Lunch Box

vara bungas: vēršu uzmanību, ka mauriņu nebojā. Kā arī  to, ka  CVR(t) dūmi nav mazāk svarīgi par bruņām.

Advertisements

144 responses to “Lunch Box

  1. Tajā pirmajā video ideja nemaz nav slikta – visu nah… ar rezaku vai fleksi nost un bruņu būdu virsū. Normāls APC vienai nodaļai. Kā reize der jebkādas CVRT platformas par simboliskām naidām pirktas ….
    Gan jau, ka tik daudz intelekta mums pietiktu būdu no loksnēm izgatavot un šaujamlūkas priekš triecienšautenēm iegriezt. Ja pilnībā bez būdas, tad platforma 120mm mīnmetējam gatava, ja būdā atverams jumts, tad mazākam minmetējam piemērota.

    • 60 vai 81mm miinmeteejam jaa,bet 120 vajag spec platformu,atgruudes speeks salauzis lupatas to platformu,tur vajag amortizetu spec platformu…nav easy izveidot,bet rtu vareetu domaaju…

    • Lietuvai jau tas viss sen ir iepērkot tam jau pamatā gatavus M113, kuri īpaši nepārveidoti ir arī ar pašgājēj 120mm mīnmetējiem, kurus nesen modernizēja ar Izraēlas palīdzību.
      Pirmajā video ir redzami CVRT Stormer versijas ar lielāku šasiju, kuru LV nemaz nepirks.
      Joprojām uzskatu, ka LV ir reāli iegrābusies ar šito pirkumu. Tas, ka neviens tādas lietas nepērk vai ko līdzīgu netaisa austrumeiropā vien to parāda.

      • tā mašīnu daļa, kurai uzmontēs PT vai PGA pričindāļus un aizmirstot par cenu būs lietderīga, bet pārējais …

        • PGA sistēmas vismaz pagaidām nav paredzētas uz CVRT bet PT būs dismount variantā, kas nav slikts rezultāts. Un jābeidz laikam gausties. Neko mainīt mēs vairs nevaram, jādomā kā pēc iespējas labāk un efektīvāk pielietot CVRT.

      • un ar ko Tu piedāvātu pārvietot uguns atbalsta priekšējos novērotājus? ar ko nogādāt aizmugurē ievainotos arī par sliktu?

        • Nav jau Staļingradas kauja. Mūsu gadījumā nosauktos nevis pārvieto zem apšaudes, bet infiltrē. Ievainotie mb, bet, problēmu jārisina no otra gala, lai būtu mazāk ievainoto vajag normālas bruņas, nevis vairāk ambulanču.

        • Sāktu ar to, ka uzsāktu kopīgas programmas ar Baltijas valstīm ar ilgtermiņa plāniem kādām būtu jābūt tehnikai brigādēs, lai varētu veikt kopīgas apmācības, tehnisko uzturēšanu un rezerves daļu bāzi, lai būtu lētākas izmaksas ilgtermiņā.

          Mums pat uguns atbalsta nav, kam tad novēros? Ambulances es noteikti gribētu ar lielāku ietilpību.

          • Tas jau sen bija jādara, jo šobrīd 3B autoparks un bruņu tehnikas parks izskatās nožēlojams – katram savs, pie tam vēl katrā valstī pa n-tajiem variantiem!
            Arī bruņu vestes un ķiveres varējām iepirkt kopīgi.

      • Es nemaz nerunāju par to, ko LV pērk stapvalstu ~40mio līguma ietvaros – tas vilciens jau ir aizgājis. Es runāju par tiiem visiem ispējamiem risinājumiem, kas te malti jau n-tās reizes, tas ir, lētas kāpurķēžu platformas lielā daudzumā. Ņemot vērā, ka CVRT remnotbāze (saistībā ar 40m līgumu) jau pilnā sparā tiek realizēta, tad tieši šādu platformu iegāde pa 15-20k gabalā jau sāktu attaisnoties – ZS būtu laimīgi par jebko, kas kustās un uz kā var uzlikt bleķa būdas.
        Stormer vai Spartan jau ir nesvarīgi.

        • Prātīga doma. Tikai cenu jānosit, nu nevar tas bobkats maksāt 300 000+

          • Tur jau tā lieta, ja pa velti dotu, un tikai atvešanas izmaksas būtu.
            Pilnīgi pieļauju iespēju, ka te ir arī iesaistīta korupcija. Briti ir bēdīgi slaveni šajā ziņā.
            Tie CVRT būtu sagriezti metāllūžņos, bet pārdodot varēja uzvārīties.

            • Mums nebija reāla iespēja paņemt no amerikāņiem bruņu tehniku, kad viņi gāja ārā no Afganistānas? Toreiz lasīju, ka viņi bija gatavi atdot par velti jebkuram, kurš gatavs ņemt, izmaksas bija līdz 30k dolāru par vienas tehnikas vienības aiztransportēšanu atpakaļ uz USA, tātad, līdz Latvijai nebūtu bijis pat tik dārgi, teorētiski.

              • Man viens putniņš pačukstēja, ka mums no US bija iespēja MRAPus dabūt, tikai to visu augšās nobremzēja (kādam nebija izdevīgi), turklāt vairākas reizes.. Tā kā spriediet paši kāpēc tā.

                • Ja tā tiešām taisnība, tad to p1daru vārdus studijā un publiski nomētāt ar akmeņiem vai kaut kā tā, nu vismaz uz minimālo un pārtikas pakām līdz pēdējai stundiņai!

                  • esi mierīgs atradīs 101 attaisnojumu, piem. transportēšanas izdevumi utt. un tevi vēl padarīs par vainīgu neslavas celšanā. Lai gān šādi mētāties ar piedāvājumiem nosacīti pieļaujami bija līdz 2008.gada 8.augustam.

                    • Transportēšana neko dārgi nemaksātu, ja jau nebija žēl vidēji 3k eiro par Norvēģu dāvinājuma vienu vienību maksāt par piegādes izdevumiem, tad jau nu 10x vairāk par bruņu transportieri būtu varējuši atļauties.
                      Vēl tik jācer, ka tomēr ir kāds slepenais plāns/vienošanās par visu mūsu NBS apgādi ar bruņu transrpotu, zemessargus ieskaitot un nevis tikai faktiskās 18 rotas, bet potenciāli arī visus 18 bataljonus.

