Stāsts no citas puses

[..] – Поскольку защищенного канала связи не было, во время переговоров сами к кодовым словам прибегали, чтобы противник не понимал, о чем речь?

– До начала Дебальцевской операции еще пытались шифроваться, а когда начались бои было уже не до этого. Ну, может названия населенных пунктов изменяли и всё. Просто люди путались бы, ведь частенько и пароль вспомнить не могли, а если еще и по радио играть, то вообще …

– Пароли употребляли цифровые? К примеру: «Стой! Два!», а названная в ответе цифра должна была в сумме дать искомый пароль?

– Сначала так пытались делать, чтоб все по-умному. Суммировали, отнимали, делили… Оказалось, что в боевых ситуациях это неприменимо, потому что когда люди на взводе, то башка не работает. Пока ты там вспоминаешь, что должен ответить, могут и пристрелить. [..]

avots

Advertisements

115 responses to “Stāsts no citas puses

  1. Gjunters, tas kurš Džonis.

    Paroles ir un būs, kā arī noteikti tiks izmantotas. Jo vairāk apmācībās izmantosim paroles, kodus, šifrus, jo vieglāk to visu būs pielietot kaujā. Protams, ja mācībās tam visam uzliek mīksto, tad gaidiet brīnumus kaujā. Kā spilgtu piemēru atceros rudens starptautiskās mācības Silver Arrow, kur sastopot sabiedroto vienību nosaucu pavēlē noteikto paroli. Atbildes nav, kad sākām runāt, izrādās viņiem neko nav neviens teicis no komandieriem, bet iedevuši savu paroli, ko lietot vienības iekšienē. Uz jautājumu, kā tad plānojat sadarboties ar blakus esošajām vienībām, atbilde – kad nāks pie mums, lai pirms tam pazvana. Lūk arī atbilde. Cik dumjš mācībās, tik dumji arī būs kaujā.

    • Ja pēc mācībām netiek rakstīti izvērsti ziņojumi un ja tie netiek analizēti un ja uz analīzes pamata netiek veiktas izmaiņas SOPos, pavēlēs, praksē, tad tās vispār nav mācības, bet herņa un naudas izšķērdēšana. Tā arī jāsaka : ” šogad piedalījos kārtējā NBS herņā ar nosaukumu ” Palstic sword” 🙂 “

  2. Ja nemaldos tad sakaru procedūras ir izstrādājuši sabiedrotie- droši vien pārsvarā ASV. Pēdējais karš, kur rietumu valstis (ASV) karoja, kā līdzīgs ar līdzīgu vienādām tehnoloģijām ir Korejas karš 1950-1952? kad varēja gan ar tanku uzbrukt, gan lidmašīnām un gan artilēriju. tas bija pirms 65 gadiem. jāpaskatās kādas tad bija sakaru procedūras.

    Pieņemot, ka līdzvērtīgos konfliktos rota/ bataljona līmenis- vienībai nav spēju uztvert/pārstrādāt/nodot saņemto informācijas apjomu- it sevišķi, ja tas nav pārāk būtiski izdzīvošanai.

    gribās visu darīt profesionāli uztaisām sakaru bataljonu (visloģiskāk uz štaba bataljona bāzes) ar 500 večiem un x momentā katram bataljonam piekomandējam nodaļu. godasargi būtu izcili sakarnieki.
    ja nekļūdos diezgan līdzīga taktika bija ASV karā ar Japānu, kur sakarnieki bija navahu indiāņi (filma windtalker).

    Ņemot vērā mūsu mobilitātes, ugunspējas, gaisa atbalsta ierobežojumus- sauksi palīgā, bet palīgu nebūs.

    Piemēram mūsu rbs 70 apkalpes nevienās mācībās neierokas- neieraksies arī karā (vismaz sākumā). tātad tiklīdz pretinieka izlūki viņiem tiks klāt uz 100 metriem- viena automāta kārta piebeigs visu apkalpi. tātad par pretgaisa aizsardzību varam aizmirst uzreiz. un rāciju/ kodētus sakarus, lai viņus izsaukt- mums nevajadzēs.

  3. kādi ir tie trenētie sakarnieki mācībās pats redzi 😉 ja sakarnieks ir tas kurš atnāk 15 dienas uz mācībām tad man ir vienalga vai viņš man brauc no Čornajas vai no citurienes.

    bet ja rotas sakarnieks atbrauc no citas vietas, kur tas patstāvīgi visu gadu, kopā ar tādiem pašiem pipariem apgūst visas dzīvē noderīgās prasmes, tad par šādu sakarnieku es priecātos vairāk nekā par potenciālo sakarnieku no Čornajas 😉

    ja gribam profesionālus sakarus- tad tādi varbūt ir arī jāuztur un jāapmāca. Tad nebūs sakari “kak papala”. 5 dienas gadā apmācība diez vai būs pietiekama.

    • arī zemessargs

      Nu tad kāpēc rotas sakarnieks nevarētu būt prof. dienesta cilvēks. Vispār jāpiestrādā pie kadru atlases. Vai tad valstī tiešām nav radioamatieru un profesionāļu, kuri ikdienā civilajā dzīvē krāmējās ar sakariem?

    • tieši tā 2 profesionālas rotas ar sakarniekiem, kurus jebkurās mācībās sūta ar tehniku komandējumā. tā teikt nodrošina pilnu sakaru tīklu sākot no rotas līmeņa. Ģenerāļi taču gribēs paspēlēties 😉

      tad nu lai sarūpē sakarniekus, kas viņus par visu turēs lietas kursā. ja gribam labus sakarus tad tie ir jānodrošina un jāapmāca savlaicīgi. gan viens otru pazīs, gan visas sakaru procedūras no galvas zinās nakts laikā.

      • XX gs domāšana. XXI gs tīklcentriskā kaujaslaukā (NCW network centric warfare), katrs pats sev sakarnieks. Vienīgais attaisnojums palikt XX gs ir, ja pretinieks arī atrodas turpat. Pretējā gadījumā neprecīza un ieilgusi lēmuma izstrāde (salīdzinot ar pretinieku) ir 100% zaudējums.

        The overall objective is to generate capability to gain real information superiority. A good understanding of blue and red targets is the foundation for generating a single integrated situation picture. Thereby allowing Commanders and staff elements to observe the battlefield,
        share the information and take action in the most efficient way. Collected information from surveillance, intelligence and identification systems as well as commercial and other governmental sources all contribute to a common situation awareness. Technology is rapidly advancing in these areas today. Unmanned Vehicles such as UAVs represent technologies that bring new capabilities such as persistence and Battlespace awareness in air, ground and sea
        domains. Once information is available and fused it must be presented to Commanders and staff elements in an understandable manner. Units and Commanders in the chain of command are to be sharing their part of the single integrated picture related to their mission and role. In
        short that means that anyone connected into the network can access information and services needed for the action. A major challenge is to manage the information flow, reliability and security issues. Research and Technology development has to provide user-friendly applications.

        http://proceedings.ndia.org/4990/9/Khils_Speaking_Notes.pdf

        • arī zemessargs

          Īsti nepiekrītu. Vienībā taču vajag cilvēku, kurš visu šo tehniku regulē, uzliek tīklu, apmāca pārējos utt.

          • Ar dzelžiem vienmēr ir nodarbojušies arī PD, nezinu, kur jūs abi ar Aniņu rāvāt, ka dzelži un to apkope ir uz ir tikai uz ārrindieku sirdsapziņas.

            • arī zemessargs

              Es nekur nerāvu, es zinu, ka kādu laiku visā ZS batiņā neviena PD sakarnieka nebija. Pie tam vienam tikt galā ar visu bataljona tehniku ir pagrūti. Loģiski būtu piesaistīt ZS, kuriem profesija līdzīga.

          • jā, zemessargiem to grūti saprast 🙂 , jo XXIgs karavīrs pēc būtības ir anti-zemessargs. Atšķirība ir kā, teiksim, taksistam ar lidotāju. Katrs pilots var būt taksists, bet ne katrs taksists var pilotēt lidmašīnu, nekļūstot par lidotāju. “XXI gs. karavīrs” šī jēdziena tehnoloģiskajā nozīmē ir profesionālis, kurš nevis vienkārši prot lietot vismodernako informācijas komunikāciju ekipējumu, bet viņš ar to “elpo” un tas padara viņu par, tiešā nozīmē, nākotnes karavīru. Fiška tajā, ka visu līmeņu komandieri nevis “sūc” infomāciju no padotajiem, bet “grūž” to viņu rokās, radot iespēju reālajā laikā redzēt un izmantot informāciju par kaujas lauku ne tikai taktiskajā, bet arī operatīvajā līmenī (ja vajag), turklāt kompleksā ar izlūkošanas, kaujas atbalsta un loģistikas slāņiem. Tas dod priekšrocības kādas būtu pokera spēlētājam, kurš redz visas pretinieku kārtis, kamēr tie mēģina izskaitļot vai uzminēt galdiņu.

