Dienas grauds

«Ja ir agresija, tāda vai citādāka frontes līnija būs, bet, protams, ņemot vērā mūsu klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, aizsardzība daudzējādā ziņā būs saistīta ar partizānu karu. Lielā, smagā militārā tehnika vairāk pārvietojas pa šosejām, kamēr Latvijas lauki, grāvji, purvi rada mums labvēlīgu ģeogrāfisko stāvokli.»

Vējonis, aizsardzības ministrs

vara bungas: Kas ir tie cilvēki, kas gatavo ministra runas?

Advertisements

17 responses to “Dienas grauds

  1. Lai nu kā, der palasīt putonososu komentārus – visi kā viens pret ZS, pret partizāņu karu un pret Latvijas spēju un vajadzību pretoties Krievijas agresijai vispār kā tādai!

  2. Vējonis vēl aizmirsa atklāt tautai,ka lidmašīnas lido pa gaisu…

  3. Vispār jau šeit Vējonis izskatās labāk. Jautājums tikai, vai sekos arī rīcība no valdības puses:

    http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/2014/03/20-02.aspx#lastcomment

    • Labāk gan, šis tas jau ir dzirdēts, bet kamēr netiek no AM/NBS puses oficiāli paziņots, domāju, ka neviens te skaļi neies bļaustīties par to, kas varētu būt un tik pat labi varētu arī nebūt un palikt tukšu solījumu līmenī.

      • Neliela piebilde – bez aplamību sarunāšanas Vējonis gana tieši izsaka savu redzējumu par to, kādā stāvoklī tagad ir NBS, februāra Tēvijas sargā.

  4. Shis veel ir OK, bet te gan kaartiigs sacepums par Ukrainu, ukrainjiem, sapuvushajiem rietumiem, katoljiem un zhiidiem. Tapis gan laikam ne LV, bet k/k RU
    http://infoagentura.wordpress.com/2014/03/19/par-ukrainu-vesturi-tur-notikuso-un-ta-iemesliem/

    • Jā lasīju, man pret to ir imunitāte. Bet vispār,ja gribi palīdzēt UA, vnk neizplati šito mēslu.

      • Par meeslu nav shaubu, tikai ja mees tajaa rakstaa pamainaam dazhas lietas, tikpat viegli buus uzcept shaadu bullja kaku, kur noliegs latvieshu, kaa naacijas eksistenci, kaa arii Latvijas valsts eksistences vajadziibu. Vienkaarshi labs 4GW piemeers no RU puses. Muusu toposhajiem STRATCOM cilveecinjiem ir darba lauks 🙂

  5. Viss gluži vienkārši – “lielo, smago militāro tehniku” Vējonis ir redzējis tikai parādēs TV, kur pat pa asfaltu vai bruģi tā spēj pārvietoties tikai lēnītēm lēnītēm 🙂
    Bet ja nopietnāk, vienīgā reālā LV aizsardzības stratēģija konvencionāla kara gadījumā pirmajā posmā līdz NATO palīdzības sagaidīšanai ir tikai un vienīgi kaujas pilsētās – Daugavpilī, Rīgā un varbūt Krustpilī. Sevišķi svarīga būtu Daugavpils tiltu pēc iespējas ilgāka noturēšana, jo domāju, ka Pleskavas-Daugavpils-Kauņas-Kaļiņingradas ass būtu Krievijas galvenā uzbrukuma ass Baltijā. Un kaujām pilsētās smagā tehnika tiešām nav tā pati noderīgākā. Cits jautājums, cik sagatavoti kaujām pilsētās ir mūsu PD un ZS. Pie partizānu taktikas būtu jāķeras tikai tad, kad visa teritorija jau būtu zaudēta, vai nebūtu reāli sagaidīt ārējo palīdzību. Es gan esmu civilais, varbūt kļūdos.