          • vēl joprojām naivi ceru, ka tur ir vēl kāds nerakstīts dīls apakšā

            • Es par to vairs neatceros, bet arī man bija tādas cerības 😀 !
              Bet ko tad mēs varētu saņemt, lielāku britu kontingentu šeit vai arī vēl kādas tehnikas vienības, vairāk tos pašus CVR(T), kurus viņi tirgo pa 10-30k mārciņu privātajiem(mazs noskrējiens, svaigi pārlasīts vai vismaz pārkrāsots, mazs motorstundu skaits, iekšā dīzelis) par velti? Nekā cita jau no apbruņojuma britiem nav, tikai CVR(T) un Warrior’i, bet pēdējie ir vēl joprojām apritē un tuvākos gadus nekur nepazudīs arī ar AJAX ienākšanu saimē.
              Challenger 1 tankus? Par tiem neko daudz nezinu, tik to, ka britiem tanku kā tādu ir maz, līdz ar to arī pasaulē maz un apkalpošana varētu būt dārga, ja vien nedabūjam 10+ gadu dīlu ar visām rezerves daļām uz priekšu, kā ar CVR(T) mums te solīja kāds ierēdnis no AM.

        • nu ja gribi vienkārši platformu ar kāpurķēdēm lai vadītu apkārt mīnmetēju, ar parasti zviedru Bangvāgenu pietieks. Nevajag nemaz bruņotu tehniku, tik un tā minmetējs frontālās kaujās neiet.

          • Grozies, kā gribi, bet bruņu tam BV virsū vajag, kaujas mašīna=bruņas. Punkts.
            Izņēmums ir SF/SOF, kas pa kluso iefiltrējas ienaidnieka teritorijā un apkārt braukā ar super viegliem bagijiem/4×4/6×6 visurgājējiem bez bruņām.

      • 120mm var uzlikt tikai uz spec platformaam,un tie 113 ir spec…

  2. un tas viss jāsāk taisīt pašiem. varētu pamēģināt nopirkt licenzi.

    • Licences maksā dārgi un atmaksājas tikai tad, ja ražo lielos apjomos un eksportē tālāk. Latvijā nav tādas ražošanas jaudas nevienai rūpnīcai. Pie tam, lai ražotu militāro tehniku vajag drošības iestāžu atļauju, bet ņemot vērā, ka gandrīz visas Latvijas lielākās rūpnīcas pieder krieviem, tad ir diezgan droši, ka viņi tādas atļaujas nedabūs. Atceramies, ka Osinovskis gribēja Daugavpilī remontēt šos pašu CVRT, bet nedabūja atļauju.

      • Pilnīgi piekrītu. Jāmet ārā no galvas tas padomju laiku princips, ka labklājība rodas rūpnīcās. Pofig ko, ka tik ražot. Konvejers un rūpnīca atmaksātos tikai pie milzīga apjoma. Savukārt manufaktūras līmeņa garāža, kur skrūvē meistari pa 1 verķim mēnesī ir dārgi un lēni. Beigsies kā swensoniem, kas tik ļoti atbalsta savu nerentablo aizsardzības rūpniecības sektoru, ka nepaliek nauda armijai, jo katrs vietējā ražojuma bruņojums un munīcija maksā kolosālu piķi. Nu tā profanējot: viens super kājinieks swensoniem ar visu uzkabi un ieročiem izmaksā kā krievam viens BTR ar visu pildījumu. Nu bet toties ražo paši patronas un ieročus.

        • Nu tik traki viņiem nav, neesmu nekādus ciparus pētījis, bet ir arī rentabli izstrādājumi tai pašā Zviedrijā, ko pērk pus pasaule.
          Cita lieta, kādos kvantumos pērk un vai peļņa ir tik liela, cik gribētos.

        • 1 verķis mēnesī ir 12 verķi gadā un ja paskatās 10 gadu perspektīvā tie ir 120 verķi. tur kur i viens verķis mēnesī var ieviest arī otro maiņu un gadā jau mums ir 25 verķi (ar šādu kosmisko ātrumu neatceros, ka armijā būtu kaut kas pirkts). ja jūt ka ziepes ražošanā var ieviest arī 3. nakts maiņu (tai gan efektivitāte ir mazāka).

          Zviedru gadījumā visa nauda paliek zviedriem un viņiem ir izdevīgāk ka pašu produkts ir dārgāks (savējiem darbs) nekā par lētāku nopirkt no sveša un pašam vairs nav darbs- attiecīgi vairāk saņem nodokļos, ko atkal var tērēt. Valsts aizsardzība vienmēr ir cieši saistīta ar valsts ekonomiku. bet tos miljonus kas samaksāti uz ārvalstīm vairs iztērēt nevar.

    • Latvijai nav kapacitātes neko tādu ražot Beidz sapņot!

      • nepiekrītu!
        tehniska kapacitāte noteikti ir! varētu sākumā pietrūkt speciālistu, kuri izstrādātu projektus. un varētu būt problēmas ar valsts investīcijām un iepirkumu, kā arī ar pielaidēm šim projektam sakarā ar valsts noslēpumu.

        • Teniskās kapacitātes militātajai rūpnievībai mums nav.

          Nav inženieru, kas visu projektu novestu no rasējuma dēļa līdz ierakumiem. Kapacitāti VAR attīstīt, bet šobrīd tās nav. Neko sarežģitu nevaram saražot bez gadu desmitu ieguldīšanas, tie paši Mikrotik līdz šī brīža līmenim plēsās no 90-tajiem un kāpa uz grābekļiem, kamēr izsitās un tagad spēj ražot, konkurēt. Ja sāksim ražot, dizainēt šodien bruņutehniku, tad pēc 20 gadiem varbūt būs pirmais rezultāts. Tas ir jālolo un jākopj gadu desmitiem, jāpiesaista un jāsagrā gudrās galvas. Igauņi ar savām mīnām saka, ka tas ir ceļa sākums, jo lai kaut cik ekonomiski neiebrauku mīnusos, tās mīnas 90% ir jāeksportē prom.

          Mūsu inženieri VAR ražot tankus, BET līdz tankiem paies 20 gadi un daudz naudas. Kapacitātes nav šobrīd, bet VAR attīstīt. Bet nedomāju, ka tas ir rentabli, lētāk būs sapirkties no citiem.