            • arī zemessargs

              Pag. bet vienalga taču vajag kādu kuram krāmēšanas ar sakariem ir pamatdarbs. Katrā nodaļā ir strēlnieks-sanitārs, kurš pirmkārt strēlnieks, bet pēc tam sanitārs, bet vada vai rotas līmenī parādās sanitāri, kuri pamatā ārstē nevis šauj.

        • un kā šis viss kosmos sasaucas kopā ar Latvijas armijas reālajām kaujasspējām?

          ”turklāt kompleksā ar izlūkošanas, kaujas atbalsta un loģistikas slāņiem”- mums TĀĀDI slāņi- slānis virs slāņa 😉

          tā ka palikšu pie viedokļa, ka speciālisti (sakarnieki, artilēristi, pretgaisa atbalsts, mediķi utt.) jāapmāca centralizēti un prasmju uzturēšanai viņus pēc iespējas vajag turēt kopā.

          Var jau katram bataljonam iedot vienu RBS aparātu un tag ņemiet un apmāciet un pats galvenais sasniedziet noteiktu rezultātu.

  4. arī zemessargs

    Mana koncepcija ir – vajadzētu izvietot šeit mehanizētu aprīkojumu diviem bataljoniem. Ja jūs uzņemtos to uzturēt, mēs papildus piešķirtu aprīkojumu vēl vienam bataljonam un palūgtu jūs izvietot to nevis vienā vietā, bet gan izkliedēti, un izveidot arī vienību, kura to uzturētu labā kārtībā. Un jūs dabūtu M – 1 tanku bataljonu ar Bradley kaujas mašīnām un M – 109 Howitzer pašgājējiem lielgabaliem. Ja kaut kādu iemeslu dēļ mēs [krīzes gadījumā] šeit neparādītos, jums, pēc jūs būtu to uzturējuši vairākus gadus un apmācījuši savus cilvēkus ar to rīkoties, būtu pietiekami daudz rezervistu, lai to visu liktu lietā. Tā ir tiešām atslēgas koncepcija.
    http://www.irlv.lv/2016/1/25/krievi-doma-tanku-un-lielgabalu-kategorijas

    • un kamēr tā nerīkojas lūdzu paņemiet savus straikerus un brauciet mājās.

      Mēs esam ”jauka nevainīga meitene”’ un kamēr jūs gribat tikai papriecāties mani neprecot, nekas nesanāks 😉

      tātad jāuztur ultimatīvs lūgums par 50 saprātīgā darba kārtībā esošiem tankiem. un tiem nav obligāti jābūt ābramiem- var arī citus vecākus. ļoti pieklājīga tehnika ir arī M60.

  5. lasīju augstāk esošās diskusijas par sakarniekiem un man šķiet, ka reizēm tā ZS izskatās pēc māžošanās un vecu vīru brīvā laika pavadīšanas… jeb kā pietrūkst bataljona komandieru slānīšana par nespēju no brīvi domājoša aitu bara uztaisīt kaujas spējīgu vienību! (mazliet skarbi, bet man tā sāk šķist)
    ja bataljona komandieris saprot, ka viņa vienībās ir saprātīgu un izglītotu sakarnieku trūkums, tad jātaisa kaut divu mēnešu trīsreiz nedēļā vakara kursi, lai šo robu aizpildītu! un nevajag atrunāties, ka nav laika, tas ir atrauts laiks ģimenei utt. cilvēki iet uz sporta zālēm, liek auto-moto tiesības, apgūst svešvalodas utt. tāpēc, kuri gribēs, tie arī pieteiksies. un domājams, ka no kādiem 300, 15 jau nu varētu pieteikties. tad arī šie apmācītie varēs pārējos stulbeņus savos vados pendeļot un reizē pamācīt, par to, ka pārējie nepavilkās uz mācībām. kaut lai pārējiem iemācītu, kā rīkoties ar savām individuālajām rācijām divus mēnešus nevajag, tur var rīkot divu nedēļu vakara kursus. un vēl jo vairāk, ka šīm apmācībām nevajag speciālus poligonus, bet var noorganizēt kaut, piemēram, pašvaldības aktu zālē.
    viss ir pašu vēlmēs- ja grib .irsties, tā var tik turpināt, ja grib ko mainīt, jābaksta bataljoņņiks, lai paceļ pakaļu un organizē kursus!

    • Ierakumu_žurka

      Bn komandieri varbūt arī gribētu ko tādu darīt, bet viss atduras pret resursu trūkumu. Kas mācīs? Kad mācīs? PD ir ar mieru tikai darbadienās un darba laikā (ibio plkst. 17.00 izsludinam taktisko pauzi līdz nākamā rīta plkst 08:00). Kur ņemt aprīkojumu? utt.
      Labi šiem jautājumiem risinājumi ir meklējami un atrodami, bet tad tas viss jāsaskaņo ar augstāku štābu iesūnojušajiem darboņiem, kuriem jebkāda nobīde no pašu izzīstā “stratēģiskā plāna” izraisa stipri alerģisku reakciju, un vēl ar ministrijas studentmeitenēm un želejpuikām, kam tuvākā saikne ar reālu militāru darbību bija pēc Ierindnieka Raiena glābšanas noskatīšanās.
      Ja Bn un uz leju ļautu pašiem daudz maz autonomi darboties nodrošinot adekvātus resursus, tad viss būtu ok. Bet ta vietā mums ir bezatbildības, slinkuma un nekompetences pārpilni štābi un ministrijas, kas to vien zin kā pieprasīt atskaites un uzskaitīt katliņus.

      • ja var noorganizēt NBS karavīrus operācijām Mali, Afganistānā un Irākā, bet nespēj to izdarīt 100 vietās Latvijā (lai tuvāk pie mājām) pēc darba laika, tad tiešām ir pzdc! domāju, ka jāsāk bataljona komandieriem ar pieprasījumu štābam, pamatojot ar lielo interesi un nepieciešamību!
        njā, un kur dabūt 15 rācijas (aprīkojums), ko pašiem ikdienā būtu jālieto?!…. tiešām pzdc- labāk tad vakaros adīt zeķes un nevis pievērsties ZS…

          • tieši tāpēc tā būtu laba motivācija rācijas nodot bataljoniem kopā ar pilnvērtīgiem kursiem! un tā kā reiz būtu bataljona komandieru atbildība pieprasīt no štāba, lai to nodrošina pienācīgā kvalitātē un pieejamos laikos strādājošiem zemessargiem!

          • starp citu sakarnieks uz mācībām ierodas katru reizi? 😉 es pat nezinu kurš mans sakarnieks (apmācība bija diezgan pamaz) un rācija katrās mācībās stiepj kāds cits un parasti ir neapmierinātība par papildus smagumu stiepšanu 😉

            Bet varu viņus saprast 😉 personīgi man – neesmu ne reizi mācībās izjutis vajadzību pēc lielās rācijas.
            radmori parasti nestrādā un ja baterija nevelk visu dienu- tad man nafig tādu, vienreiz iedeva mazos harisus bija labi- ērti. tomēr līdz šim vēl nav bijušas mācības kur šie sakari būtu vitāli nepieciešami. “mazajos sakaros” naivi gaidīt sakaru procedūras.

            ja es sakaru galā varētu dabūt evakuēšanas helikopteri, mīnmetēju vai spaik atbalstu – tad sakarnieks būtu zelta vērts.

            pagaidām man sakari ir kā saplīsis mersedes un bez benzīna- pilnīgi nederīgs tām vajadzībām, kurām tas izgudrots 😉

            • arī zemessargs

              “Bet varu viņus saprast 😉 personīgi man – neesmu ne reizi mācībās izjutis vajadzību pēc lielās rācijas.
              radmori parasti nestrādā un ja baterija nevelk visu dienu- tad man nafig tādu, vienreiz iedeva mazos harisus bija labi- ērti. tomēr līdz šim vēl nav bijušas mācības kur šie sakari būtu vitāli nepieciešami. “mazajos sakaros” naivi gaidīt sakaru procedūras.”
              Tad sliktas mācības bijušas.

