ģenerālis P.Radziņš par …”NATO”

Ģenerāļa Pētera Radziņa (1880.gada 2.maijs — 1930.gada 7/8.oktobris) pārdomas par nākotnes Latvijas armiju,  kas 1920.gadā vairākos turpinājumos  publicētas  avīzē “Latvijas kareivis”.  Aktuālas vēl šobaltdien…

[…]Ja Latvijai uzņemtos palīdzēt kāda lielvalsts, nedrīkst piemirst, ka lielvalsts draudzīgā palīdzība nāks ne pirmā, ne otrā dienā, bet var nākt tikai pēc nedēļām; tā tad šādā gadījumā pirmās nedēļas Latvijas armijai vienai pašai jāved visgrūtākās karš, un ja nebūtu spējīga ienaidnieka satikt uz robežas pašā pirmā dienā, tad par pāris nedēļām, kamēr ierodas palīdzība, visa Latvija jau var būt ieņemta no ienaidnieka. Ja 1914.g. Serbijas armija nebūtu paguvusi izvest mobilizāciju, kad sākās Austrijas uzbrukums, tad Serbija īsā laikā būtu iekarota un nebūtu varējusi ņemt tālākās dalības karā, citiem vārdiem – Austrijai kara turpināšana būtu stipri atvieglota. – tā tad arī Latvijas politiskais stāvoklis prasa, lai viņas armija būtu spējīga ātri mobilizēties; pretējā gadījumā Latvijas armija zaudē savu nozīmi., tā, varbūt izmaksā ļoti daudz, bet nespēj pildīt savu uzdevumu.[…]

Latvijas Kareivis” 15.maijs 1920.gads N#70 (70)

Patstāvīga armija un milicija

II

Latvijai, tāpat kā katrai valstij, karaspēks vajadzīgs priekš iekšējās apsardzības un drošības. Ja valstij tā nebūtu, tad var gadīties, ka kāda simts vīru laupītāju banda terorizē veselu apgabalu vai pilsētu; tādas bandas varētu aplaupīt valsts mantas noliktavas, valsts kases, bankas u.t.t., nemaz jau nerunājot par privātīpašumu. Lai novērstu šādus gadījumus un pat viņu varbūtību, nepieciešami, lai visas valsts teritorijas lielākos centros atrastos apbruņots spēks. Tā tad karaspēks vajadzīgs, lai nodrošinātu valsti uz ārieni, kā arī lai uzturētu iekšējo drošību un kārtību.

Kādi uzdevumi jāizpilda Latvijas karaspēkam? Kādi uzdevu tam jāspēj izpildīt?

Kas attiecas uz iekšējo drošību un kārtību, tad karaspēkam jābūt spējīgam to uzturēt ne tikai tajās vietās, kur karaspēka nodaļas stāv, bet arī viscaur, pa visu valsts teritoriju, ejot palīgā visos gadījumos, kur civiliestāžu darbinieki ar saviem spēkiem vien nespēj uzturēt kārtību un likumību.

Kas zīmējas uz Latvijas aizsargāšanu pret ārējiem ienaidniekiem, tad šeit jāpiegriež vērība uz Latvijas ģeogrāfisko un politisko stāvokli. Sauszemes robežas Latvijai ir ar Igauniju un Lietuvu un divām lielvalstīm – Krieviju un Poliju; no trešās lielvalsts Vācijas, Latvija ir nošķirta tikai ar šauru Lietuvas teritorijas joslu. Latvijas sauszemes robežas nav dabīgi aizsargātas ar augstiem kalniem, plašiem ūdeņiem (upēm vai ezeriem), purviem; visas Latvijas robežas ir pilnīgi atklātas ienaidnieka uzbrukumiem. Tālāk – Latvijas teritorija ir samērā maza. Ja Krievijā vai Polijā naidīgs karaspēks ienāks kādas 100 – 200 verstis dziļi, tad priekš šim valstīm tas vēl daudz neizsaka (tikai 1/100 vai 1/50 no teritorijas). Turpretim ja Latvijas ienaidnieks ielauzīsies 100 – 200 verstis, tad tas jau iztaisa ½ – 1/3 no visas Latvijas teritorijas. Labs karaspēks var noiet 100 verstis četrās dienās un, izmantojot dzelzceļus, vēl ātrāk. Tā tad Latvijas var pazaudēt 1/3 no savas teritorijas, pie kam līdz ar teritoriju var iet pazušanā vis tas tālākai kara vešanai noderīgais, kas atradās uz zaudētās teritorijas – nemobilizētie ļaudis, kara materiāls, saimnieciskās bagātības u.t.t.

