palīst zem definīcijas

[..]Kazianis: The Baltic States are becoming increasingly worried they could be the next target of Russian aggression. If you were advising any of the Balts what would you tell them should be their next move? Increasing their military budgets dramatically as a show of strength? A request for an increased NATO presence on their soil?

Bremmer: If I was advising the Balts, yes, I’d suggest an increase in military spending.  But its importance would pale in comparison to garnering stronger support from NATO.  The Balts should do anything that can tie NATO more directly to them, both in terms of basing and automatic ‘red line’ responses.  A big piece of deterring Russian aggression is the perceived punishment.  In Ukraine, it is incremental calibrated sanctions.  That punishment hurts Moscow and can give it pause, but it’s not enough to change the overall policy course—it’s an inadequate deterrent.  Article 5 of the NATO charter, on the other hand—which commits each member to treat an “armed attack” on one member as an attack on them all— is a massive deterrent.  The Balts should do anything it can to make sure the West sanctifies that rule… and more clearly defines an ‘armed attack.’  In Ukraine, Russia pushed the envelope to see how much havoc it could wreak without its moves being dubbed an ‘invasion.’  The Balts should push for the lowest possible bar for the definition of an ‘armed attack.’[..]

vara bungas: politisko risku konsultants un NY universitātes mācībspēks nav pārliecināts par to, ka 5.panta “bruņota uzbrukuma” definīcija tiek vienādi un adekvāti izprasta NATO dalībvalstu starpā.  Viņš noteikti zina, ka pirms 1949.gada Vašingtonas līguma  parakstīšanas notika divas starptautiskās konferences,  kas bija veltītas tikai un vienīgi NATO līguma 5.panta redakcijas projekta apspriešanai. Tagadējā NATO līguma 5.panta redakcija ir smagu diskusiju un kompromisu rezultāts, kas, kā jau kompromiss, pilnībā neapmierina  nevienu.  ASV vienmēr centās izvairīties no tādu saistību uzņemšanas, kas  automātiski liktu tiem iesaistīties citu NATO valstu aizstāvēšanā. 1948.gadā ASV ārlietu komiteja izstrādāja speciālas rekomendācijas attiecībā uz valsts  iesaistīšanos kolektīvā aizsardzībā (NATO):

1. ASV drīkst papildināt, bet ne aizstāt citu valstu kolektīvās aizsardzības  centienus.

2. ASV prezidentam jāievēro konstitucionālu procedūru, kas ir paredzēta  pirms valsts iesaistās jebkādā konfliktā.

3. Lai iesaistītos konfliktā jābūt konstatētam ASV nacionālo  interešu aizskārumam.

Kopš tā laika daudz kas mainījies, bet ne ASV likumdevēja attiecības ar izpildvaru. Tādēļ Obamas administrācijai šobrīd ir izdevīgāk izdarīt visu iespējamo, lai izvairītos no situācijas, kad ir jālemj par 5.panta iedarbināšanu, jo rezultāts nav garantēts. Atcerēsimies, ka pēc 9/11 NATO  Padomes lēmumus par 5.panta aktivizēšanu notika tikai 2.oktobrī, kad ASV iesniedza visus nepieciešamos pierādījumus par uzbrukuma izcelsmes valsti. Arī nezināmas izcelsmes zaļos cilvēciņus mums būs jāpierāda, bet tas prasa laiku, kad nāksies aizstāvēties pašiem vai ar īpaši ātrās reaģēšanās spēku atbalstu, ja viņiem būs šāds mandāts.  Secinājums, manuprāt ir acīmredzams – kolektīvās aizsardzības princips sāk (vai nesāk) darboties pēc Vašingtonas līguma 5.panta iedarbināšanas. Līdz brīdim, kad ir noskaidrota NATO un ASV pozīcija, LV ir jārealizē totālas aizsardzības princips, proti visi valsts resursi jāmobilizē aizsardzībai. Tas nozīmē, ka pāragri mēs esam atteikušies no OMD, priekšlaicīgi esam noreducējuši NBS spējas līdz uzņemošās valsts atbalsta sniedzēju līmenim. Laiks vēl ir, kļūdas vēl var labot, bet šaubos ka to spēs izdarīt cilvēki, kas šīs kļūdas pieļāvuši.