            • noteikti ir daudz, kas uzlabojams mācību kvalitātē un arī to atbilstībai reāli sagaidāmiem uzdevumiem

              1.diversantu ķerstīšana,
              2.aizsardzības kauja vada/rotas sastāvā un attiecīgi uzbrūk rota/bataljons
              3.nedaudz kauja apdzīvotā vietā,
              4.varētu pamēģināt uzbrukumu pilnai rotai vai bataljonam (ja jau te tā fano par uzbrukumu)
              5.varētu pamēģināt arī scenāriju, kad vads slēpnī noķer rotu un tagad pašiem pa galvu un kaklu pāris stundas jāmūk.

              2014. bija diversantu ķerstīšana un izlūkošana pilsētā. vienīgās tiešām vērtīgās mācības un tikai tāpēc, ka SUV tās vadīja.

              Šogad bija aizkavēšanas kauja- teikšu, ka pilnīgs sviests. viens labums bija nojautām ar kādu haosu jārēķinās – lai laicīgi pie tāda pierastu.

              secinājums lielākā daļa apmācība ir bērndārzs, kurā pretinieka sagaidāmais apmērs, adekvāta pretrīcība un taktiskās viltības tiek ignorētas. Tad nu priecājamies, cik labi tas koordinējas.

              • arī zemessargs

                3. Nevis nedaudz kauja BAV, bet pamat treniņiem jānotiek BAV. Pārējais kā specifisks gadījums.
                Mācībās jāizspēlē hibrīdkara scenārijs, kur pa vidu grozās civilie, neapmierinātie civilie, bandīti, algotņi, zaļie cilvēciņi utt. Reizēm strādā artilērija un aviācija. Jākustas gan uzbrukumā, gan aizsardzībā vairākus desmitus kilometru diennaktī, jākoordinē apgāde, jārēķinās ar bojāto infrastruktūru, transporta lūzumiem, jāsargā apgādes ceļi (tiem arī uzbrūk).

              • arī zemessargs

                Pretinieks viltīgs, darbojās ģērbies mūsu un sabiedroto spēku formās. Uzbrūk civildrēbēs, tad pamet ieroci un iejūk civilo pūlī. Bēgļu kolonnas un sadauzītā tehnika nosprosto ceļu.

              • Par mācību kvalitāti nereti raksturojošo pēdējo rindkopu, Aniņ, piekrītu par visiem 100%!

            • Atvar, zini, tad man jāsaka, ka pats vien esi atbildīgs par to, ka nezini, kurš ko ir mācījies un arī nepieprasi sev kārtīgu sakarnieku vai vismaz necenties iziet kādu atsvaidzināšanu saviem cilvēkiem kaut vai kādā brīvākā brīdī staro mācību uzdevumiem 😉 !
              ““mazajos sakaros” naivi gaidīt sakaru procedūras.” – zini, tad nebrīnies, ka Tev sakarnieku nav un batā haoss šajā sakarā, pats taču neesi gatavs iespringt uz to, lai sakari no apakšas līdz augšai būtu kārtībā un kā atzīsti, nemaz negaidi, lai Tev nodaļas līmenī kāds vispār prastu pa to rāciju runāt(rezultāts kaujas laukā Tev būs nesakarīga murmulēšana un histēriska kliegšana rācijās, nevis konkrētas informācijas un faktu plūsma, kas Tev būtu vajadzīga).

              • Labojums: starp mācību uzdevumiem.

              • varbūt es dinozaurs. bet rācija kaut cik ir noderējusi, ja nu tikai pirms paša trieciena klusām padot komandu aiziet (to tikpat labi var aizstāt 1 šāviens). pēc tam jau viss atkarīgs no tā cik skaļa mana balss un cik vienkārša bijusi kaujas pavēle.

                tad vēl objektīvs fakts, ka 10 gadus (faktiski nekad) nevienu īsti komandējis neesmu- cenšos rīkoties vienkārši saprātīgi un iemācīt savējiem.

                ja man radmors nosēžas pēc 4 stundām- necenšos vairs atdzīvināt mironi. tik bieži baterijas man tāpat neviens nepielādēs. (un rotas līmenis tāpat līdz šim nav bijis) Sakarnieks man pārprofilējās 😉 2 nodaļnieki pārgāja uz pd (malači) un nedaudzajās vada mācībās, vada seržantu parasti piekomandē par novērotāju.

                šāda situācija visticamāk daudziem ir pazīstama. Nepietiekama kolektīva apmācība no kā izriet viss pārējais 😉 ja nekļūdos vadam kolektīvā apmācība pa gadu bija 8 dienas

                • arī zemessargs

                  Kā Tu pēc pirmā trieciena zināsi kur kaimiņi? Vizuāli? Un ja neredzi? Un ja redzi kaut ko, bet nesaproti kas tie tādi ir? Kā saņemsi komandu ko darīt tālāk?
                  Elementārs piemērs – esat vada sastāvā ieņēmuši ciemu. Kaut kur tālumā apkārt šauj, bet īsti nevar saprast kur, dažas lodes aiziet virs galvām. Ko darīt? Ieraksties? Turpināt triecienu? Munīcija gandrīz beigusies. Kur to ņemt? Kur nest ievainotos? Kas tie pa džekiem kas 1 km attālumā kaut kur dodas? Ja turpinām uzbrukumu, tad kur ir pārapgādes vieta? Kur gaida transports? Kur ir savēji lai nenokļūtu zem draudzīgās uguns?
                  Cits piemērs. Esat pozīcijā, noticis uzbrukums, jūs noturējāties. Kā zināt vai blakus pozīcijas dzīvas? Ko darīt tālāk? Ienaidnieks jau aizmugurē vai bēg? Taisīt pretuzbrukumu?

                  • …. viņam takš esot skaļa balss …

                    • arī zemessargs

                      Viņš domā nodaļas vai augstākais vada līmenī, kur tie cilvēki puslīdz pārskatāmi. Kaut gan jau vada līmenī var rasties problēmas, jo vads var izstiepties 300 m un tad Tu vienā brīdī nezini, vai kaimiņu nodaļa ar Tevi vienā līnijā kustās, atpalika, aizskrēja uz priekšu, sakauta vai ierokas.

                    • Vai esi redzējis mācības ar pilnu saliedētu rotu? kas veic atbilstošu rotas uzdevumu vai nu kaut kur uzbrūk vadam, vai aizstāvas no pilna bataljona.

                      ja jā ko rotnieks tādu ir noziņojis pa sakariem, kas izsķīris visu operācijas gaitu? 😉 kaut ko no sērijas ”nāciet ēst”?

                      rācija nobeidzas tik ātri un telefonu neizmantoju. noņemiet mācībās visiem telefonus redzēsiet kā sakari strādā 😉 un sapratīsiet, ka zemessardzē sakari nepastāv (arī šādam modelim var veiksmīgi pielāgoties). protams mazā rācija vada sastāvā atvieglo darbu- bet ja man jākomandē- tad pie velna sakaru procedūras 😉 tāpēc rācija jāizmanto reti un lakoniskām frāzēm- lai pretiniekam noklausoties tas tāpat neko noderīgu neuzzinātu.

                      Jāsaprot beidzot, ka rācija ir paredzēta izņēmuma gadījumiem ļoti operatīvu ziņu nodošanai- jo visam pārējam ir jābūt atrunātam kaujas pavēlē un jābūt zināmam pirms uzdevuma. ja šis viss nav- tad vadībā ir diezgan liels haoss, kuru neglābj pat labi sakari.

                    • Par telefonu neņemšanu mācībās, piekrītu, bet kaujas apstākļos laikam būtu jādod atpakaļ ka pēdējo salmiņu.

                    • arī zemessargs

                      Esmu redzējis bataljona mācības.
                      “ja jā ko rotnieks tādu ir noziņojis pa sakariem, kas izsķīris visu operācijas gaitu? 😉 kaut ko no sērijas ”nāciet ēst”? ”
                      Piem. trešā rota, turpināt uzbrukumu, pretinieka pozīcijas uz ziemeļaustrumiem 2 km attālumā no jums pie “Atvaru” mājām. Šobrīd tie ir uguns kontaktā ar 2. rotu, kas uzbrūk frontāli. Virzieties līdz Līgupītei un uzbrūciet no flanga!
                      Šāda pavēle var izšķirt kaujas iznākumu.
                      “rācija nobeidzas tik ātri un telefonu neizmantoju. noņemiet mācībās visiem telefonus redzēsiet kā sakari strādā”
                      Pērc rezerves akumulatorus un uzlādes ierīces biezā slānī.
                      ” jo visam pārējam ir jābūt atrunātam kaujas pavēlē un jābūt zināmam pirms uzdevuma.”
                      Tu esi drošs, ka pavēlē atrunātā situācija norisināsies tieši tā kā plānots? Esi pārliecināts, ka mums piederēs iniciatīva?