Tāpēc, ja Latvija vispār grib uzturēt karaspēku, tad tam jābūt tāda, ka tas varētu satikt ienaidnieku uz pašas robežas; ja Latvijas karaspēks to nespētu, tad vispār priekš Latvijas apstākļiem viņš būtu mazsvarīgs. Ja mūsu karaspēks nebūs jau līdz varbūtējam karam kaujas gatavībā, tad viņš nekad arī neiegūts kaujas gatavību, jo no ienaidnieka ieņemtās teritorijas mobilizētie vairs nepienāks. Kādās divās nedēļās ienaidnieks izies cauri visai Latvijai. – Tā tad Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis prasa, ka Latvijas karaspēkam jābūt tādam, kurš varētu ļoti īsā laikā pāriet no miera stāvokļa uz kara stāvokli – tam jābūt ātri mobilizējamam.

Jācer, ka ar saviem mazajiem kaimiņiem Latvijas vienmēr sadzīvos draudzīgi. Bet, ja kādreiz Latvijai draudētu briesmas no kāda maza kaimiņa, tad vienmēr jānovērtē šā kaimiņa armija un jāieved savā karaspēkā tāda organizācija, ka lai nepaliktu šiem kaimiņiem iepakaļ un jāieved mobilizācijas ātrums ne lēnāks par to, kāds ir kaimiņu karaspēka organizācijā.

Kas attiecas uz lielajiem kaimiņiem, tad še Latvijas stāvoklis ir citāds. Protams, mazā Latvijas armija viena pati nākamībā nebūs spējīga sekmīgi ilgu laiku karot ar nākamības Krievijas armiju. Jādomā, ka šāda kara gadījumā Latvija meklēs sev atbalstu, vai nu vairāku mazo valstu sabiedrībā, vai arī pie kādas lielvalsts. Gadījumā, ja Latvijai ciešā sabiedrībā ar savām kaimiņu valstīm būtu jākaro pret Krieviju, arī nepieciešama ātra karaspēka mobilizācija, pie kam Latvijai tā vajadzīgāka nekā Igaunijai, Somijai un Lietuvai, kurām ģeogrāfiskais stāvoklis ir daudz labāks nekā Latvijai. Ja Latvijai uzņemtos palīdzēt kāda lielvalsts, nedrīkst piemirst, ka lielvalsts draudzīgā palīdzība nāks ne pirmā, ne otrā dienā, bet var nākt tikai pēc nedēļām; tā tad šādā gadījumā pirmās nedēļas Latvijas armijai vienai pašai jāved visgrūtākās karš, un ja nebūtu spējīga ienaidnieka satikt uz robežas pašā pirmā dienā, tad par pāris nedēļām, kamēr ierodas palīdzība, visa Latvija jau var būt ieņemta no ienaidnieka. Ja 1914.g. Serbijas armija nebūtu paguvusi izvest mobilizāciju, kad sākās Austrijas uzbrukums, tad Serbija īsā laikā būtu iekarota un nebūtu varējusi ņemt tālākās dalības karā, citiem vārdiem – Austrijai kara turpināšana būtu stipri atvieglota. – tā tad arī Latvijas politiskais stāvoklis prasa, lai viņas armija būtu spējīga ātri mobilizēties; pretējā gadījumā Latvijas armija zaudē savu nozīmi., tā, varbūt izmaksā ļoti daudz, bet nespēj pildīt savu uzdevumu.

