2017.gada jautājums (papildināts 17.01.)


[..] Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, vietā ir jautājums – kura interesēs ir iznīcināt pašlaik funkcionējošu valsts militārās aizsardzības sistēmu, kura pēc finanšu samazinājuma gadiem beidzot sāk atkopties un kļūst par reālu spēku, lai aizstātu to ar obligātā militārā dienesta karavīriem jeb “lielgabalu gaļu”? [..]

avots

Turpiniet lasīt

Dari ko mācīja


“[..] Katram ir jāatceras tas, ka nedarīt neko ir pats ļaunākais, ko mēs cietušajam spējam nodarīt.[..]

[..] Šodien masu medijos var atrast informāciju par militāro mācību skolās. Citur māca, kā kļūt par Dievu. Bet nekur nemāca pirmo palīdzību[..]

avots

vara bungas: Motivējošs raksts par šo CS negadījumu Liepājā. Vienīgā problēma, ka autors dusmās aizmirst, ka “nedarīt neko” civilajiem šoferīšiem māca valsts  sertificētas apmācītājorganizācijas, kurām tas ir peļņas avots un valsti šāds apmācības saturs acīmredzot apmierina.  Savukārt tieši militārā apmācībā pirmā palīdzība ir nopietns pārbaudījums, pat ar visu to, ka daži “kaujas virsnieki” neatzīst žņauga lietošanu tarumatiskās amputācijas gadījumā. Būtu CSN vietā kāds karavīrs, varbūt būtu  rīkojies savādāk.

Jebkurā gadījumā vēršu uzmanību uz ļoti pareizu norādi no raksta autora puses. Viss kā kaujas laukā, pirms sniegt pirmo palīdzību parūpējies par savu drošību, t.i., vietai kurā sniedz palīdzību, jābūt fiziski (ja karā) vai pamanāmi (ja uz ceļa) norobežotai no apdraudējuma. Un ja ir redzama asinis noplūde jāizmanto ķirurgiskie cimdi (nitrile gloves) kuriem jābūt gan karavīra  IFAK, gan a/m aptieciņas komplektā.

22.janvāris Ukrainas Vienotības diena


[..] Tātad jaunajām valstīm, lai nodrošinātu savu patstāvību un neatkarību, ir vajadzīgs radīt dzīves spējību – radīt valstisku darbību visos arodos un būt militāri stipram. Visām jaunajām valstīm jārada cieša savienība no Ziemeļu okeāna līdz Melnajai jūrai. Nekas vēl nav galīgi nobeigts un nodibināts, vēl ir pāragri atdusēties uz lauriem – ir jāstrādā tikpat centīgi un ar tādu pat patriotismu kā pašā sākumā. Citādi visi iekarojumi un ieguvumi var izslīdēt no rokām.[..]

 ģenerālis P.Radziņš
Latvijas Kareivis, Nr. 176 (1920, 21. septembris)
vara bungas:  Šodien, Ukrainas Vienotības dienas priekšvakarā,  Ukrainas vēstniecībā Latvijā tika atklāta informatīva izstāde par ģenerāli Pēteri Radziņu un citiem latviešiem, kas cīnījās par Ukrainas neatkarību. Ar uzrunām uzstājās ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības priekšsēdētājs A. Purviņš un Ukrainas Vēstnieks Latvijā Jevhens Perebijnis.
wp_20170121_003
wp_20170121_016
22.janvāris tiek svinēts kā Ukrainais Vienotības diena, jo 1918. gada janvārī tika izveidota Ukrainas Tautas republika, savukārt bijušās Austroungārijas impērijas teritorijā – Rietumukrainas Tautas republika. 1918. gada decembrī abu valstu līderi Fastovā parakstīja pirmsapvienošanās līgumu. 1919. gada 22. janvārī šis līgums, kas vēsturē iegājis kā ukraiņu zemju apvienošanās akts, tika pasludināts tagadējā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Sofijas laukumā. Šie valsts svētki simbolizē ukraiņu zemju vienotību.
Pasākums vēstniecībā bija kupli apmeklēts un norisinājās draudzīgā atmosfērā.
Tas viss ir jauki, bet palīdzēt Ukrainas karavīriem, kas frontē joprojām  iet bojā katru baltu dienu var šeit.

Rudens. Ziema. Skati.


high North, high tension


“It’s a full-spectrum press [for Russia] in the Arctic. NATO broadly, and Canada in particular, have the idea of ‘high North, low tension.’  I get that. But it’s hard to ignore the military buildup that’s going on in the Arctic Ocean.”

James Stavridis, a retired U.S navy admiral, former supreme allied NATO commander

avots

vara bungas: Interesanti būs pavērot CA vingrošanu balansējot lozungus par RU-CA sadarbību  Arktikā ar integrāciju NBS. Unikāla situācija arī mums, kuri par Arktiku tikai sapņo. Jāsaka, ka RU reaģē uz “kanādas hokeistu tuvošanos “sarkanās mašīnas” aizsardzības zonai” ļoti maigi, kritikas CA virzienā tik pat kā nav vai nu tā ir ļoti saudzējoša, acīmredzot RU plāno izspēlēt CA pret US.