                    • tiešā tekstā noziņoja pilnu bataljona kaujas pavēli pa rāciju? Tā manuprāt nedrīkstētu būt.

                      Pirms kaujas nebija zināms- ka pretinieks ir noteiktās pozīcijās? un daudzums bija tāds? (gandrīz vesela rota vienās mājās) lai no flanga būtu jāpievelk otra rota? ja tikai pretinieks vads, tad sākotnējai rotai būtu pašai jātiek galā.

                      kā savā starpā sazinājās/ sakoordinējās abu rotu komandieri? interesanti būtu zināt ne tikai sarunāto , bet arī izpildīto.

                      ”Piem. trešā rota, turpināt uzbrukumu, pretinieka pozīcijas uz ziemeļaustrumiem 2 km attālumā no jums pie “Atvaru” mājām. Šobrīd tie ir uguns kontaktā ar 2. rotu, kas uzbrūk frontāli. Virzieties līdz Līgupītei un uzbrūciet no flanga!”

                      mēs gan atklājam savu atrašanās vietu, daudzumu, nodomu un ierašanās laiku. to ka uzbrukums jāturpina- to var pat neteikt- ja nav sasniegts nospraustais mērķis.

                      ja atklājas jauns papilduzdevums ”Nekavējoties. virziens Līgupīte- mājas Atvari. sniedziet atbalstu pirmajiem no flanga.- sapratu” normāla ātra lakoniska pavēle. ja pretinieks dzird- viņš nezin ne papildspēku apjomu, ne ierašanās laiku, ne atrašanās vietu.

                      Atbalsts kaimiņrotai no flanga tomēr ir operācija uzbrukumā, kurai ir jābūt jau paredzētai un var kodēt jau.

                      ”Ērglis viens, te Ērglis 2. nekavējoties virziens Līgupīte- mājas Atvari. ”operācija 3.(atceros atbalsts no flanga)” – sapratu” . Atceroties kaujas shēmu zinu, ka 2 kilometri sānos ir 2. rotas atbildība. ko viņi tur dara man vienalga, jo tur nokļūstot man tāpat jāsaskaņo rīcība ar tās rotas komandieri. ja man norādīts virziens, bez piebildēm- tad rēķinos ka tas būs brīvs, bet joprojām esmu gatavs pārsteigumiem.

                    • Aniņ, Tu te piekasies pie arī zs komentāra, kurš ir par būtību, proti, kamdēļ var vajadzēt sakarus, nevis par to, kā šajos sakaros runāt, tas bija vienkārši piemērs, tam nekāda sakara nav ar to vajag vai nevajag rācijas 😀 !

                    • arī zemessargs

                      “tiešā tekstā noziņoja pilnu bataljona kaujas pavēli pa rāciju? Tā manuprāt nedrīkstētu būt.”
                      Ne pilnu, bet ātru. Ir gadījumi, kad ātrums ir izšķirošs. Pilnu pavēli var dot ja ir daudz laika.
                      “Pirms kaujas nebija zināms- ka pretinieks ir noteiktās pozīcijās? un daudzums bija tāds? (gandrīz vesela rota vienās mājās) lai no flanga būtu jāpievelk otra rota? ja tikai pretinieks vads, tad sākotnējai rotai būtu pašai jātiek galā.”
                      Pirms kaujas nebija zināms, ka Tavam vadam izdosies izlauzties līdz turienei, bet kaimiņu rota sastapa sīvu pretestību un uz priekšu nekust.
                      “kā savā starpā sazinājās/ sakoordinējās abu rotu komandieri? interesanti būtu zināt ne tikai sarunāto , bet arī izpildīto.”
                      Bataljona TOC saņēma SITREP un pieņēma lēmumu uzbrukt no flanga.
                      “mēs gan atklājam savu atrašanās vietu, daudzumu, nodomu un ierašanās laiku. to ka uzbrukums jāturpina- to var pat neteikt- ja nav sasniegts nospraustais mērķis.”
                      Pirmkārt pretinieks visdrīzāk zina, ka jūs tur esat. Otrkārt Tu piedāvā sēdēt un gaidīt? Treškārt te ir gadījums, kad droši sakari ir ļoti svarīgi.
                      “ja atklājas jauns papilduzdevums ”Nekavējoties. virziens Līgupīte- mājas Atvari. sniedziet atbalstu pirmajiem no flanga.- sapratu” normāla ātra lakoniska pavēle. ja pretinieks dzird- viņš nezin ne papildspēku apjomu, ne ierašanās laiku, ne atrašanās vietu.”
                      Par maz. Jānorāda kam tā pavēle tiek dota, kur pretinieks un ko šobrīd dara (aizstāvas, uzbrūk, bēg).
                      “Atbalsts kaimiņrotai no flanga tomēr ir operācija uzbrukumā, kurai ir jābūt jau paredzētai un var kodēt jau.”
                      Var, bet visu neiekodēsi. Pie tam reti kura kauja iztiek bez pārsteigumiem.
                      “Ērglis viens, te Ērglis 2. nekavējoties virziens Līgupīte- mājas Atvari. ”operācija 3.(atceros atbalsts no flanga)” – sapratu” .
                      Ērglis vai cits koda vārds var būt. Bet joprojām ir jānorāda kur pretinieks, kur savējie un ko dara. Piem. IEN uz līnijas ZULU, Vanags uz līnijas Papa, intensīvs uguns kontakts.
                      “Atceroties kaujas shēmu zinu, ka 2 kilometri sānos ir 2. rotas atbildība. ko viņi tur dara man vienalga, jo tur nokļūstot man tāpat jāsaskaņo rīcība ar tās rotas komandieri. ja man norādīts virziens, bez piebildēm- tad rēķinos ka tas būs brīvs, bet joprojām esmu gatavs pārsteigumiem.”
                      Nav vienalga, ja IEN veic aizkavēšanas kauju, bet savēji lēnām spiežas iekšā, tad tā ir savādāka situācija. Jānorāda ne tikai virziens, bet arī pietuvošanās maršruts, lai nepakļūtu zem draudzīgās uguns.

                    • neuzskatiet to par uzbraucienu, bet gan veselīgu dialogu. Par labo sakaru tīklu jau minēju 3 galvenos trūkumus- 1. skaits, tehniskais stāvoklis 2. sakaru drošība un pārtveršanas iespējas 3. augstākstāvošais nevietā daudz kur bāzīsies.

                      1. tātad ja mēs uzbrūkam- ko dara ienaidnieks loģiski, ka aizstāvas 😉 tātad teikt, ka pretinieks aizstāvas ir liekvārdība un ja pievelk mani tad ir skaidrs arī ka viņš nebēg . ja būtu izņēmuma stāvoklis- ”pretuzbrukums”. to pavēlē vajadzētu norādīt. ar vienu teikumu. darbību un virzienu. cik daudz pretinieks vienalga, ja Tavs komandieris dod pavēli un prasa Tavu vadu tad pieņemot ka viņš ir kompetents- kaimiņa rota un mans vads būs pietiekami.
                      tātad pavēlei jābūt īsai.

                      2. Bataljona komandieris norāda rotas komandierim pa kuru grāvja malu iet? nepamatota bāšanās rotas komandiera atbildībā. Ja bataljona komandieris nezināja, ka noteiktā objektā ir pretinieks, kā viņš var zināt kas notiek pa Tavā pietuvošanās maršrutā. rotas komandieris ir uz vietas tātad viņš pats redz un var pieņemt atbilstošu lēmumu pa kurieni labāk iet ievērojot vadlīniju. ja augstākstāvošais zin kādas detaļas ir labi ja pasaka, ja nezin- lai nejaucas. ja dod komandu pietuvoties- tad attiecīgi otrā rota ir saņēmusi informāciju, ka no tā virziena pietuvosies savējie.
                      savējo satikšanās kaujas laukā parasti ir saistīts ar kaut kādu jūkli- pasakām savējiem, lai steigā nešauj pa pirmo kuru ierauga.