Advertisements

41 responses to “palīst zem definīcijas

  1. Kā jurists vienmēr esmu teicis, ka NATO līgums ATĻAUJ nevis UZLIEK PAR PIENĀKUMU dalībvalstīm militāri palīdzēt tiešā veidā. Saskaņā ar līgumu dalībvalstis var palīdzēt arī morāli, ar kara materiāliem utt. NATO līgums, lai arī Latvijai ārkārtīgi svarīgs, tomēr ir pārspīlēts.

  2. Plus..sāk izskatīties, ka esoša USA administrācija ir nelabojami lūzeri 😦

    http://inforesist.org/smi-ssha-zamorozili-programmu-obucheniya-ukrainskix-soldat/

  3. nu redz, te nu mēs esam. nekādas 18 stundas, nekādas 3 vai 5 dienas. Varbūt, ja mēnesi varēsim dienu dienā sūtīt uz ordu atpakaļ pāris simtu 200-os, tad varbūt… bet priekš tā vajadzīgs kara budžets un, galvenais, kara valdība. bet mums ir pidarasi. sorosītu pidarasi un lāpnešu pidarasi.

    • nu to ventspils mēslu un visu viņa sūkātāja varzu jau nemaz neminot…

      • Ventspils fēkuča atbalstītāji: zog, bet dalās un pilsēta sakopta…
        Nu īsta vergu attieksme, sarausis miljardus, tautai atmet pa kādam bērnu rotaļu laukumiņam, kuru izbūvējis paša čoms, sieva vai pat paša kantoris(protams, slēptais), drupačas bomžiem no dzīru mielasta vai kā sunim kauls, kad saimnieki ēd, suns, protams, ne pie galda sēž, kaut kur pie ķēdes, būdā ;)!

  4. Nomierināji. Gribuskaite runāja par 3 dienām …minimums, maksimums ir cik? Zināma drošība ir saistīta ar to, ka jeņķi ir jau šeit.

  5. “Arī nezināmas izcelsmes zaļos cilvēciņus mums būs jāpierāda, bet tas prasa laiku, kad nāksies aizstāvēties pašiem vai ar īpaši ātrās reaģēšanās spēku atbalstu, ja viņiem būs šāds mandāts.”
    Manuprāt, īpaši ātrās reaģēšanas spēkiem jāpiešķir pastāvīgs mandāts NATO valstu teritorijā, lai tos varētu iedarbināt jebkura valsts, jebkurā laikā, ja uzskata, ka tas ir kļuvis nepieciešams. Līdz ar to iegūsim vajadzīgo reaģēšanas laiku, bez nepieciešamības kaut ko sākumā pierādīt (to var darīt kamēr šie spēki ierodas un vēlāk) Tas ir, jārealizē “trauksmes pogas” princips, kā tas ir apsardzē (piem. veikalā), kur trauksmes gadījumā izbrauc attiecīgi ekipēta mobilā grupa. Apsardze ierodas un tikai tad tiek skaidrībā vai tā ir viltus trauksme, vai tomēr nav. Protams, paredzot arī to, ka pirmajā brīdī (līdz apstākļu noskaidrošanai) šo “pakalpojumu” apmaksā trauksmi sacēlusī valsts.

    • no karavīriem tas nav atkarīgs, vārds politiķiem.

      • Nez kāpēc šādas idejas netiek dzirdētas ne diskusijās, ne no NATO, ne no politiķiem..kaut arī piemēru no ikdienas dzīves ir pietiekoši..mūsu ĀM ir ko darīt, mēģinot panākt mums izdevīgāko variantu.