          Uzzīmēt BTR rasējumu un uztaisīt vienu prototipu ir tikai 1. solis no 100 līdz tam pašam BTR-am, kas ir ņemams bruņojumā un ekonomiski izdevīgi saražots. Tas pats britu alumīnija traktors izstrādē ir apēdis vājprāta naudu izstrādē, pēc tam vājprāta naudu novēršot pirmajās partijās konstatētos defektus un salāgojot konvejerus. Mēs baudam augļus.

          Protams, Jānis var šķūnī aplīmēt VW/KRAZ/MAZ/ZIL/Volvo vai Scania ar tēraudu un pasludināt par pirmo veiksmīgo bruņu tehnikas modeli, bet tas ir vienkārši smagais ar bruņu plāksnēm, nevis bruņu tehnika. Tāpat kā putinam demonstrētais robots uz kvadracikla ir vienkārši lelle uz mopēda ar vadības pulti, nevis gatavs militārs produkts, to pat putina skābais ģīmis parādīja.

          Te gan jāsaka, ka arī šādam Volvo verķim ar garāžā liktu bruņu ir izmantošanas potenciāls, bet tam nav nekas kopīgs ar bruņu tehnikas ražošanu. Tas ir pārveidots smagais.

          • Cien. Inženieri! Paredzu ka drīzumā projekti no sērijas “kā standarta Skaniju aplīmēt ar tēraudu un pasludināt par pirmo veiksmīgo bruņu tehnikas modeli” klūs ļoti populāri, jo ZS ir Skanijas bet nav bruņu aizsardzības, kā arī nekad nebūs naudas lai to nopirktu, līdz ar to skiču projektus nākamajiem konkursiem var gatavot jau šobrīd. Idejas par blindēšanu/armēšanu var smelties UA.

            • Protams, bet tam nav sakara ar militāro rūpniecību vai kaut kādu kapacitāti. Tā ir prasta garāžas līmeņa manufaktūra. Kas nav slikta, bet tā nav nekāda rūpniecība un kur vēl militāra.

              Ja cilvēkiem palīdz, tad lai tik būvē, malači, par naudu vajag izdalīt. Katram savs pielietojums.

            • Starp citu, runājot par vietēju bruņu tehnikas ražošanu – izrādās Veldre esot piedāvājis tādu variantu:
              “Es savulaik valdībā izvedu cauri ideju, kura pēc tam tika apsmieta un nepieņemta, proti, ka Latvijā ražotu bruņumašīnas. Tas bija pieņemts, bet to aizmuguriski atcēla. Vai šobrīd tas nenoderētu?”
              http://www.la.lv/straujaka-atbilde-peksnam-uzbrukumam-aptauja/

              • kas tas par ministru kura idejas apsmej? kas apsmej? koalīcija? kurš atcēla? Lieģis? Pabriks?

                • Es domāju, ka pēc zirgu patruļas viņu vairs neviens nopietni galvā neņēma 😀 😉 !

                  • arī zemessargs

                    Partizānu vajadzībām zirgi kā transporta līdzeklis ir variants ko vērts apdomāt. Ne masveidā, bet pirmā acu uzmetienā man šķiet, ka labāk tādi ir, nekā nav. Neesmu zirgu pazinējs, bet ar zirgu var pārvietoties tur, kur cits transports neiet. Var būt kāds zinošāks cilvēks var komentēt?

          • Es esmu uzodis usa razojumu jauns ar b7 brunulimeni un 40zs uz tonnu jaudu dizelturbodzineju,10viiru desantu=300k usd,ideali,sliktakaja varinta cougar6mrap,600k,var iegut surplus no usa.pirmais tur 0,5cal otrais ari14mm…plus skembas un ied,minas…par 100m mes varam sasedinat durklus sajaos gan pd gan zs aktivu…

          • Es te zem viena raksta jau biju ielicis citatu ka iet ua ar spartaniem,un salidzinam vinu limeni ar musejo,mums ietu reizes sliktak un dargak,jo siem dz limenis un izmaksas ir mazakas,nu nevaram pagaidam razhot…un laika nav kamer varesim gaidit
            Pilniba piekritu never,never

          • skaidrs, ka trūkst smadzeņu un ne tik daudz tehniskā izpildījuma. jo ja var remontēt vilcienus, uzbūvēt kuģu korpusus, ekskavatora kausus, konveijerlīnijas utt, tad zinošu speciālistu vadībā neredzu lielus šķēršļus montēt kaut tankus. tas tā, nerunājot par rentabilitāti.
            bet vai tiešām nebūtu jēga veidot šeit tādu kopražošanu, kā piedāvāja Patria leišiem, ražojot kopā priekš Lietuvas bruņumašīnas?!

            • arī zemessargs

              Kungi, bruņutehnika pēc tam.
              Pirmkārt, sāksim izmantot vai pielāgot tās lietas, kuras jau pie mums ražo. Piem. Airdog kā tuvās darbības bezpilotnieku un UAV factory ražojumus kā tālās darbības bezpilotniekus. Ddupleks ražo munīciju bisēm, sāksim vismaz parastās patronas ražot. Lūk vieglās lidmašīnas ražo http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Latvija-uzbuveta-atraka/380119 Vajag tām dažas kameras uzkarināt, bezpilotnieki ir laba lieta, bet dažreiz vajag lai cilvēks ar aci skatās. Konvenciālajam karam nederēs, bet Babaju trenkāšanai derēs (kamēr veikalos no PGA pievedums). Galu gala vienkārši granātas un mīnas sākam ražot.

          • Rietumnieku izšķērdīgos R&D tēriņus mēs lieliski zinām, tas nebūtu labākais pretarguments 😀 !
            Mūsu gudrās galvas un čaklās rokas ir parādījuši, ka varam turēties pasaules līmenī ar stipri zemākām izmaksām, vienkāršākiem un/vai modernākiem risinājumiem un ātriem izstrādes un izpildes termiņiem.
            Bet piekrītu, sākt ražot no nulles būtu ilgāk un sarežģītāk, nekā ar kādu offset darījumu sākt palēnām kaut ko skrūvēt te uz vietas.
            Bet, atkal pieminēšu Dambi – tur būtu iespēja kaut vai vieglai 4×4 bruņu tehnikai, kaut ko amerikāņu J-LTV līdzīgu uztaisīt varētu mēģināt.

      • Teiskim tā, ir kapacitātes , bet nav gatavu konveijeru.

