Karavīru kalps-2

Nesen ar kolēģi apspriedām situāciju ar līderību NBS apakšvienībās. Atcerējāmies dīvainības pēkšņi rotējot veiksmīgus un karavīru vidū respektu ieguvušos komandierus  SzS kājnieku brigādē, ZS Ogres  54. inženiertehniskajā bataljonā un citur.

Katram šim stāstam ir sava vēsture, tomēr ir kas kopīgs. Proti, ja augšējai vadībai jāatrod pamatojums nevēlamā līdera nomaiņai, lietā tiek likts universāls ierocis – “Komisija”.  “Komisijas” izveidošanas-uzsūtīšanas pamats var būt  jebkas kāzas, bēres, kristības, ārkārtas, pusārkārtas notikums  vai aizdomas, ka tāds varētu būt noticis. “Komisija” ir daudzskaitlīga, tajā  tiek iekļauti katras štāba darba “nozares” speciālisti no citām apakšvienībām, kas aizvērtām acīm “uz tausti” spēj atšķirt vienu reglamentu no otra.

Kad “Komisija” saņem komandu “fas!”  revidējamā štābā tikai klozetpods paliek neizjaukts un neizvērtēts par atbilstību visām iespējamām un neiespējamām instrukcijām. Rezultātā – garš saraksts ar nepilnībām, neatbilstībām, pārkāpumiem un vienkārši padoto “zaļotiem”  un par to visu atbild kas? Pareizi – komandieris. Nekādi nopelni vai apakšvienības reālas kaujasspējas netiek ņemtas vērā. Jebkurš saimnieks (komandieris ir saimnieks), kas kautko dara savā saimniecībā katru brīdi ir spiests te pārkāpt instrukciju, te novirzīties no vadlīnijām, par kriminālu vai administratīvajiem pārkāpumiem nav runas, tikai “dzīves sīkumi”.  Kad  “Komisijas” ziņojums ir gatavs, augstākie tēvi-komandieri apkopo tās darba rezultātus un štuko  atzīt  “dzīves sīkumus” par dzīves sīkumiem (kādi tie bieži vien arī ir) vai “kārt pie lielā zvana”? Un lēmums katrā konkrētajā gadījumā tiek pieņemts ļoti individuāls… Birokrātijai ir “pie kājas” kādi BIJA apakšvienības uzrādītie rezultāti, svarīgāk ir “sarakt” materiālu tālākai  sarunai.

Tas nozīmē, ka katram NBS komandierim  katru brīdi ir jāapzinās, ka visi esam “mirstīgi” un  “netaisnai tiesai” no svara ir  tikai “dzīves sīkumu” kvalifikācija, bet nopelni, lai paliek muzejam. Tam kurš lemj par “Komisijas” ziņojuma tālāko virzību ir absolūta vara (win-win situācija) – gribēšu – sodīšu, gribēšu – glābšu un nekur tu no mūsu “zemūdenes” nespruiksi, karavīrs var tikai atvaļināties. Opcijas, kā saka, ir diezgan šķidras.

Problēma ir tā ka ar šo  “dzīves sīkumu” sarakstu vairāk kā pietiek, lai jebkuru komandieri pasludinātu par “tautas ienaidnieku” un “noceltu no trases”, kam  patiesībā ir daudz smagākas sekas, jo totāli grauj mūsu apakšvienību izredzes sasniegt kaut cik vērā ņemamas kaujas spējas.

Latvijas armijas komandierus var iedalīt četrās pamatkategorijās:

1. Ideālisti.
Tādi, kas uz  “dzīves sīkumiem” nekoncetrējas (trešā prioritāte), bet koncentrējas uz vienības kaujas spējas attīstību. Kādu laiku viņi ir pieprasīti, bet ilgtermiņā agri vai vēlu nonāk nopietnās pretrunās ar pastāvošo iekārtu un saņem “Komisiju” sev uz kakla.

