Sarkanā ausma

A.Purviņš:

Totalitārās valstīs neapšaubāmi armijas komandieriem un ģenerāļiem ir tieši tāds pats viedoklis kā valsts galvai, bet vai tas der demokrātijai un kādas tam var būt sekas spriediet paši, šis ir labs piemērs tam, kā no kreiso politiķu puses sistemātiski tika iznīcināts mūsu izcilākais ģenerālis Pēteris Radziņš – faktiskais Neatkarības kara vadonis un kuram vienmēr bija savs viedoklis valsts drošības jautājumos un kurš to arī pauda neskatoties uz to vai politiķiem tas patīk vai nē.

Ģenerālis P.Radziņš par zemāk publicēto  interviju laikrakstā „Pēdējā Brīdī” saņēma rājienu. Abi viņa augstie kritizētāji vēlāk veidoja karjeru Padomju okupācijas režīma stuktūrās, bet samērā nesekmīgi, viens mira trimdā, otrs psihiātriskajā slimnīcā.

Laikraksta “Pēdējā Brīdī”, Nr.100 (06.05.1930) ģenerāļa Pētera Radziņa iespējams pēdējā intervija

Redakcija: Sakarā ar varbūtējiem politiskiem sarežģījumiem tuvākā nākotnē Eiropas valstu starpā, ar kuriem pēdējā laika dzīvi nodarbināta prese un sabiedrība. Mūsu līdzstrādnieks griezās pie viena no redzamākiem Latvijas kara teorētiķiem, kara mācības iestāšu pārziņa un akadēmisko virsnieku kursu priekšnieka ģenerāļa Radziņa, kurš paskaidroja:
(….)
Mūsu armijas virsnieki var droši stāties blakus ārzemniekiem un it sevišķi ja ņem vērā, ka tiem ir pazīstama daudz labāk vietējā — Latvijas daba un apstākļi. Kas attiecas uz kareivju sagatavošu — apmācību, tad tā stāv diezgan tālu no pilnības.
Mūsu kareivjiem ir uzlikti ļoti daudz blakus uzdevumi, no kuriem kā galvenos Varētu minēt plašo ārējo sardžu dienestu un iekšējos saimnieciskos darbus, kurus citās armijās veic algoti speciālisti.
(….)
Objektīvi vērtējot, tas pats būtu jāsaka arī par Tautu Savienību, kuras lēmumi ir labi domāti, bet, diemžēl, neviens nerēķinās ar to, ka viņi tiktu pildīt. Šim faktam skaidrus pierādījumus dod nesen uzliesmojušie krievu-ķīniešu nemieri, kuru likvidēšanai neviena no Tautu Savienības locekļiem nesniedza reālu palīdzības roku.
Arī krievu kara kuģu brauciens cauri Darbaneriem uz Melno jūru pēc Tautu savienības noteikumiem bija aizliegts, bet ar Itālijas un Turcijas klusu piekrišanu Krievija to bez bēdām izveda un neviens pat nemēģināja aizturēt Krievijas kuģus.
(….)
Pieejot pie jautājuma tuvāk, dziļi jāpārdomā, kādi ceļi būtu ejami mums – Latvijai, lai labāk aizsargātu savas robežas un nodrošinātos pret vienu, otru nejaušību, kas valstij varētu būt visai sāpīga.
(….)
. Kareivju militārā apmācība cieš līdzekļu trūkuma dēļ: Jaunie ceļi, kam varētu būt stratēģiska nozīme, tiek būvēti uz atsevišķu zemes novadu ierosinājuma pamata bez kara ministrijas atsauksmēm.
Tāpat laba tiesa no zemes ceļiem un jaunie dzelzceļi ir izprojektēti uz politisku partiju andeles pamata un stratēģiskā ziņā ir vislabākā gadijienā pilnīgi bez vērtības, ja pat ne kaitīgi sekmīgai valsts aizsardzībai.
Kur varētu izcelties karš? (redakcijas jautājums)
(…)
Krievijas kaimiņvalstis neviena nav tik stipri saimnieciski atspirgušas, ka tām nestos prāts uz jauniem kariem. Un, kā jau minēju, par mūsu armiju, tas pats arī sakāms par igauņu un lietuviešu armijām, kuras ne pēc sava lieluma, nedz apmācības un apbruņojuma nevarētu uzstāties pret Krieviju. Vienīgi Polija var mēroties ar Krieviju spēkiem.
