Vai END būs HAPPY

Ļoti pozitīva ziņa. Gatavojoties  mācībām Dānijas divīzijas satāvā  NBS notiek konvencionāla kara brigādes līmeņa  štāba mācības-MAPEX (map excercise)  iekļaujot tajās ne tikai aizsardzības operācijas, bet arī uzbrukuma elementus, turklāt (mūsdienās tas ir ļoti svarīgi) kaujas darbība tiek plānota apdzīvotajās vietās (kauja pilsētā). Palabojiet mani, bet kaut kas TĀDS un TĀDĀ līmenī notiek pirmo reizi.

deatlizētāk par mācībām sk.šeit

Tomēr būtiskākā priekšrocība, ko nodrošnās dāņi, ir tā, ka MAPEXā Dānijā  tiks izmantots divīzijas līmeņa taktiskais simulātors un šim apstāklīm būtu jāizslēdz VĒLAMĀ kaujas rezultāta uzdošanu par ESOŠO, kā tas gandrīz vienmēr noticis līdz šim.

Ja ticam majora Melņa teiktajam:

“Mācību „Yellow Knight” laikā tiks veikta taktiskā simulācija – datorprogrammā ievadīti dati par brigādes apakšvienībām un to pozīcijām un simulēta kauja. Tas ir reālistisks scenārijs ar mūsu reālajām kaujas spējām un atspoguļo to, ko mēs varētu izdarīt kaujas laukā. Mēs izstrādājam plānus, balstoties uz esošajiem resursiem”

 , tad Latvijas sabiedrību varētu ļoti  interesēt simulātora kaujas rezultāts – kā veicās LAT light infantry Bde ejot kaujā  ar tās REĀLAJĀM spējām un cik liela nozīme bija dāņu tanku vai artilērijas atbalstam, un kā būtu, ja šo uguns atbalsta spēju nebūtu (kas ir NBS ikdiena).  Paredzu, ka gadījumā, ja  brigāde tiks “aprakta”  virtuālajā kaujas laukā, mācību rezultāti tiks noslepenoti. Ja “spīdēs mums uzvara” AM nebūs divas reizes jālūdz palielīties.

Sekosim AM reklāmai.

Advertisements

9 responses to “Vai END būs HAPPY

  1. Saprotu, ka informācijas jau tā visiem un visur ir par daudz, tomēr vēlējos ieteikt gan, manuprāt, ļoti interesanto http://takimag.com žurnālu vispār, gan konkrēti autoru Steve Sailer, gan – vēl konkrētāk – viņa rakstiņu/apceri/atceri “World War III” http://takimag.com/article/world_war_iii_steve_sailer/print#axzz2sS9Q7cXA

    Seilers (arī http://isteve.blogspot.com/) parasti neraksta par kara lietām (jūsu bloga ievirze), tomēr konkrētais raksts varbūt būtu klasificējams kā tāds, un ceru, ka tas var šķist intereants arī citiem.

  2. Lai nu puikiem veicas, bet cik es saprotu, šī spēlīte noris pēc Dāņu noteikumiem, jo arī simulators ir viņu.
    Nevajadzētu pārspīlēt simulāciju nozīmi.
    Diez vai ir iespējams atrast speciālistu, kurš, tā uz aci, var noteikt visu to faktoru patiesos svarus, kuri ietekmē rezultātu, jo cik man zināms Latvijā nav bijis nopietnu pētījumu par mūsu vienību kaujas spējām, sekojoši rezultāts būs ar ne visai lielu ticamības pakāpi. Ar to es nekādi negribu apšaubīt mūsu puišu cīņas sparu, bet šādas spēles prasa ļoti lielu sagatavošanās darbu ne vien no reālajiem karotājiem, bet arī no tiem, kuri gatavo datus spēlītei. Simulators ir un paliek dzelzis, un ja kāda faktora svars ir novērtēts par desmito daļu procenta nepareizi viss rezultāts var izrādīties pilnīgi aplams.Lai nu veicas to mašīnu apspēlēt, tomēr nevajag zaudēt veselo saprātru. Neviens dators mūsu vietā nekaros.