2. Karjeristi.
Uz “dzīves sīkumiem” pārāk nekoncentrējas (otrā prioritāte), tāpat kā “ideālisti” cenšas attīstīt vienību kauju spējas un tā demonstrēt sevi. Bet atšķirībā no “ideālistiem”  viņiem ir  “spalvaina roka”, kas sargā. “Karjeristi”, ja iegūs teikšanu NBS,  varētu pozitīvi ietekmēt situāciju ar NBS apakšvienību kaujas gatavību.

3. Pielīdēji.
Visu savu enerģiju velta tam, lai maksimāli izdabātu priekšniecībai. “Dzīves sīkumiem” un vienības kaujas spēju attīstībai īpašu uzmanību nevelta (otrā vai trešā prioritāte).

4. Apmierinātie.
Ir priecīgi par savu amatu un sociālo stāvokli. Vienības attīstība viņus maz interesē, bet visas savas pūles velta tam, lai “atkratītos” no uzdevumiem (lieks risks) un  studē noteikumus un reglamentus, lai maksimāli samazinātu “dzīves sīkumu” (augstākā prioritāte) iespējamo negatīvo  ietekmi uz nesteidzīgu dienesta plūsmu pretī izdienas pensijai.

Ņemot vērā, ka komandieri – ideālisti  NBS ir palikuši tikai daži un tie nekur tālu nav tikuši, karjeristi ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, tad saliekot AM ierēdņu nekompeteci militārajos jautājumos un NBS vadošā personāla vidu valdošās “vērtības”, kas izgājušas divdesmit gadu ilgu selekciju, tad mums ir tādi NBS, kādi ir. Un bez nopietnas NBS reformas nekādi nākotnes ģeniālie karavadoņi, komandieri – idejas nesēji un īstenotāji nekad nespēs izbrist cauri šim purvam.

Kādas ir jūsu domas?

Vēl pār šo tēmu rakstījām agrāk

Advertisements

11 responses to “Karavīru kalps-2

  1. “studē noteikumus un reglamentus, lai maksimāli samazinātu ”dzīves sīkumu” (augstākā prioritāte) iespējamo negatīvo ietekmi uz nesteidzīgu dienesta plūsmu pretī izdienas pensijai.”
    _______________________________________
    1) Kad atnāks komisija, komandieris, lai arī kādam no minētajiem tipiem nepiederētu, mani neaizstāvēs…
    2) Man pēdējā laikā ir par sadistisku hobiju kļuvis vērot “līderu” sejas izteiksmes maiņu, kad norādu uz to, kādi normatīvie akti tiks pārkāpti, izpildot viņu rīkojumus – bauda pat kompensē zemo atalgojumu… 😀
    3) Ir ārkārtīgi uzjautrinoši pēc 2) paziņošanas 30 min klausīties “,ka nevajag sasteigt” un “pagaidīsim, kad no atvaļinājuma atgriezīsies atbildīgā amatpersona”, kur vēl tikai pirms minūtes vajadzēja “tūlīt un tagad”, un īpaši uzjautrinoši ir tad, ja normatīvajā aktā pat ir atrunāta rīcība “atbildīgās amatpersonas” prombūtnes gadījumā, kas tomēr nez kāpēc neietekmē straujo “līdera” viedokļa maiņu… 😀
    4) Ja normatīvie akti ir absurdi “līderiem” ir visas iespējas “līderēt” to izmaiņu nepieciešamību, nevis likt padotajiem riskēt ar savu reputāciju. Autors var mani, protams, izgaismot kāpēc, !@#&*?, padotajam būtu jāriskē ar ģimenes labklājību uzdevuma izpildei!? Dīvaini, taču ir valstis, kur MIERA laika uzdevumus var izpildīt arī ne “čerez Ž”, (un pat kara laika arī…)
    5) Autora prāt acīmredzot likums [un no tā ievērošanas izrietošā kārtība] ir “dzīves sīkumi” un pati tā ievērošana ir kaut kas ļoti traucējošs un pat nicināms… Ir tāda viena valsts mums kaimiņos, kurā jutīsieties savējais. Dzīve “по понятиям” garantēta jebkurā sfērā! 🙂
    6) Manuprāt, tieši šī NBS no ZS ievazātā normatīvo aktu izpratnes kolhoznieku “kuļtura”, kad vakar noteiktai kārtībai, nākošajā dienā top izņēmumi (Nu, vai arī vispār neievērojam šo “dzīves sīkumus”, un pavēlam to arī padotajiem “,jo rezultātam jābūt”), ļauj “spalvainajai rokai” izvērsties – “visi klusē, jo katrs ir drusciņ sasmērējies” (perfected in USSR ANNO 1917, anyone? ;D) Tas ļauj gadiem bīdīt procesus bez neviena to reglamentējoša [pienākumus un atbildību nosakoša] SIC! dokumenta – un nekas nemainās arī pēc kārtējā fakapa un streločnika atrašanas “komisijas” darba rezultātā, par ko autors arī raksta….