Bet arī poļi karu neisāks, jo viņiem daudz darāms savas iekšējās saimnieciskās dzīves uzlabošanai un tāpat arī poļi neuzskata savus militāros spēkus par pilnīgi sagatavotiem karam.
Ja padomju Krievijā ir kas labs, tad tā ir armija.
Lielinieku armija sastāv no divām daļām: sezonas – teritoriālās, kurai ir milicijas raksturs un vietējās, kurā kara dienesta laiks ir 2 -3 gadi, – apmācība un apbruņojums priekšzīmīgi. Krievu armijas vadošie spēki pa lielākai daļai komplektējas no pirmskara virsniekiem. Tāpat krievu valodā ir tulkoti visi pasaules ievērojamākie militārie raksti, kam ārkārtīga nozīme pie apmācības.
Un sen būtu jau iesācies karš, krievi būtu uzstājušies pret poļiem, ja valdībai respektīvi Staļina grupai būtu pārliecība, ka viņu armija ir tiešām komunistiski noskaņota, un ka uz to no politiskā viedokļa var pilnīgi paļauties.
Ja nu krievi pieteiktu poļiem karu, tad, kā mums, tā igauņiem tieši nebūtu jābaidās, jo viss krievu karaspēks jau tagad tiek koncentrēts Mazkrievijā, Baltkrievijā un Ukrainā uz poļu robežām un uzbrukumu varētu virzīt tikai tanī rajonā.
Novirzot uzbrukumu, teiksim, caur Daugavpili, krieviem būtu jāatvelk spēki no Ukrainas, kur jau tagad stipra nacionālā kustība, kuru arī poļi pabalsta, ko liecina ilgā Petļuras uzturēšanās Polijā.
Tā tad, izmantojot vājos krievu spēkus Ukrainā, poļi tikai aizsargātu šo – Daugavas fronti, bet kopā ar ukraiņiem apietu krievus no dienvidiem.
Tādejādi mums nav ko baidīties.
Bet no otras puses, krieviem daudz ērtāk un vieglāk būtu tikt pie Baltijas jūras, iznīcinot mazās valstiņas. Tomēr viņi to nekad nedarīs, jo skaidri zināms, ka Polija šādam kara gājienam nepiekritīs un nāks palīgā mazajām valstīm, pretējā gadījumā tai pašai draud galīga atgriešana no jūras.
Pieņemot, ka poļi piespiestu krievus nākt ar mierlīguma priekšlikumu, respektīvi uzvarētu tos – mūsu stāvoklis nebūtu apskaužams, ja mēs nebūtu snieguši poļiem palīdzību roku un mūsu patstāvība, vai vismaz teritorijas platība varētu tikt apdraudēta.
No otras puses, ja krievi uzvar – mums nav nekādas cerības palikt patstāvīgiem un viņi ar mūsu karaspēku nerēķināsies. (Pēc 9 gadiem krievi uzvarēja un pēc desmit Latvija zaudēja patstāvību!!! A.P.)
Tā tad galu galā, jānāk pie slēdziena, ka vismaz mēs riskējam poļu-krievu kara gadījumā, sabiedrojoties ar pirmajiem, bet nevis paliekot neitrāli. Arī vispiemērotākā mūsu armijas priekšzīmei būs poļu, ka dabas apstākļu, tā izveidošanas ziņā. Par sabiedrību ar krieviem, man šķiet lieki būtu runāt.
Šinī sakarībā ievērojams poļu valsts vīrs arī savā laikā teica – „mēs jums dotu vēl 9 pagastus (bez trim strīdus pagastiem Augškurzemē) – tikai sargājiet stipri savas austrumu robežas, jo no citas puses nekas nevar draudēt.”
Sacīto nevar attiecināt uz tagadni, bet arī uz tālu nākotni. Es runāju pēc savas militārās pārliecības un piedzīvojumiem pilnīgi no teorētiska un bezpartejiska viedokļa.

***

Latvijas Republikas III Saeimas VI sesijas 2.sēde 1930.gada 6.maijā.