    • viss ir dārgs un tāpēc nedarīt neko 😉 ?
      ir iecere , ir paredzēts finansējums un pēc tam pacenšamies, lai finansējums paliek pašu zemē.

      ja galīgi izrādās , ka abas ir kreisās rokas nošpikojam no vāciešiem viņu Sdkf. dažos avotos redzēts, ka to izmaksas ir 20 -22 tk reihsmarku kas mūsdienu naudā varētu būt 150- 170 tk. adekvāts cipars priekš normālas kaujas mašīnas nerēķinot ieročus un elektroniku. mašīnai ir jābūt bez torņa- tas pietiekami palielina cenu un tankus tāpat nesašaus.
      Piemēram Šērman tanki maksāja 33 000 usd – kas mūsdienās ir ap 0,55 milj.

      tātad ja ir gribēšana pēc kuras parādās arī varēšana varam arī štancēt.

      • Visas sistēmas, kurās iekšā ir čipi un kurus darbina elektrība, ir tās, ka to Šērmanu šodien padarītu par 1.5-2 miljoniem dārgāku 😉 !

  3. ru gan viss ir forši, jo beidzot šo aizklapēja ciet http://tass.ru/ural-news/2651362 un tagad varēs štancēt tikai superultramodernās Armatas, Kurgaņecus un Bumerangus http://www.rg.ru/2015/05/05/armata-site.html

  4. Nu, manuprāt, nav noskaidrots, kas uzvar – lēns un bruņas, vai ātrs un pliks. Visticamākais, ka ātrs un pliks būs labāks grūtā apvidū, bet lēnais un bruņotais būs labāks plašumos.

    Piemēram, Sīrijā vai Ukrainas plašumos nekur tālu netiksi ar alumīnija traktoru, jo lēnais tanks to nocels no tāles, bet mežainā un purvainā apvidū tas nav tas sliktākais variants.

    Ja atmiņa neviļ, tad Folkleldu karā argentīnas kājinieku atbalsta bruņutehnika(kas nebija tā smagākā, ar riteņiem), tā arī nekur ārpus pilsētas neizbrauca, jo iestiga, kamēr briti ar tiem alumīnija traktoriem ļoti labi pakalnos atbalstīja kājiniekus, jo purvainais apvidus izrādījās tiem alumīnija traktoriem kā radīts. Tā nu briti arī izcīnija kariņu, pretējā puse – argentīnieši – nebūt nebija kaut kādi ūsaini pērtiķi ar 2.pk. plintēm, kā mīl domāt plašāka publika, bet tīri sakarīga armija. Britiem palīdzēja tieši šie alumīnija traktori kā uguns atbalsts, jo vienīgie no abu pušu bruņu spēkiem spēja pabraukt kur vajadzēja un kad vajadzēja.

    • Izklausās labi – pa purviem un kāpām, mežainos apvidos, kā uguns atbalsts. Jautājums, vai šie alumīnija traktori būtu vienīgā un pietiekamā bruņutehnika NBS.

      • Es tik saku, ka nav velns tik melns kā mālē. Dažādiem uzdevumiem dažāda tehnika. Efektīvai armijai vajag visu, no A-Z. Katram uzdevumam savs. Ne visur tie alumīnija traktori derēs. Bet to labās puses gudrs komandieris var izmantot.

        Tankus jebkurai nopietnai armijai vajag, tie ir dzelzs rati, kas nav nemaz tik viegli sašaujami, ja tanks manevrē un tā apkalpe nav apjukusi vai iedzīta slazdā. Līdz kamēr tanku noliks pie vietas, tas labvēlīgos apstākļos var pretinieka spēkus saplosīt gabalos un sadarīt briesmu lietas, pat ja tie ir bruņoti ar prettanku raķetēm. Tanki palīdz gan uzbrūkot, gan aizsargājoties, tā ir laba manta. Bet naudiņas mums cik ir tik ir, visam nepietiks. Piemēri, kur tankus pieveic kājinieki, ir maz un tie ir saistīti ar stulbiem un neparaiziem tanku izmantošanas apstākļiem, piemēram, Izraēla dzina tankus pa šaurām ielejām tieši hezbolla slēpņos, kur tie nespēja manevrēt un tos sašāva pa tīro.

        Atliks mēģināt viltībā pārspēt naidnieku, mums ir labs piemērs no vēstures – leģionāri, kas izmantoja katru celmu, katru krieva stulbumu un katru savu lielgabalu.

        • Labas atmiņas par šo tēmu bija vienam no ordeņotākajiem 2.p.k. vācu tankistiem Kariusam par viņa “Tīģeru” bataljona gaitām Latvijā (precīzāk Latgalē). Smago tanku (mūsdienu “Leopardi” un “Abramsi” ir tajā pat svara kategorijā kur “Tīģeri”) izmantošana bija ļoti ierobežota. Lielāku formāciju kā rotu nebija iespējams izmantot, visbiežāk karoja vada (3-4 mašīnas) sastāvā. Milzu problēmas radīja apvidus (meži, upes, purvi, ezeri), kas ievērojami samazināja arī kaujasspējīgo mašīnu skaitu. Jāņem vērā, ka tanki rij drausmīgi daudz degvielas, munīcijas un citu materiālu, jābūt pamatīgam tehniskajam atbalstam (inženiertehniskais atbalsts, tiltlicēji, arī remontbāzes, ja cer karot ilgāk, tad arī rūpnīcas, kur varētu veikt kapitālos remontus). Tanki ir pārāk dārgs un lielā mērā nevajadzīgs prieks Latvijas apstākļos. Ne velti krievi arī uzsvaru Baltijas reģionā liek uz gaisa desanta karaspēku (BMD), kuru atbalstītu mehanizētās brigādes (galvenokārt BMP un BTR).

          • 1)Bez tankiem nekādas smagās brigādes nav iespējamas.
            2)Mūsdienu tanki degvielu patērē daudz mazāk nekā 2PK. Ar pilnu bāku Leopards nobrauks tikpat daudz km cik CVRT.
            3)Priekš tankiem Baltija ir ļoti lietojama, nav nekādi Karēlijas meži un purvi. Somija ir vēl mežaināka, viņiem ir virs 200 leopard tanku.
            4)Krievi Baltijas reģionā liek uz gaisa desantu, jo PSRS laikā tanki bāzējās Baltijas valstīs. Katrā krievu mehanizētā BMP vai motorizētā BTR brigādē ir tanku bataljons. Pat artikā.

