem bija labs avio atbalsts- viņi izsauca (mūsdienu džeitaki, kas izsauc asv lidmašīnas) tuvo atbalstu tas nobombardēja un vācieši ar uguni un kustību uz priekšu.

                ww1 strēlniekiem nebija artilērija un to šad tad sniedza krievu artilērija, kura reti bija precīza un tad kad uzbruka purvā, kur artilērija reti sprāgs un ar zemu efektivitāti- vispār atteicās no artilērijas.

                krievu revolūcijas 2 iemesli bija krievu karavīru sliktā barošana un bezjēdzīgā slaktēšana- tāpēc krievu cara zaldāti pēc 2,5 gadu karošanas attiecās pakļauties saviem virsniekiem. ww2 arī bija līdzīgi tikai tad režīms piespieda iet uzbrukumā noliekot ložmetējus aizmugurē un ar skarbām represijām.

                tātad ja gribam/ spējam tikai pieturēties pie ww1 taktikas tad uzbrukumi ir jātaisa naktī, pie ķēdēm dienām pastāv ticama iespēja, ka pēc pirmās asinspirts šādos uzbrukumos karavīri atteiksies iet (pamatoti) piespiedu mehānisma nav – tāpēc droši var neklausīt tāda slaktiņpavēlei.

                tad nu iesaku padomāt savlaicīgi, lai pēc pirmajiem 2 uzbrukumiem komandieri bezcerīgi nepazaudētu savu autoritāti. Kā to izdarīt var izdomāt, kaut ko tiešām viltīgu (gandrīz neticami) vai arī savlaicīgi apzinoties visus šos apstākļus komandieriem ir jāprasa attiecīgs bruņojums zemīšiem, ja jau gribēs zemīšus arī sūtīt uzbrukumā.

                • arī zemessargs

                  Uzbrukums naktī pretiniekam, kuram ir nakts optika, ir vēl trakāk nekā dienā. Pa dienu vismaz iespējas redzēt ir līdzīgas. Viens no galvenajiem Argentīnas armijas sagrāvēs iemesliem Folklendu karā, bija tieši nakts optika. Briti uzbruka naktī ar nakts optiku, Argentīniešiem nakts optikas gandrīz nebija.

                  • Nav vienas receptes nakts vai diena, viss atkarīgs no apstākļiem. Pilsētā uzbrukt labāk naktī, jo apbūve traucē pretinieka siltumkameru darbu, bet tumsa vizuālo novērošanu. Cita lieta, ka šāds uzbrukums prasa treniņus un augstu disciplīnu, ko par naudu nopirkt nevar.

                  • ir dzirdēts, ka vāciešiem pirms uzbrukuma bija uzdevums pasūtīt arī atbilstošu zārku skaitu – kauns nebūs kādus 30 aizvest uz rotu?

                    • arī zemessargs

                      Nevajag zārkus vest uz rotu. Zārkos jāliek kaut kur brigādes līmeņa kritušo savākšanas punktā ja ne augstāk.

                    • nu cik tad zārkus pasūtītu brigādē (Latgalē gan jau Rēzeknē glabāsies vai nu pilsētā, kur brīvi nofotogrāfēs pretinieka propogandai vai novada teritorijā, kur karavīri saķers galvu ieraugot to daudzumu) , ja būtu rotas komandieris un būsi nobriedis izpildīt pavēli, vai izrādīt savu iniciatīvu lai dienā šturmētu pieredzējušu un labi ierakušos pretinieka vadu bez sava artilērijas atbalsta?

                      ar pieņēmumu, ka pretiniekam nav artilērijas atbalsts
                      ar pieņēmumu, ka pretiniekam ir artilērijas atbalsts.

                      un par “pievedumu” gan jau sakarnieki ”noklačotu līdz rotai/ vadam”.