Bruno Kalniņš (sociāldemokrāts). Sociāldemokrātu frakcija visus gadus, kamēr darbojas Latvijas parlaments, ir bijusi šo tagad ģenerāļa Radziņa izpausto uzskatu pretiniece. Sākot ar 1920.gadu, sociāldemokrāti ir uzskatījuši par savas ārpolitikas svarīgāko uzdevumu darīt visu, lai Latvija nesaistītos ar militārās vai politiskās dabas līgumiem ar vienu vai otru kaimiņu lielvalsti, lai tādi kara gadījumā lielvalstis Latviju nevarēt ieraut kara cīņās.
(….)
Mums ir arī iemesls domāt, ka tagadējā Latvijas valdība un, pēc mūsu dziļākās pārliecības – ikviena Latvijas valdība, kura negribēs nodarboties ar Latvijai postošu politiku, kura negribēs Latviju pazudināt, to iegrūžot karā, kā to vēlas kāds ģenerālis Radziņš, nevar parakstīties zem ģenerāļa Radziņa intervijas „Pēdējā Brīdī’. Mēs tāpēc jautājam: ja Latvijas valdība nepiekrīt šai ģenerāļa Radziņa intervijai, ko tad viņa grib darīt, lai turpmāk novērstu tādas parādības, ka kara resora augstākā amata persona dod presei šādas vai līdzīgas intervijas. Reizē ar to, attiecībā uz šī ģenerāļa rīcību, jāsaka ka tas nav pirmais gadījums, kad šis kungs no savas puses ved kādu separātu politiku un tādā kārtā traucē mūsu valsts ārlietu politiku. Mēs atceramies 1921.gadu, kad ģenerālis Radziņš nodibināja sakarus ar Vrangeļa pārstāvjiem, ar viņa virsniekiem, kad toreiz satversmes sapulcei bija jāiejaucas; un toreiz šis ģenerālis Radziņš tika no armijas padzīts. Mēs atceramies arī 1927.gadu, kad šis pats kungs bija tas, kas gluži nelikumīgi sedza kāda virsnieka noziedzīgu apvērsuma mēģinājuma lietu (lieta bija sociāldemokrātu safabricēta. Kāds vlt. Ikše izplatīja baumas, ka Radziņš un daži citi ģenerāļi plāno rīkot apvērsumu, kad par to Radziņam tika paziņots viņš nekavējoties uzsāka dienesta izmeklēšanu. A.P.) par ko viņš vēlāk zaudēja armijas komandiera posteni, kurā viņš bija atgriezies dažus gadus iepriekš. Ja nu tagad mēs atkal no jauna piedzīvojam parādību, ka ģenerālis Radziņš sāk nodarboties ar savu separātu politiku, tad mums ir iemesls prasīt, lai tādas personas, kas negrib un nevar atturēties no iejaukšanās ārējā politikā, armijā nebūtu, jo šādām personām armijā nav vietas! (Saucieni pa kreisi: „Pareizi!”).
Jautājums deputātu kungi, ir pietiekoši svarīgs – svarīgs ne tāpēc, ka mūs interesē ģenerāļa Radziņa personīgie uzskati, viņa personīgās fantāzijas ārējā politikā; bet galvenais ir tas, ka te runā persona, kura ieņem svarīgu amatu mūsu kara resorā, un tāpēc tiklab iekšzemē, kā arī ārzemēs ģenerāļa Radziņa interviju varēs iztulkot zināmā mērā kā mūsu valdības politikas kursa maiņu, kam, saprotama lieta, var būt neparedzamas sekas. Tāpēc mēs prasām, lai valdība nāk ar steidzošu atbildi, lai mēs dabūtu noteiktu skaidrību par to, kā valdība skatās uz šo lietu.

***

Latvijas Republikas III Saeimas VI sesijas 3.sēde 1930.gada 9.maijā.