                      3. cik īsti tur tas pretinieks bija?
                      jūsu rota ir sasniegusi noteiktu punktu – tālāk nekā plānoja? vai gluži necerēti izpildīja plānu ? 😉 par joku neapvainojies 😉 savu virzienu pametāt visi- vai tikai viens vads? ja kaut kas ir sasniegts tas parasti ir arī jāapsargā- citādi pretinieks mēdz atnākt atpakaļ. pēc tam rēķināsies, ka drošs objekts un uzrausies uz pretinieka vai arī palīdzot kaimiņam pašiem savs darbs būs jāpilda vēlreiz- šitas ir īpaši sāpīgi.
                      pieļauju, ka rotas nebija pilnas, labākajā gadījumā 60-80 vīri. Reālos apstākļos tas varētu arī nozīmēt par kļūdainu mērķu izvēli utt. , nepietiekamu skaitu utt. Pēc loģikas prasītos tur izsaukt bataljona mīnmetēja uguni- bet tā kā mīnmetēju nav 😉 tad jāaizstāj ar karavīru gaļu.

                      pieņemsim, ka tajās mājās ir labi nocietinājies pretinieka vads. labi organizēts- pretinieka rotu atsitīs. cik lieliem ir jābūt rotas zaudējumiem, lai pievilktu citu rotu? kādi 20 cilvēki- kas būtu jau 20-30 % no bataljona kaujasspējām un sasniedzot 30% rota skaitās kaujasnespējīga. aizsūtot kaimiņu vadu palīgā diezgan ticama iespēja, ka arī 30% no tā vada paliks kaujas nespējīgi. tātad vienas saimniecības ieņemšanai pastāv iespēja iztērēt pusi (1rotu un 1vadu) no bataljona kaujasspējām. Lai Dievs stāv klāt tādā kaujā realitātē.
                      pie šāda scenārija rotai bija jābūt gatavai arī aiztransportēt 10-15 kritušos un ap 30 ievainotos. un tas Zemessargu vienībā. nākamreiz komandieris tādu pavēli dotu un vai Tu/Tavējie pildītu? Varbūt ieteiksi, ka ar savu vadu labāk atgriezīsi pretinieka iespējamo apgādi un lai kaimiņrota savu objektu ieņem naktī- kad zaudējumu sagaidāmais apmērs būs krietni mazāks?

                  • tam visam jau ir jābūt izskaidrotam pavēlē.

                • Tātad, tomēr bez rācijas nevari.
                  Un par to šāvienu – kā Tavējie zinās, ka Tu šāvi, nevis pretiniekam netīšām izlādējās vai kādam no savējiem?

                • tam visam jau ir jābūt pavēlē. pirms kaujas jau jāzin .

                  • Vai tad pavēles tiek izdotas reizi mēnesī vai nedēļā? Nekad nekas nemainās, nekoriģējas utt? Vai arī ir tādas SUPERPAVĒLES, kurās ir paredzēts VISS? Varbūt pavēles Twiter formātā – “bez pretinieka komandiera galvas mājās nenāciet”, kas nozīmē, ka tālākais ir pašu rokās un izdzīvo stiprākais?

      • Problēma ir ne tikai tajā, ka kurš tad nāks apmācīt, bet arī tajā, tad kuru tur apmācīt taisās?
        Jo ar to apmeklētība īsti nemainīses, uz mācībām plus/mīnus nāk vieni un tie paši cilvēki, faktiskā situācija ir tāda, ka mazākos bataljonos visa rota(dzīvē reāli vads) ir faktiski katrs kādai speciālistu apmācībai gājis cauri un reāli ja tā paskatās visi dara visu vai arī tieši otrādi, katrs ir bijis speciālistu apmācībās un tādu vienkāršu kājnieku-riflemen nemaz rotā nav 😀 !

    • Variants ar speciālistu apmācībām jau vispār ir diezgan sērīgs. Ļaunas mēles melš, ka teiksim CG apmācības visam 3. novadam faktiski rīko StBn, jo citi Bn to ne spēj, ne grib izdarīt.

    • Ja pareizi atceros, tad UK ZS ir nedēļas nogalēs (gluži kā mums) un katru trešdienas vakaru.

  6. te nu ir arī liela pretruna- Zsargi cepas par to, ka nav aprīkojuma un ieroči, bet kad tādus piedāvā, tad nav ko apmācīt!.. Dabūt mājās super-puper ekipējumu ar ieročiem ir liels noziegums, ja viņi nav pilnībā apgūti. ja bataljonā to apgūst labi ja 10 karavīri, tad liela jēga glabāt mājās ieročus nav!
    bet vienalga, daļa atbildības par motivāciju ir komandieriem. un arī par kvalitatīvu apmācību!
    bet izklausās pēc liela haosa. 😀

    • Armijai jādzīvo kazarmās nevis mājās 🙂 tad arī problēmu nebūs, bet ja grib taupit, tad lūdzu

      • sākumā šķita, ka ZS ir labi motivēts kontingents, kurš raujas kaujā 😀
        bet ja nespēj savākt uz mācībām cilvēkus, tad ir problēma. man šķiet, ka pašiem tak ir neinteresanti un nožēlojami, ka uzvedas kā lamzaki. iespējams, ka jāmaina tikai apmācību veids- kā ienāk jauns ekipējums vai ierocis, tā tas jāapgūst noteiktā laikā, zemessargiem piesakoties, kurā periodā tekošajā gadā to izdarīs. sākotnējo apmācību veiktu PD instruktori, bet vēlāko apmācību varētu uzticēt ZS vienību instruktoriem (nodaļnieki utt.), kuriem tā būtu laba prakse pašiem atkārtot un citus apmācīt.
        bet Tavai idejai par netaupīšanu ceļā nestātos- samazinam skolotāju skaitu, ietaupam mazliet uz pensijām un palielinam nodokļus nekustamajam īpašumam, un lieta atrisināta! un ar lielu prieku gaidu topošās valdības Ziemassvētku dāvanas, zinot, ka aizsardzībai jādabon nākamajam gadam vēl 100 miljoni 😀

        • Motivēts kontingents nav ZS problēma, tā ir sabiedrības problēma. Vienkārši jāsaskaita cik ir to, kuri ar sirdi un dvēseli ir gatavi un tad ar to reālo skaitli jāoperē visos plānos, nevis jāatskaitās par 18 bataljoniem, kas kaujas nepacietībā maršē uz plačiem.

          Arī šie melo kā suņi,

          Membership of the Estonian volunteer defense organization Kaitseliit (Defense League) and affiliated organizations grew fast and crossed the 25,000 mark in 2015, reports LETA/BNS.

          bet pat dalot 25 000 ar 2 sanāk 12,5 tūkst., savukārt dalot mūsējos 8000, cik paliek…

          • piekrītu, ka tā ir sabiedrības problēma! bet, domā, ka, ja sabiedrību sāktu baidīt, tad sabiedrības attieksme mainītos? iespējams, ka vairāk emigrētu uz ārzemēm.
            VB varētu tomēr apprasīties ministram, kā viņš plāno nodot to gudrību un prasmes no “augšām” uz “apakšām”?!

            • Kurš būs ministrs tu jau zini 😉

              Mums ir varonīga tauta, tā īsti nav nobijusies ne no Gruzijas, ne no Ukrainas kariem. Nezinu kās vēl to varētu sabaidīt.

              • 😀 😀 😀 …īsti strēlnieki!.. 😀

              • arī zemessargs

                Ukraiņiem karš notiek pašu mājās, bet jau 20 km no frontes līnijas (kur jau dzirdama artilērijas darbošanās) liela daļa dzīvo ilūzijas un cerībās, ka gan jau līdz viņiem nenonāks, bet ja tomēr nonāks, tad viņi mācēs pielāgoties. Es teiktu, tā nav drosme, tas ir fatālisms un mēģinājums ignorēt problēmu.
                Līdzīgi aitu baram, kur vairākas aitas jau saplēsis vilks, bet lielākā aitu daļa:
                1. nekur nebēg, jo pārliecināti, ka aizbēgt nevar, vilks tāpat panāks un apēdīs
                2. pārliecināti, ka vilks līdz viņiem netiks, jo starp viņiem un vilku vēl daudz aitu
                3. pārliecināti, ka mācēs ar vilku sarunāt, lai tikai cērp, nevis apēd. Dažs labs jau plāno pie cirpšanas palīdzēt lai pašu neapēd.
                Un tikai relatīvi neliela aitu daļa mēģina pretoties vai palīdzēt tiem, kuri pretojas.

              • Piedraudēt ar otra latvieša kundzību 😀 kā tajā leģendārajā teicienā, ka otrs latvietis ir lielākais naidnieks 😀

            • arī zemessargs

              Gan, gan. Ir dažāda reakcija uz bailēm. Es piem. uzbrūku 🙂
              Proti, ja sabiedrību biedēs, tad būs vairāk tādu, kuri emigrēs, gan vairāk tādu, kuri stāsies ZS un gatavosies.