                • nu naktī redzēs tikai tie pretinieka karavīri, kuriem ir nakts optika un normālā gadījumā tie būs 1 no 10. (tātad tēmēta uguns var būt tikai 10% no 100% dienā) un pats būtiskākais pagaidām neesmu redzējis ložmetēju ar nakts optiku.

                  ja uzrausies uz vienību, kurai visiem ir nakts redzamību- tie būs teju vai GRU specvienība. un uz tādiem dzīt virsū kājniekus – lai dievs stāv klāt. bet joprojām izvēlētos nakti. par disciplīnu iesi ķēdē uz pretinieka pozīcijām ietarkšķēsies kaut kur tuvumā ložmetējs- lodes sāks kapāt blakus, visi nogulsies- kurš celsies augšā? vai vienkārši ziņos par neiespējamību uzbrukt (pretinieks mūs nospiedis) redzēsi vēl ložmetēja pozīciju lūgsi spaiku iešaut vienu precīzu raķetīti un saņemsi atbildīti “piedod ja vari, bet Tavs vads nav to vērts” pēc tam paliksiet mierīgi guļot un klusām izlīdīsiet no uguns zonas. nedod dievs pretinieks vēl izsauks artilēriju.

                  Runājot par nakts operācijām- ejot meitās pa nakti esi kādreiz apmaldījies ? 😉 ww1 strēlnieki parasti neapmaldījās 😉 viņiem cara armijā apmācība labāka- vai virsnieki labāki (par virsniekiem noteikti piekristu) 😉

                  un atgriežoties pie dienas uzbrukuma bez uguns atbalsta- kādi zaudējumi šādā operācijā ir paredzami, pret labi ieraktu/pieredzējušu pretinieku.? ŠIS IR BŪTISKĀKAIS JAUTĀJUMS AR KURU TURPINĀT DISKUSIJU.

                  Idiotiem ir risks saņemt lodi no abām frontes pusēm. attaisnojums ideāls- rādija priekšzīmi, skrēja pirmais, ieskrēja draudzīgajā ugunī 😉 ww2 poļitruki bija pirmie, kuri mira 😉

                  tā ka pietiek tēlot idiotisku poļitruku tad, kad jāatbild par savu vīru dzīvībām. gribam karot izmēģinām kā tas ir – uzliekam miles un liekam ieņemt labi sagatavotu objektu- redzēsim ar ko jārēķinas, redzēsim to kas pietrūkst un padomāsim, kā to uzlabot.

                • protams ir viegli skriet uzbrukumā, kad mācībās aizstāvji atrodas slikti sagatavotās pozīcijās (diez vai kādreiz rok ilgāk par 2 stundām) un šauj 19.gs. ritmā – pa atsevišķiem šāvieniem.

                  savestu kārtībā kompensatorus vai patronas miles vēl uzrādītu, ka pēc vienas uzvaras mums vairs nebūtu karaspēka 😉 un pēc uzbrukuma liktu atbilstoši aiztransportēt gan cietušos, gan kritušos.

                  citādi mēs tādā bērndārza līmenī 😉 no kurienes mums rodas nepamatots optimisms.

          • Zobenā jau vairāk vērtēja Liepājniekus, viņu spēju organizēties, pārvietoties, aizstāvēties… Arī mums un mūsu komandieriem likās muļķīgi iet tādā uzbrukumā, bet nu tāds ir “pretinieku” liktenis, visu laiku iekļūt slazdos.

            • kāds bija uzbrukums pār pa klaju lauku jāuzbrūk pretinieka vadam?

              • Tieši tā, noslēguma kaujā gājām ķēdē, pret kalnu, pa klaju lauku. Iepriekšējā dienā, tēlodami draudzīgos (zaļos) civilos, paši palīdzējām rakt viņiem improvizētas pozīcijas kalna galā. Pēc tam paši gājām tām virsū.

                • Apiet nemēģinājāt?

                  • Izvērsāmies ķēdē visā pļavas platumā, fotogrāfu, operātoru un instruktoru pavadībā gājām virsū. No kreisās puses mežmalas pa mums sāka šaut. Tur, laikam, bija pretinieku (labo spēku) izlūki (1-3 cilvēki). 1 nodaļa uzreiz aizgāja pa kreisi, virsū viņiem. Pēc kaujas, bija jāklausās sašutums no mūsu komandieriem par pārmetumiem no mācību instruktoriem, jo esot vajadzējis uzbrukt taisni, neskatoties uz uguni no flanga.