            • 1) Mēs jau arī neplānojam formēt smagās brigādes, par to amerikāņu runā un vienlaikus sūdzas, ka Abramsiem šeit īsti nav ko darīt. Lietuva ar saviem klajumiem varētu būt cits stāsts.
              2) Ir tomēr atšķirība, vai Leopards, kurš uz 100km rij 218 litrus vai CVRT, kas uz 100 km rij 73 litrus. Leopards (550 km) ar pilnu bāku nobrauc vairāk nekā CVRT (Striker-480 km), tas ir mīnuss, lai gan nav vajadzīgs tik daudz degvielas (tātad benzīnvedēju), lai uzpildītu.
              3) Somiem Karēlijas vairs nav. Kopš 1944. gada 😉 Dienvidsomija ar attīstīto ceļu tīklu un cieto grunti nav nemaz tik nepiemērota tankiem.

              • 1. Amerikāņu loģistikas aste kas velkas līdzi viņu brigādēm ir milzīga. Amerikāņu sauszemes armijai nav integrētās gaisa aizsardzības, tankus viņi sūtītu tikai tad, ja būtu air superiority.
                Igauņi gan plāno, Domāju ka leiši arī ņemot vērā ka tie jau iegādājās pzh2000 smagās haubices. Tas ka LV neplāno mani nemaz neizbrīna.

            • arī zemessargs

              4) Liek uz gaisa desantu, jo rēķinās ar to, kas viņiem pretī. Ja šeit būs Abramsu brigāde, tad plānos savādāk.

          • 1. Ja šo to jēdz no vēstures, tad zina , ka tīģerus ierobežotā skaitā izmantoja vienkārša iemesla dēļ – tie vienkārši bija tik cik bija. III reiha BS bija pavisam 14 atsevišķie smago tanku bataljoni, un viens integrētais Grosdoichland tanku divīzijā. Katra bataljona štatā pēc 1943. gada bija 45 Tīģeri. Reālais tanku skaits bataljonos reti kad pārsniedza 65% no štatā vajadzīgā skaita, galvenokārt tehnisko problēmu dēļ. Atsevišķos smago tanku bataljonus izsvaidīja pa visām frontēm un armijām, tāpēc nav jābrīnās, ka kaut kādā frontes mikroiecirknī darbojās tikai 2 Tīģeri. Tas galīgi nebija atkarīgs no apvidus īpatnībām, bet gan no reāli pieejamo tanku skaita. Ja uzmanīgi palasa veco aptiekāru, tad tur to var izlasīt.
            2. Katrā KF MS brigādē, neatkarīgi vai tā ir uz BMP, BTR vai MT-LB, ir 40 tanku bataljons. Nu jau arī VDV divīziju sastāvā notiek tanku rotu integrācijas mēģinājumi.
            Latvijas landšafts tanku pielietošanai ir diezgan labi piemērots.
            Latvija

            • Greatest world tank batles ir ari staasts par lv,Malinovas kauja,youtube var atrst,iesaku laba viltiga taktika,varoniga kauja,laba skola,gan no uzvaretaju puses,gan zaudetaju,par kludam,piebilde ja jau nonaacaam liidz vesturei un tigeriem lv

            • 1. Ja šo to jēdz no vēstures, tad zina, ka atsevišķos bataljonus piekomandēja atsevišķām armijām nevis “izsvaidīja pa visām frontēm un armijām”. Kariusa gadījumā tā bija 16. lauka armijai. Tanku rotu vai vadu piekomandēja kājnieku bataljonam vai pulkam specifiska kaujas uzdevuma veikšanai. Kariuss apraksta, ka tik nelielas formācijas izmantoja tieši apvidus dēļ, jo lielākām formācijām bija LV apvidū bija nesamērīgi smagi zaudējumi un traucēja uzdevuma izpildi.
              2. Sapratu, ka apspriežam tanku lietderīgums MŪSU armijā, kas faktiski nozīmē Leopard 2 (62+ tonnas) lietderīgumu. Pirmkārt, krievu tanki ir daudz vieglāki, piemēram, T-72 – 41 tonna. Otrkārt, es rakstīju “galvenokārt BMP un BTR” (3 motostrēlnieku bataljoni>1 tanku bataljons), protams, ka krievi izmantos tankus. Tikai mūsu gadījumā tanki būtu jāizmanto galvenokārt aizsardzības kaujās (tāpēc Kariusa piemērs), viņiem – uzbrukumā.

          • arī zemessargs

            Jāņem vērā, ka 40-tajos ceļu tīkls bija krietni sliktāk attīstīts, tilti pamatā bija koka ar 40-tonnu kravnesību, tātad tīģerus varēja dabūt pāri tikai pa dzelzceļa tiltiem. Tagad 60-tonnu kravnesība ir standarts.
            Pie tam, ko nozīmē “ierobežotā daudzumā”? Skaidrs, ka Kurskas kauju diez vai šeit rīkos, bet pa vienam tanku bataljonam gar galvenajiem ceļiem (Alūksne-Rīga, Rēzekne-Rīga, Rēzekne-Dpils) pietiktu.

      • BV10s, Bronco, BV206S – tagadējo bruņojumā esošo pliko BV206(ar variācijām) modernāki aizstājēji ar augstu caurgājamību un īstām bruņām virsū! Pret IED gan ne pārāk, vienīgais tikai Bronco ir ražots ar domām par IED, bet nu, salīdzinot ar CVR(T) arī pārējie ir labi, jo arī CVR(T) par pretmīnu/IED aizsardzību nekas nav domāts, izņemot Mk2 variantiem, bet tos mēs nepērkam(britiem tik daži desmiti tādu bija pašiem).

        • Tu ņemtu vienu BV/Bronco (par 2 milj. eiro) vai četrus CVRT (par 0.5 milj. eiro)?

          • Pieminēju kā piemērus tam, kas vēl no kāpurķēžu tehnikas ar normālu ietilpību un labu caurgājamību pieejams tirgū, nevis pretstatīju to CVR(T).
            BV10s ir britiem, kam tur vēl(slinkums skatīties), briti viņus nomainīja pret Bronco, kur nobāza vecos, neatceros, varbūt kādam pārdeva.