    • Tieši desmitniekā – “Latvijā nav bijis nopietnu pētījumu par mūsu vienību kaujas spējām” un nebūs arī, jo tad nāksies atklāti pateikt sabiedrībai KĀDAS ir reālas spējas pēc 25 gadu nemitīgas attīstības. Vietējās mācības ja arī tiek analizētas, tad pats zini kā, secinājumi netiek izdarīti, korekcijas netiek veiktas.
      Ja dāņu dators netiks politiski ietekmēts, tad ievadot mūsu KBr datus (cīņas spars skaitās, bet arī kaujas saliedētībai jābūt), manā skatījumā, mēs dabūsim ne pārāk rožainu izdruku, kas kontrastēs AM urrā ziņojumiem un varbūt kļūs par atskaites punktu neangažētam kaujas spēju novērtējumam. Varbūt kādi politiskie spēki ieinteresēsies PAR KO nodokļu maksātājs maksā ik gadu 150+ milj latu. Nav brīnums, ka pragmātiskais Vilks negrib dot naudu, to vienkārši nevar dot sistēmai, kura nesaprot, kur to likt, kāpēc un kādam jābūt rezultātam.
      Būtu tas simulātors stāvējis NAA es nebrīnītos, ka mēs spējam pieveikt pat Ķīnas Tautas republiku. Dāņu PC varbūt nenoraustīsies pateikt patiesību. Ne tev, ne man, ne kādam citam šeit neviena m***a neticēs, teiks “gaudotāji”.

      • Šādi simulatori ir ļoti dārgi, bet to apkalpošana ir vēl dārgāka un STRATCOMS pret to nobāl. Mācību atbalstīšana ir tikai viens no to izmantošanas veidiem, pamatā tos izmanto dažādu situāciju modelēšanai tā teikt wargaming, lai pārbaudītu dažādus plānus un scenārijus, sniedzot atbalstu reālu lēmumu pieņemšanai gan militāristiem, gan politiķiem. Kopumā tāds simulators ir nopietns zinātniskais institūts ar savu analītisko un tehnoloģisko nodaļu.
        Pirms piedalīšanās Afganistānas misijā briti mēnesi dragāja caur savu simulatoru scenārijus, lai noteiktu ekspedīcijas spēku vajadzības. Protams realitāte ieviesa savas korekcijas, bet lēmums par dalību misijā viņiem nebija vienkāršs balsojums parlamentā.

        • ļoti labi, lietosim dāņus 🙂 nez cik kruti pret amerikāņu, bet mūsdienīgi taktiskie simulatori ir gan igauņiem, gan leišiem. naa arī kkāds ir, bet pavecs…

        • Tālavas Taurētājs

          Muķļības, tie atmaksājas! STRATCOM ieguldījums LVA kaujas spēju attīstībā un LVA izpratne par to ir miglā tīti, AM pati ir atzinusi speciālistu nav utt., bet simulatori, it īpaši mūsdienu, ir vērtīgs Kara mākslas laboratorijas aprīkojums. Simulatori ir daudz lētāki nekā real deal mācības! Simulators jāpaplūko nevis kā rotaļlieta, ar ko vienībai paniekoties, bet kā laboratorijas aprīkojums. Esmu darbojies ar dažādiem un varu teikt, ka tie verķi nemelo, ar tiem nevar sarunāt, ka mūsējiem ir “sudraba lodes”. Simulatori ir tā pati karaspēle, tikai citā dimensijā, tā nepakļaujas S3 iegribām, ka sliktie krīt kā mušas. Simulatora mērķis ir iegūt laboratoriskus pētīijuma rezultātus, ekonomējot līdzekļus nesākot karu un testējot contingency plans neizvēršot spēkus pilnā apmērā. Papildus šim mērķim šos simulatorus var izmantot, lai trennētu C2, MDMP, sadarbību, radītu komandieriem priekštatu par nenoteiktību un informācijas plūsmu kaujas laikā. Papildus tam, tas ļauj testēt nākotnes TO&E, ieroču sistēmu efektivitāti un citas lietas. Šādi simulatori var dot aptuvenos aprēķinus, piemēram, nosakot cik mēs ilgi gribam turēties var tikt izkalkulēti spēki kādi ir nepieciešami, ja tiek lietota tā vai cita taktika.
          Karaspēles ir lietotas vienmēr, bet ne vienmēr šie speciāli izstrādātie dzelži un programma ir pietiekoši robusta, lai varētu modelēt situāciju vēlamā detalizācijas pakāpē, piemēram, pirms Tuksneša vētras plānošanas nolūkos tika izmantota komerciālā spēle “Gulf Strike”, kas sniedza sākontējos plānošanas datu.
          Diemžēl karaspēles joprojām pie mums nav novērtētas. Sen atpakaļ esmu spēlējis spēlējis galda karaspēles, kur karte ir sadalīta heksogēnos laukumos, tas palīdz attīstīt sapratni par vienību sadarbību taktiskā līmenī un ir labs palīgs jaunākajiem komandieriem.

          Mans zelts ir mana tauta,
          Mans gods ir viņas gods!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s