                    • Nu tā var vispār ticību sev pazaudēt, ja tikai uzklausīt pārmetumus. Jums bija komandieri, tiem savukārt kkāds uzdevums, ja to izpildījāt, tad viss ir kārtībā. Ja nē tad pašiem jātiek skaidrībā, kas pie vainas. Bataljona komandierim vajadzētu nodrošināt jums šādu iespēju – izanalizēt kļūdas un labos darbus, citādi kam tās mācības fotogrāfiem ar operātoriem?

                    • Laikam jau tiešām tās mācības ir fotogrāfiem, operatoriem un VIP’iem lai smuki būtu, nevis lai pēc būtības.
                      Kā jau pirmajā atvērtajā diskusijā Kara muzejā tika pateikts – skaisti mirt vai tomēr nesmuki sisties un izdzīvot?

                    • Nu, manuprāt, liepājniekiem šīs mācības bija pat ļoti noderīgas. Viņiem bija gan pūļa savaldīšana (pūlis bijām mēs), gan aizkavēšanas kauja, atkāpšanās, pretuzbrukums, medevac pa gaisu, gaisa spēku atbalsts (tas pats Mi-17), inženieri “mīnēja” ceļus, vilka dzeloņdrātis, koordinācija ar amerikāņiem… Vienkārši pretinieku pusei bija tāda dauzīšanās un troļļošana 3 dienu garumā.

                  • Tad tas arī izskaidro,kāpēc Jums bija tā pavirši un pilnā augumā uzbrukumā jaiet,trenēja Liepājas vīrus

              • pastāsti vairāk 😉 jūs rota vai vads? pret kalniņu braši kā brieži, vai forsēts treniņš uguns un kustība? miles sistēma jums bija, ja jā vai daudzi kalniņā ”nopīkstēja”? cik tuvu pretinieks pielaida- pēc tam metās bēgt, vai pēdējā dienā varēja atļauties arī padoties?

                • Valsts noslēpuma objketu saraksts:

                  Kaujas apmācības: to saturs, rezultāti, nodrošinājums un cita informācija, kas raksturo kaujas spējas un kaujas gatavību, izņemot vispārēja rakstura informāciju, kas nesatur konkrētas ziņas

                  • Tieši tā, man jau šķiet, ka mēs te komentāros ļoti daudz izpļāpājamies paši to pat nepamanot :-D!
                    Citreiz tas ir labi, sabiedrība redz, ka nav viss ideāli bruņotajos spēkos, citreiz atkal bišku par daudz kāds kaut ko izmet.

                • Bijām apmēram rota + leišu nodaļa. Miles mums nebija, tādu hi-tech nekad neesmu lietojis un mūsu bataljonā tāda nav. Gājām ar uguni un kustību. Instruktori pielaida aptuveni 30m no pretinieku (labo spēku) pozīcijām, tad bija komanda- atkāpties.
                  To visu var redzēt youtube visādu reģionalo tv sižetos.

    • Nu ja taisa ciet vienīgo BMP rūpnīcu Krievijā, tad krieviem ir diezgan lielas problēmas. Ne tikai tādā makro līmenī un ar skatu uz nākotnes bruņutehniku, bet arī uz BMP-1/2/3, kuriem arī taču jāiet kapitālie remonti cauri utt. Neesmu sekojis līdzi, kāda pēdējā laikā ir situācija ar tehnisko apkopšanu karaspēka, bet pirms kāda laika bija tā, ka no rūpnīcām inženieri brauca uz karaspēka daļām un veica apkopi, lielākus remontus utt. Ja likvidē rūpnīcu, tad lielas problēmas varētu būt ar BMP parka uzturēšanu normālā tehniskā stāvoklī.