        • Ja sāks par šo diskutēt sabruks visa LV mūsdienu aizsardzības koncepcija – “mēs varam paši neko nedarīt, jo mūs sargā 5.pants”. Tas, ka 5.pants sarakstīts 1949.gadā pavisam citā vēsturiskajā kontekstā un piemērots tikai vienu reizi par labu ASV, kā rezultātā nav precedentu un prakses, to politiķi cītīgi slēpj, jo pretējā gadījumā nāktos atzīt, ka viņi NEKO NEVAR mainīt nedz līguma tekstā, nedz piemērošanas nosacījumos. Mums labticīgi jācer, ka citas valstis ievēros likuma garu, ietvertos principus un izteiktos solījumus, lai LV nenāktos atcerēties par pašaizsardzības spēju stiprināšanas nepieciešamību. Manuprāt NATO līgums un kolektīvās aizsardzības princips ir svarīgs, bet ne svarīgāks par valsts totālās aizsardzības principu. Ja piemēram Izraela būtu NATO, tā ne pa procenta desmitdaļu nesamazinātu savus militāros tēriņus, jo pret Irānu 5.pants palīdz, bet pret Hamasu nē.

          • “Ja sāks par šo diskutēt sabruks visa LV mūsdienu aizsardzības koncepcija” – nevar sabrukt tas, kā nav 🙂 drīzāk jāsabruks personām, kas to uztur un neko nedara: nevēlas (bezdarbība), nespēj (nekompetence).

            Pašu līgumu un konkrēti 5. pantu jau kā gadus 25 atpakaļ vajadzēja pārskatīt, vismaz šobrīd pilnīgi noteikti – mainījās situācija, pati pasaule un uz papīra rakstītā teksta nozīme, vērtība – jāsamazina izvēles iespējas īstenojot kolektīvo aizsardzību. Nevar būt tā, ka valstis vēl var domāt palīdzēt vai nē un RU draugu klubiņš izdomās nekaitināt un nepalīdzēt (šobrīd UA un, iespējams, ja kas, LV gadījumā).
            Mums šobrīd ir iespējas uzsākt šādu diskusiju un būt uzklausītiem.

    • arī zemessargs

      Nu bet tas tak loģiski. Ja kāda NATO valsts saka, ka ir iebrukums, un kāda cita NATO valsts šaubās, tad lai sūta papriekš izlūkus paskatīties. Vai vispār kāds sāks bļaut par velti?
      Piem. ja Igaunija bļaus, ka Narvā ir zaļie cilvēciņi, tad mūsējiem jābrauc un viss un uz vietas jāpārbauda.

    • arī zemessargs

      Arī Ukrainā ir analoģisks gadījums. Ja kāda valsts apšauba Ukrainas apgalvoto, ka tur karo Krievijas karevji, tad lai nosūta paši brauc un pārbauda.

  6. Turēsim īkšķus par politikiem.

    Tikmēr humoram un labam garastāvoklim (atvainojos tiem, kuri jau ir redzejuši). DNR dezertiera pāraudzināšana.

    https://www.youtube.com/verify_controversy?next_url=/watch%3Fv%3DgfOqg51GAEk

  7. Man vairāk intresē tie NATO karavīri, kas ir šeit Baltijas valstīs. Ubrukuma gadijumā viņi ar būs mērķis un zibenskarā(ticamākais variants pēc Tevis VB sacītā) tak krievi nešķiros, kur kādās barakās kāds ir bāzējies, kas tādā gadijumā notiek ? Viss tas varētu pātrināt juridisko procesu….

    • Citu valstu karaspēka statusu regulē STATUS OF FORCE AGREEMENT (SOFA) tur visam jābūt rakstītam. Nedomāju ka šobrīd tur ir rakstīts ka asv karavīriem jākrīt par LV brīvību un neatkarību, drīzāk tikai tas, ka viņi drīkst aizstāvēt savu dzīvību un MTL lietojot nāvējošu spēku. Tātad, ja KĀDS pateiks, kungi mums gar jums nav nekādas daļas, mēs uz jums nešausim, tad arī kontingentam nav pamata uz šo KĀDU atklāt uguni.