            • Sabiedrību vajag nevis biedēt, bet izglītot, tad arī problēmu valstī mazāk būtu, ja nebūtu šitās nozombētās lumpeņu masas, kas balso par skaistiem priekšvēlēšanu lozungiem, aizmirstot, ka tos pašus lozungus pirms iepriekšējām vēlēšanām, tikai citādāk noformētus, solīja tās pašas sejas.
              Un vispār, pipar, ko cepies par ZS, viedoklis Tev skarbs, bet iekšā, cik saprotu, tajā neesi, varbūt iestājies, padieni gadu, divus, tad spried?

              ZS vidū ir daudz motivētu cilvēku, ja būtu jāmobilizējās, bataljonos savāktos stipri vairāk cilvēku, kā ikdienas mācībās, par to nestreso.

              • hmm, padienēt ir piedāvājums, no kura nespēju atteikties! 😀
                bet esmu domājis par stāšanos ZS.
                es labprāt atsvaidzinātu iemaņas un iemācītos daudz ko jaunu, ja būtu iespējams to intensīvi izdarīt mēneša laikā un tad reizi pāris mēnešos tikai atsvaidzināt zināšanas. bet ja man mācībās katru reizi būtu jārok ierakumi, jo pārējie nav to pienācīgi apguvuši, tad paldies- NĒ, labāk gaidu savu pavēsti, ja valstij būšu vēl vajadzīgs!
                Protams, labprāt ierastos, ja tiktu tādiem kā man noorganizēti kursi jauno rāciju apguvei vai prettanku ieroču iepazīšanai!

                • Intensīvas apmācības ir tas, ko, manuprāt, retais negribētu, pārējie būtu stara.
                  Nu bet tad gaidi, gan jau ka, ja neesi vecs un/vai klibs, paaicinās, tagad taču vasarā būs pamatapmācības nometnes, 2-3 nedēļas, kas zin, varbūt pa kādam rezerves karavīram arī iesauks uz apmācībām 😉 !

                  • Un stājies vien zs, nevis mēli kulsti, ja esi bijis PD un ko vērtīgu tur apguvis, tad tā jau ir nolaidība no Tavas puses turēt sveci zem pūra un kritizēt komentāros.

                    • zinu ne vienu vien ex-PD, kas bija ļoti kritiski noskaņoti pret ZS, bet tomēr, kad paši sāka tur darboties, attieksme krasi mainījās.

                    • neesmu bijis PD 😀
                      bet intensīvo pamatapmācību pa 2-3 mēnešiem esmu izgājis 3reizes! 😉
                      un kulstu mēli, lai saprastu, kur ir problēma, jo tās problēmas, par kurām šeit runā ir tikai motivācijā, darba organizācijā un iesaistīto apzinīgumā, ko var labot, neieguldot ārprātīgas naudas. bet katru reizi mani atsēdina ar tekstu, ka nav jēga šūmēties, jo tāpat neko nepanāksim, labākajā gadījumā varam tikai nolamāt augstāk stāvošos. man kā no malas vērotājam ir savs skatījums un ierosinājumi, bet atbalstu arī no jums negūstu.
                      un ne vienmēr vadības lēmumi šķiet stulbi- cvr(t) iepirkums (platformas mobilitāte, skaits pret ieguldījumiem, aprīkojums) ir ok, arī multilatplat ir ok, rāciju un radaru iegāde ir ļoti ok! es sev varu izskaidrot, kāpēc ir tieši šādi iepirkumi un šādā prioritāšu kārtībā. lab, sarkano salūtpatronu iepirkums ir liela laža, par ko paši gan jau nelepojas 😀 bet ja harris rācijas piegādās ZS bataljoniem bez KĀRTĪGAS apmācības, tad tur gan vajadzētu pendeļot līdz kūleņotu gan galvas, gan pakaļas!
                      bet reizēm es atkal mulstu, lasot par tādām lietām kā ierakuma nemācēšana pareizi izrakt, gulēšana nometnē postenī utt- bāc, tādas lietas mēs ie(z)mācījām pat puišeļiem ar pamatizglītību ļoti ātri (bez miesas bojājumiem!), bet, ņemot vērā zemessargu motivāciju un intelektu, tādām problēmām vispār nevajadzētu būt.!
                      p.s. bet gudri .irst man paticis vienmēr! 😀

                    • Lai kaut kas radikāli mainītos uz labo pusi nepieciešams politiskais pasūtījums pēc kaujasspējīgas armijas. Tai nav jabūt mazai, bet optimāli lielai, atbilstošai ekonomikas spējām. Armijas definēšana kā “maza, bet profesionāla” ir nonsenss, jo mazskaitlīguma kultivēšana attiecībā uz armiju ir absurds vai noziegums. Cita lieta, ka jābūt pārliecībai, ka armija tiek veidota un piegriezta tieši karam, nevis svētku dekora vajadzībām. Ja bus šāds pasūtījums pavisam ātri paši aizies odiozākie komandieri, kas vnk nespēs saprast, ko no viņiem prasa, vietā nāks jauni, dažreiz pat sliktāki par iepriekšējiem, bet tos ātri nomainīs, jo Sistēma gaidīs rezultātu. Aizsardzības nozarei ir paveicies, ka šobrīd ta ir “zem mikroskopa”, kurš atrodas ne LV, gan jau pārviks ādu par acīm vienam otram, kā tas jau bija, kad galvenais valsts finansists ar naudas žūksni skraidīja pakaļ “militārisma vanagiem”, kas nezināja kā atkratīties no piedavājuma, jo naudai līdzi nāk ari krenķi un atbildība. Līdz ar to gribu teikt pasaki savējiem, lai iet uz vēlēšanām un velk pareizos krustiņus un mīnusiņus, lai pie varas nonaktu politiskie spēki, kas velēsies pārmaiņas NBS un “redzēs mērķi” (c).

                    • Nu, pipar, ja jau esi gājis pamatapmācībai 3x cauri, tad jau neko vairāk par pamatiem tur neredzēji? Es nezinu, kā tās lietas notiek armijā ar pamatapmācību, bet ZS speciālistus pamatapmācībās neapmāca, līdz ar to, ja neko no speciālistiem neesi mācījies armijā, tad ZS speciālistu kursos gana daudz jauna un interesanta varēsi apgūt arī bez Spike un RBS-70(ja vien netaisies uz 17.batiņu).
                      Harris rācijas, manuprāt, nav nekāds kosmoss, tiem, kam ar tām būs jādarbojās, ja tās būs manpack, jau ir apmācīti un tiks apmācīti vēl(vada sakarnieki, rotu sakarnieki) vajadzības gadījumā.
                      Pats esmu novērojis pagājušajā gadā un šogad jo izteiktāk pozitīvas izmaiņas personāla apmācībā, gan pamatapmācību nometņu sakarā, gan speciālistu apmācību intensitātē un biežumā.
                      Acīmredzot pendeļi no augšas ir darījuši savu.

                      Par zemessargu motivāciju nebūtu jāuztraucās, vairāk uzmanības būtu jāvelta tiem, kas kaut kādu subjektīvu iemeslu dēļ nenāk vairs uz mācībām vai arī nāk retāk un arī pie tā jau ir sākts strādāt apzvanot, apbraukājot neaktīvos un vai nu pierunājot nākt uz mācībām vai arī pieņemot iesniegumu par izstāšanos no ZS un ekipējuma savākšanas.

                      Redz, pilsētās ar to varētu būt vieglāk, jo lielāka pilsēta, jo vairāk nāk.
                      Laukos, kā es sauktu mazās pilsētas(faktiski jau Rīga ir vienīgā lielipilsēta LV mērogā) cilvēku ir tik, cik ir, tie, kas palikuši un var izrauties, tie nāk, pārējie ir vai nu prom Rīgā un nereti pāriet uz Rīgas vai Rīgai pietuvinātiem bataljoniem vai arī strādā ārzemēs un vai nu vismaz reizi gadā izraujās uz mācībām vai arī vismaz uztur kontaktus un neizstājas no ZS.