  2. Laba lasāmviela tiem, kas domā, ka militārā rūpniecība ir tik vien kā vēlme to attīstīt. Tur ir viss problēmu spekts aprakstīts ar ko jāsaskarās, kā arī labs pierādījums manām vārsmām, ka krievu jaunākā militārā tehnika sastāv 90% no tukšiem lozungiem. Kamēr bruņtransportieri tikai vēl skrūvē vienā eksemplārā cehā un lūdz svētos garus, kaut tas brauktu, tikmēr pa TV tiek ziņots, ka izgājis visus testus poligonā un “amerikāņi šokā”. Ar armatu es domāju ir 1:1 stāsts kā ar to kurgaņecu, pāris protoripi, kas var pabraukt, bet līdz izmantošanai ierakumos kā jāšus ar cūku līdz mēnesim.

    Nu bet vecā tehnika krieviem ir neslikta un, galvenais(!!) – DAUDZ. Virs Hanojas, lai notriektu ASV limašīnas, tika izšauti dzelzceļa sastāvi ar raķetēm, simtos, reti kura vispār pat tuvu lidmašīnai tika. Bet ar masu šo to notrieca beigu beigās.

    Kas attiecas uz Latviju, tad teorētiski mēs varētu militarizēt divus mūsu neapšaubāmos pasaules līmeņa spēlētājus sakaros – SAF un Mikrotik. Šie komersanti ne tikai ir vieni no pasaules līderiem, bet āfrikā un āzijā ir izspieduši visus pārējos. Mikrotik pelna tik labi, ka tikko gadu mijā ziedoja 1 mljonu(!!) bērnu slimnīcai. Īpašnieks ir latvietis. SAF arī ir īpašnieki latvieši.

    Aicinu VB lasītājus mājās interneta rūterus pirkt no mūsu ražotājiem, šeit: http://www.router.lv/products.php. Ļoti laba tehnika.

    Tad nu lūk ja mēs kaut kā ieinterešētu šos milžus sākt ražot militāros sakarus, tad pēc gadiem 5 mūsu rācijas varētu nonākt ierakumos. Ir konvejeri, ir ražošanas jaudas, zinātnieki un viss ko vajag.

    Bet. Es neesmu pārliecināts, ka tirgū, kur ir Harris, Radmor un visi citi, mēs varētu izkonkurēt tos ar peļņu. Neesmu pārliecināts, ka tas viss ir rentabli. bet to mēs varam pavilkt. Reāli varam. Īsta militārā rūpniecība, nevis diegt ūzas ķurķa piebūvē.

    Savukārt “Airdog et al ir” … 🙂 … nu beidziet … Ja kādam gribas patērzēt par lidošanu, tad mums ir pāris manufaktūras, kas ražo bezpilotnieku korpusus, pārdod uz rietumiem, tur tos piepilda ar elektroniku un sit gaisā. Bet tas viss ir pupu mizas, vienīgais potenciāls un kapacitāte ir sakaros, tur ir bāze un konvejeri.

    Vēl ko gribēju pastāstīt ir tas, kāpēc Baofeng rācija maksā 50 euro, bet militārā rācija maksā 1500 eiro, kaut abas ir vienādas. Lieta tāda, ka Baofeng izmanto parastās komponentes, kas nav paredzētas lietot ārpus istabas temperatūras, kā arī nav bēda, ja Baofeng nosprāgs.