Tā tad mazajai Latvijas armijai kara gadījumā var pienākties karot ar daudz lielāka ienaidnieka armiju un varbūt par uzdevumu pēdējo aizturēt kādu laiku, kamēr pienāk palīdzība no draudzīgām mazām vai lielām valstīm. Lai šādu uzdevumu sekmīgi varētu veiktu izpildīt, Latvijas armijai jābūt labi sagatavotai – apmācītai, disciplinētai, labi apbruņotai u.t.t., tas ir _ tai jāstāv šā laika kara mākslas augstumā; labāk lai tā tad ir mazāka skaitliski (ja uz to spiež valsts finansiālais stāvoklis), bet ar lielākām kaujas spējām. Šim , lai arī nelielam, bet labi sagatavotam spēkam jābūt jau varbūtēja kara pirmajā dienā, jo nesagatavotu laužu apmācība uz kaujas lauka maksā daudz asinis.

Sākot no 19.gadu simteņa karus ved nevis armijas vien, bet, kā teic – apbruņotas tautas. (Patiešību sakot, tas nav vis 19.g.s. izgudrojums, jo senie grieķi un romieši savā laika apbruņoja visu tautu un viduslaiku ģermāņi uzbruka Romas valstij ne ar armiju, bet ar visu tautu vai cilti šo vārdu vispilnīgākajā nozīmē). Apbruņota tauta, tas nozīmē, ka kara gadījumā visi tautu dēli, kuri spējīgi nest ieročus, tiek pārvērsti par kareivjiem. Tāpēc arī mūslaiku miera laika armija patiesībā nav vis armija, bet ir tikai karaslotapriekš tautas. Mūslaiku miera armija sastāv no divām daļām: 1) no karaspēka speciālistiem, kuriem kara zinības un kara lietas ir pastāvīgs darba arods, un 2) no tautas dēliem, kuri iesaukti uz noteiktu laiku apmācīties kara zinībās un kara darbībā. Šinī ziņā kar vešana tagad līdzinās daudziem citiem speciāliem darbiem. Tā pie dzelzceļu būves vajadzīgi speciālisti, sākot no inženiera un beidzot ar darbvežiem/desmitniekiem – tie dzelzceļu būves pastāvīgie darbinieki; bet arī še vienkāršo lielo darbu izpilda strādnieki, kurus pieņem, kad darbs sākās un atlaiž, kad tas pabeigts. Tā tas ir arī pie kara vešanas, tikai ar to starpību, ka karš ir priekš valsts svarīga lieta, jo bieži vien tas izšķir valsts likteni, visu viņas nākamību. Karā katra stunda maksā daudz asinis, tāpēc kar vešana tautai jāiemāca, sevišķi jau tāpēc, ka šinīs laikos karot nav tik vienkārša lieta, kā rakt zemi dzelzceļa dambim. Tomēr galvenais pamats vienāds: speciālisti kara vedēji un daudzmaz apmācītie strādnieki/kareivji. Tā tas ir gandrīz visās pasaules armijās.

 

P.Radziņš

  No vecās drukas (vācu gotiskais šrifts) rakstu adaptēja majors A.Purviņš. Lai saprastu, cik  smags ir šis darbs pamēģiniet izlasīt avīzes raksta oriģinālu pēc hipresaites (zemāk).

http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1920/LatvijasKareivis1920-070.pdf

Advertisements

10 responses to “ģenerālis P.Radziņš par …”NATO”

  1. Ģenerāla domas, atziņas joprojām ir dzīvas un pielietojamas mūsdienās. Spriežot pēc šīs ziņas LV būs ne tikai palīdzības saņēmēja, bet arī varēs palīdzēt citiem ar esošiem resursiem, ja lūgs:
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/508502-latvija_piedalisies_militaras_operacijas_ja_lugumu_pec_palidzibas_izteiks_arpus_nato_esosa_valsts
    Interesanti, ka šāda iniciatīva parādās zināmu notikumu kontekstā tepat reģionā un likumprojekta izstrādes, lemšanas un varbūtējās pieņemšanas ātrums pārsteidz, vai ne? Gribam ja vajag!