    • Tālavas Taurētājs

      Kā noprotu esi FIBUA/MOUT/CQB speciālists. Pēc manas necilās pieredzes tanks un KKM pilsētā ir noderīga lieta, īpaši, lai atvērtu ejas. Ilustrācijai iesaku paskatīties Sīriju kauja pilsētā. Kopš 2.PK pilsētās sekmīgi tiek izmantota kājnieku + tehnikas sadarbība. Tehnika pārvēršas metāllūžņos gadījumos, kad tā tiek iemesta bez kājniekiem pilsētā, jo kā teikts vienā no manuāļiem par šo tēmu – The Urban environment makes for a great equalizer in battle—high technology doesn’t do as much for us. Tas gan nenozīmē, ka taktiski pareizi nevar izmantot smago tehniku.
      Tiltu noturēšana/uzlaišana gaisā ir laba lieta, ja nemaldos, tad potenciālā pretinieka standarta brigādei nāk līdzi inženieri, kuri var uzlikt pontonttiltu līdz 200m. Ja atceros pareizi, tad tā kapacitāte bija balstīta uz Eiropas upju vidējiem platumiem, tur kaut kas bija teikts, ka uz 50 km ir tik daudz tik m platas upes, bet uz 150-200km ir x skaits platāku upju.
      Papildus iesaku pasavērties uz desantnieku uzdevumiem iekļaut tos vienādojumā par tiltiem. Bez tam jāpalūkojas arī atslēgas punktiem pie Jelgavas.
      Par asīm daudz nav jāprāto, bet jāaizstaigā uz Kara muzeju un jāpaskatās kartogrāfiskais materiāls par 1944.gada Baltijas atbrīvošanas operāciju. Izmaiņas apvidū varētu radīt jaunā P80 trase.

      Par Vējoņa kungu runājot, nu kur gan radīsies tās skaidrās runas, ja AM neizvirza prasības AM ierēdņiem pārzināt militārās lietas lai tiktu siltā vietiņā. Varabungas jau rakstīja par AM amatpersonu amata aprakstu un izvirzītajām prasībām. Es īpaši neceptos par Vējoņa sarunātajām aplamībām pašlaik, viņš ir nesen amatā un izskatās, ka cenšas ko darīt lietas labā, bet galvenais sāk runāt atklātu valodu, ne tā kā Pabriks, kurš slaucīja visu zem deķa. Ministra kļūmīgā valoda liecina par sistēmas vājumu, respektīvi cilvēki, kas ir ap ministru ir vāji speciālisti jeb patiesību sakot izskatās pēc pilnīgiem auniem militārā jomā, vismaz tie, kas gatavo piezīmes un runas ministram.

      Nobeigumā gribu teikt tikai to, ka šādus brāķus var labot ar pilsonisko aktivitāti, jautājot neērtus jautājumus, uzstājot uz atbildēm un atbildīgi balsojot vēlēšanās.

      • Tavs pēdejais teikums pilnīgi sakrīt ar VB iesceri pirms vēlēšanām aptaujāt partijas par aizsardzības tematiku. Gatavo jautājumus, drīz izsludināsim to vākšanu.

      • Protams, ka neesmu nekāds speciālists. Bet smago tehniku kaujās pilsētā izmanto galvenokārt uzbrūkošā puse (arī Sīrijā, arī Čečenijā, arī Irākā), bet aizsardzības kaujās bez tehnikas var arī iztikt. Pie pretinieka nomācoša pārsvara gaisā tankiem pilsētās nav diez ko ilgs mūžs (Irākas armijas piemērs).
        Nedomāju, ka Baltijas operācija ir ticamākais scenārijs, jo 1) Lukašenko faktors, kas ne vienmēr ir ļoti draudzīgs krieviem; 2) Kaļiņingradas faktors, līdz kurai krieviem būs pēc iespējas ātrāk jātiek, lai poļi nepaspēj to noslaucīt no zemes virsas. Tādēļ domāju, ka ticamāks varētu būt 1941. gada vasaras scenārijs, tikai pretējā virzienā, no Pleskavas uz Austrumprūsiju. Un Manšteina operācijā tieši Daugavpils bija stratēģiski nozīmīgākais punkts.

  6. Nu par tiem purviem ministru gluži kā Ostapu poņeslo 😀 Jā ok Latvijā ir daži purvi, bet mums ir arī smuks ceļu tīkls. Pietiekoši bedrains, lai par to viebtos autovadītāji, bet pietiekoši labs, lai pa to ērti brauktu bruņutehnika.

    • Šo ceļu tīklu ik pēc metriem šķērso caurtekas, kas ar nelielu blīkšķi pārvēršamas par grāvjiem, kas riteņu tehnikai būs grūti pārvarams šķērslis un ja vēl sedz ar ugumi kolonnas temps noteikti samazinās. Tas tikai piemēram.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s