    Testam.
    1) Lietuvas BS Militārā doktrīna eksistē un pat ir publisks dokuments.
    Ja kāds ir atradis LV ekvivalentu, laipni aicināts padalīties.
    2) Ja kāds ir redzējis apstiprinātu dokumentu (nevis forever draftu) NBS taktiskās šaušanas kursa programmai, lūdzu, apstiprināt ar detalizētu komentu minot pavēles numuru, nosaukumu etc., lai varu šo brīnumu sameklēt un ievērtēt.
    P.S.
    Atvainojos par daudzajiem burtiem, bet mani, goda vārds, besī ZS organismu vienkāršo prātu vienkāršie risinājumi jebkurai problēmai, supersnaipereni into my ass….

    • Par “daudzajiem burtiem” varu izteikt tikai pateicību.
      Viss ir principā pareizi izklāstīts gan par normatīvo aktu ievērošanas nepieciešamību, gan par to, ka ar ģimenes labklājību nebūtu jāriskē, gan par “kolchoznieku” kultūru (ko nu tur izlikties par zobena aristokrātiem). Tikai, ja abus šos gadu desmitus esam centušies visu ko ievērot un nepārkāpt, kādēļ neesam radījuši tādu armiju, kas spētu, ja ne gluži aizsargāt valsts teritoriju (starp citu NBS likuma 6.pantā nostiprināts uzdevums, kas netiek pildīts), tad vismaz radīt vērā ņemamas briesmas pretinieka personālam? Tā vietā ir radīta amorfi un neefektīvi birokrātaljoni, kas nespēs tikt galā ne ar vismazāko krīzi vai kaujas uzdevumu savā teritorijā. Kāds jebkad ir izvērtējis reālu NBS apakšvienību kaujas gatavību? Nē. Tādēļ ka uzzinot reālu stāvokli godīgam komandierim nāktos atkāpties un 2 x nošauties. Mums ir labi, centīgi, izglītoti karavīri un nekur nederīga, birokratizēta, degradējusi un bezdarbībā izvirtusi C2 sistēma.
      Es arī esmu par to, lai NBS attīstītos evolūcijas ceļā, bet manuprāt laika palicis maz – gadi 10-15. Šādā situācijā jāsāk meklēt īsceļus. Izcelt sistēmu no purva var tikai ar rāvienu un šo rāvienu var nodrošināt līderi-ideālisti, kas riskē un uzvar. Tādu tikpat kā nav palicis, tomēr komandieru-lietvežu NBS netrūkst. NBS un AM birokrātu radītie normatīvie akti ir tik loti atrauti no realitātes, ka tos izpildīt nepārkāpjot nav iespējams. Svaigs piemērs šeit (vēršu uzmanību uz 13.punktu 🙂 )
      Par doktrīnām un VAOP bez nekāda rezultāta nonstopā vārās K.Krēsliņš. Birokrātijai, kas NEGRIB aizstāvēties ar ieročiem rokās NEVAJAG izpildāmu aizsardzības doktrīnu, tā vienmēr atradīs pamatojumu, kura dēļ tiek būvēta papīra dekorācija nevis aizsardzība (krīze, finansējuma trūkums, trūkumcietēji visās malās utt). Apskaties šo ierakstu, tie kas samuhļījuši šādu panta redakciju nav iesūtītie “štirlici”, bet mūsu pašu izvēlētie priekšstāvji (kreisie, labējie, nacionālie – visi).