    Kādu laiku atpakaļ sanāca būvēt “militārās sakaru sistēmas”, nu nekas militārs nebija, bet pasūtītājs prasīja, lai sistēma strādā arī -40 grādos. Nu sanāk nosacīti militāri. Komponentes parastās maksāja ap 500 eiro, bet plates, kurām ražotājs garantēja arī darbu arī -50 un +50, maksāja nevis 500 eiro, bet 3500 eiro. Shēma tā pati, bet izmantotas tiek izturīgākas komponentes. Tātad 7 reizes dārgāk. Ja ņem, ka Bafengs saražo daudz vairāk rāciju nekā Harris, tāpēc vēl var nosist uz leju cenu, kā arī militāro rāciju papildus fīčas – rezerves aķus, uzpildes iekārtas, apmācības, rezerves daļas utt utt, tā arī sanāk, ka maksā kosmosu 1 militārā Radmor/Harris rācija salīdzinot ar Baofengu. Es jau nesaku, ka nav korupcijas un šķērdēšanas, bet tā ir mazāka kā liekas paskatoties uz cenām. Neesmu pētījis, bet militārais termovizors, kas ir uzbūvēts no militāra līmeņa komponentēm arī maksās 7 reizes dārgāk nekā mednieku širpatrebs. Tā vienkāšī maksā tranzistori un rezistori, kuri ir paredzēti darbam arī -50 grādos.

    Protams kāds ar Baofengu ir ne tikai -30 grādos sniegā gulējis un alu vaļā taisījis, bet arī akvārijā to mērcējis un teiks, ka tur labi jebko, bet procentuāli Baofengi nosprāgs krietni vairāk kā militārās rācijas analogos apstākļos.

    Mūsu BS rācijām vājā vieta ir naudas trūkums aķiem, cik dzirdēju, bet tā jau loģistikas vaina, pati rācija jau tur.

    Tajā pašā laikā, ja jāizvelas starp nekādu rāciju un Baofengu, vai starp nekādu termovizoru un mednieku, es izvēlos Baofengu un mednieku termovizoru, protams.

    • Tieshi taa,un taa tas ir vairumaa militaaraas ruupnieciibas…citas prasiibas,kvalitaate=citas izmaksas

    • Par rācijām izdiskutējāmies krustu-šķērsu pirms pāris mēnešiem, piekrītu visā izņemot Baofeng cenu, tiem cenas ir sākot no ~12$ un uz augšu, 50$ ir jau stipri pārmaksāts par modernāku izskatu ar vecajiem dzelžiem iekšā.

      “āfrikā un āzijā ir izspieduši visus pārējos” – vai tiešām? Es lasīju, ka Huawei tagad ļoti spēcīgi apgūst pasaules mobilo sakaru tirgus un izspiež visus ar zemajām cenām un Ķīnas valsts atbalstu ražotājam.

    • arī zemessargs

      Baidos, ka vāja vieta mūsu sakarniekiem būs šifrēšanas un hopinga sistēmas.
      Airdogus Ventspilī jau uz konveijera ražo.

  3. kā jau teici ja ir griba pēc pāris gadiem nonākam pie normāla modeļa, kurš notestēts tiktāl ka var laist ražošanā.

    piemēram mīnmetēji mums nav un attiecīgi to mīnas neražojam- ļausim lai mūsu lādiņus izvirpo Rietumeiropā (maksājot viņu virpotājam 5 reiz vairāk), vai arī Ķīnā un pēc tam mums pārdos par rietumeiropas cenu. http://cdn.theatlantic.com/assets/media/img/photo/2013/02/diy-weapons-of-the-syrian-rebels/s04_RTR3DYI2/main_900.jpg?1420510739 kamēr sīrijas dumpinieki savas mīnas izvirpo “kolhoza līmeņa” darbnīcās.

    bija ziņa par sakaru iekārtu iegādi 67 milj. eiro apmērā. Cik var saprast kaut ko līdzīgu taču var arī paši uztaisīt?

    Tur ir tas pats stāsts ar traktoru ar mežvedēja piekabi- kamēr ir tikai traktors un mežvedēja piekabe tikmēr cena ir ap 30 000 eiro. Tiklīdz to pašu sastāvu apskrūvē ar pāris metāla loksnēm – tas jau ir teju vai Bronco bruņmašīna par 1,5 milj.

    vienkārši ir jādomā ar galvu līdz- ja militārā klase no civilās cenas ziņā atšķiras par 500- 700% , bet civilā klase plīst ”tikai par 50%” biežāk. tātad civilā klase joprojām ir 2,5 reizes efektīvāka cenas/kvalitātes kategorijā.

    mēs gribam rāciju, kura darbosies – 40 grādos. bet aizmirstam padomāt, ka tādos grādos ne cilvēks ne cita tehnika ”tāpat nedarbosies”.