                      Jautājums ir par to, ka ZS ir nabadzīgs ekipējums un ar tādu ekipējumu man personīgi būtu kauns reklamēties un aicināt jauniešus un ne tikai stāties ZS, jo ir forši, bet ar tām humpalām, kas mums ir, nepārmetu jaunajiem, ja tiem nav intereses, divdesmitgadnieku ar pliku patriotismu nepaņemsi tik vienkārši, tur vajag arī blingu, spēļmantiņas, nu nevar cilvēks sēdēt ierakumos pliku pakaļu, es to saprotu, tas ir normāli, vajag taču lai ir interesanti ne tikai nogulēt visu dienu ierakumā pretinieku neredzējušam, bet arī lai ir kaujas, ierīces, tehnika, lai tas laiks nav velti padirsts neko nedarot!

    • Uzticamiem vīriem ieročiem ir jāatrodas mājās. Profesionālais dienests nespēj nosargāt valsti- tāpēc te arī nav ko iespringt.

      īstie zemes sargātāji ir arāji, grāmatveži, kalēji, šoferi- kuri ir kaut nedaudz apmācīti, lai ar šo uzdevumu tiktu galā. lai to izdarītu gudrāk zemessargiem ir jāiekļaujas PD vadītā struktūrā.

      centralizētai armijai arī ir nopietni mīnusi it sevišķi, ja visa armija atrodas vienā bāzē. cik tilti ir jāuzspridzina, lai visu Ādažu garnizonu nobloķētu?

      Ieroču atrašanās mājās ir būtiskākais aizsardzības elementiem, otrs ir cilvēku daudzums pēc tam jau seko viss pārējais.

      Protams var jau arī pd katru vakaru braukt mājās pilnā ekipējumā 😉 bet saprātīgāk tas ir izdarāms Zemessardzē.

      • Nu ja, grāmatveži, šoferi… tipiska tautas armija – XX gadsimts diemžēl. Nekur nav teikts ka kontrakta vai regulārai uz OMD bāzes armijai jāsēž vienā dislokācijas vietā.
        PD protams arī dzīvo pa mājām, bet apdraudējuma periodā iestājas kazarmu režīms (pie mazākām aizdomām, vingro kaut vai reizi mēnesī). Pamēģini to ieviest ZS, pusvalsts apstāsies bez arājiem, grāmatvežiem un kalējiem.

        • kamēr tauta aizstāv savu valsti tā pastāv 😉 cik lielu profesionālo armiju mēs varam atļauties? ņemot vērā ka tikai labākajā gadījumā no tiem 40% būs durkļi.

          arī zs var rotēt gatavību – dežūra uz maiņām vai nu mainās katru dienu, vai vēl ērtāk pēc 2-3 dienām. pārējie gatavībā.

      • ar to , ka ir uzticams vīrs, mana sapratnē ir par maz! vēl vajag mācēt ar to visu apieties. ieroču un ekipējuma mājās turēšana arī būtu kā balva, ja esi pierādījis, ka ar to māki apieties.
        pagaidām izklausās, ka ZS māk tikai šaut savrupšāvieniem pa mērķi vai iet medībās, bet ar pārējo (sākot ar ierakumu rakšanu, rācijām, atkāpšanos…) ir lielas problēmas. nu nez, izklausās, ka lielākajai daļai ir pofig, bet tie, kuriem maksā algu, nemāk plānot, organizēt un motivēt.

        • “Izklausās” – man Tavi teksti sāk izklaustīties pēc klaču bābas vārīšanās 🙂 !
          Ir problēmas augstākajā līmenī – Kalniņš, Graube, kuri neatzīst, ka ir problēmas ar apmācību līmeni un apmeklētību(nu nenāk tie 8000 uz mācībām visu gadu), bet arī tur lietas jau pagājušajā gadā sāka virzīties uz pareizo pusi.
          Veči pratīs rīkoties ar saviem AK4 un sakariem, problēmas var būt dažiem indivīdiem kā arī tajos batos, kur komandierim viss pie vienas vietas un galvenais lai papīri tīri.
          Zivs pūst no galvas.

          • tas “izklausās” balstās uz daudzu jūsu (nekonkretizējot katru) saraksti šeit varabungās 😉
            un ja vadībai šķiet, ka viss ir kārtībā, tad izrādās, ka nav neviena, kurš pateiktu, ka tā nav!

            • Visi visu ļoti labi zina. Pārbaudīts. Publiski noliegs, bet zināt zina. Tādas ir Sistēmas prasības. Politiķus tas apmierina, sūdus netaisa, pāris reizes gadā izskatās labi, neizmaksā dārgi, pārstāvnicību aiz robežām nodrošina godam, ko vēl var vēlēties no armijas? Dzimtenes aizsavēšanu nodrošina ĀM, kas arī naudā nepeldas.

    • vajag tikai:
      materiālo bāzi
      interesantu mācību scenāriju – vēlams ilgāku par 2 dienām
      un iespēju gadā nopelnīt 20 dienas,
      tad jau veči pievilksies 😉 kaut kāds kodols jau katrā bataljonā ir. un pie iepriekšējiem 3 kritērijiem- sanāks vēl.

    • Cien. Piparam,
      Muļķības, es personīgi esmu bijis uz visām mācībām, atskaitot atsevišķus gadījumus, ķirurģisko operāciju ar rehabilitācijas periodu un bēres. Ekipējumu esmu sagādājis sev pats- atskaitot formas tērpu, ieroci, salūtmunīciju kurus izsniedz… Papildus tam trennējos ārpus mācībām par saviem līdzekļiem iemācīties šaut, un nodarbojos ar airsoftu, kā arī lasu teorētiskos materiālus, uzturu sevi fiziski labā formā. Visticamāk man ir tiesības “cepties”…

      • tad man ir jautājumi par to, kāpēc šeit cepas, ka zemessargi nemāk apieties ar rācijām, nemāk rakt pareizi ierakumus, nemāk atkāpties utt?! es tiešām gribu saprast, kur šeit ir sistēmiskās problēmas, ja šādas lietas nespēj vadība atrisināt! “apakšas” saka, ka vadība nemāca un nenodrošina, “augšas” atkal saka, ka nespēj neko iemācīt un nodrošināt apmācību noteiktā sastāvā, jo ierindnieki nenāk uz apmācībām.

        • Sistēmiska problēma jebkurai zemessardzei pasaulē ir fragmentāra vai nepilnīga KOLEKTĪVĀ apmācība apakšvienības sastāvā. Apmācīt 30 vada sakarniekus no dažādām apakšvienībām var samērā ātri un lēti, bet panākt to, lai katru mācību reizi tie būtu pieejami visos 30 vados jau grūtāk. Lai gan no tā ir atkarīga sadarbības kvalitāte. Tas pats ar visiem pārējiem speciālistiem un komandieriem. Bet nesvarīgu speciālistu amatu kaujas apakšvienībā nav, tātad jāgatavo “ēnas”, tas atkal prasa laiku mācību procesam un nenodrošina kvalitāti. Patīk vai nē, bet dabūt labi sagatavotu un vienlaicīgi SALIEDĒTU kolektīvu, kas lielāks par rotu LV apstākļos var tikai PD.

        • Kādas tad augšas Tev ir teikušas, ka nenāk zemessargi uz mācībām?

          • tad Tu gribi teikt, ka apmeklējums ir labs?
            ja tā, tad es atvainojos visiem, un vairāk neviens nestāstiet, ka nenāk ierindnieki uz mācībām un nespēj noorganizēt uz katrām mācībām pāris rotu bataljona sastāvā…
            vai arī tas bija jautājums par to, ka gribi uzzināt vārdu un uzvārdu?!

            • Es kaut kā publiskajā telpā(loģiski) neesmu pat mājienus lasījis par to, ka slikti apmeklē 😀 !
              Ar apmeklētību ir tāpat, kā citus gadus, manuprāt.

        • arī zemessargs

          Es teiktu, ka šobrīd speciālistu apmācība ir par maz pieejama. Jābūt regulāri, visos virzienos, jānotiek tiklīdz ir salasīta grupa. Piem. tiek vākta spridzinātāju grupa – nodarbība notiek, ja vismaz 8 brīvprātīgos salasa, viņiem pieņemamā laikā.

          • Kamēr PD ir deficīts ar instruktoriem, kuri šīs mācības varētu novadīt PD pieejamos laikos, tikmēr varam nesapņot, ka PD tās spētu novadīt mums, zemessargiem, ērtākos laikos vai vietās.

        • Labi, ir kādi ierosinājumi? Ja es to rāciju redzējis esmu reizi 3 gados, tad droši vien tas ir manas vainas dēļ? Vai arī varbūt man pašam izrādīt iniciatīvu un meklēt kur iegādāties, lai pa vakariem varētu mācīties viņu lietot? Iespējams, ka tādas attieksmes dēļ arī neviens negrib nākt uz mācībām.