  5. Lai mazām valstīm atmaksātos ražot militāro tehniku, tad kā jau minēja te daži ir jābūt pasūtījuma apjomiem.
    Piemēram, Izraēla savu Merkavas tanku, ražo kopš 80. gadiem un ir jau saražots vairāk nekā 2000 šo tanku ar 4 galvenām modifikācijām.
    Vienīgais, kas tiek importēts priekš šī tanka ir dzinējs un transmisija, viss pārējais – bruņas, optika, lielgabals, elektronika, stabilizācija, u.c ir ražots Izraēlā.
    Latvijā arī droši vien varētu uztaisīt tanka vai tā paša CVRT līdzinieka metāla struktūru, bet viss pārējais būtu imports.

    • Ja mums būtu tas pats laiks, kas bija Izraēlai, tad lielu daļu elektronikas izstrādāt un uzražot varētu tepat uz vietas.
      Ja smagā rūpniecība mums aprobežojas ar Liepājas Metalurgu, tad elektronika mums ir augstā līmenī un ražotāju netrūkst.

    • Zinu cik viņiem tā Merkava izmaksāja???? Merkava ir viens no pasaules dārgākajiem un sarežģītākajiem tankiem. Pa tādām lietām nemaz nedomā. Vai mēs Latvijā varētu uztaisīt CVRT klonu?? Nezinu gan, CVRT arī nemaz nav tik vienkārša bleķa kaste kā liekas, viņa ir no speciāla alumīnija taisīta, un tā viņas balstiekārta un kapērķēdes ir ar kaut kādu īpašu elektrības sistēmu aprīkotas kas ļauj abām ķēdēm griezties reizē kad mašīna pagirežas, lai nezaudētu ātrumu.

      Pirmās mašīnas militārāja jomā vienmēŗ ražo ar riteņiem, jo tās ir stipri lētākas un vienkāršākas, Tikai pēc tam iet uz kāpurķēdēm. Krievi ar sāka pirmais ar riteņu tehniku, pirmais nāca BTR-40 (uz GAZ-63 bāzes), tad BTR-152 (uz ZIS-151 bāzes) un tikai tad nāca BTR-50 (ar kāpurķēdēm, bāzēts uz PT-76 tanka bāzes, pietam pašvaks transportieris sanāca). Pirmais labais kāpurķēžu transportieris viņiem sanāca tikai labus gadus vēlāk, ar BMP-1. Ja mēs ar gribam sev militāro kompleksu priekš bruņutehnikas būvēt, mums ar jāsāk no pirmā līmeņa, never uzreiz lēkt tālāk ja mēs pat smago mašīnu nemākam uz vietas te uzražot. Somija vispār pati sev bruņu tehnku sāka būvēt salīdzinoši nesen, un arī tikai riteņu.

  6. Mašīnas jau labas, bet problēma tajā, pat lai šo vienu mašīnu nopirktu mums paietu gadi…

    Tieši šī kārtība būtu jāmaina, ir prece, mēs pērkam un lietojam.

    Nevis konkurss, sarunas, strīdi, sāk ražot utt… = tālā nākotnē saņemam.

  7. Nav jau tā, ka mums nav militārās industrijas. Ir. Brasas cietums ir ļoti ievērojama militārās industrijas sastāvdaļa. Ražo drēbi gan NBS, gan eksportam Jācer, ka arī mūsu IT sektors un elektronika dos savu pienesumu.

  8. Veči – noguru visu šo lasīt. Aizrakstiet taču kāds vēstuli Nato ģensekam un paaiciniet viņu apskatīties latvijas plānus un reālo stāvokli! Aizrakstiet kaut vēstuli viņam!
    ZB klausīties šito – mēs paši esam kaut ko reāli izdarījuši? Neskaitot pašu VB redaktoru?

    Bļe šovakar riktīgi ZB visus Jūs, kungi lasīt, cik kurš izdojāmis, kā AM būtu jādara. Izdariet paši kaut kādā virzienā. Esat aizrakstījuši, vai sameklējuši likumā kādu punktu par kuru rakstīt sūdzību, aizgājuši uz televīziju izkratīt sirdi, uzbraukuši saviem komandieriem lai tie brauc tālāk, kamēr sasniedz dzirdīgas ausis vai tikai sitīsiet taustiņus – pie tam bez kāda plašāka plāna.

    • Jau aizrakstīju Jensam – šis sakās, ka zinot situāciju, ņemšot vērā, stiprināšot un iestiprināšoties.
      Uz TV arī gāju, šie saka, ka neesot aktuālais trends, lai atšujoties.
      Nu tā kaut kā.

    • vēstules Stoltenbergam vairs pāšiem nav jāraksta kādu laiku LV jau pastāvīgi darbojas NATO Force Integration Units (NFIU), kuru atskaites netiek rediģētas. Cerams džeki aprakstīs krāsās visu ko šeit redz un neredz. Līdz ar to ārējais profesionālais segments ir nosegts. Atliek iekšējais neprofesionālais segments t.i. LV civilā sabiedrība. Tur darba daudz, tādēļ ļoti lietderīgi rīkot diskusijas piem. korporācijās, klubos, biedribās par aizsardzības spēku stāvokli, lai beidzot izkristalizētos, kas tad ir pret nBS attīstību, jo kā paklausies visi ir par ar abām rokām, bet tālāk par “stiprināšanu” netiekam. Iekšējais profesionālais (karavīru)segments šķiet ir sasniedzis pilnīgu konsensusu, jo viensprātis ir pat tie, kas stāv uz dažādām politiskām platformām. Esmu vairākas reizes parliecinājies ka gan AM, gan NBS amatpersonas lieliski saprot situāciju, bet kas traucē rīkoties atbilstoši izskaidrot neprot vai negrib.
      VB lasa krietni lielāka auditorija nekā tā, kas raksta komentus, līdz ar to arī šāda, pat atkārtota diskusija objektīvi vairo izpratni sbiedrībā kādā dirsā ir mūsu armija.

      • Paldies, drusku labāk jūtos!

      • Nu viens ar to NFIU ir, citēšu “NFIU’s will work in conjunction with host nations to identify logistical networks, transportation nodes and supporting infrastructure”. Loģistika, transports un veci angāri – viss. Pateiks, ka mums vecu angāru nav.
        Bet viņi taču nepateiks, ka vajag likvidēt ģenerāļisimusu klubu, nafigot ZS vadību, kas apzinās situāciju, bet nepieprasa naudas ģeļoškas vadītājiem piešķirt rubuli. Viņi neredzēs to, to arī var objektīvi noslēpot.
        ne?