    • arī zemessargs

      No krievu puses būt milzīga kļūda savainot kaut vienu ASV kareivi. ASV vēlētāji pāri darījumu savējiem prezidentam nepiedos.

      • aha talibiem jau nepiedeva 🙂 un vjetnamiešiem, un korejiešiem un isilam, un as sadram uc pēc saraksta.

        • somāliešus nepieminēji :-). bet tie neviens nepretendē uz dominējošo lomu pasaulē. ok – ISILS pretendē, bet to neviens neuztver nopietni. jautājums, vai par dominances saglabāšanu ASV ir gatavi pielietot atomieročus.

        • Pag nēesmu nekāds vēstures eksperts ,un apmēram zinu tik daudz cik skolā mācija un tik cik esmu patstāvīgi lasijis, bet korejas karā un vjetnamas amerikāņi iesaistijās tieši , piedeva , vai nepiedeva tas ir cits jautājums. Ar to gribu teikt ,ja mēs paši spēsim un gribēsim tad jau atbalsts arī būs un ,protams, daļu teritorijas varam zaudēt kā principā notika abos karos , valstis tika sadalītas uz pusēm, bet neatkarību daudz mazs saglabāja……

          • es gribu teikt, ka amerikāņi nav visām mucām spunde un viņu vēlētāji tik pat atbalstoši uz karavīru sūtīšanu svešzemēs cik mūsējie. Tur tad ir jābūt nopietnai un skaidri izteiktai nacionālai interesei. Ja kāds saskata šeit amerikāņu interesi padodiet ziņu. Krievijas turēšana rāmjos? varbūt. Ostas? varbūt. Demokrātija? Varbūt. Bet nekā tāda dēļ kā būtu vērts riskēt ar kodolkaru. Ekzistenciālām interesēm Baltijā jābūt eiropiešiem. No tiem gan mēs varam cerēt sagaidīt visplašāko atbalstu un palīdzību, tikai, ja karosim paši vai vismaz pirmajās rindās.

  8. Re kur, kārtējais analītiķis, kurš mums pierāda, ka pie mums viss ir mierīgi, tikai diezgan stulbi ir godināt II. Pasaules kārā dalību ņēmušos latviešu karavīrus 16.martā!!!

    Faktiski NATO ir kļuvusi par teju vienīgo ieguvēju no Ukrainas avantūras. Un ja argāk politiloga Andrjha Piontkovska jautājums “Vai NATO karotu ar Krieviju Narvas dēļ?” skanēja retoriski un tika uzdots ar domu par negatīvu atbildi, tad tagad situācija, manuprāt, ir radikāli mainījusies.

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/artemijs-troickis-mieriga-igaunija.d?id=45634652#ixzz3TjEacIlc

    • Simpātiskā muzikologa apgalvojumi, ka “Igaunija, tieši tāpat kā Lietuva un Latvija, Krievijai nav būtiski interesanta”, “Krievijas Federācijai nav reālu Baltijas valstu ieņemšanas plānu” un “Praktiski nav organizacionālu un tehnisku priekšnosacījumu, lai īstenotu intervenci” liecina, ka vai nu Troickis ir neparasti labi informēts, vai arī liels optimists. Ir skaidrs, ka kolektīvais Putins neatteiksies no mērķa atjaunot Impēriju, jo tas ir šī čekas elites klana eksistences virsmērķis. Kādā tieši veidā, kādus tieši soļus sperot un metodes pielietojot tas tiks darīts un vai sekmēsies, to šodien precīzi neviens nevar pateikt. Plāni nemitīgi tiek koriģēti. Manuprāt, mums bīstami ir divi scenāriji: zibenskarš vai tas, kas notiek šobrīd: lēna tālāka latviešu sabiedrības fragmentēšana un “lienošā” rusifikācija, ekonomiskā “attīstība” caur TUA un nerezidentu apkalpošanu, enerģētiskās atkarības uzturēšana, reģionu depopulācija, ko kopumā varētu dēvēt par “nokausēšanas” taktiku. Tās rezultātā jau tagad nepieciešams ārkārtīgi augsts kairinājuma līmenis, lai izsauktu kādu kopīgu rīcību savu interešu aizstāvībai.