Fricis Menders (sociāldemokrāts).
(…)
Ģenerālis Radziņš ir augsti stāvoša militāra persona, un nav pirmā reize, kad Radziņa kungs taisa sāņlēcienus mūsu politikā. Tāpēc viņam nav vietas armijas atbildīgā amatā. Ja viņš ir viens nopietns vīrs kara zinātnē, lai tad viņš paliek skolotājs, lai virsnieki izmanto viņa zināšanas, bet uzticēt viņam tagadējo augsto amatu arī pēc tam, kad viņš nav vairs armijas komandieris, pēc šādas viņa uzstāšanās, pēc visām tām domām, kas ir viņa galvā, ir bīstami atstāt viņa audzināšanā mūsu armijas virsniecību. Tas nozīmē apzinīgi gatavot mūsu armiju konflikta gadījumā par Polijas sabiedroto.
(…)
Tāpēc katra tāda politika, kas šobrīd, kaut zem neitralitātes segas, nākotnē paredz iespējamību militāri saistīties ar Poliju, paredz militāru savienību ar Poliju, katra tāda politika apdraud mieru Rīteiropā. Katra tāda politika rada neuzticību pret Latviju Krievijā, paasina politisko stāvokli Austrumeiropā. Ja tādus uzskatus pauž augsta militāra persona, tad jāsaka, ka posts, ko šī intervija var radīt, ir milzīgs un šīs intervijas radītais iespaids nav iznīcināms…
Es domāju, cienītie kungi, ka vajadzētu būt pietiekoši skaidram, ka Latvijas turpmākā attīstība, saimnieciskā un politiskā attīstība ir vislielākā mērā atkarīga no tā, cik draudzīgas un cik labas būs Latvijas attiecības ar Padomju Savienību. (G.Reinhards no vieta: „Nu tad brauciet turp!”). Es domāju, ka nemaz nav jābrauc uz Padomju savienību, tam, kas saka, ka Latvijas likteņi ir atkarīgi no draudzīgām attiecībām ar Padomju savienību.
(…)
Daudzmaz normāli saimnieciski apstākļi Austrumeiropā nevar rasties, ja viena vai otra persona pastāvīgi spēlējas ar kara domām, reflektē uz Krievijas sabrukšanu, uz Krievijas saimniecisko vājināšanu. Tāda politika izriet neapšaubāmā kārtā Latvijas paredzamās nākotnes ārpolitikas tēze: stingra neitralitāte, stingra neiejaukšanās politika, kas būtu vērsta pret Krieviju: nekādas saistības un nekādas ofertes ar citām lielvalstīm, piemēram Poliju, kurai varētu rasties ļoti ass konflikts ar Krieviju.

***

G.Reinhards (nacionālais bloks): Augstais nams! Mani pārsteidz šī jautājuma ātrums un lielā steiga. Tanī pašā dienā, kad parādījās „Pēdējā Brīdī” kāds raksts, kas saucās par ģenerāļa Radziņa interviju, tūlīt pēcpusdienā šeit tika iesniegts jautājums.
(…)
Visu cienību sociāldemokrātu runātājam Mendera kungam. Es nezinu, vai es varu to tā uzņemt, kā viņš šeit runājis – bona fide. Varbūt viņš pats maldās šinī lietā. Bet gan es vispirms gribu zināt: vai viņš domā, ka mūsu karavīriem nav tiesības citādi domāt, nekā kreisie sociāldemokrāti domā? Mums ir dažādas partijas, mēs runājam arī no šīs vienas, i no otras puses. Mūsu armijā ir tāpat pilntiesīgi locekļi, kam tāpat ir vēlēšanu tiesības kā visiem citiem. Mēs labajā spārnā bijām arvien pret to, ka armijā ienes politiku, bet politiku armijā ienesa taisni kreisie, un nu es tagad jautāju, vai sociāldemokrāti grib, lai karavīriem nebūtu sava doma, lai tie domātu tikai tāpat, kā sociāldemokrāti.
Kreisie sociāldemokrāti orientējas uz Padomju Krieviju. Tur ir viņu mīlestība. Tāpēc viņi grib noliegt citiem pilsoņiem orientēties citādi. Kungi, tā taču nevar. Jūs neesat tie, kam būtu vara mums priekšā rakstīt, ko pilsoņi drīkst runāt un rakstīt. Jūs aizvien lepojoties ar savām demokrātiskām brīvībām, bet kur ir jūsu brīvības, ka tagad nedrīkst ne domā, ne rakstīt citādi, nekā jūs to gribat, tikai tā, kā jūs caur savām sociāldemokrātu brillēm redzat! Es domāju kungi, ka jūs, sociāldemokrātu kungi, paši ieskatīsiet, ka tas ir ļoti izsmejams stāvoklis priekš Jums!