          • Nu nezinu kā ir citur, bet mums katru gadu vsm izlūkiem ir nodarbība, kur katram zemessargam tiek mācīts kā apieties ar rācijām gan ar radmoru gan harisu.
            Tiesa tādas apmācības, kur māca tikai sakarus notiek tikai izlūkiem, pārējie vienīgi radmoru apgūst, kad notiek kaujas šaušanas nodarbības (kamēr vieni šauj citi mācās apgūt Radmoru).

            • Prieks par tavu batiņu, vēlams tomēr, lai visas apakšvienības tiktu apmācītas apmēram vienādi, citādi nekāda sadabība nesanāks – vieniem būs mega sakarnieki, citiem super izlūki.

          • Hmm: “Harris rācijas, manuprāt, nav nekāds kosmoss, tiem, kam ar tām būs jādarbojās, ja tās būs manpack, jau ir apmācīti un tiks apmācīti vēl(vada sakarnieki, rotu sakarnieki) vajadzības gadījumā.” no Hmm teksta tagad sapratu, ka viss ir čikiniekā, jo, ja nemaldos, viņš ir ZS un tātad zin, ko runā.
            Mans piedāvājums bija uztaisīt interesentiem kursus, ko mācīt darbadienu vakaros, tāpat kā vidējais latvietis iet auto-moto kursos, korī un dejošanā… ja zemessargi tādu variantu atbalstītu, tad bataljona komandieris sastādītu sarakstu ar interesentiem un pieprasītu NBSam norīkot instruktorus. rācijām, domāju, jābūt jau bataljona aprīkojumā.
            ja NBS vai bataljona vadība sāktu buksēt, tad gan būtu vieta uztaisīt kādu PR akciju caur NVO vai masu medijiem.

            • Vismaz manā novada pusē 3-4 bati, ko aptuveni zinu, par sakariem nesūdzās, nezinu, kā tur kuram iekšienē, bet brīnos par zāģera tekstu, ka viņš rāciju reizi 3 gados redzējis.

              Zāģeri, ej pie rotnieka dod virsū par šādu te nekārtību, cel gaismā sapulces laikā, jums taču ir gada sākumā sapulce par gada plāniem, ne?

              • beidzot sāk izkristalizēties, ka ir dažādas sagatavotības bataljoni. prieks, ka dažos viss notiek, bet slikti, ka citos vadība haltūrē. iespējams, ka tur, kur ir sliktāk, ir arī sliktāka apgāde un ne vienmēr bataljona vadība vainīga. būtu labi painteresēties!

                • Komandieris ir atbildīgs visām nebūšanām un it īpaši kaujas gatavības jomā. Citu viņa darbības izvērtēšanas kritēriju nav. NBS ir vertikāli strukturēta struktūra, kas dod augstākajiem priekšniekiem lielu varu, bet uzliek arī lielu atbildību. Par to vienmēr aizmirst.

                  • lab, tad vēl viens jautājums nākošajam A ministram, kuru lūdzu VB uzdot- kāpēc ir tāda atšķirība dāžādos bataljonos? lai tad izskaidro, kāpēc vienā bataljonā ar sakariem ir ļoti ok, citā rāciju redz reizi 3 gados? lai tad skaidro! un tad dod atbildi.

                    • Lab. Tikai vēl labāk noķert kādu batkomu un pie tējas glāzes viņš tev visu apskadros.

                    • Ja vien neesi čoms batkomam, šaubos, ka Tev ko skaidros.
                      Rotnieks vēl varbūt, bet ne jau batkoms.

                    • Tējas glāzi neaizmirsti! Vecumam arī jābūt aptuveini vienādam.

                    • viss tiešām tik bezcerīgi?! iespējams, ka batkomi sūta rožainās atskaites, tāpēc ministrs nav izdalījis pendeles. ja bik to lietu pakustinātu, varbūt lietas sāktu kustēties pareizajā virzienā.

              • Var brīnīties tālāk, rotnieks ja nemaldos- pats ir savas rācijas sagādājis, pieņemu, ka no savas kabatas…

  7. papriekšu ir jābūt mācībām ar aizraujošu scenāriju. bieži
    pēc tam visi entuziasti ir jāsaliek/ pietiek tikai vienā rotā. šāda pieeja vēl atklās, ka zemessargi ar kaut cik pieklājīgu gatavību valstī ir ap 3 tūkstošiem.

    Pēc tam, kad viņi tusiņos ar aizrautību stāstīs, ko viņi darīja un kā viņiem gāja pēdējās mācībās, kuras bija piemēram 4-5 dienas- daudziem arī gribēs piedalīties šajā safari.

    it sevišķi, ja dos pašaut netikai “misionāra pozā”, bet piedāvās arī ko nerātnāku 😉 tad varbūt salasīsies pietiekami daudz cilvēku arī 2 rotai.

    pagaidām mācībās bieži pretinieku imitē 1-2 personas. nu nešaus 2 karavīri uz pretinieka nodaļu , nemaz nerunājot par nepilnu vadu. tātad pazūd realitātes moments.

    tātad sākam ar interesantu apmācību. nu gan jau var zs noformēt vienu apmācību vadu (OMLT komandu), kura to tik vien dara, kā braukā apkārt pa bataljoniem- mācot normālu taktiku un ļaujot saprast, ko tas nozīmē karot ar/pret pieklājīgi sagatavotu vadu.

    protams arī tas nozīmēs, ka labu ekipējumu vajadzēs nevis 30 gab, kā līdz šim, bet 4 reiz vairāk- rotai.

  8. tāpat neko nesapratu!
    AA: “kādi ir tie trenētie sakarnieki mācībās pats redzi 😉 ”
    Hmm: “Harris rācijas, manuprāt, nav nekāds kosmoss, tiem, kam ar tām būs jādarbojās, ja tās būs manpack, jau ir apmācīti un tiks apmācīti vēl(vada sakarnieki, rotu sakarnieki) vajadzības gadījumā.”
    tad ir ok vai nav??! vai ir jau labi, bet var vēl labāk? līdzīgi viedokļi ir par apmeklētību…
    un ja ar apmeklētību ir ok, tad uz katrām divu dienu apmācībām nedēļas nogalē izvērst pāris vadus, kurus nostādīt frontes abās pusēs ir ļoti ok- nometnes ierīkošana, patruļas, slēpņi u.c. sīkumi. uzbrukumus apdzīvotās vietās labāk atstāt SUVam, PD, vai Omegai. izvēršot rotas, lielākoties mainās tik izmēri, bet ierindas karavīram gan nekas daudz nemainās. šķiet, vairāk tas būtu domāts komandējošam sastāvam. rotas sastāvā būtu labāk patrenēt apgādi, ievainoto evakuāciju, sakarus… bet pamatelementi jau paliek.

    • Redz, Aniņam laikam tas batiņš tāds stagnējošs pamatlietās 🙂 !
      Par apmeklētību jau izklāstīju – laukos cilvēku ir tik, cik ir, vairāk grūti dabūt, jo īpaši jaunos, kuriem gribās pa Rīgas klubiem un bāriem ballēties, nevis brīvdienās braukt uz savu miestu uz ZS mācībām.

  9. lai trenētu vadu gan uzbrukumā, gan aizsardzībā vajag rota + vads (150 karavīri) lai trenētu rotu, gan aizsardzībā, gan uzbrukumā vajag bataljonu + rota (nu vismaz 500)

    aizsardzība noteikti būs aktuālāka. uzspēlējam pāris reizes, lai izjūtam reālo spēku apmēru, daudzumu un tā ietilpību.

    Pilns bataljons (es ceru ka ir ) ir Ādažos ar mobilu kaujas tehniku. tas nozīmē, ka kājnieku bataljoniem visu gadu būtu jādzīvo tikai pa poligonu un jāņem priekšā/ jāplosa zs rotas (lai mācās izdzīvot) kuras tur patstāvīgi rotācijas kārtībā brauktu. tā teikt neverending Silver arow mācības visa gada garumā. var jau taisīt arī visas armijas kopīgās mācības- kājnieku brigāde un no katra zs bataljona pa rotai. kopā ap 3000 – 4000 karavīru no mūsējiem vien.

    Pēc tam viss tas jāfilmē, jāizkonspektē un jābrauc pa visām vienībām izrādīt kā vajag un nevajag darīt.

  10. Nu eksperti, kas šajā uzfilmētajā video no Donbasa tika darīts nepareizi? Tā dēļ veseli palagi ir sarakstīti VB.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s