    • nu, nu Bronco virsu ir sertificēts Advanced Modular Armor Protection Active Defence System, tādēļ arī cena. Bet kopumā pareizi, tāpēc jau sīrijieši un ukraiņi metina pa garažām, jo tas atmaksājas. Tikai viņi to dara antisanitāros apstākļos, zem apšaudes, bet kas traucē mums izdarīt savlaicīgi to, ko vēlāk vienalga darīsim tikai nedraudzīgā vidē un laika trūkumā.

    • Pie -30, kas ar vēju ir -40, mierīgi var gan maršēt, gan šaut, gan gulēt. Nevajag maukt demagoģiju.

      • tehnika pie -30 parasti pielec ar lielām ķibelēm. protams ja vajadzēs raut fraku netraucēs arī tie – 40.

        • Neesmu pētījis, bet vai vecie Volvo Vikingi nepaliks stāvot jau pie -20/-25 grādiem?

          Par tehnikas lūšanu – nu, kā to ņem, ja man tie 50% iekritīs kaujas laukā, nevis pa ceļam uz mācībām vai boksos, tad sūdi lieli, tehnika faktiski zaudēta un cilvēku dzīvības vējā, jo viens lūznis, kur ietaupīts miljons, noplīsis kārtējo reizi.
          Tāpēc vajag pārdomāt, ko un cik daudz sakarina virsū uz civilās platformas un tad vismaz gadu padzenāt katru nedēļas nogali pa mežiem, kalniem, ielejām, lai saprastu, kas tur, kas netur un kur uzlabot.

        • ja Tev bataljonā ir 50 tehnikas vienības, tad ja piemēram pat kāda trešdaļa ”nobirs” joprojām būs vairāk nekā tagad.

          gada testu var aizstāt ar 20-25 dienu nepārtrauktu testu- jo gadā reti kad vairāk izmanto. protams var jau lauzt bezceļos- tomēr bezceļi ir tāds, kaujas lauks, kuru ”reti” izmanto. kamēr mēs izmantojam ceļu to nevar darīt pretinieks 😉 ja pretinieks grib mūs apiet pa mežu – vai nu bez tehnikas, vai arī taisot ceļu tehnikai- nenormāli zaudēs laiku. tur kur zāģis rūks- būs jāiet sagaidīt 😉

          Pretinieks visai operācijai rēķinās ar 3-7 dienām. šo tempu var noturēt atrodoties tikai uz ceļa. attiecīgi arī mums nevajag lauzt savu tehniku- lai tikai pierādītu, ka esam nopirkuši ļoti labu un ļoti dārgu tehniku, kura skarbos apstākļos tāpat agrāk, vai vēlāk un iespējams pašā nepiemērotākajā brīdī nokausies.

          Ja nekļūdos, tad krievu tankam plānotais izdzīvošanas nepārsniedza 5 (vai varbūt tikai 2?) minūtes? tā kā jebkura mūsu tehnika atpaliks no krievu tanka bruņojuma līmeņa- attiecīgi tai ir jābūt daudz un lētai- jo diez vai tā izdzīvos pat pusi no tā laika, kas paredzēts tankam. jo vairāk tehnikas, jo mazāk karavīri sēdēs katrā (nebūs visas olas vienā groziņā)

          pēc tam, kad visiem ir nodrošināts minimālais līmenis, kādam var nopirkt arī kaut ko labāku.

          • Testēsi ziemā vai vasarā, vai tomēr rudenī vai pavasarī 😉 ?

          • Doma laba,bet jabut sistemaatiskumam un standartam,tad tas var aiziet masaas,ja taa nav,tad tik katrs sev kaa sanaaca,brunnu kitus var nopirkt 10_40k usd robezas,tas nav daudz+darbs ar uzlikshanu ko var pashi droshi…nedomaaju ka sametinaat speesim dizhi letaak par 10k,vismaz sistematiskaa limeni,masveida vienotaa standartaa…

          • liela atšķirība starp rudeni/ziemu/pavasari mums vairs nav un vasarā var atrast purvaināku mežu/ cirsmu ar izdangātu ceļu.