***

Advertisements

32 responses to “Sarkanā ausma

  1. Man patika:

    “laba tiesa no zemes ceļiem un jaunie dzelzceļi ir izprojektēti uz politisku partiju andeles pamata un stratēģiskā ziņā ir vislabākā gadijienā pilnīgi bez vērtības, ja pat ne kaitīgi sekmīgai valsts aizsardzībai.”

    “Novirzot uzbrukumu, teiksim, caur Daugavpili, krieviem būtu jāatvelk spēki no Ukrainas, kur jau tagad stipra nacionālā kustība”

  2. “Mūsu kareivjiem ir uzlikti ļoti daudz blakus uzdevumi, no kuriem kā galvenos varētu minēt plašo ārējo sardžu dienestu un iekšējos saimnieciskos darbus, kurus citās armijās veic algoti speciālisti.”
    Kāda situācija ir mūsdienās? Patlaban uzturam vienu rotu, kas paredzēta godasardzes veikšanai, karavīri apsargā valsts prezidentu, ir sporta klubs ar sportiskiem “kaujas kaprāļiem” un pats galvenais – infrastruktūras objekti…
    Piedāvāju:
    1. godasardzes veikšanu rotācijas kārtībā veikt visām vienībām.
    2. Prezidenta apsardzi uzticēt VP
    3. Reformēt sporta klubu, atstāt pāris apmācību instruktorus, kas apmāca vienību sporta instruktorus, kuri savukārt apmāca/lasa lekcijas karavīriem.
    4. Ar infrastruktūras objektiem ir tā… ja vēlamies pozīciju karu, tad jābūvē ierakumi, ja manevru – tad jāveido slēpti apgādes punkti.

    • arī zemessargs

      1. Čakars, kas atrauj no pienākumiem. Godasardzē vajag garus, plecīgus un lai purns cilvēcīgs. Tie paši no štāba bataljona būs labi. Kara gadījumā viņi būs vienkārša apsardze.

  3. Pieredze maza, bet iebilstu pret Prezidenta apsardzes uzticēšanu VP. Trūkst viņiem pieredzes cilvēku aizsardzībā, diemžēl. Turklāt, karavīri pakļauti armijai un viņš ir armijas virspavēlnieks.
    Vari paskaidrot, kāpēc tieši to vajag mainīt?

    • Prezidentus tomēr parasti armijas neapsargā, bet te ir kārtējā iespēja nedaudz pablēdīties attiecībā uz savām “2%” saistībām.

    • arī zemessargs

      Saeimu sargā policija. Kāda vaina?
      Kāpēc? Lai armija nodarbojas ar saviem pienākumiem. Iekšējā apsardze ir policijas lieta.

      • Ierakumu_žurka

        Es VP vispār neuzticēt nekādu militārpersonu vai valsts augstāko amatpersonu apsardzi.
        Un vispār kādreiz tam bija paredzēts Saeimas un valsts prezidenta drošības dienests, kas tagad ir integrēts militārajā policijā, tā ka viss ir tikai loģiski.

  4. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/594052-par_neierasanos_uz_rezerves_karaviru_macibam_naudas_sodi_piemeroti_pieciem_cilvekiem
    Tvnet atkal izceļas ieliek rakstā krievu karavīra bildi, kur runa tikai par mūsu zaldātiņiem. Es jau teikti tas jau notiek mērķtiecīgi, jau citos līdzīgos rakstos tādi gadījumi ir bijuši, kad vizuālā informāciju nu nekādi nesaskan ar tekstā doto.

    • Teikšu, kā ir – tai kantorī, tāpat kā vairumā citu Latvijas online ziņu lapu, nav neviena īsta žurnālista un varbūt tikai redaktoram(aka galvenajam redaktoram) ir ar ieņemamo amatu saistīta izglītība un/vai darba pieredze līdzīgā amatā.
      Tādēļ arī raksti ir pavirši, zemas kvalitātes.
      Savukārt par attēliem – tos viņi faktiski paši nefotografē un vienkārši paņem no internetā pieejamām bezmaksas bilžu lapām un ieliek to, kas aptuveni tam debīlaja skribentiņam šķiet piemērots.

      Tāpēc arī rakstā par, teiksim, F16, attēlo ievietots ir 747 vai vēl labāk, krievu MIG 😀 !