  2. Tālavas Taurētājs

    Ģen. Radziņš lietas redzēja neparasti skaidri un spēja tās izskaidrot maksimāli vienkārši. Lai gan pašlaik neviens no lielajiem priekšniekiem to negrib atzīt, bet obligātais karadienests mazai valstij, kurai kaimiņos mīt asinskārs monstrs ir nepieciešams kā garants nācijas pastāvēšanai. Šeit ir vietā atgādināt, ka obligāto dienestu likvidēja Ģirts Valdis Kristovskis, tai laikā TB/LNNK biedrs. Lai gan to vajadzēja reformēt un attīstīt, lai karotprasmi apgūtu katrs Latvija pilsonis. Mazas un profesionālas armijas bezspēcību uzskatāmi nodemonstrēja 1990.gada augusta Irākas iebrukums Kuveitā. 16 tūkstošu lielo Kuveitas armiju sakāva 100 tūkstošu liels Irākas karaspēks 2 dienās (2-4.augusts 1990). Turpretim Kuveitas atbrīvošanas operācija sākās tikai 1991.gada janvāra vidū. Tas nozīmē, ka Kuveitai bija jāspēj nodrošināt pretošanās kustību gandrīz 6 MĒNEŠUS. Pretošanās kustības darbība ir būtiska, jo tā nodrošina nepieciešamo atbalstu sabiedroto spēkiem okupētajās teritorijās sniedzot informāciju par agresora BS un traucējot okupācijas pārvaldes iestāžu funkcionēšanu. Mūsdienu kara evolūcijas etaps faktiski ir atgriezies pie tā saknēm, jau Sun Tzi rakstīja “Supreme excellence consists of breaking the enemy’s resistance without fighting.” (Karamākslas augstākā izcilība ir spēja salauzt ienaidnieka pretošanos bez kaujas”), to pašu māca arī Busi Do. Tas vai mēs spējam mācīties no mācību stundām rādīs nākotnes vētras un mūsu griba stiprināt vai pareizāk sakot ģen.Graubes vārdiem izveidot mūsu Latvijas aizsardzības spējas.

    Mans zelts ir mana tauta,
    Mans gods ir viņas gods!

  3. Frīdmens mūs pacietīgi māca – gribat mieru, gatavojaties karam! Gribat saņemt palīdzību, parādiet,ka esat tās vērti un nesēžat rokas klēpī salikuši (substantial aid requires substantial action on the part of the buffer countries)

    The United States looks at this as a situation where the exposed countries must take decisive steps. For the United States, there is no emergency. For Poland, Slovakia, Hungary, Romania, Serbia and Azerbaijan, along with the other countries along the buffer line, there is not yet an emergency. But one could materialize with surprising speed. The Russians are not intrinsically powerful, but they are more powerful than any of these countries alone, or even together. Given American strategy, the United States would be prepared to begin providing aid, but substantial aid requires substantial action on the part of the buffer countries.

    http://www.stratfor.com/weekly/borderlands-new-strategic-landscape?utm_source=freelist-f&utm_medium=email&utm_campaign=20140506&utm_term=Gweekly&utm_content=readmore

    • Lai ko teiktu par Frīdmenu un Stratforu, viņi prognozējuši UA notikumus jau 2008.gadā (tika saukts 2015.gads), turklāt tas tika izplatīts bezmaksas ziņojumos, ņem un lieto. Savukārt Frīdmena grāmatā 2009.gadā “The Next 100 years. A forecast for 21 century” teikts:
      …After what Russia regarded as an American attempt to further damage it, Moscow reverted to a strategy of reasserting its sphere of influence in the areas of the former Soviet Union. The great retreat of Russian power ended in Ukraine. Russian influence is now increasing in three directions: toward Central Asia, toward the Caucasus, and, inevitably, toward the West, the Baltics,and Eastern Europe. For the next generation, until roughly 2020, Russia’s primary concern will be reconstructing the Russian state and reasserting Russian power in the region. …