        • arī zemessargs

          Tāpēc kara tehnikai krāmējiet bagāžniekā 2x jaudīgāku aķi nekā standarta.

    • piedrāzt to sertifikāciju 😉

      paņemam saprātīgi pielāgojam tehniku, uzliekam bruņu vēlams kaut kādā leņķī – tāda kas tur noteiktu kalibru. gribas, paeksperimentēt uzmetinām pāris rāmjus un saliekam virsū vēl ”reaktīvo bruņu” vai arī kaimiņam notīto žogu 😉 vai uztaisām ”keramisko bruņu” sapinam klūdziņas un uzklājam māla slāni 😉

      pēc tam pa katru variantu uzšaujam ar cg. ja iztur- brīnišķīgi. atkārtojam vēl pāris reizes, lai redzētu, ka variants ir kaut cik sistemātisks. piemēram, glābj 3 gadījumos no 5. pēc tam liekam virsū uz šasijas un ceram, ka motors spēs pavilkt.

      tāpat ir jāatsakās no torņu bruņmašīnām (ja vien tie nav tanki) un kravas kastē jāliek mīnmetēji 81mm tāpat velk ap 5 km, kas ir tālāk par torņa lielgabalu (vai arī spaiki).

      un tam visam vajadzētu lielāku angāru ar trelferi un 30 večus. Mums vajag garāžas tipa militāro kompleksu.

      • jā un to visu 18 variantos 18 garažās? Tas ko es saku, ka optimālo un zinātniksi pamatotu civilās tehnikas armēšanas projektu jāizstrādā RTU, ko pēc tam var štancēt kur pagadās un ir iespēja.

        • projekts, apstiprināšana, testēšana, utt. utt.. tas arī taisa to cenu. lētie risinājumi tamdēļ ir lēti, ka tos taisa ar to kas ir no tā kas ir un kur to var.

        • Tas viss ir iespējams- mēs arī tālajā 2005.gadā Irākā paši likām bruņu gan HMMV, gan smagajam, lai varētu transportēt personālu. Kravaskasti apšuvām ar apm.0.5-1 cm tēraudu divās kārtās pa vidu bēram smiltis. Cik kg/t nāca klāt smagā masai, es nezinu, bet vismaz patruļās varējām braukt neuztraucoties par SAF (small arms fire). Par RPG un IED ietekmi uz šo konstrukciju grūti runāt, bet vismaz minimāla drošība bija. LV variantā gan problēmas rastos, ja vēlētos pārveidot tās pašas SCANIAs- mūsu papīru smērētājiem taču tas būtu kaut kas neiedomājams- kā var “kropļot” autoparku, kurš vairs neatbildīs papīros aprakstītajam???

          • Ameriķaņu sabiedrība savā laikā vāca naudu rūpnieciski ražotiem humvee bruņu papildkomplektiem, ko var uzstādīt DIY.
            Apmēram šādus. Līdz ar to arī LV gadījumā komersanti varētu iespringt un piedāvāt optimālus komplektus “armē kamazu pats”. Cik tur tā darba: projektē šeit, pasūti ķīnā, piegādā, saņem naudu.

            • Tieši tā,par to arī rakstīju,bruņu konversijas kits,ir vēl lētāki…sāpērkam un skrūveejam paši ,4līmenis tur pkm un svd lps brunusiteejus…
              Ja liekam uz hyluxiem toyotu36000+40000+darbs,lai 80k,vismaz solderi droshi brauc,vajag ved visu lidz pusotrai tonnai standartā…

  4. piekrītu par vienu standarta variantu. Vai RTU izstrādās – manuprāt tur varētu būt kaut kādi ierobežojumi- bet noalgot kādus 5 praktiķus ar kaut kādu grādu, iedot palīgus un lai ik pēc mēneša atrāda piestrādāto.

    katram auto tipam pielāgosim vienu ideju- vai centīsimies pāriet uz vienu auto/ traktora tipu. Savlaicīgi sākot darbu ar darbu varētu tikt galā arī 1-3 darbnīcas.