      • arī zemessargs

        Lielākoties tā arī ir. Masu mediji Latvijā ar retiem izņēmumiem ir fin. zaudējumus nesošie. Tos uztur Krievija vai oligarhi, tiem kvalitāti nevajag, galvenais ieturēt vajadzīgo līniju. Ierindas žurnālistiem maksā smieklīgu naudu un ļauj piepelnīties no kukuļiem (kamēr nav pretrunā ģenerālai līnijai).

  5. Vispār, paldies, A. Purviņam! Lielisks izvilkums!
    Uzskatāmi, lai būtu par ko aizdomāties, PALDIES!

  6. Es piebildīšu, ka būtu interesanti palasīt vairāk Radziņa intervijas, kā arī tā laika sarkano mērkaķu uzbrukumus Radziņam un atbalstītāju atbildes viņiem, gluži kā šai ierakstā!

    • Majors A.Purviņš

      Sekojot ģenerāļa Radziņa rakstiem var saprast, ka viņš tajos bieži oponē domām, kas tiek izteiktas no Saeimas tribīnes. Takā ļoti ceram (Radziņa biedrība), ka šomēnes beidzot spēsim izdot Radziņa rakstu grāmatu e-formātā, kurā varēs iepazīties ar viņa domām. Oponentu domas var atrast Saeimas stenogrammās vai tā laika periodikā. Es pats plānoju uzrakstīt grāmatu par Radziņu, kurā tas noteikti viss tiks aplūkots un sistematizēts, bet tas nav tuvākā gada vai divu jautājums. Tas prasīs daudz laika.
      Paldies par novērtējumu 🙂

  7. 1 Sarkanā ausma sākās ar jauno strāvu,Stučka,Rainis,u.c
    2Ja garīgā,politiskā ,saimnieciskā elite negrib vai nespēj loģiski un stratēģiski domāt,tad reizēm atbildību uzņemas militārā elite.Nelabvēļi attiecīgi rīkojas gan pret indivīdiem ,gan kolektīvi,Litene,Katiņa,u.c
    3Ir bīstamība ekspertus padarīt par elkiem.

    • 2. Lai saimnieciskā elite neuztraucās, militārā elite ir nolikta pie vietas.
      3. Nepamanīju ka, piemēram Daukšts, Ijābs vai Kažoka kļūtu par ko līdzīgu svētajiem stabiem :), bet Radziņa pielīdzīnāšana latviešu, teiksim, Patonam vai Suvorovam, domāju nekādu ļaunumu nenodarītu, arī tad jā ar slavināšanu tiktu mazliet pārspīlēts, galu galā 25 par viņu klusēja.

    • Majors A.Purviņš

      Es nedomāju, kā kāds arī gribētu ekspertu padarīt par elku, bet pienācīgu godu un cieņu mūsu ģenerālim gan vajadzētu veltīt un viņa domas vismazs izlasīt un nedaudz aizdomāties par viņa rakstīto gan vajadzētu. Mums tikai tā liekas, ka pasaule ir stipri mainijusies, bet patiesībā 100 gadi cilvēces evolūcijā nav nekas.
      Piedevām, kas ir ļoti būtiski, viņš ir izcils piemērs mūsu virsniekam, kurš patriotismu un godu stāda augstāk par personisko labklājību un karjeru, kurš spēj gūt panākumus gandrīz bezcerīgās situācijās un kurš noteikti ir orientēts uz mērķa sasniegšanu. Vai tādus mēs negribētu redzēt visus mūsu Latvijas armijas virsniekus? Diemžēl, šodien ir ļoti mazs virsnieki, kuri izrāda kādu interesi par Radziņa darbiem un viņa paaustajām vērtībām.
      Vienīgais militārais “elks” mums ir pulkvedis O.Kalpaks uz kura kapa pieminekļa iegravēts uzraksts, kas maigi izsakoties ir tālu no patiesības un diezvai būs daudzi, kas spēs Latvijā paskaidrot, ko viņš patiesi tādu Latvijas labā ir veicis neskatoties uz to ka viņam ir piemineklis, divi muzeji, vairākās pilsētās ielas nosauktas viņa vārdā. Patiesībā nekas bīstams no tā n-gadus nav noticis!!!