      Un ko, atkal paļausiemies un neņemsim vērā, vai tomēr izlasīsim un pārbaudīsim argumentāciju? LV elitei šie materiāli ir pieejami, ja jau izlūkdienesti nespēj ticami un argumentēti prognozēt tālāk par 1-2 gadiem uz priekšu, lai lasa STRATFORa maksas versiju. Mūsu problēma, ka pilnīgi visu LV partiju domāšana/plānošana aprobežojas ar 4 gadu ciklu: iztērēt priekšvēlēšanu reklāmai-tikt pie siles-atgūt ieguldīto ar uzviju-iztērēt priekšvēlēšanu reklāmai un tā uz riņķi. Tādēļ tautai ieteicams: 1) domāt pašai 2)lasīt STRATFOR 3)skatīties kalendārā

  4. Baķkam par šo lietu divas reizes nav jāstāsta:

    Александр Лукашенко: Мы не агрессоры, мы воевать ни с кем не хотим. Но, если кто-то сунется, мы должны быть готовы нанести этому агрессору неприемлемый ущерб. Мы не должны повторить судьбу братьев-украинцев!

    • “Mēs neesam agresori, ne ar vienu karot negribam. Bet, ja kāds mēģinās, mums ir jābūt gataviem nodarīt šim agresoram nepieņemamus zaudējumus. Mēs nedrīkstam atkārtot brāļu-ukraiņu likteni.”

      AM būtu jānomaina esošo mantru “Draudu nav, mēs esam NATO” pret šo. Atslēgas vārdi “agresoram nepieņemamus zaudējumus”

    • Ja nebūtu krievu karabāzes Baltkrievijā, jo īpaši nesen dislocētie iznīcinātāji, es pat sāktu ticēt Baltkrievijas un Rietumu sadarbības iespējām, tai skaitā militārajā jomā…

  5. No intervijas ar krievu vēsturnieku B.Sokolovu

    Kas ar Baltijas valstīm? Gandrīz ik nedēļu atbrauc kāds ministrs no NATO valstīm un uzsver, ka piektais paragrāfs ir tik spēcīgs kā nekad.

    Ja tas ir tik spēcīgs kā vēl nekad, tad pašām Baltijas valstīm jācenšas panākt, lai to teritorijā pastāvīgi izvietotu lielo NATO valstu – ASV, Lielbritānijas, Kanādas armijas. Lai būtu ne tikai gaisa spēki, bet arī kāda kājnieku brigāde. Turklāt pastāvīgi. Tas būtu reāls vairogs pret Krievijas ekspansiju. Arī bez tā, domāju, ka nostāvēsiet. Taču ir risks, ka centīsies destabilizēt situāciju, izmantojot krievvalodīgo iedzīvotāju daļu. To nevar izslēgt.

    http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vesturnieks-krievija-varetu-megjinat-destabilizet-stavokli-arii-.a84817/

  6. Gvardes Leitnants

    Pie Ģenerāļa (un konkrēti- ar Lielo Burtu) Radziņa šeit ( un arī citur) paustā- nekon pielikt un neko atņemt- gods un cieņa viņam. Šādu NBS Komandieri ( un atkal pelnīti- ar Lielo Burtu) mums vajadzēja jau aizvakar.

    Esmu pat pārliecināts, ka SHTF gadījumā viņam no mūsu vidus atrastos varbūt ne pārāk kupls, bet toties stingrs un uzticams sekotāju pulciņš. Tas būtu faktors, kurš nodrošinātu to, ka lietas vairs nevarētu turpināties pēc shēmas “business as usual”. Bet- tikai augstāk.mi ētā scenārina realizēšanās apstākļos.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s