  5. http://obozrevatel.com/crime/21907-bezumnyij-maks-nervno-kurit-zhurnalist-pokazal-tehniku-sil-ato-na-donbasse.htm?nopopup
    perspektīvais ZS autotransporta attīstības modelis! nezinu gan kā tur ir tās licences pirkšanu… 🙂

    • Kas tur uzjautrinošs? Domā veči aiz gara laika metina šos monstrus. Nē, vienkārši viņu AM sež tādi paši mudaki kā mūsējie, kas nav pārupējušies par bruņām zemessardzei, bet gatavi stundām runāt par stiprināšanu un attīstīšanu. Visam ir iemesls un cena.

      • … За год с небольшим на “передке” я видел лишь один образец всей той новой техники, которую мы снимаем на полигонах и выставках….

    • līdz ar to mēs arī varētu iztikt no bezjēdzīgiem testiem. vēlams ir mašīna ar 6 riteņu piedziņu un ja tāda ir tad jau kaut ko pavilkt arī varēs.
      ja ir 2 aizmugurējie riteņi tad jau ap 10 tonnu kravnesība būs. tad nu matemātika vienkārša 7-8 tonnas bruņās un 2-3 kravai. smagos ceļa apstākļos (nogriežoties no galvenā ceļa) kravu uz pusi var samazināt.

      ”nesašaujamās riepas” būtu jau kaut kas neticami labs. tā ka labs sākums būtu pat metāla plākšņu iepirkšana.

  6. drīzāk smaids par to, ka eksistenciālos dzīves brīžos, visiem pie pakaļas kā izskatās, bet svarīgākais aizsargāt savu pakaļu no lodēm.
    interesanti būtu uzzināt, vai veči no ZS ir štukojuši kā un ar ko apkarināt tās scanias un volvo?! eksperimenta kārtībā ZS vadībai ieteiktu noziedot vienu vecu auto korpusu, lai puikas pamēģina kko uzveidot. mazums, ja radīsies tāda nepieciešamība- būs priekšzināšanas!

    • Labs, derīgs ieteikums. Tikai vispirms jānoskaidro vai viņi (vadība) vispār gatavojas karam un karot. Ja nē, tad nav vajadzības ķēmoties.

      • ja nedomā karot (kaut uzturot kārtību iekšienē), tad nav jēga ākstīties un uzreiz vajag visas vienības izformēt, lai lieki netērētu līdzekļus. bet domāju, ka pat visnelietīgākajam ZS komandierim doma dezertēt nav!
        bet lai būtu iemesls cepties-necepties par “augšu” bezdarbību, vajadzētu kāda ZS bataljona komandierim uzrakstīt štābam pieprasījumu šāda projekta uzsākšanai- auto+dažus tūkstošus materiāliem!
        te varētu nobļauties- Aūūū, ja Jūs mani kāds dzirdat- ņemat pildspalvu un papīru un rakstiet pieprasījumu!!!

        • Varu iedomāties, cik strauji sabremzēsies tāda pārāk aktīva un prasoša Bn komandiera karjera. NATO štābu ar lielo piķi neredzēt, kā savas ausis. Nākošā rotācija – cik vien tālu var kādu aizmest no savas pastāvīgās dienesta vietas. Gribēšu redzēt, kurš pirmais no “augšas plauktiem” izrādīs tādu iniciatīvu.

        • arī zemessargs

          Vajag ākstīties, jo savādāk sabiedrotie un sabiedrība nesapratīs, bet iespringt nevajag, jo tāpat neko nevaram un naudas nav. PSRS mantojums – ja var kaut ko nedarīt, tad pietiek ar darbības imitāciju (viņi izliekas, ka maksā, mēs izliekamies, ka strādājam).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s