      Ja tu redzi elegantus risinājumus, raksti, varbūt kādam progresīvam līderim tava ideja “aizķersies” un aizies… Ja tu neredzi problēmu – neraksti, neriskē ar ģimenes labklājību, neviens tevi nenosodīs.

      PS nevaru piekrist mūžīgai PMD un ZS pretstatīšanai, tas vairs nav smieklīgi.

    • Par likumu, noteikumu (MK, AM, NBS), pavēļu , rīkojumu un reglamentu (AM un NBS) pildīšanu vai nepildīšanu būtu nepieciešama atsevišķa diskusija. Tomēr nelielam ieskatam kā es to saskatu. Nedomāju, ka autors uzskata, ka noteikumu nepildīšana ir atbalstāma lieta.
      Pat dzīvnieku barā pastāv noteikti likumi, kuri nodrošina šī bara pastāvēšanu un izdzīvošanu. Kur nu vēl par cilvēku sabiedrību. Tā vienkārši NESPĒJ dzīvot bez likumiem un noteikumiem. Armijas pamatu pamatā ir noteikumu (SOP) skrupuloza ievērošana. Tas pat nav diskutējams!!!
      Vēl jo vairāk, normatīvie akti (SOP) normālā un uz mērķa izpildi orientētā armijas vadībā spētu ne tikai „komandierim-ideālistam” izdzīvot, bet būtiski uzlabot viņa darbu. Diemžēl, mūsu armijai ir tālu līdz tam, jo ievērot noteikumus vienkārši nav iespējams, jo:
      1. Kā viens augsti stāvošs un populārs virsnieks par kuru sen neko neesmu dzirdējis 2000.g. teica: „agrāk mums bija trīs reglamentu un visiem viss bija skaidrs, tagad to ir simts un neviens neko nesaprot”. Tagad mums tie ir vairāki simti un līdz ar to nenormāls haoss.
      2. Ir normatīvie akti, kuri pieņemti, nerēķinoties ar finansiālām un resursu nodrošinājuma iespējām. Tātad tie tiek parakstīti apzinoties, ka tie netiks pildīti!!!
      3. Augstāko politiķu un priekšnieku tiesiskais nihilisms. Piem. Sākoties krīzei AM atcēla sociālās garantijas, kuras ar likumu ir noteikusi Saeima, Zemessardze neizmaksāja (ar Zemessardzes likumu noteiktās) zemessargiem DUI kompensācijas un par to LIELIJĀS un joprojām lielās (http://www.zs.mil.lv/lv/Aktualitates/Aktualitates/2013/04/30-01.aspx) masu informācijas līdzekļos, slavēdami zemessargu patriotismu (augstākais cinisms). Ir arī nerakstītie, kur augstākstāvošie komandieri atklāti (šaurā lokā) paziņo, ka atsevišķus normatīvā akta punktus var nepildīt (padotie tiks piesegti)vai arī izliekas neredzam, ka tos nepilda. Tas ir visos līmeņos (arī valsts augstākajos), arī es esmu grēkojis, kaut gan uzskatu, ka tas ir nepareizi, bet kā viens nevar cīnīties pret sistēmu.
      4. Nekompetence izstrādājot normatīvos aktus. Te katrs pats var atrast neskaitāmus piemērus.
      5. Normatīvie akti ir ne tikai daudz, bet tajos nav nekādas sistēmas. Tie ir viens otram pretrunā un bieži vien novecojuši. Ir arī tādi par kuru eksistenci ir lietas kursā tikai ģenerālinspekcija un „komisijas”.
      6. Vai NBS ir kādreiz bijusi tāda datu bāze, kur ievadot vārdu „mācības” tiktu uzrādīti visi spēkā esošie normatīvie akti, kurus nepieciešams ievērot organizējot mācības. Tāpat arī par citām lietām. Šo normatīvo datu bāzi tā pa īstam neviens pat nav mēģinājis izveidot.
      7. Praktiski ir neiespējami no apakšas ierosināt normatīvo aktu labojumus, bet toties no augšas tos labo un izdot jaunus uz nebēdu pat nepakonsultējoties ar apakšu.
      Šī ir ļoti bezcerīga vide, kurā var izdzīvot tikai „savējie” bezprincipu cilvēki. Tomēr ceru, ka kādam ambiciozam „karjeristam” vienreiz izdosies izsisties un ieviest kaut kādu kārtību visā šajā „leiputrijā”, kas ļautu arī „ideālistiem” kaut mazs noturēties virs ūdens.