  8. Neticamas atklāsmes no ex-prezidenta G. Ulmaņa puses.
    http://www.diena.lv/latvija/viedokli/ulmanis-ja-vienotiba-sabruk-latvija-ir-dzila-politiska-krize-14128951
    labākie citāti:
    “Mēs pārmetam Ventspils mēram par viņa milzīgo ietekmi un iejaukšanos daudzos politiskajos procesos Latvijā. Bet viņš taču to dara, jo tie procesi, cilvēki un personības ir vājas.”
    “jāmaina vēlēšanu sistēma – jāpāriet uz jaukto sistēmu, kur balsošana notiek par partijām un personībām – līdzīgi, kā tas ir Lietuvā”
    “Pirmskara Latvija pārliecinājās, ka politiskās partijas Latvijā ir vājspējīgas. Arī pēcokupācijas Latvija ir apliecinājusi, ka partijas ir vājspējīgas”

    • par Vienotības sabrukšanu tā varētu būt taisnība, jo Latvijas sabiedrotajiem tā ir vissaprotamākā partija. zzs velkas Lemberga ēna pakaļ, SC ir ar sarkanu nokrāsu, NA- drīzāk nacionālisti un nevis konservatīvie. Jautājums ir par to, vai V vietā spēs uzrasties kāda cita centriska partija?!
      bet mažiotārā vēlēšanu sistēma radītu tikai lielāku bardaku! tagadējais populisms būtu bērnu šļupsti salīdzinot ar to, ja 100 stulbeņi sāktu solīt ķīseļu upes debesmannas krastos!.. un Lietuvā, manā skatījumā, kur ir šāda sistēma, ir daudz lielāks bardaks kā Latvijā!

      • arī zemessargs

        Piekrītu, mažoritāra sistēmai nāktu drīzāk par sliktu. Lietuvā tomēr dzīvo pamatā lietuvieši, viņi var eksperimentēt.
        “jo Latvijas sabiedrotajiem tā ir vissaprotamākā partija. ”
        Protams, sabiedrotie labi saprot, kas ir Zaķis, Kampars un Āboltiņa 🙂

        • “Protams, sabiedrotie labi saprot, kas ir Zaķis, Kampars un Āboltiņa”- saprot gan, ka salīdzinot ar pajoliņiem no NA (Iesalnieks, Dombrava, Rībena utt.) , šie ir adekvāti cilvēki un vismaz var uzticēt valsts noslēpumus!
          nepaies ne pusgads un sapratīsim, vai šis pseido nacionālisms nesīs veiksmi poļiem… ar piebildi, ka viņi ir 40 miljoni un ar viņiem vajadzētu rēķināties.

          • Baigi Tu esi radikalizējies attiecībā uz vienas partijas nodiršanu un otras cildināšanu 😀 !

            • es necildinu Vienotību, bet uzskatu, ka Āboltiņa un Kampars tiek nozākāta nepamatoti. Kampars sabiedrībai negribēja atklāt, kurš draugs vai radinieks aizdeva naudu- pieņemu, ka viņš negribēja izvazāt pa medijiem šo personu un tāpēc nekandidēja uz nākošajām vēlēšanām. bet VID un SAB šie avoti ir pieejami un izanalizējami vai tur ir kkādi pārkāpumi. bet tieši Kampars bija tas ministrs, kurš pēc “trekno gadu” valdīšanas no TB/LNNK pārņēma Ekonomikas ministriju, kura Latviju ieveda pilnīgā pakaļā (pāris gados Latvijas IKP nogāzās par 20%!!!). un tieši viņš bija tas, kurš no tīri patērētājvalsts Latvijas ekonomiku sāka ievest eksportējošas valsts virzienā!
              Par Āboltiņu jau vairākas reizes esmu izteicies- gudra sieviete, ar ambīcijām, kurai ir tāda matu krāsa, kas daudziem nepatīk… UN?? Man Mūrniece šķiet savās ambīcijās un runas manierē ļoti līdzīga, bet nezinu gan vai tagad Vienotībai vajadzētu noalgot PR kompāniju, kas Mūrnieci nozākātu un noraktu…
              nezinu vai Zaķis pats tādu stulbumu izdomāja, bet ko darīt, atbildība jāuzņemas un nākamajā Saeimā viņš nebūs. Tagad viņu atbalsta reģionālās sadarbības partijas, kas startēja kopā ar Vienotību, līdz ar ko tagad izskatās tāda muļļāšanās ar to Zaķa izmešanu-neizmešanu. tieši tāds pats mahinators manās acīs ir Gerhards! http://www.delfi.lv/news/national/politics/portals-gerhards-pedeja-darbdiena-iekartojis-jakrinu-csdd-valde.d?id=35002773 bet NA Gerhardu uzskata par tādu patriotu un labo darbu darītāju, ka iestūķēts pat jaunajā valdībā!
              NA manā skatījumā ir tikai pāris adekvātu cilvēku, kuri spēj domāt bez populisma un saprot izrietošās sekas. Es ļoti cienu I.Latkovski un D.Melbārdi. arī R.Zīle ir pāris reizes atbraucis no Briseles, lai atgrieztu NA realitātē. bet bieži vien Vienotībai ir jāpiesedz NA pajoliņu bērnišķīgās izdarības, lai sabiedrotie mūs uztvertu kaut cik nopietni!