  9. Junkera piedāvājums loģisks, taču domāju, ka razultāts var būt tikai lielāka koordinācija bruņojuma un ekipējuma iegādēs vai kāda kopīga pilna brigāde, kas varētu efektīvāk morīšiem hum’;ano palīdzību piegādāt. Nopietna Eiropas armija, manuprāt. šobrīd ir pilnībā utopija, jo :

    1. Lai būtu kopīga armija, vispirms nepieciešama kopīga ārpolitika un draudu izpratne (kā redzam no notikumiem UA, ES vēl ir gaismas gada attālumā no tā).

    2. Lielvalstis (UK, FRA, POL) nekad neatteiksies no tiesībām suverēni īstenot militārās operācijas tur, kur tie gribēs.

    3. Nav iespējams iedomāties, kas lems par šīs armijas “pielietošanu”, Loģiski, ņemot,tai būtu jābūt EP padomei, ar vienblasīgu lēmumu, kas arī ir pilnībā nereāli.

    Līdz ar to, manuprāt, izcils rezultāts būtu, ja ES varētu nokordinēt pāris brigāžu izveidošanu, kas būtu pilnībā sinhtonizētas un USA krīzes gadījumā nevajadzētu lūgt pa vienai rotai un lidmašīnai no katras ES valsts, bet labvēlīga politiskā lēmuma gadījumā dabūt veselas brigādes no EU, kas, neapšaubāmi ļoti celtu ES prestižu un ietekmi pasaulē (bet vienlaikus, nevaru iedomāties, ka izņemot humānas misijas, te ko varētu izdarīt bez visu valstu piekrišanas)

    • arī zemessargs

      Piekrītu 1. punktam. Domāju pagaidām viss apstāsies dēļ ļoti dažādas ES valstu ipzratnes par draudiem un ārpolitiku.

  10. Kroenig testified on regional nuclear dynamics before the Senate Armed Services Committee’s Subcommittee on Strategic Forces on February 25.
    ..
    Kroenig: Russia conceives of “de-escalatory” nuclear strikes in the event of a direct conventional war with NATO. It is hard to imagine the crisis in Ukraine escalating to that point, but, if Russia were to rerun its playbook of hybrid warfare against a NATO ally, the risk of nuclear escalation would certainly be present. 

    http://www.atlanticcouncil.org/blogs/new-atlanticist/kroenig-nato-should-develop-credible-response-to-russian-nuclear-strike?utm_content=buffer10474&utm_medium=social&utm_source=twitter.com&utm_campaign=buffer

    • Kamēr Rietumi runā, domā, analizē, tikmēr Putins dara.
      Īstermiņā tas sola Putinam lielu teritoriju sagrābšanu, ilgtermiņā tas sola Krievijai vēl lielāku atpalicību un izolāciju, ilgtermiņā Rietumiem kārtējo izrāvienu priekšā Krievijai.
      Ja vien dvieļgalvas, kas pārpludina Eiropu, nenolaidīs uz grunti visu Rietumu civilizāciju, tai skaitā arī mongolizēto Krieviju.

  11. viss tiek kontrolēts

    Informacija k razmišļeņiju – Vācijas prioritātes (bērnu psiholoģiska izvarošana, degradācija, seksualizācija ):

    S.P.O.N. – Der Schwarze Kanal: Oralsex für den Siebtklässler

    “Savos pūliņos, aizstāt tradicionālo izpratni par ģimeni, seksuālā pedagoģija pielieto neparastas metodes: seksa pedagoģijas profesionāļi piedāvā skolu mācību stundās skolēniem nodarboties ar vibratoru, rokas dzelžiem un ādas pātagām.