        • Kāpēc neredzēs ? Viņiem būs iespeja padziļināti iepazities ar visu ķēdi, kas ne katram atašejam ir pa spekam. Tas necilais kantora nosaukums varetu būt tikai izkārtne 😉

    • Paldies,veertiigi…runaashana vajadziiga un sveeta lieta,bet darishana veel sbeetaaka!

  9. Ak, vēl airmirsu, vai viņi redzēs, ka ģenerāļi guļ, kamēr VAMOIC izbīda sev mierīgākos projektiņus bet grūtos nedara. Ka bīda to ko vajag un kam naudas nav pat nedomā. Vai vispāk to, ka VAMOICU jālikvidē,vai jānovāc ģeneraļžugas, kas pat neinteresējas par to ,ka vaimoiči vada viņu pirkumus.

    • Piekrītu ZirgsKaujāNes par visu- jākrata ne tikai VAMOIC, bet aiz olām jāgrābj CMEK, MMC, visādi nodrošinājuma centri, kuri izsniedz no noliktavām lietas nemaz nepaskatotiea kam izsniedz- pēc tam īstā vienība meklē kakova hu..a viņiem paredzētās Specter optikas paņēmusi vienība X ar atrunu: “Bet mums taču misijā vajadzēja!” Kamēr šitāds bezpreģels NBSā turpināsies, tikmēr nekas nemainīsies. Negribu apvainot visus apgādniekus, bet zināms ir tas, ja pats neesi gala lietotājs, tad to noliktavas pārzini daudz neuztrauc vai karavīri lietos normālas lietas, vai tiks iepirkti pēdējie sū.. Kā saka- ne mana cūka, ne mana druva. ZS lietas gan jau vēl bēdīgākas.

      • Diemžēl nopietnas reformas nevar uzticēt veciem klepotājiem, bet to nomaiņa ir politisks lēmums. Koalīcija vai nu pratīsies pati, vai tai ieskaidros draugi, vai būs par vēlu.

      • nu izsniegšana notiek stingrā saskaņā ar pavēli 😉
        un specifikāciju raksta paši lietotāji.

        remontējot štābus un pērkot kuģus naudas nepietiek. vēl būtiska nianse, ka gada beigās nauda vienmēr pāri paliek. To visu ātri un veiksmīgi varētu ieguldīt tiešām vajadzīgās lietās, bet kur tas tiek iztērēts nākošā gada algā- galvenais lai nauda iztērēta 😉

  10. Latviešu karavīrs

    Par to lasīšanu, starp citu arī ministrs lasa varabungas, protams nav ne jausmas cik bieži, bet vismaz pirms mēneša privātā sarunā teica ka lasa, tā protams ir laba ziņa ka arī augstākajā līmenī zin par ko mēs te visi cepamies.

  11. http://www.mod-sales.com/direct/vehicle/related/44504/Alvis_Shielder.htm
    kā reiz noderētu kā platformas mīnmetējiem. sākot no 12500 britu naudiņām. dīzelis. un 4 gab noliktavā.
    varbūt sākt vākt ziedojumus?!

    • Es teiktu, ka nevis ziedojumus, bet sponsorus. Būtu tu bagās vīrs nopirktu šādu verķi 20 reizes lētāk kā AM to pamanās un uzdāvinātu NBS kā platformu mīnmetējam “Pipars-1”.

      • ar maniem ziedojumiem būtu par maz- tad māja jāpārdod, bet maniem nepilngadīgajiem vēl kkur jādzīvo! 😀 kaut kādu nieciņu varētu piemest 😉
        bet kādu bagātāku politisko partiju sponsoru, kurš ziedo partijām pierunāt šādus aparātus uzdāvināt kādam pierīgas zemessardzes bataljonam (lai uz remontbāzi tuvāk vest), sarunājot, ka ministrija piemet šim aparātam pašus mīnmetējus! reklāma laba un ierindas puikas priecīgi!..

    • vispār laba laba mūsu spartans,scimitars un samarietis arī par lētām naudām 😉
      http://www.mod-sales.com/direct/vehicles/,42,/Collector's_Vehicles.htm

      • pērkot Igaunijas armijai savus 35 cv90 nelikvīdus no norvēģiem pa 635k, sanāca ~18k/gabalā bez transportēšanas izdevumiem. tiem gan labāka bruņa, bet mūsējie arī nav paredzēti pirmajām frontes līnijām- ‘šļūkā” no aizmugures (pieved munīciju vai vadā atbalsta uguni) un galvenais, lai pasargā no šķembām! ieteiktu NBSam savākt visus sludinājumā esošos, ja ir adekvāta cena! kad uztaisīs remontbāzi, varēs savest lietošanas kārtībā un nodot ZSam!

        • Domāju nav tik vienkārši, vispār šeit prasās intervija vai raksts sargs.lv, kur tiktu atskaņota oficiāla pozīcija, ja tāda ir.

          • tajā brīdī, kad “met pakaļ” mrapus vai nezin ko citu, tur varētu būt atruna (daļēji pamatota!), ka nav bāzes uz kā remontēt un uzturēt šādu tehniku. tagad, kad cvr(t) remontbāze tiek veidota, uzturēšanas problēma tiktu atrisināta sistēmiski.
            vienīgā atruna par iepirkumiem, bet… arī Latvijas valsts meži (valsts uzņēmums) iepērk zemes, kur ir komisija, kura izvērtē pamatotību, izcenojumus un tas nav klasisks konkurss.
            un šādiem aparātiem tak nevajadzētu nekādas īpašās IR redzamības, savs-svešs atpazīšanas utt. iedod parasto ierindas rāciju un darbojies!

            • Iesākumam piekrītu, derētu pliks dzelzis ar rācijām(rācijas gan maksā daudz, bet nu, tā kā tām iepirkums izsludināts, varētu arī sanākt pa rācijai katrā dampī).

            • Un tos MRAP’us vai M1117 vai smagi bruņotos hammerus tiešām ASV nezināja, kur likt, līdz ar to teikt, ka bezmaz vai meta pakaļ, nebūtu pārāk tālu no realitātes. Par boksiem piekrītu, uz to brīdi nebija ne naudas NBS budžetā, ne politiskās gribas tādu atrast, jo “draudu nebija”, līdz ar to neviens negribēja šai pīļu dīķī taisīt vētru un duļķot ūdeņus. BET, to tehniku varējām paņemt par trešdaļu vai pat pusi vairāk, nekā vajadzētu reāli un lieko vienkārši izmantot rezerves daļām, pie tam, primitīvām nojumēm, lai saule nespīd virsū un lietus ar sniegu nekrīt, nauda atrastos, tas taču būvniekiem būtu labs kumoss!