          • arī zemessargs

            No kurienes Tev ziņas kam sabiedrotie uztic noslēpumus?
            Tātad Aboltiņa, Kampars un Zaķis, kuri vēlējās SC valdībā ir baigie noslēpumu glabātāji? 🙂 Starp citu, Dombravam ir augstākās kategorijas pielaide (vismaz bija Nac. drošības komisijā bija).

    • arī zemessargs

      Par Lemberga ietekmi piekrītu. Ja sabiedrībā nav pietiekoši daudz aktīvu cilvēku, tikmēr vara būs tiem, kuriem vairāk naudas. Kamēr sabiedrība uzskatīs, ka zog visi, tikai daži dalās, tikmēr vara būs tiem, kuri vairāk sazaguši un attiecīgi var vairāk dalīties. Latīņamerikāniskā kleptokrātija.

      • Varbūt Kaimiņu pasaukt uz šo komūnu? Šis tak plāno bliezt augšā savu partiju.
        http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/594968-deputats_kaimins_lidz_maijam_iecerejis_dibinat_partiju_startam_velesanas
        Pie reizes, lai pastāsta savu redzējumu par lietām, kuras te VB ir populāras vai kurām cepās. Varētu mēs te arī savus ieteikumus un vēlējumus ieteikt.
        Vispār, ja Kaimiņš plāno saplūst ar Bordāna partiju, tas jau būtu interesanti, kā nekā viņam tuvs ir atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols.

        • pagaidām var teikt tikai to, ka kaimiņu artemonam ir čujs un ņuhs uz pieprasījumu pēc jaunas partijas. bet par ģenerāli es kkā nevaru saprast uz kādām (platuma ziņā) sliedēm viņš stāv. lai vismaz izveidojas un nopozicionējas, tad jau redzēs vai ir vērts.

        • Tiešàm Kaimiņu kāds uzskata par pilnvērtīgu politiķi? Tad jau Žirinovskis varēs pastāvēt maliņā…

          • arī zemessargs

            Latvijā protesta elektorāts ir viens no lielākajiem segmentiem. Viņi nebalso PAR, viņi balso PRET – “par spīti”, “lai tiem tur kārtīgi tiek”, “nu tik būs jautri”. Ja Kaimiņš labi pozicionēsies un reklamēsies, tad padsmit procentus var savākt. Citi lieta, ka Kamiņš organizators nekāds. Tāpēc viņam blakus izaugs daudzi “labvēļi”, kuri viņa klātbūtnē skatīsies šim mutē, lielīs, nodrošinās ar naudu, bet aiz muguras bīdīs savas un to, kuri viņus iesūtījuši, lietas. Beigās Kaimiņu no savas partijas atkal izmetīs 🙂

  9. Kaimiņš sakasīs atkal balsis, padzīvos pāris gadiņus pa Saeimu un atkal izstāsies, jo partijas biedri liks mīksto uz viņu, jo nekas vairāk, kā balsu ģenerators viņš nevienai partijai nekad nebūs.

    • arī zemessargs

      +100
      + no bēdām, kā jau māksliniekam, būs depresija, dzeršana, var būt kas stiprāks un sagrauta dzīve.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s