  2. Diemžēl NBS augstākās sfēras ir pilnas ar padumjām viduvējībām, kas aizejot no NBS dabūtu labi ja traktorista darbu. Diemžēl tāda nu tā situācija ir.
    Un – par komandieru tipu sadalījumiem – desmitniekā. Nupat viens tipisks karjerists ņems priekšā vienu brigādi. Būs fanīgi skatīties, kas no tās paliks pāri. Atkal centīsies ielīst visās fotogrāfijās un pakalpīgi noziņot visiem, kam lielā zvaigzne.
    Es domāju, ka vismaz 70-80 procentu NBS virsnieku ir ceturtais tips. Pēdējo 7-9 gadu laikā esmu redzējis tādu entuziasma, radošuma, aizrautības un vienkārši profesionalitātes pagrimumu, ka lielāko daļu par karavīriem neveras mute nosaukt. ZS bataljonos vien lielākā daļa veģetē un tikai pirž krēslos.

    • “Ceturtais tips” ir selekcijas rezultāts, piekritīsi, ka vienmēr tā nebija? Daudzi spējīgie ideālisti aizgājuši paši, jo negribēja veltīt mūžu cīņai ar “bezjēgu”, citus nevēlamos izspieda raustot aiz “faņtikiem”, te būs sekas. Bez NBS reformas, mūsu armija var nobeigties pretiniekam neizdarot nevienu šāvienu … vajag tikai vēl pagaidīt.
      Ja ir virsnieks ar ambīcijām un (!) spējām, lai tik taisa karjeru, sliktāk ir, ja nav ne spēju, ne ambīciju.
      Cita lieta, ka arī viņu agri vai vēlu piemeklēs “komisija”.

  3. Mums ir labi, centīgi, izglītoti karavīri un nekur nederīga, birokratizēta, degradējusi un bezdarbībā izvirtusi C2 sistēma — tas ir tieši tas iemesls, kāpēc arvien vairāk normālu, aktīvu un strādātgribošu džeku ies prom no NBSa. Un paliks viduvējības un atklāti pajoliņi. Baigi žēl, ka tā, bet jāsauc lietas īstajos vārdos – zivs pūst no galvas.
    Un Krēsliņa “nolinčošana” jau parādīja – nedod Dievs piedāvāt jebkādu kaujas gatavības pārbaudi. Patiešām, izrādīsies, ka mēs bez skaistas stāvēšanas kapos, parādēm un pokazuhas neko jēdzīgu nevaram.

  4. Lasu lasu un nesalasu, ieteikumus – kādam jābūt jūsu ideālam komandierim.

    • IMHO lielā mērā ideālistam, mazliet karjeristam, pieņemot, ka zināšanu līmenis visiem vienāds. Proporcijas var būt dažādas. Galvenaijs, lai nebūtu vienaldzīgs ierēdnis, kas velk laiku līdz pensijai.

    • Tāds, kurš nākamajam komandierim atstāj savu vienību kaujas spējīgāku nekā to pieņēma no iepriekšējā.
      Tāds, kurš spēj izvirzīt mērķus un arī tos sasniegt.
      Komandiera raksturs un vadības stili ir tikai līdzeklis, kas traucē vai palīdz izpildīt uzdevumus un sasniegt mērķi.