              • vajadzēja, bet nu… ir kā ir! 🙂
                zeibots arī paņēma piecus kuģus vajadzīgo 2-3 vietā 😀
                tāpēc kādam citam būs grūti iestāstīt, kāpēc ņēma, ja nav plāna, nav bāzes, bet ir izdevumi… kaut ar prātu saproti, ka tajos ir miljons reižu drošāk vadāt zemessargus nekā kravas mašīnās ar brezenta tentu.
                arī šie lētie cvr(t) ir palietoti, kuriem, iespējams, drīzumā vajadzētu mainīt motorus, ķēdes un citus sīkumus. beigās jau kkāds palielāks cipars saskrietu. un tad atkal vajadzētu taisnoties. 😀

                • Par CVR(T) lasīju AM ierēdņa teikto, ka būs ar rezerves daļām 10 gadus nodrošināti, ITKĀ!

                • Par Zeibotu – Zeibots varēja patēlot lielo admirāli.

                • arī zemessargs

                  Johaidi, tad sadalītu zemīšiem tos MRAPus. Mēs gan garāžas atrastu pa mājām, gan saremontētu līdz puslīdz ejošam stāvoklim. Daži MRAPi uz batiņu ir labāk nekā vispār nekas.

                  • Nu, vispār jau, cik saprotu, pat bez sakariem, RWS un IED slāpētājiem tiem MRAP’iem ir gana daudz elektronikas iekšā, līdz ar to, tā uzreiz nesanāktu viņus remontēt piemājas šķūnītī 🙂 !
                    Bet, tā nebūtu problēma, kā jau teicu, paņemt kau 3x vairāk, nekā vajag un lieko kanibalizētu rezerves daļām, galvenais būtu paņemt visus vienādus, manā skatījumā Latvijas apstākļiem būtu noderējuši M-ATV(nedaudz mazāki un vieglāki par standarta MRAP), kurus, starp citu, Horvātija paņēma lielā skaitā un dažus lielākus MEDIVAC:
                    http://bit.ly/1KUSWz9

                    • arī zemessargs

                      Nu tad izrautu ārā to elektronikas daļu, kas ir ceimperlīga un brauktu tāpat. Ukrainā tādus MRAPus metina šķūnī uz GAZ66 šasijas. Galvenais ir bruņu gabals kur vai iekāpt iekšā un braukt, tas jau solis uz priekšu.

          • Redz, varbūt tiešām ir tā, ka augšās ir pie varas dominējošs tas viedoklis, ka nekāda karošana te nebūs ar vai bez Krievijas iebrukuma, armija ir tikai parādēm un reprezentabliem pasākumiem ģenerāļiem, savukārt Zemessardze ir vienkārši atstāta savā nodabā, lai iznīkst no līdzekļu trūkuma.
            Tik, šķiet, ka aizrādījumi no NATO partneriem ir likuši sarosīties gan tiem, kas tic mūsu spējām aizsargāties, kam tiem, kas par to ij nedomā, bet ir siltās vietiņās un, negribēdami zaudēt silto vietiņu pie treknās siles, spēlē līdzi un tēlo norūpējušos.
            Bet, kamēr no NATO nebūs signāli, ka visai armijai un visiem zemessargiem vajag drošu kaujas transportu, tikmēr šo tēmu nemaz necilās un būs tikai pāris rotas ar CVR(T) un viena rota ar riteņu tehniku(kuru kaut kad pa milzu naudām taisās iepirkt), par pārējo gudri klusēs.

  12. domājot par to, kā mūsu cvr(t) tiks pāri Gaujai, kad abi tuvākie Kadagas tilti tiks uzspridzināti, atradu pāris filmiņas:
    https://www.youtube.com/watch?v=PRiMndrUeCU tā būvē tiltus ru
    https://www.youtube.com/watch?v=50JKEScFCMk tā tiltus būvē vācijā
    ru ir lielāka upe ar mazāku straumi. vācu upe līdzīgāka Gaujai. bet ru gadījumā puikām bija jābrien upē (kā viņu ģediem 😀 ), kas agrā pavasarī vai ziemā var draudēt arī ar pamatīgām sekām (plaušu karsonis vai pat nosalšana), ja vien viņiem nav biezās vai sausās hidras. otrs, tas ka lielākā straumē, kaut arī krastā, šos pontonus noturēt un regulēt ir necilvēcīgs spēks vajadzīgs. drīzāk gan viņi aizšļūktu līdz ar pontoniem lejup pa straumi..
    vēl vācu filmiņā parādīts, ka pirmā aizbrauc tehnika (šķūris), kura vajadzības gadījumā sagatavo otro krastu transporta uzbraukšanai- vismaz man tā likās 😀

    • Pat ja CVR(T) būtu normāli peldēt spējīgi(pēc internetā atrodamās informācijas nav 100% skaidrs vai ir vai nav spējīgi peldēt ar bruncīti apkārt), palu laikā tas būtu nereāli maukt, tā masa ir pārāk maza IMHO.
      Kurš zin, kā vispār ar upes forsēšanu palu laikā(kad ledus jau nogājis)?

    • Jūs domājat tehnikas spēja peldēt būs baigi svarīga mūsu potenicālā kara gadījumā ar Krieviju vai ”Latgales tautas republiku”??? Neviena cita mūsu tehnika peldēt nemāk (Hammeri, Volvo, Scania, Bangvagen) , tapēc neredzu īsti problēmu ja CVRT arī nemāk. Mana personiskā viedokļā skatījumā, spēja ātri tikt pāri ūdenim ir svarīga agresoram un tam kas uzbrūk, nevis tam kas aizstāvas.

      Es to skatos no vēstures, Nacistiem tas bija svarīgi kad viņi uzbruka Polijai un Francijai, un ASV tas bija svarīgi kad viņi izcēlās Normadijā un gāja pāri Reinas upei vai Japānas saliņām. Neesmu nekur lasījis vai dzirdējis, ka amfībijas spēja īpaši palīdzētu tiem kas aizstāvas. Tai pašā Ukrainas karā, cik bieži tie BMP-2 vai BTR-80 vispār brida pāri upēm vai ezeriem Dombasā??? Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, kad viņu peldēt prasme būtu kādam noderējusi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s