Inaugurācijas Dienas grauds


[..] 25 years, the fundamental question regarding NATO was not raised in polite company – that is, in the company of NATO countries’ leadership. That question, from the American point of view, divides into three parts. First, with the Soviet Union gone, what is NATO’s purpose? Second, how does NATO serve the American national interest? Third, given the fact that the EU has almost as large a GDP and almost 200 million more people than the U.S., why isn’t Europe’s collective contribution to NATO’s military capability larger than the U.S.’? By contribution, I don’t simply mean money, but a suitably large, trained and equipped force able to support the wars that are being fought now.

George Friedman, Geopolitical Futures

avots

vara bungas: Rakstā ir arī visai interesantas atbildes uz šiem un citiem  mums aktuāliem jautājumiem. Ļoti atklāts un loģisks teksts, kas pārTRUMPo visu, ko gadiem ilgi lej mūsu politologi.  Prasās iztulkot latviski, būs laiks izdarīšu. Bet re, kā sākuši runāt …

” [..] Europeans must face two facts. First, this is 2017, and the wars that matter to the U.S. are being fought in the Islamic world. Second, this is not 1955, and Europe is not struggling to recover from World War II. It is a wealthy region, and its military capabilities should be equal to those of the U.S.[..]

viss raksts zemāk

Turpiniet lasīt

Jauns gads – jauna grāmata


vara bungas: Latvijas ārpolitikas institūts sadarbībā ar Frīdriha Eberta  fondu laidis klajā vairāku autoru rakstu apkopojumu par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā.  Gadagrāmata aptver visu drošības izaicinājumu sprektru no enerģētikas līdz startēģiskajai komunikācijai, tādēļ katrs, kurš interesējās par drošības jautājumiem atradīs grāmatā “savu” rakstu. Turklāt katrs raksts ir strukturēts tā, lai autora prognozes un rekomendācijas 2017.gadam būtu skaidri nolasāmas. Vienīgā nelaime ir atruna, ka ” grāmatā paustie autoru viedokļi neatspoguļo LĀI, Saeimas, Ārlietu ministrijas vai Frīdriha Eberta fonda nostāju” , bet atsevišķos gadījumos, loti gribētos, lai atspoguļo 🙂 .

No savas puses iesaku izlasīšanai trīs rakstus no šīs gadagrāmatas:

Turpiniet lasīt

Turku durkļi


Pirmās 500 TR pašu konstruētas un ražotas МРТ-76 (7.62×51 mm) triecienšautenes nodotas TR armijai. MPT-76 pakāpensiki aizstās resursu izlietojušās H&K G3, kas ir analogas mūsu AK-4. MPT-76  parametri liecina, ka tas ir jaudīgs ierocis, kas speciāli pielāgots izmantošanai ļoti skarbos kaujas apstākļos, ne pārāk kvalificētu operatoru  rokās. Attiecīgi pēc izskata MPT-76   ir diezgan “neglīta”, lai gan sver ne vairāk par vācu tehnoloģiju brīnumu.  Valdības izdevumi uz doto mirkli ir  34 miljoni euro  par iepirkuma pirmajiem diviem  posmiem – ap 35 000 gab. ,  tātad savējiem mazliet lētāk par 1000 euro gabalā.  Pēc lietotāju lūguma stobra konstrukcija pieļauj durkļa pievienošanu. Tieši tas, kas  mums būtu vajadzīgs.

The MPT-76  is a modular rifle designed by MKEK Kalekalıp and produced by MKEK to meet the demands of the Turkish Armed Forces and to replace its aging Heckler & Koch G3 battle rifles due to most of them being near the end of their service life. The MPT-76 was designed for robust high altitude, all weather combat, capable of functioning in extreme hot and cold weather. The MKEK MPT is a rifle intended to take abuse and extreme mistreatment and still maintain high accuracy and reliability in order to survive in true battle environments.

avots

vēl

Militārā NEzinātne


Būtiskākais kara likums: militārā zinātne ir nacionāla.”

vara bungas:  Zemāk hipersaite uz ievērojamu rakstu par militārās zinātnes attīstību, kura secinājumi pielaikojami ikvienai nacionālai valstij. Tiem virsniekiem, kas drīz kļūs par komadieriem ieteicams izlasīt (RU specifiku var ignorēt) un apdomāt, ko var darīt, lai apvienojot zinātniskās izpētes metodes ar mums aktuālām aizsardzības koncepcijām nonāktu pie praktiski pielietojamām un zinātniski pārbaudītām atziņām. Starp citu, viens no veiksmīgajiem piemēriem, kad tas tika panākts ir Multilatpat/Latpat paterna un KIAS izstrāde RTU paspārnē. Tomēr šādu piemēru nav daudz.  Paradoksāli, ka LV gadījumā militārās  zinātnes klasiskā izpratnē, mums vairs nav, bet problēmas, kas to pavada, vēl ir 🙂 Ja mans vērtējums par militāro zinātni  LV šķiet pārspīlēts, labprāt uzklausīšu citus viedokļus, tomēr izdevumu “Militārais apskats” un “Militārā zinātne” izdošanas pārtraukšana par kaut ko liecina.

Turpiniet lasīt

Stormer, kuru neiepirkām


vara bungas: Līdzīgi varētu izskatīties mūsu CVR(T) ar Spike ATGM virsū. Kādēļ nepirkām Sormerus? Spriežot pēc teicēja teksta, britiem pašiem tas patīk. Vienīgais modelis no CVR(T) , kurš makes sense kā platforma.

11:2


VB: jāizaicina uz bobsleju un basketbolu…