      P.S. Šis ir viens komandiera raksturojums, kurš mani ir savā laikā ir iedvesmojis:
      “Kad jūs komandējat un vadiet karavīrus apstākļos, kad jāignorē fizisks pārgurums un dažādas grūtības un jāupurē jūsu karavīru dzīvības, tad jūsu vadība ļoti mazā mērā būs atkarīga no jūsu taktiskajām spējām. To pirmkārt, noteiks jūsu raksturs, jūsu reputācija un nedaudz drosme – kas tiks uztverta kā normāla lieta – bet galvenokārt jūsu iepriekšējā reputācija kā godīgam cilvēkam ar augstiem patriotiskiem mērķiem un stingra apņemšanās izpildīt jebkuru jums uzdoto militāro uzdevumu.”

      ASV Armijas Ģenerālis GEORGE C.MARSHALL
      Uzrunas laikā virsnieku kandidātiem 1941.gada septembrī

      Un arī šis, kas raksturo komandieri, kā kalpu:
      Pateicoties saviem padotajiem mēs esam viss, kas mēs esam vai ceram būt. Jo tie ir mūsu padotie, nevis augstākstāvošie, kas paceļ mūs lielākajos profesionālajos augstumos, un tie ir mūsu padotie kas, ja mēs esam to pelnījuši, aprok mūs visdziļākajos negoda dubļos. Kad klājas ļoti grūti un zemākstāvošie ir pieņēmuši mūs kā savu līderi, mums nevajag priekšniecību, lai to pateiktu: mēs to redzam viņu acīs un sejās, kazarmās un kaujas līnijās. Un tajā pēdējā dienā, kad mums jābūt ļoti prasīgiem, nežēlīgiem, viņi celsies kā viens, lai sekotu mums, ļoti labi zinot, ka tas var būt pēdējais, ko viņi dara savā dzīvē.

      ASV armijas pulkvedis Albert G. Jenkins, CSA
      8. Virdžīnijas kavalērijas pulks.

      Ģeniālas lietas parasti ir ļoti vienkāršas!!!!

  5. Labi , kaujas lauka komandierus liksim pie malas – jo tādi jaunāko laiku vēsturē mums nav un nav arī kur pierādīties. Parunāsim par realitāti – reku nesen saskāros ar to ko jau sen biju izsecinājis. Kas nosaka toni NBS, tīri ierēdnieciskas intrigas. Jau pāris gadus augstākās militārpersonas ir pazaudējušas kontroli. Totāls ierēdņu diktāts (te es domāju militāro un saimniecisko jomu, protams arī augstāko virsnieku karjeras virzību ar visām no tā izrietošām sekām). Noteikti ka neesmu vienīgais, bet esmu nu saskāries ar vainīgā meklēšanas sekām NBS. Jautri skatīties kā tiek sūtītas komisijas lai kādam AM būtu ar ko piesegt d…, protams ka neko neatradīs, bet vai mazums jau kas ir aizgājuši tā dēļ vien ka uzdrošinājušies darīt ko vairāk kā prasa minimālais standarts. Nu pavērosim. Kāpēc to saku – nepiekrītu minētajam iedalijumam, viņš protams dzimis galvās kur maz saskare ar iekšējo ķēķi…..

    • Iedalījuma autora viedoklis ir subjektīvs un ne uz ko nepretendē. Tomēr daudzi karavīri atzīst to par atbilstošu patiesībai.
      Lai kvalitatīvi oponētu piedāvā savu versiju. Cik noprotu tavs viedoklis ir tāds, ka komandieru, vārda tiešajā nozīmē, nbs vispār nav.
      Ja tā tad varu piekrist tikai daļēji. Komandiera būtībai netbilst neviens NBS augstākais virsnieks, no pulkveža un augstāk, kas ticis komandējošā amatā. Sistēma to nepieļauj.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s