    Kad bērniem ir īstais vecums, lai ar tiem runātu par orālā seksa priekšrocībām? Desmit, divpadsmit vai četrpadsmit gadu vecumā? Grūti atbildēt, teiksiet Jūs kā progresīvs cilvēks un jautāsiet, ko tad iesaka profesionāļi, speciālisti?

    Tie, kuri īsti nespēj atbildēt uz šo jautājumu, kad ir īstais laiks apskaidrot bērnus par Blowjob, atbildes atradīs “Seksuālās pedagoģijas daudzveidība” rokas grāmatā. Pēc autoru uzskatiem pusaudzim vēlākais divpadsmit gadu vecumā vajadzētu zināt “kur vēl iespējams iebāzt savu peni”. Sākot no četrpadsmit gadu vecuma, speciālisti iesaka nodarboties ar vibratoru, “kabatas pussy” un ādas pātagu. “Seksuālās pedagoģijas daudzveidība” nav kaut kāda padomu grāmata. Tā ir nopietna grāmata: Grāmata tiek uzskatīta par standarta materiālu un to iesaka vērā ņemamas seksa zinātnes organizācijas. Tās autoru vidū ir nozīmīgi profesori.

    Man jāatzīstas, nezināju, ka Vācijā tik agri sākas ievads plašajā seksa pasaulē. Līdz šim domāju, ka bērni seksuālās mācības stundās galvenokārt iegūst informāciju, kā izsargāties no nevēlamas un priekšlaicīgas grūtniecības. Man prātā nebija ienācis, ka skolā, nodarbību laikā, acīm redzot, tiek trenētas arī dažādas seksa tehnikas, kuras pat daudziem pieaugušajiem ir svešas. Bet mani bērni jau arī skolu pabeiguši. “Uzmanību, bez satīras” nosauca avīze “Sueddeutsche” (nopietns Vācijas mēroga izdevums) nesen savu rakstu, lasītājiem kā man, kurā tā ziņoja par pēdējiem seksa tehnikas jaunumiem.

    Tur bija izklāstīts, ka šodien jau septītās klases skolniekiem vajadzētu mācīties brīvi runāt par savu orientāciju un vajadzībām. Viens vingrinājums notiek sekojoši, kā es to redzēju: nodarbībā katrs izvelk vienu kartiņu ar uzrakstu “pirmo reizi”, par ko katrs informē citus caur attēlu, dzejoli, skeču. Uz kartiņām ir sekojošas tēmas: “pirmo reizi uzvilkt prezervatīvu”, “pirmo reizi ievadīt tamponu”, “pirmo reizi tūpļa sekss”. Par šādām tēmā septītās klases skolnieki klasē labprāt runājot.

    Bērni ir rūdītāki, nekā pieaugušie domā

    Kāda cita mācību stunda saucas “jaunais bordelis visiem”. Runa ir par to, ka jauna tipa bordeļiem jābūt tā modernizētiem, ka tie apmierina “dažādu seksuālo orientāciju cilvēkus un dažādas seksuālās prakses”. Skolnieki diskutē grupiņās: a) saturiskais piedāvājums, b) telpu aprīkojums, c) personāls, d) reklāma un cenas. Skolotājiem tiek ieteikts, ka tiem bērnus šajās nodarbībās esot jāuzmundrina seksualitātes daudzveidību aptvert un iztēloties.

    Ne visi vecāki spēj uzreiz apjēgt modernās seksuālās pedagoģijas priekšrocības. To, ko Amazon recenzenti kā “dziļu ideju atradni” slavē, vecāki uztver kā neatbilstošu iejaukšanos. Tas, protams, ir pilnīgi aplami: tas, kurš domājot par “kabatas incīti” klasē nosarkst, parāda, ka ir atpalicis savā attīstībā. Par “fundamentālistiem” tiek apsaukāti tie atpalikušie vecāki, kuri nekādi nevēlas saprast, kādēļ seksuālās pedagoģijas daudzveidībai ir vieta skolās.

    Laba ziņa visiem tiem, kuri saskata mūsu sabiedrību aizas priekšā: bērni ir daudz rūdītāki, nekā pieaugušie domā. Iespējams, viņi vienkārši neklausās skolotājā, kura tiem cenšas pastāstīt, kā vislabāk plānot modeļa bordeli vai kā rokas dzelži palīdz nonākt pie spilgtāka orgasma. Vecāki ir tie, kuri par šo visu šausminās, ne bērni. Viņiem tas rada neizsakāmu kaunu.

    Netradicionāla orientācija tiek pasludināta par normu

    Jau 1968tā gada revolucionāri [t.s. “seksuālā revolūcija”] pievērsa lielu uzmanību bērna seksualitātei. Šoreiz nav runa par kapitālisma, bet gan par tradicionālās ģimenes pārvarēšanu. Vai arī kā kāds no vadošajām sociālpedagoģijas kustības galvām, Uwe Sielert (Uve Zīlerts) no Ķelnes universitātes teica: Mērķis ir heteroseksualitāti un tradicionālo ģimeni padarīt par nedabiskām. Modernā seksuālā pedagoģija pazīst visas iespējamās konstelācijas: homoseksuālus pārus, lesbiskus pārus ar diviem maziem bērniem, kopjamu invalīdu komūnu, emigrantus. Bet nepazīst vairs normālu ģimeni: māte, tēvs, bērns.

    Jādomā, ka ir garlaicīgi, apskatīt klasisko ģimeni. Acīm redzot, pastāv slēpta nepieciešamība, anormālu orientāciju pasludināt par normu. Jaunajiem apskaidrotajiem laikam nepietiek ar to, ka katrs var kultivēt savu seksualitāti tā, kā viņš var un grib, viņi vēlas pastāvīgi vēl dzirdēt, ka tas ko viņi dara ir pilnīgi normāli. Šī nepieciešamība pēc normalitātes apstiprinājuma atmasko viņu pašpārliecinātības trūkumu, ko viņi paši nemaz nemana.”

    Raksta nosaukums vācu valodā ir “Moderne Sexualkunde: Oralsex für den
    Siebtklässler” Raksta oriģināls atrodams te:

    http://www.spiegel.de/politik/deutschland/jan-fleischhauer-ueber-sexualkunde-und-familienbild-kolumne-a-999645.html

    Morāle: ja kāds gaida, ka Vācija karos pret Krieviju, tad jājautā – ar ko: ar vibratoru vai ādas pātadziņu?

    • Labs :D!

      Bet nu šausmas, ne par mata tiesu neatpaliek no skandināviem!

      • esam starp āmuru un laktu. Nemaz nav nesaprotami, ka daļa eiropiešu, neredzot citu izeju, pieņem islāmu. Tas ir vieglākais ceļš, jo liberastu bandformācijas verhuška – pedokrātija, infekcijas maksimālai izplatībai spēlē tolerances spēli, kurā iekļauta arī Eiropai naidīgu reliģiju tolerēšana. Visgrūtāk ir būt pašiem – cīnīties par tradicionalo eiropejisko vērtību primāta un dzīves veida atjaunošanu. Tad tu esi fašists, nacists, rasists, naida runātājs, progresa ienaidnieks, vienkārši truls idiots utt.

        • Mums jau pieredze ir ar PSRS okupāciju un baltiešiem kā fašistiem, gansiem, labusiem un vispār necilvēkiem, kuriem krieviņi atnesa kultūru, tā ka, domāju ka Eiropas pļūtīšana jau nu ir mazākais ļaunums un nekāds biedrs nebūt nav latviešiem!
          Mums patriotisms un lepnums par latvisko atdzimst!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.